Haoss Rīgas satiksmē uzņem apgriezienus

DZINTRA ŠVARCBAHA, 03/04/2019

Post image for Haoss Rīgas satiksmē uzņem apgriezienus

Žurnāls “Iepirkumi” jau vairākkārt ir rakstījis par dažādām problēmām ar Rīgas Pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) saistītajiem iepirkumiem. Pērn gada izskaņā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apcietināja sešas personas (tostarp 5 RS amatpersonas) un sāka kriminālprocesu saistībā ar trim RS iepirkumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļu iegādi. Kopš februārī aprakstījām ar RS saistītos notikumus, uzņēmumā nomainījusies valde – līdzšinējais pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss atkāpās no amata, argumentējot, ka nejūtot Rīgas domes kā galvenā uzņēmuma akcionāra atbalstu. Pagaidu vadītāja amatā šobrīd iecelts RS valdes loceklis Ernests Saulītis. Rīgas dome spītīgi norobežojas no atbildības par Rīgas satiksmē notiekošo, bet RS meklē arvien jaunus vainīgos, kam uzvelt atbildības nastu.

KNAB aizturēšanas turpinās

6. martā KNAB aizdomās par kukuļošanu aizturējis partijas “Gods kalpot Rīgai” biedru, uzņēmuma “Rīgas karte” valdes locekli un pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” amatpersonu Aleksandru Brandavu. KNAB izmeklē SIA “Rīgas karte” amatpersonu izdarītos, iespējams, noziedzīgus nodarījumus – kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā. Neilgi pēc aizturēšanas Brandavs atkāpās no amata RS, savukārt nākamajā nedēļā arī no “Rīgas kartes” valdes.
Iepriekšējās valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss jau iepriekš bija licis Aleksandram Brandavam izvēlēties starp būšanu par elektronisko norēķinu projekta daļas vadītāju un vienlaicīgu atrašanos “Rīgas kartes” valdes locekļa amatā, norādot, ka atrašanās abos amatos esot interešu konflikts. Matīss skaidrojis, ka sākotnēji Brandavs ilgstoši slimojis, bet pēc KNAB operatīvajām darbībām marta sākumā, viņš ticis atstādināts no amata elektronisko norēķinu projektu daļā. Pēc tam saņemts arī Brandava parakstīts iesniegums ar lūgumu viņu no 7. marta atbrīvot no amata RS (“Rīgas kartē”).

Saskaņā ar “Lursoft” pieejamo informāciju miljonārs Aleksandrs Brandavs ir “Rīgas mikroautobusu satiksmes” patiesais labuma guvējs. Ap 150 000 eiro gada ienākumu Brandavs guvis arī uzņēmumā “Rīgas karte”, kas apgroza 20 miljonu eiro, uzturot Rīgas transportā e-talonu braucienu reģistrācijas sistēmu. Brandavs ir arī Rīgas domes vadības partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs un KNAB informācija liecina, ka pērn biedra naudā viņš partijai samaksājis 20 000 eiro.

Pēc drošības naudas 200 000 eiro apmērā iemaksas KNAB Brandavu atbrīvojis, nosakot aizliegumu tuvoties noteiktām personām un aizliegumu izbraukt no valsts. Tomēr, kā vēlāk atklājās pēc aculiecinieku teiktā, Brandavs manīts Madrides lidostā. Vēlāk KNAB negribīgi atzinis aģentūrai LETA, ka Brandavam pēc īpaša lūguma dota četru dienu atļauja izbraukt no valsts. Marta izskaņā KNAB vairs nekomentēja, vai minētā persona ir atgriezusies Latvijā saskaņā ar tai noteikto izbraukšanas atļaujas izbeigšanos.
Neskaidrības arī ar “Rīgas karti”

Tikmēr “Rīgas karte” ieviestās e-talona norēķinu sistēmas uzturēšanas līgums beidzas 2021. gada janvārī. Anrijs Matīss ir norādījis, ka Rīgas satiksmes izmantotā e-talona sistēma ir novecojusi un darbojas tikai dažās valstīs pasaulē: “No sistēmas būtu jāatsakās un tās vietā jāievieš iespēja jebkuram pasažierim samaksāt ar bankas izdotu bezkontakta norēķinu karti.” Viņš uzsver, ka nav normāla situācija, ka ārzemnieks, ieradies Rīgas lidostā, sabiedriskajā transportā ar bankas karti norēķināties nevar – ir jāmeklē, kur iegādāties e-talonu.

Saistībā ar e-talonu sistēmu Matīss jau iepriekš bija norādījis uz vairākām nepilnībām: pirmkārt, aicinot nekavējoties mazināt izmaksu pozīcijas, kuras komersantam jau daudzkārtīgi ir atmaksājušās, piemēram, par katru e-talonu termināli skolas ēdnīcā Rīgas satiksme “Rīgas kartei” maksā nomas maksu 60 eiro mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šādas iekārtas cena ir ap 400 eiro. Tāpat viņš norādījis, ka Rīgas satiksme jau gadiem strādā ar zaudējumiem, kamēr meitas uzņēmums “Rīgas karte” – ar četru miljonu eiro peļņu. Viņš ir norādījis, ka šāda situācija ir nepieņemama, taču uzņēmuma valdē bijusi milzīga pretestība šos jautājumus risināt.

Marta vidū žurnāls IR pētījis un aprakstījis “Rīgas kartes” finanšu rādītājus, norādot, ka “Rīgas kartes” dati neatbilst Rīgas satiksmes ik gadu samaksātajiem līdzekļiem, tādējādi nav zināms, kam tērēti laikā posmā no 2009. līdz 2017. gadam samaksātie 20 miljoni eiro.

Žurnāla izpēte liecina, ka pērn pašvaldības dotācija uzņēmumam bijusi 122,7 miljoni, vēl 11,2 miljonus eiro tas saņēma no valsts. Bijušais pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss pēc auditorkompānijas “Ernst&Young” audita norādīja uz nesamērīgi lielajiem tēriņiem e-talonu sistēmas uzturēšanai, tāpēc žurnāls lūdza pašvaldības uzņēmumu sniegt pārskatu par summām, kas katru gadu tērētas par “Rīgas kartes” pakalpojumiem. Rīgas satiksme sniegtā informācija liecina: kopš 2008. gada uzņēmums samaksājis “Rīgas kartei” 216 miljonus eiro, ieskaitot PVN. Šajā summā ietilpst gan e-talonu sistēmas uzturēšana, gan autostāvvietu sistēmas un termināļi skolu ēdnīcās, kurās skolēni pīkstina savas “Rīdzinieka kartes”, lai saņemtu bezmaksas pusdienas. Pēc abu uzņēmumu sniegto datu salīdzināšanas žurnāls atklājis, ka “Rīgas kartes” apgrozījuma dati neatbilst Rīgas satiksmes ik gadu samaksātajām naudas summām, kad tām noņem PVN apjomu. Šī nesakritība starp Rīgas satiksmes samaksāto naudu un “Rīgas kartes” apgrozījumu laika posmā no 2009. līdz 2017. gadam ir 20 miljoni eiro.

Uz žurnāla aicinājumiem izskaidrot, kā šāda situācija varēja veidoties un kur palikuši 20 miljoni eiro, “Rīgas karte” valdes priekšsēdētājs Ēriks Morizūrs norāda, ka Rīgas satiksmes sniegtie dati par pārskaitījumiem “Rīgas kartei” esot korekti tikai par 2017. un 2018. Gadu – pārējie esot “ievērojami atšķirīgi”. Kādi būtu “pareizie skaitļi”, Morizūrs intervijā atteicās izpaust, jo tā pārkāpšot līgumā noteikto konfidencialitāti.

Tramvaju iepirkumā RS vainu uzveļ Delnai
“Rīgas karte” gan nebūt nav vienīgā Rīgas satiksmes problēma. Pēc apturētā tramvaju iepirkuma, Rīgas satiksme nemitējās meklēt veidus, kā iepirkumu turpināt un atrast vaininiekus. Kad marta pašā sākumā biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) sniedza gala slēdzienu par zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kurā norādīja uz vairākām nepilnībām iepirkuma gaitā, RS izplatīja paziņojumu, kurā uzstāja, ka Delna nav savlaicīgi brīdinājusi par iespējamām nelikumībām tramvaju iepirkumos un tai jāuzņemas atbildība.

Aģentūrai LETA RS paudusi, ka Delna pārstāvji piedalījušies visās iepirkumu komisijās, bijuši klāt lēmumu pieņemšanā un līdz šim neesot informējuši RS, ka iepirkumos būtu saskatāmas iespējams prettiesiskas darbības. Tāpat RS norādījusi, ka neviens iepirkums nav ticis izsludināts bez Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) saskaņojuma. Rīgas satiksmes ziņojumā norādīts, ka Delna kā ekspertus iepirkumu specifikācijas vērtēšanā piesaistījusi uzņēmumus, kuru pamatdarbība ir saistīta ar apkures, ventilācijas un kondicionēšanas projektēšanu (SIA “4 bee”), kā arī būvju un būvprojektu ekspertīzes veikšanu un energoefektivitātes risinājumu izstrādi (SIA “CMB”). Tāpat RS ziņojumā teikts, ka Delnai, Latvijas vadošai nevalstiskajai organizācijai atklātības un pretkorupcijas jomā, kā projekta uzraugam, rodoties bažām par nelikumīgu rīcību, bija pienākums brīdināt kompetentās institūcijas par iespējamām prettiesiskām darbībām projekta īstenošanā, pamatojoties uz līgumā par projekta īstenošanas uzraudzību dotajām tiesībām, nevis vērst uz to uzmanību tikai nepilnu gadu vēlāk pēc sarunu procedūras izsludināšanas, to paziņojot publiski.”

Delna vadītāja Liene Gātere ir sašutusi par šādiem apvainojumiem un aicinājusi RS atsaukt nepatiesās ziņas: “Rīgas satiksmes paustā informācija ir uzskatāma par nepatiesām ziņām, kas izriet, vērtējot gan izteikuma saturu, gan kontekstu, gan arī pārējos piemērojamos kritērijus. Noprotams, ka RS nav pārbaudījusi informācijas patiesumu un galvenokārt vēlējusies ar šādu paziņojumu diskreditēt Delnu. Delna ir noslēgusi līgumus ar SIA “CMB” un zvērinātu advokātu biroju “Cobalt” par konsultāciju sniegšanu projektā “Integritātes pakts – ES fondu uzraudzība”, kura ietvaros uzraugām Rīgas satiksmes īstenoto projektu “Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība”. SIA “4 bee” Delnu nekonsultē nekādos jautājumos un Delnai nepastāv jebkādas tiesiskās attiecības ar šo komercsabiedrību. ” Tāpat Liene Gātere atzīmē, ka Delna iepirkumu gaitā vairākkārtīgi e-pastu sarakstē un mutiski ir norādījusi uz būtiskām nepilnībām, kas var novest pie sašaurināta iepirkumu pretendentu skaita vai arī citādi ierobežot potenciālo pretendentu dalību iepirkumos. Vairākās šādās epizodēs klāt ir bijuši ne tikai Delnas darbinieki, bet minēto faktu var apstiprināt arī zvērinātu advokātu birojs “Cobalt”: “Attiecīgi arī šis izeikums ir uzskatāms par nepatiesām un Delnas reputāciju aizskarošām ziņām.”

Delnas gala slēdzienā teikts, ka minētajā iepirkumā Iepirkumu komisija neesot sniegusi zinātniski argumentētu pamatojumu visu tehniskās specifikācijas prasību nepieciešamībai. Pēc diskusijām iepirkumu komisijā Delnai nav radusies pārliecība par tehniskā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju pamatotību un punktu skaita piešķiršanas samērību. Tāpat Delnas eksperti sekojuši, lai iepirkumu komisija pret visiem pretendentiem attiektos taisnīgi un vienlīdzīgi, nodrošinot godīgu konkurenci, taču esot bijuši gadījumi, kad RS nav ņēmuši vērā Delnas aicinājumus, kas tiešā veidā nebija noteikti likumā.

Dažādu nepamatotu prasību skaitā tehniskajās specifikācijās Delna minējusi: atsevišķus tehniskos parametrus, kuru nepieciešamību RS nav spējusi pamatot, bet kas ļāvuši ievērojami palielināt katra tramvaja vidējo plānoto cenu; prasību “remonta pieejamībai un ērtumam” nosakot, ka jaunajiem tramvajiem jāatbilst RS esošajai infrastruktūrai (RS depo ir pielāgoti “Škoda” tramvajiem) pat neveicot aprēķinus, vai šo prasību atcelšana neveidotu lielāku konkurenci un izdevīgāku cenu; prasību pretendentiem jau pirmajā sarunu procedūras kārtā apliecināt neproporcionāli lielu apgrozījumu 50 miljonu eiro, lai gan iepirkuma vidējais apjoms tika lēsts 42 miljonu eiro vērtībā; prasību līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim saražot un piegādāt vismaz vienu zemās grīdas tramvaju, kas paredzēts tieši 1524 mm platām sliedēm, kādas ir Austrumeiropas valstīs u.c. Ar pilnu ziņojumu var iepazīties Delna interneta vietnē.

Rīgas dome norobežojas no atbildības

Rīgas dome, kas ir uzņēmuma Rīgas satiksme galvenais akcionārs, tā vietā, lai uzņemtos atbildību un meklētu risinājumus samilzušajām problēmām gan ar transporta iepirkumiem, gan ar “Rīgas karti”, šobrīd norobežojas no atbildības un aizvada laiku, ceļot darbinieku algas un radot jaunus izmaksu posteņus domes vadībā. Brīdī, kad sabiedrībā jau samilzusi neapmierinātība ar Rīgas satiksmē un arī pašā Rīgas domē notiekošo, par spīti iebildumiem, Rīgas dome marta pašā izskaņā pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz izveidot vēl vienu galvaspilsētas vicemēra amatu, kura pienākumi nav skaidri definēti. Šī ziņa nāca neilgi pēc tam, kad atklātībā nonāca informācija, ka šī gada sākumā Rīgas domes darbiniekiem, tostarp arī Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam un vicemēram Oļegam Burovam, palielinātas algas. Ušakovs gan skaidroja, ka algu palielināšana notiekot automātiski, atkarībā no vidējās algas izmaiņām valstī – ja pieaug vidējā alga, pieaug arī Rīgas domnieku algas. Rīgas domes deputātiem gan ir tiesības pieņemt lēmumu par algu iesaldēšanu, taču šajā gadījumā tas nav darīts.

Marta vidū jaunu triecienu Rīgas domes uzticamībai deva žurnālistu atklājums, ka Rīgas satiksme 2018. gadā noslēgusi uzņēmuma līgumus ar 46 personām, kas saistītas ar partiju “Saskaņa” vai “Gods kalpot Rīgai”. Pēc iepazīšanās ar auditoru secinājumiem Rīgas domes Vienotības frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar pamatotām aizdomām, ka konsultāciju līgumi ar Rīgas domes valdošo partiju pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem pēc būtības ir fiktīvi un uzskatāmi par personu fiktīvu nodarbināšanu ar mērķi vairot politiski pietuvināto cilvēku labklājību, nevis sniegt pakalpojumus Rīgas satiksmei. Ķirša ieskatā, iepazīstoties ar atskaitēm, netop skaidrs, kādu pakalpojumu šīs 46 personas ir sniegušas uzņēmumam un vai tas vispār ir noticis.

Audits apstiprina nesaimniecisku līdzekļu izmantošanu

Plašas nesaskaņas izvērtās arī marta nogalē notikušajā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sanāksmē par Rīgas satiksmi un domes niecīgo iesaisti tās problēmu risināšanā. Viens no strīdus tematiem – auditorkompānijas “Ernst&Young” janvāra nogalē sagatavotais ziņojums par situāciju RS. Aizbildinoties ar tā saturā esošas ierobežotas pieejamības informāciju, ko uzņēmums varētu izmantot tiesā, cenšoties piedzīt zaudējumus no bijušās uzņēmuma valdes, RS atteicās šo ziņojumu iesniegt izskatīšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijai, kā arī minētajai Saeimas komisijai. Stājoties pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā, Ernests Saulītis sniedza iespēju ar auditu iepazīties gan VARAM pārstāvjiem, gan Rīgas domes deputātiem, vienlaikus parakstoties par informācijas neizpaušanu.

Komisijas vadītājs Sandis Ģirģens atgādināja, ka komisija lūdza RS atsūtīt auditorkompānijas “Ernst&Young” izstrādāto ziņojumu, taču atbildi nav saņēmusi. Pēc identiska lūguma Rīgas mēram Nilam Ušakovam, komisija saņēma atbildi, ka RS dots uzdevums šo ziņojumu komisijai atsūtīt, taču uzņēmums norādīja, ka nav tiesīgs to darīt. Tādējādi Rīgas satiksme rīkojās pretēji tam, kā to bija aicinājusi Rīgas dome.

Tikmēr Ernests Saulītis pauda, ka deputāti maldina sabiedrību, jo ne Rīgas dome, ne RS nav noteikusi auditam ierobežotu pieejamību. Pēc Saulīša teiktā, ierobežotu pieejamību esot noteikuši auditori, un tā ir pasaulē pieņemta prakse – ziņojums ir paredzēts tiem, kas ar to strādā. Auditori ļāvuši to iesniegt VARAM, bet, izvērtējot komisijas pieprasījumu, uzskatīja, ka nav pamata iesniegt šo auditu komisijai.

Kā ziņots jau iepriekš, ziņojumā auditori norādījuši, ka pēdējo piecu gadu periodā bijušās uzņēmuma valdes vadībā RS nodarīti desmitiem miljonu eiro lieli zaudējumi, kas radušies, pieņemot nesaimnieciskus lēmumus, noslēdzot neizdevīgus sadarbības līgumus un citos veidos. Piemēram, VARAM konstatējusi, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs kā RS kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav nodrošinājis RS pamatkapitāla palielināšanu tā, kā to sākotnēji lēmusi Rīgas dome. Tādā veidā, iespējams, pārkāpts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas paredz, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi. RS pašvaldības piešķirtos līdzekļus finanšu ieguldījumam iekļāvusi ieņēmumos, nesedzot sabiedrības zaudējumus. Ministrija pauž bažas, ka tādā veidā prettiesiski varētu būt samazināta pašvaldības manta.

Žurnāls “Iepirkumi” turpinās sekot norisēm Rīgas satiksmē un ar to saistītajiem iepirkumu procesiem.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: