Iepirkuma līgums: kad ir pieļaujami tā noteikumu grozījumi?

ILZE BUKALDERE, 25/08/2014

Post image for Iepirkuma līgums: kad ir pieļaujami tā noteikumu grozījumi?

Lai arī ES Tiesa savā praksē1 jau bija noteikusi, kādi pamatprincipi jāievēro, mainot iepirkuma līgumu, tikai 2012. gada 1. augustā Publisko iepirkumu likumā (likums) stājās spēkā noteikumi par iepirkuma līgumu grozīšanu2.

Šis likuma regulējums būtībā ir pārņemts no ES Tiesas judikatūras, un, ņemot vērā uz iepirkumiem attiecināmos pamatprincipus3, tas ir bijis saistošs arī jau pirms attiecīgo Likuma noteikumu spēkā stāšanās. Savukārt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (SPS likums) nav iekļauti noteikumi par grozījumu izdarīšanu iepirkuma līgumā.

Tomēr Augstākās tiesas Senāts, vērtējot grozījumu izdarīšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja slēgtā iepirkuma līgumā, ir atsaucies uz jau pieminēto ES Tiesas praksi4. Arī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) par SPS likumu norāda: tā kā likuma 67.¹ pantā ietvertais regulējums izriet no ES Tiesas judikatūras un atbilst piegādātāju vienlīdzīgas attieksmes principam, kas ir paredzēts arī SPS likumā5, iepirkuma līguma grozīšanas iespējas ir jāņem vērā, arī veicot iepirkumus atbilstoši SPS likuma regulējumam6.
Tātad arī uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju slēgtajiem iepirkuma līgumiem ir attiecināmi līdzvērtīgi noteikumi par līguma grozījumu izdarīšanu.

a. Nebūtiski līguma grozījumi

Attiecībā uz iepirkuma procedūras rezultātā noslēgto līgumu ir jāņem vērā ne tikai tas, ka tā ir pasūtītāja un piegādātāja savstarpējā vienošanās par tiesisku attiecību nodibināšanu, bet arī tas, ka šīs attiecības izveidojas iepirkuma procedūrā, ievērojot iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības un iepirkuma līguma projektā iekļautos noteikumus. Tātad jebkuru būtisku iepirkuma līguma noteikumu izdarīšana ir pielīdzināma jauna līguma noslēgšanai, kam būtu piemērojams publisko iepirkumu jomas regulējums, piemēram, jauna iepirkuma procedūra. Tādēļ likums tieši nosaka, ka ir pieļaujami tikai nebūtiski grozījumi iepirkuma līgumā7.

Tādēļ vispirms ir jāizvērtē, vai nepieciešamie iepirkuma līguma grozījumi ir uzskatāmi par būtiskiem, jo būtiskus grozījumus var veikt tikai noteiktos gadījumos8. Atbilstoši ES Tiesas praksei iepirkuma līguma grozījumi ir uzskatāmi par būtiskiem, ja ar tiem tiek ieviesti nosacījumi, saskaņā ar kuriem, ja tie būtu bijuši sākotnējā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, tajā būtu varējuši piedalīties arī citi pretendenti, nevis tikai sākotnēji atlasītie, vai arī būtu bijusi iespēja pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto9.

IUB savā skaidrojumā ir norādījis, ka izmaiņu būtiskumu izvērtē un atbildību par savu lēmumu uzņemas pats pasūtītājs, jo tikai pats pasūtītājs atbilstoši kritērijiem var novērtēt grozījumu reālo ietekmi uz konkurenci un to būtiskumu, ņemot vērā konkrēto situāciju, tas ir, tirgus apstākļus, piegādātāju loku, iepirkuma procedūrā iesniegtos piedāvājumus, iepirkuma dokumentācijas un noslēgtā līguma noteikumus, izpildītāja finanšu saistības, to izmaiņas u.tml.10

Jāpiekrīt, ka iepirkumu veikšana un iepirkumu līgumu izpildes nodrošināšana saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu prasībām vispirms ir tieši pasūtītāja atbildība. Tomēr ir jāatceras, ka pretendents jeb izraudzītais piegādātājs nevar pieņemt to un tikai uz to paļauties, ka visas pasūtītāja darbības ir pilnīgi atbilstošas tiesību aktu un konkrētās iepirkuma procedūras noteikumiem. Pretendents vai izraudzītais piegādātājs, gluži tāpat kā pasūtītājs, ir informēts par iepirkumam piemērojamiem noteikumiem un, iespējams, ir pat labāk informēts nekā pasūtītājs, piemēram, par tirgus apstākļiem un iespējamo pretendentu vai piegādātāju loku. Tāpēc ir pamats apgalvot, ka arī pretendents vai piegādātājs nevar veikt prasībām neatbilstošas darbības, izdarot grozījumus iepirkuma līgumā.

Vērtējot iespējamās sekas no pretendenta vai piegādātāja viedokļa gadījumā, ja iepirkuma līguma grozījumi ir veikti neatbilstoši piemērojamiem noteikumiem, ir jānorāda, ka iepirkuma līguma noslēgšana, nepiemērojot iepirkuma procedūru, ir viens no pamatiem, lai iepirkuma līgumu atzītu par spēkā neesošu11. Tātad arī gadījumā, ja pretendents vai piegādātājs un pasūtītājs ir savstarpēji vienojušies par iepirkuma līguma grozījumiem, jāņem vērā iespēja, ka kāda ieinteresētā persona var ierosināt prasību atzīt iepirkuma līgumu par spēkā neesošu, jo nav tikusi piemērota atbilstoša iepirkuma procedūra.

b. Būtiski līguma grozījumi:

i. Gadījumi, kad ir pieļaujami būtiski līguma grozījumi

Likumā paredzēti tikai trīs gadījumi, kad vispār ir pieļaujams veikt būtiskus līguma grozījumus. Viens no šādiem gadījumiem ir saistīts ar iepirkuma līgumā skaidri un nepārprotami paredzētu iespēju/gadījumiem, kad šādi grozījumi ir pieļaujami, kā arī to apjomu un būtību12. Tātad jau sākotnēji iepirkuma dokumentācijā iekļautajā līguma projektā, kā arī iepirkuma līgumā ir jābūt precīzi aprakstītai noteikumu grozījumu izdarīšanas kārtībai, kas faktiski nodrošina, ka visi pretendenti izprot šādas iespējamās izmaiņas, var novērtēt ar tām saistītos riskus un attiecīgi sagatavot savu piedāvājumu.

IUB savā skaidrojumā ir norādījis, ka nebūs pietiekama parasti lietojamā vispārējā līguma grozīšanas klauzula, kurai atbilstoši puses groza līgumu, savstarpēji vienojoties13. IUB ir arī paskaidrojis, ka pasūtītājam iepirkuma procedūras dokumentos vai līguma tekstā jāparedz, vai grozījumi ir iespējami, kādos gadījumos (kad) tie ir iespējami, kādā apjomā tie ir iespējami un kas tieši var tikt grozīts14.

Būtiski līguma grozījumi ir pieļaujami arī gadījumā, ja ir piemērota sarunu procedūra, nepublicējot paziņojumu, saskaņā ar likuma 63. panta nosacījumiem15. Šādos gadījumos jāatceras, ka ir jāpastāv likumā paredzētajiem nosacījumiem šādas sarunu procedūras piemērošanai, kā arī jāņem vērā, ka noteiktos gadījumos procedūras piemērošana ir jāsaskaņo ar IUB16. Piemēram, tas varētu būt pakalpojumu līgums, ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju17, vai arī gadījums, kad pasūtītājam ir nepieciešamas papildu piegādes no sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu esošās preces vai iekārtas18.

Visbeidzot, būtiskus līguma grozījumus var veikt, ja iepirkumu procedūrā izraudzīto pretendentu aizstāj ar citu atbilstoši komerctiesību jomas normatīvo aktu noteikumiem. Šajā gadījumā iepirkuma līguma izpildi var pārņemt tikai iepriekšējā izpildītāja saistību un tiesību pārņēmējs, pilnā apmērā uzņemoties pildīt līgumu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus uzņēmies sākotnējais līguma izpildītājs19.

ii. Kas ir būtiski līguma grozījumi?

Tātad, ja pastāv kāds no iepriekšminētajiem gadījumiem, var tikt veikti arī būtiski iepirkuma līguma grozījumi. Kā jau pieminēts iepriekš, līguma izmaiņu būtiskumu izvērtē un atbildību par savu lēmumu uzņemas pats pasūtītājs. Skatot iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem, IUB iesniegumu izskatīšanas komisija20 ir norādījusi: lai noteiktu, vai grozījumi ir uzskatāmi par būtiskiem, pasūtītājam ir jāizvērtē vismaz šādi apsvērumi:
1) vai pretendentiem nerastos iespēja iesniegt būtiski atšķirīgus piedāvājumus gadījumā, ja izmaiņas būtu bijušas zināmas iepirkuma procedūras izziņošanas brīdī;
2) vai nemainītos iespējamais piegādātāju loks, ja izmaiņas būtu bijušas zināmas iepirkuma procedūras izziņošanas brīdī;
3) vai nemainītos iepirkuma līguma ekonomiskais līdzsvars par labu piegādātājam un vai krasi nemainītos cena.
Papildus tam IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, apvienojot dažādu preču iegādi vienā iepirkuma procedūrā, pasūtītājam ir jāizvērtē, kāda ir šādas apvienošanas ietekme uz konkurenci, kā arī jāizvērtē, vai konkurences ierobežojums ir attaisnojams ar ekonomiskiem vai citiem saimnieciski lietderīgiem apsvērumiem21. Šie IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas secinājumi ir balstīti uz ES Tiesas spriedumu lietā Nr. C-454/06, proti, jebkura būtisku iepirkuma procedūras dokumentu un iepirkuma līguma grozījumu izdarīšana, kas tajos nav paredzēta, ir pielīdzināma jauna iepirkuma līguma noslēgšanai, kam būtu piemērojami publisko iepirkumu jomu reglamentējošo normatīvo aktu noteikumi22.

iii. Likumā noteiktie būtiskie līguma grozījumi

IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas skaidrojums būtībā sakrīt ar likumā norādītajiem gadījumiem, kad jebkurā gadījumā līguma grozījumi ir uzskatāmi par būtiskiem. Lai arī izmaiņas līguma izpildē iesaistītajā piegādātāja personālā un apakšuzņēmējos pēc būtības varētu vērtēt kā iepirkuma līguma grozījumus, jāuzsver, ka uz šādām izmaiņām ir attiecināmi citi likuma noteikumi23.

1. Atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanas iespēja un/vai atšķirīgu pretendentu piedalīšanās

Likumā nav paredzētas tiesības pasūtītājam veikt iepirkuma procedūru par vienu iepirkuma priekšmeta apjomu, bet slēgt līgumu jau par citu iepirkuma priekšmeta apjomu24, tomēr ļoti bieži iespēja iesniegt atšķirīgus piedāvājumus saistīta tieši ar izmaiņām iepirkuma priekšmetā. Ņemot to vērā, IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija ir secinājusi, ka publiskā iepirkuma līguma slēgšana par citu iepirkuma priekšmeta apjomu ir vērtējama kā likuma 2. panta 2. punktā noteiktās piegādātāju brīvās konkurences, kā arī vienlīdzīgās un taisnīgās attieksmes pret tiem pārkāpums, jo, iespējams, pārējie pretendenti, sākotnēji zinot par iepirkuma priekšmeta izmaiņām, savos piedāvājumos būtu ietvēruši citus nosacījumus (piemēram, par cenu)25.

Tāpat IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija ir norādījusi, ka jebkuras izmaiņas iepirkuma dokumentācijā, kas rada izmaiņas iepirkuma priekšmeta apjomā un/vai piedāvātās līgumcenas finansiālajā apjomā, ir uzskatāmas par būtiskām, turklāt šādas izmaiņas nav savienojamas ar iepirkuma turpmāko norisi, nepārkāpjot Publisko iepirkumu likuma 2. panta 2. punktā ietverto vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes pret piegādātājiem principu, proti, iepriekš minētās izmaiņas var mainīt iespējamo piegādātāju loku, kas varēja iesniegt piedāvājumus, vai mainīt iesniegto piedāvājumu saturu26.

Iepriekš norādītie IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas secinājumi ir izdarīti vēl pirms attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās un pēc būtības apstiprina to, ka šādi pamatprincipi jau tika piemēroti arī praksē. Iepirkuma dokumentācijā ietverto darba apjomu samazināšana, ja šāda apjoma samazināšanas iespēja un gadījumi, kad apjoms var tikt samazināts, samazināmo apjomu apmērs, saturs un kārtība nav bijuši detalizēti noteikti iepirkuma dokumentācijā, ir norādīts arī kā piemērs IUB skaidrojumā par iepirkuma līguma grozīšanu27.

Varētu būt situācija, kad iepirkuma apjoms tiek samazināts objektīvas nepieciešamības dēļ un attiecīgi proporcionāli tiek samazināta arī līgumcena, kas priekšrocības izvēlētajam piegādātājam nerada. Tomēr šādā situācijā būtu jāņem vērā tas, ka pretendenti, gatavojot savus līgumcenas piedāvājumus, ir rēķinājušies ar konkrēto iepirkuma apjomu un, iespējams, attiecīgo līgumcenu piedāvājuši tieši tāpēc, ka iepirkumā tiek prasīts noteikts apjoms preču vai pakalpojumu.

Turklāt, lai arī, iespējams, varētu uzskatīt, ka, samazinot iepirkuma apjomu, pretendentiem jeb izvēlētajam piegādātājam priekšrocības netiek radītas, tomēr ir jāņem vērā iespēja, ka kāds pretendents nepiedalījās attiecīgajā iepirkumā, jo nespēja nodrošināt tā izpildi prasītajā apjomā, taču būtu piedalījies, ja jau sākotnēji tam būtu zināms, ka iepirkuma izpilde ir samazināma.

Tātad šis likuma noteikums attiecas uz gadījumiem, kad pasūtītājs maina līgumā iekļautās prasības, kas sākotnēji iepirkumā bija noteiktas kā pretendentu atlases kvalifikācijas prasības, tehniskās specifikācijas prasības vai nosacījumi, kas tika izvērtēti, atbilstoši vērtēšanas kritērijiem izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

2. Izmaiņas ekonomiskajā līdzsvarā

Attiecīgais likuma noteikums paredz iespēju, ka līguma noteikumi tiek grozīti, mainot ekonomisko līdzsvaru izraudzītā pretendenta interesēs, un ekonomiskais līdzsvars ir, piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi28. Skaidrojot šos likuma noteikumus, IUB norāda, ka par ekonomiskā līdzsvara maiņu liecina ne tikai līgumcenas palielināšanās (jānorāda, ka cena ir publiskā iepirkuma līguma būtiska sastāvdaļa), bet gan jebkādi apstākļi, kas padara līguma izpildi piegādātājam izdevīgāku (piemēram, atviegloti izpildes nosacījumi, mazākas sankcijas par iespējamiem līguma pārkāpumiem, samaksas nosacījumu izmaiņas, piemēram, paredzot avansa maksājumu, kas sākotnēji nebija paredzēts, vai palielinot tā apjomu, un citi apstākļi)29.

Samaksas nosacījumu izmaiņas bija pieminētas kā viens no piemēriem arī par pasūtītāja finansēto projektu iepirkumiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtajā skaidrojumā, proti, gadījumos, kad līguma izpildītājam pēc līguma noslēgšanas vai līguma realizācijas laikā tiek izmaksāts avanss, kas sākotnēji līgumā nebija paredzēts, ir piemērojama finanšu korekcija30.

Līdzvērtīgi noteiktā finanšu korekcija var tik veikta, ja tiek pagarināts līguma izpildes termiņš, bet šāda iespēja nav paredzēta iepirkuma nolikumā, tiek mainīts apakšuzņēmējs, kurš neatbilst iepirkuma nolikuma prasībām, apakšuzņēmējiem tiek nodots lielāks darbu apjoms, nekā paredzēts iepirkuma nolikumā, vai netiek veikti sākotnēji paredzēti darbi, vai krietni samazināts to apjoms u.c.31

Tātad šis likuma noteikums attiecināms uz gadījumiem, kad izraudzītā pretendenta interesēs tiek mainīti līguma izpildes nosacījumi, kas atvieglo to izpildi vai kā citādi sniedz priekšrocības / ir labvēlīgāki.

3. Sākotnēji neparedzēti pakalpojumi un piegādes

Savā skaidrojumā IUB ir norādījis, ka, ņemot vērā ES Tiesas spriedumu lietā C-454/06, minētais nosacījums attiecas uz būtiskām izmaiņām piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu apjomā, piemēram, būvējot sporta kompleksu, papildus tiek iecerēta arī baseina izbūve, kas sākotnēji nebija paredzēts32. Savukārt attiecīgajā ES Tiesas spriedumā ir norādīts, ka sākotnējā līguma grozījumus var arī uzskatīt par būtiskiem tad, ja ar tiem līgums tiek būtiski paplašināts, ietverot pakalpojumus, kuri sākotnēji nebija paredzēti33.

ES Tiesas ieskatā šādu interpretāciju apstiprina Direktīvas 92/50/EEK noteikumi34, kuros attiecībā uz pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem ir paredzēti ierobežojumi saistībā ar apmēriem, kādos pasūtītāji var izmantot sarunu procedūru, lai sākotnēji noslēgtajam līgumam pievienotu vēl papildu pakalpojumus35. Jāpiebilst, ka papildu pakalpojumu un piegāžu veikšanai arī likumā ir iekļauti speciāli noteikumi par sarunu procedūru36.

Tātad šis likuma noteikums attiecas uz gadījumiem, kad iepirkuma līgumā tiek iekļautas būtiskas un sākotnēji neparedzētas papildu piegādes, pakalpojumi vai būvdarbi, vērtējot to apjoma izmaiņas.

4. Izraudzītā pretendenta aizstāšana ar citu piegādātāju

Iepirkuma procedūra tiek organizēta ne tikai tāpēc, lai iegādātos pasūtītājam nepieciešamās preces un pakalpojumus, bet arī lai izvēlētos pasūtītāja prasībām atbilstošu piegādātāju, ar kuru slēgt iepirkuma līgumu. Tādēļ ir pamats secināt, ka piegādātāja, kuram tiek piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, izvēle pēc būtības ir iepirkuma procedūras mērķis un līgumslēdzēja maiņa nav pieļaujama37. Vēl IUB savā skaidrojumā pievērš uzmanību tam, ka nav pieļaujama arī piegādātāju apvienības dalībnieka maiņa38.

Tātad šis likuma noteikums attiecas uz gadījumiem, kad iepirkuma procedūras rezultātā izvēlētais pretendents tiek aizstāts ar citu.

c. Likuma grozījumu attiecināšana uz visiem iepirkuma līgumiem

Šie likuma noteikumi par iepirkuma līguma grozīšanu ir attiecināmi gan uz iepirkumu procedūru rezultātā slēgtajiem iepirkuma līgumiem, gan tiem līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot likumā regulētās iepirkuma procedūras39. Papildus tam ir jāņem vērā, ka likumā paredzētajiem noteikumiem par iepirkuma līguma grozīšanu nav paredzēti speciāli spēkā stāšanās noteikumi. Tātad šie noteikumi ir attiecināmi arī uz iepirkuma līgumiem, kas noslēgti līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai.

Par pasūtītāja finansēto projektu iepirkumiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtajā skaidrojumā bija norādīts: tā kā Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumi Nr. 65 Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem bija izdoti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 7. panta pirmo daļu, tad attiecībā uz iepirkuma procedūru, kas ir veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 65, arī bija piemērojami Publisko iepirkumu likumā paredzētie principi, un šiem noteikumiem bija jānodrošina Publisko iepirkumu likuma mērķa sasniegšana40. Šobrīd spēkā esošie Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem ietver sadaļu par līguma grozījumiem, kas pēc būtības ietver tos pašus pamatprincipus, kuri noteikti likumā.

Papildus tam jāuzsver, ka likuma 67.1 pantā ietvertie principi par iepirkuma līguma grozīšanu ir attiecināmi ne tikai uz līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumiem to izpildes gaitā, bet arī uz līguma un vispārīgās vienošanās slēgšanas brīdi, t.i., līgums vai vispārīgā vienošanās nedrīkst tikt slēgta, nosakot krasi atšķirīgus nosacījumus no iepirkuma dokumentācijā, t.sk. līguma vai vispārīgās vienošanās projektā, minētajiem.

Apkopojot augstākminēto, jāsecina, ka šobrīd likuma noteikumos ir tikuši ietverti jau līdz šim spēkā esošie pamatprincipi iepirkuma līguma noteikumu grozījumu izdarīšanai un ES Tiesas praksē nostiprinātais. Šie noteikumi tiek attiecināti arī uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju veikto iepirkumu rezultātā noslēgtajiem līgumiem, gan piemērojot SPS likumu, gan iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām41. Tātad jebkuru būtisku iepirkuma līguma noteikumu izdarīšana ir pielīdzināma jauna līguma noslēgšanai, kam attiecīgi ir jāpiemēro publisko iepirkumu jomas regulējums, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

AUTORS: Ilze Bukaldere, zvērināta advokāte, ZAB Borenius

————————————————-
1. 2008.gada 16.jūnija Eiropas Tiesas spriedums lietā Nr. C-454/06 Pressetext ?
2. Publisko iepirkumu likums, 671.pants ?
3. Iepirkuma procedūras atklātums, piegādātāju brīva konkurence un vienlīdzīga attieksme pret tiem, līdzekļu efektīva izmantošana ?
4. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, 2.panta 2.punkts ?
5. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, 2.panta 2.punkts ?
6. 5.lpp., Par būtiskākajām un biežāk konstatētajām neatbilstībām iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē, Iepirkumu uzraudzības birojs, http://www.iub.gov.lv/files/upload/Parkapumi_pirmsparbaudes_M_lapai-9_2.pdf ?
7. Publisko iepirkumu likums, 671. panta 1. daļa ?
8. Publisko iepirkumu likums, 671. panta 3. daļa ?
9. 35. paragrāfs, 2008. gada 16. jūnija Eiropas Tiesas spriedums lietā Nr. C-454/06 Pressetext ?
10. 5. lpp., Skaidrojums par publiska iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu, IUB, pieejams: http://www.iub.gov.lv/files/upload/67%20prim%20_IepirkumaLigums_030812.pdf ?
11. Publisko iepirkumu likums, 85.2 panta 1. daļas 1. punkts ?
12. Publisko iepirkumu likums, 671. panta 2. daļas 1. punkts?
13. 2. lpp., Skaidrojums par publiska iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu, IUB, pieejams: http://www.iub.gov.lv/files/upload/67%20prim%20_IepirkumaLigums_030812.pdf ?
14. Turpat ?
15. Publisko iepirkumu likums, 671. panta 2. daļas 2. punkts ?
16. Publisko iepirkumu likums, 64. panta 1. daļa ?
17. Publisko iepirkumu likums, 63. panta 1. daļas 2. punkts ?
18. Publisko iepirkumu likums, 63. panta 2. daļas 2. punkts ?
19. 3. lpp., Skaidrojums par publiska iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu, IUB, pieejams: http://www.iub.gov.lv/files/upload/67%20prim%20_IepirkumaLigums_030812.pdf ?
20. 5. lpp., 2014. gada 21. februāra IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmums Nr.4-1.2/14-49 ?
21. Turpat ?
22. Turpat ?
23. 68. pants, Publisko iepirkumu likums ?
24. 10. lpp., IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2011. gada 5. maija lēmums Nr. 4-1.2/11-123 ?
25. Turpat ?
26. 9. lpp., IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2010. gada 25. janvāra lēmums Nr.4-1.2/10-21?
27. 4. lpp., Skaidrojums par publiska iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu, IUB, pieejams: http://www.iub.gov.lv/files/upload/67%20prim%20_IepirkumaLigums_030812.pdf?
28. Publisko iepirkumu likums, 671. panta 3. daļas 2. punkts ?
29. 4. lpp., Skaidrojums par publiska iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu, IUB, pieejams: http://www.iub.gov.lv/files/upload/67%20prim%20_IepirkumaLigums_030812.pdf ?
30. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras skaidrojums, pieejams: http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/izmainas_iepirkuma_liguma_4.pdf ?
31. Turpat ?
32. 4. lpp., Skaidrojums par publiska iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu, IUB, pieejams: http://www.iub.gov.lv/files/upload/67%20prim%20_IepirkumaLigums_030812.pdf ?
33. 36. paragrāfs, 2008. gada 16.jūnija Eiropas Tiesas spriedums lietā Nr. C-454/06 Pressetext ?
34. 11. panta 3. punkta e) un f) apakšpunkts ?
35. 36. paragrāfs, 2008. gada 16. jūnija Eiropas Tiesas spriedums lietā Nr. C-454/06 Pressetext ?
36. 63. pants, Publisko iepirkumu likums ?
37. Izņemot Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta otrās daļas 3. punktā noteikto gadījumu ?
38. 5. lpp., Skaidrojums par publiska iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu, IUB, pieejams: http://www.iub.gov.lv/files/upload/67%20prim%20_IepirkumaLigums_030812.pdf ?
39. Publisko iepirkumu likums, 8.2 panta 14. daļa: Grozījumus iepirkuma līgumā, kas noslēdzams šajā pantā noteiktajā kārtībā, izdara, ievērojot šā likuma 67.1 panta noteikumus ?
40. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras skaidrojums, pieejams: http://www.liaa.gov.lv/files/liaa/attachments/izmainas_iepirkuma_liguma_4.pdf ?
41. Iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, IUB, pieejamas: http://iub.gov.lv/files/upload/vadlinijas_SPS_20140319_0.pdf ?

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: