Grāmatvedības ārpakalpojums – bubulis vai draugs?

Dace Vite, 04/11/2013

Post image for Grāmatvedības ārpakalpojums – bubulis vai draugs?

Iepriekšējā žurnāla numurā tika aizsākta diskusija par ārpakalpojumu nozīmi, to daudzveidību un potenciālu praktiski visās mūsdienu biznesa jomās – grāmatvedībā, jurisprudencē, loģistikā, sabiedriskajās attiecībās, IT, reklāmas un mārketinga jomā, tirgus izpētē u. c. Turpinot tēmu, šoreiz tiekamies ar Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes priekšsēdētāju ILZI PALMBAHU, lai pārrunātu tās nianses, kas nosaka grāmatvedības ārpakalpojuma stiprās un vājās puses, kā arī, lai apskatītu šī pakalpojuma tālākās attīstības iespējas.

Kāpēc tika izveidota Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu asociācija? Kādus jautājumus tā risina un kādus mērķus vēlas sasniegt?

Pirms četriem gadiem šo cīņu sāka Konsultāciju biroja CBB vadītāja Liene Caune. Pirmā doma bija uzlabot situāciju grāmatvedības nozarē. Proti, pakalpojumu sniedzēju te ir ļoti daudz, bet to līmenis un kvalifikācija ir ļoti dažādi. Ar to ikdienā nākas saskarties visai bieži. Grāmatvežu kvalifikācija ne vienmēr atbilst tam, kā viņi sevi pasniedz un reklamē tirgū. Ir neskaitāmi gadījumi, kad mums pašiem ir nācies pārtaisīt citu grāmatvežu darbu, kas atsevišķos gadījumos mēdz būt ne tikai nekvalitatīvs, bet pat neatbilst normatīvajiem aktiem. Šādi pakalpojumu sniedzēji ir bijuši ļoti tālu no izpratnes, ko nozīmē grāmatvedība. Latvijā nekas šo profesiju nereglamentē un jebkurš, kas vēlas, var kļūt par grāmatvedi. Pat cilvēks, kas apguvis friziera profesiju, pēc divu nedēļu kursiem var sākt strādāt un saukt sevi par bilancspējīgu grāmatvedi. Te viss ir atkarīgs no tā, cik nu kuram ir drosmes sākt šo biznesu bez profesijas izpratnes. Pirms četriem gadiem domubiedru grupa, kuru skaitā biju arī es, aktualizēja šo jautājumu un uzsvēra, ka situācija ir jāmaina arī valstiskā līmenī. Sākotnēji bija jāpanāk, lai mūsu idejas pamana un saprot, ka problēma tiešām pastāv. Konkrētās nozares nesakārtotības rezultātā lielākā zaudētāja ir tieši valsts, jo tie ir neaprēķinātie nodokļi, neapmaksātie nodokļi, nepareizi gada pārskati, un šīs summas nav mazas. Un tā šo gadu laikā soli pa solim tika panākts, ka arvien vairāk tiekam iesaistīti valsts iestāžu darbā. Bieži vien no viņu puses tiek izrādīta iniciatīva sadarboties tādā kā forumu veidā un izrunāt mūsu nozares problēmas. Pirms dažiem gadiem vienā no mūsu rīkotajām konferencēm FM Valsts sekretārs publiski pauda, ka, ja arī nebūs obligāta grāmatvežu sertificēšana, tad obligātā civiltiesiskā apdrošināšana šajā nozarē būs nepieciešama. Tas nozīmē, ja, piemēram, grāmatvedības kompānija, ar kuru jūs esat noslēguši darba līgumu, ir kļūdījusies savos nodokļu aprēķinos, tad trešā puse, t. i., apdrošināšanas sabiedrība, sedz šos zaudējumus. Diemžēl priekšlikums vēl līdz šim nav ieviests.

Cik plaši šobrīd ir pārstāvēta Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu asociācija?

Sākotnēji asociācijas dibinātāju rindās bija tikai piecpadsmit iestādes, bet šobrīd biedru skaits ir izaudzis jau gandrīz līdz deviņdesmit. Visiem uzņēmumiem, kas iestājušies asociācijā, rūp mūsu nozares nākotne, un tie sevi piesaka kā godīgus un augsti profesionālus tirgus spēlētājus, kas nebaidās runāt par problēmām būt atklāti un uzņemties atbildību. 60 % mūsu asociācijas biedru ir uzņēmumi, kas Lursoft datu bāzē ir atrodami starp Top 200 lielākajiem grāmatvedības un audita pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem Latvijā. Pirmās šajā topā ir četras lielās auditu kompānijas ar daudzmiljonu apgrozījumu, bet 200. vietā ir grāmatvedības uzņēmums ar 35 tūkstošu latu apgrozījumu gadā. Kopumā VID datu bāzē ir reģistrēti aptuveni 8 200 grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji. Tas nozīmē tikai to, ka pārējo astoņu tūkstošu uzņēmumu gada apgrozījums ir zemāks par šiem 35 tūkstošiem latu gadā, tātad tie ir viena vai divu cilvēku uzņēmumi. Un ņemot vērā, ka nav nekādu grāmatvedības kvalitātes kritēriju un nav īsti vīzijas, kā šo nozari sakārtot, mēs varam tikai iedomāties, kāda veida uzņēmumi sastāda šos astoņus tūkstošus tirgus dalībnieku. Tādi spēlētāji neuzņemas nekādu atbildību par savu padarīto darbu, lieto nelegālas programmas. Ar to jau arī tiek degradēta izpratne par profesiju. Kā piemēru var minēt kaut vai ss.lv reklāmas, kur tiek piesolīta cena pēc vienošanās, bet kompānijas nosaukums vispār nav minēts. Ir skaidrs, ka tās ir ņinas virtuves, t. i., cilvēki, kas strādā mājas apstākļos ar nelicenzētu programmu, bez apdrošināšanas, nemaksājot nekādus nodokļus un neuzņemoties nekādu atbildību. Protams, var prasīt par pakalpojumu desmit vai divdesmit latu, bet padomājiet, cik dažādu uzņēmumu tādā veidā ir jāapkalpo, lai varētu nopelnīt iztikai! Viens cilvēks nevar apkalpot 100 uzņēmumu, tātad par kvalitāti ir jāaizmirst!

Kāda ir jūsu asociācijas vīzija par sakārtotu grāmatvedības ārpakalpojumu nozari?

Ņemot vērā, ka atrodamies tieši Latvijā, nevis kādā attīstītākā Rietumeiropas valstī, kur tirgus ekonomika ir sena, dziļa un pamatīga, ir skaidrs, ka nekas pats par sevi nemainīsies, bet nopietns valsts regulējums ir vajadzīgs. Tas, ko vēlamies, ir panākt, ka pie mums grāmatveži tiek sertificēti. Tā varētu būt fizisku personu sertifikācija vai kompāniju licenzēšana. Ir jābūt kādai asociācijai, kas veic šo licenzēšanu, un, izvērtējot dažādus kvalitātes kritērijus, piešķir licenci ar atļauju sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Šobrīd nav īsti skaidrs, kā tieši tas viss virzīsies. Jāsaka lielais paldies FM, kas pati ir izrādījusi iniciatīvu un uzsākusi pārrunas par grāmatvedības nozares tālāku attīstību. Pagaidām tas viss vēl ir visai netverams, un rezultāts vēl nav īsti redzams, bet izmaiņas tomēr būs. Vai nu būs valsts noteikta sertifikācija, vai civiltiesiskā apdrošināšana, varbūt sākotnēji tā varētu būt arī iekšējā Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas sertifikācija. Ir iespējami vairāki scenāriji, bet, lai kā tas arī tiktu risināts, mēs nevaram palikt tādā situācijā, kāda tā ir šobrīd. Redzot, kas notiek nozarē, esam gatavi darīt visu no mums atkarīgo, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu.

Paralēli darbam ar valsts iestādēm un nozares sakārtošanu, mēs sadarbojamies arī ar dažādām citām asociācijām un rūpējamies par savu biedru kvalifikācijas paaugstināšanu. Reizi mēnesī rīkojam seminārus – gan sadarbībā ar VID, gan ar dažādiem Latvijas nodokļu konsultantiem un citiem nozares speciālistiem. Sadarbojamies arī ar augstskolām, skaidrojot, ko nozīmē kvalitatīvs grāmatvedības pakalpojums, lai rastos izpratne par nozari. Katru gadu tiek organizēta starptautiska konference. Šoruden 3. oktobrī arī tikāmies, lai parādītu to labāko, kas atrodams Rietumos un ko varam piedāvāt Austrumos, lai saprastu, kas ir mūsu spēks un lai būtu gatavi, ja šeit nāk iekšā investori. Piemēram, šogad mums bija pieaicināts lektors no Toronto (Kanāda) Stīvs Makintīrs-Smits (Steve McIntyre-Smith). Viņa uzstāšanās pamatā bija stāsts par to, kādi ir astoņi soļi ceļā, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji kļūtu par pasaules klases speciālistiem. Faktiski konference ir laba dalīšanās pieredzē, ko Latvijā zinām, ko varam iemācīties no Rietumvalstu kolēģiem un ko varam piedāvāt Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas tirgum. Un mums ir, ar ko lepoties, mēs, piemēram, esam spēcīgi un pat unikāli ar savu digitalizāciju vai lietojumprogrammām.

Ko nozīmē grāmatvedības pievienotā vērtība, kas tiek piedāvāta, sniedzot ārpakalpojumu?

Man personīgi ir svarīgi parādīt, ko nozīmē mūsdienīgs grāmatvedis. Tas nav tikai cilvēks, kas sagatavo VID atskaites un līdz ar to uzskata savu darbu par pabeigtu. Profesija mainās, un ir jāsaprot, ka grāmatvedis nu jau ir uzņēmuma vadītāja palīgs. Tas savukārt nozīmē to, ka grāmatvedim jābūt izglītotam ne tikai nodokļu likumos un to piemērošanā, bet arī jāpārzina finanšu vadība, jāzina, ko vadītājam ieteikt, kā labāk vadīt uzņēmuma finanses. Tātad grāmatvedības pievienotā vērtība ir izpratne par pašu biznesu, datu analīze, tā ir spēles laukuma aptveršana, tā ir situācija, kad grāmatvedis redz uzņēmumu kopumā, nevis tikai savus pienākumus. Tā ir atbildība par savu darbu, par tā rezultātiem.

Vai, jūsuprāt, grāmatvedības ārpakalpojums Latvijā ir pieprasīts?

Pozitīvā puse ir tāda, ka ar katru gadu tikai pieaug to uzņēmumu skaits, kas izvēlas grāmatvedību iegādāties kā ārpakalpojumu. Negatīvā: ja reiz šajā nozarē kāds ir zaudējis prestižu, un Latvijā tas var notikt ļoti viegli, to atgūt ir visai grūti. Savukārt, ja uzņēmējam ir bijusi negatīva pieredze ar grāmatvedības ārpakalpojumu, tad visbiežāk tie atgriežas pie sākotnējā varianta – savas grāmatvedības. Tas arī ir iemesls, kāpēc mums tā rūp profesijas prestižs. Taču kopumā grāmatvedības potenciāls Latvijā vēl ir milzīgs. Lattelecom veica tirgus aptauju, no kuras var secināt, cik liels ir šis potenciāls. Pašlaik šādus ārpakalpojumus pārsvarā izvēlas vidējie un mazie uzņēmumi, taču arī lielie arvien biežāk atsevišķas funkcijas nodod ārpakalpojumu sniedzējiem. Diemžēl pašvaldību un to uzņēmumu vidū šāda veida pakalpojumi vēl nav īpaši populāri. Iemesls te varētu būt gan vecie stereotipi, gan sarežģīta iepirkuma procedūra, gan arī banāls informācijas trūkums. Potenciālie klienti bieži vien nezina, kādi šādam ārpakalpojumam varētu būt riski un kādi – ieguvumi, līdz ar to tiem ir grūti izvērtēt šāda pakalpojuma lietderību. Mums vēl gribētos tuvāk papētīt situāciju valsts struktūrās, cik populārs ir šis pakalpojums.

Privātajās struktūrās grāmatvedības ārpakalpojumu izmanto visai plaši, arvien vairāk veidojas izpratne par šo nozari, bet, pats galvenais, – uzņēmēji arvien labāk iemācās strādāt ar šo ārpakalpojumu sniedzējiem. Nereti nākas saskarties ar komersantu neinformētību un nevēlēšanos iedziļināties, ko īsti nozīmē šāda sadarbība. Ja ir noslēgts līgums par grāmatvedības ārpakalpojumu, tas vēl nenozīmē, ka ar to viņu funkcijas līguma saistību izpildē ir beigušās. Uzņēmuma vadītājam ir jāsaprot, ko vēlas sasniegt ar pakalpojuma starpniecību un jāmāk izskaidrot šos mērķus arī izpildītājiem. Protams, arī uzņēmēji mēdz būt dažādi. Ir tādi, kas perfekti pārzina tēmu un zina, ko vēlas, bet ir arī tādi, kurus nākas izglītot, ko var sasniegt ar pareizas grāmatvedības palīdzību.

Kāds uzņēmums ir ideāls šāda ārpakalpojuma pircējs?

Visvienkāršāk to izmantot maziem uzņēmumiem, jo tiem tas ir finansiāli visizdevīgāk. Arī vidējiem uzņēmumiem šāds ārpakalpojums ātri atmaksājas. Savukārt lieliem uzņēmumiem tās drīzāk varētu būt atsevišķas funkcijas. Piemēram, algu aprēķini. Ne vienmēr uzņēmums vēlas atstāt šādu informāciju uzņēmuma iekšienē, lai nenotiktu kāda informācijas noplūde, jo šādā variantā līdz uzņēmumam nonāk tikai gala summa, nav informācijas par atsevišķiem izmaksu posteņiem. Lieliem uzņēmumiem tā varētu būt arī debitoru kontrole vai Eiropas projektu grāmatvedības vadība. Tātad tādā vai citādākā formā grāmatvedības ārpakalpojumi ir izdevīgi visa veida uzņēmumiem.

Turklāt arvien vairāk uzņēmēju sāk skatīties uz ikmēneša peļņas zaudējumu aprēķinu, seko līdzi saviem finanšu rādītājiem, budžetam un finanšu plūsmai, izprotot, ko uzņēmumam nozīmē šie rādītāji. Tātad grāmatvežu latiņa arī jāceļ, viņiem ir jābūt daudz zinošākiem un atvērtākiem. Grāmatvedis ir ne tikai uzskaitvedis, viņam šī informācija jāmāk arī analizēt un ieteikt savam darba devējam noteiktus rīcības modeļus. Šobrīd tādi profesionāļi negadās tik bieži, bet vērojama tendence, ka to kļūst arvien vairāk.

Kādas ir reālās izmaksas, algojot pašiem savu grāmatvedi un iepērkot šo pakalpojumu no ārpuses?

Tas nav grūti! Piemēram, vidējs uzņēmums ar 500 000 latu apgrozījumu gadā un pastāvīgu grāmatvedi. Šāda grāmatveža alga ir vidēji 500 neto, tātad pirms nodokļu nomaksas tie ir 1000 lati. Lai uzturētu programmatūru, ir jārēķinās vidēji ar 100 latiem mēnesī. Tālāk ir kancelejas preces, biroja izdevumi, kvalifikācijas kursi… Tātad vidējās izmaksas varētu būt aptuveni 1300–1400 latu mēnesī. Ārpakalpojums šādam uzņēmumam izmaksātu 400–500 latu mēnesī, atkarībā no to pakalpojumu klāsta, kas konkrētajā līgumā ir paredzēti – kādas atskaites jāsagatavo un cik daudz grāmatvedim jāiesaistās uzņēmuma ikdienas darbos. Protams, jārēķinās ar to, ka ārpakalpojuma grāmatvedis apkalpos ne tikai mūsu uzņēmumu, bet arī vairākus citus. Grāmatvedis nebūs tepat pie rokas, taču zvana attālumā gan. Mūsdienu tehnoloģiju laikā tas gan nav pārāk liels trūkums.

Vai ir kāds pozitīvs piemērs par valsts sektoru, kas izmanto grāmatvedības ārpakalpojumus? Un kādas ir viņu vēlmes pasūtītāju lomā?

Man personiski ir sadarbības pieredze ar pašvaldības uzņēmumiem. Viņiem vajadzīgo pakalpojumu spektrs ir visai plašs. Nepietiek tikai ar sagatavotām atskaitēm, vajadzīga arī finanšu vadība un uzraudzība, jo šādu iestāžu vadītājiem jāatskaitās savās pašvaldībās, taču viņi kā citu jomu speciālisti ne vienmēr ir izprot arī par finanšu vadību. Atskaites sanāksmēs viņiem ir jāprot prezentēt finanšu pārskatu saturs, izskaidrot, ko nozīmē šie skaitļi. Tātad grāmatveža darbības spektrs ir plašāks un viņam jādarbojas arī kā konsultantam. Bet citādi te nekas daudz neatšķiras no tās uzskaites, kas ir privātajā sektorā. Diemžēl šis ārpakalpojums nav īpaši populārs valsts sektorā. Esmu pētījusi, kādus ārpakalpojumus iepērk valsts sektora iestādes. Visai bieži parādās ES finanšu instrumentu projektu grāmatveži, bet tas arī viss, lai gan citu nozaru pakalpojumus valsts sektors iepērk labprāt, to skaitā ir būvniecība, personāla vadības pasākumi, dažādas konsultācijas. Es vēlētos pierādīt ar skaitļiem, cik līdzekļu mēs valstij varētu ietaupīt, izmantojot grāmatvedības ārpakalpojumus. Tādējādi arī pašreizējā situācija pozitīvi mainītos.

Iepriekšējā mūsu žurnāla numurā, kad tika apspriesti dažādu ārpakalpojumu plusi un mīnusi, AS Latvenergo valdes loceklis A. Kurgs izteicās visai skarbi: „Ārpakalpojumu sniedzēji naudu grib iegūt tūlīt un tagad, bet negrib ieguldīt darbiniekos, maksā viņiem maz un par viņu izglītību neinteresējas. Kadru mainība ir liela, lai gan firma zināma un respektabla. Mums tiek apsolīti vieni standarti, realitātē sanāk citi. Darbinieku kvalifikācija zema, nākas aizrādīt, pastiprināt kontroli, piedzīt līgumsodus.” Kā jūs komentētu šos izteikumus?

Domāju, ka šajā citātā ir runa par neprofesionāliem pakalpojuma sniedzējiem, kas strādā uz kvantitāti, nevis kvalitāti. Diemžēl nākas atzīt, ka mēdz būt arī tādi. Te atkal jāatgriežas pie līgumu noteikumu tēmas. Pirms līgumu noslēgšanas par kādu konkrētu ārpakalpojumu ir jāizrunā visas nianses. Tikai ar pieredzi nāk saprašana, kādi jautājumi ir jāuzdod potenciālajam pakalpojumu sniedzējam, kas tieši ir jāizrunā un kam jāpievērš uzmanība. Jāatrunā reakcijas ātrums, kādā formā tiek atbildēts uz jautājumiem – tā rodas atskaites punkti, pēc kuriem turpmāk vērtēt šīs sadarbības kvalitāti. Vēlāk par to visu jāvienojas līgumā.

Pirms tiek noslēgts līgums ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju, svarīgi ir saprast, kas iesaka šo firmu, kā šī firma veido sava pakalpojuma cenu, kas tajā ir iekļauts. Sīki jāizrunā visas detaļas. Jānoskaidro, kāda ir šīs firmas reputācija, ko par to raksta internetā. Tas ir sava veida izpētes darbs. Kā parasti notiek potenciālo grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju meklēšana? Ir redzēti tādi, kas atšķir reklāmas lapu, ņem pirmo sludinājumu no augšas un zvana. Tomēr 99 procentos gadījumu tas notiek ar rekomendāciju starpniecību. Ja kādam uzņēmuma vadītājam ir veiksmīga sadarbība ar grāmatvedības firmu, tad viņš to noteikti vajadzības gadījumā ieteiks saviem paziņām vai sadarbības partneriem. Kā nākamais solis būtu sameklēt pieejamo informāciju internetā, kādi viņiem pieejami resursi, kas ir uzņēmuma vadītājs, cik viņam ir svarīgi attīstīt firmu. Noteikti pievērstu uzmanību, vai šis uzņēmums ir kādā no asociācijām, jo tas nozīmē, ka tas vēlas savu latiņu turēt augstu. Tas ir svarīgi! Uzņēmuma vai iestādes vadītājam kā vienu no atlases kritērijiem būtu jāpieprasa atsauksmes no klientiem par iepriekšējo darba pieredzi. Tas ir pilnīgi normāli un šajā gadījumā šādas atsauksmes tikai palīdzētu veikt pareizo izvēli. Bet lētākā cena noteikti ir jāskatās tikai pēc tam, kad apmierina visi pārējie parametri.

Un, visbeidzot, vēlreiz gribētos uzsvērt, ka mums ir ļoti daudz gudru grāmatvežu. Tādu, kas vēlas attīstīties. Viņi atrod jebkādu iespēju un jebkādus ceļus, lai sasniegtu profesijas virsotnes. Viņi iegūst ACCA starptautisko sertifikātu vai brīvprātīgi sertificējas tepat Latvijā, apmeklē dažādus kursus un konferences. Tas ir nemitīgs attīstības ceļš.

Grāmatvedības ārpakalpojumu plusi un mīnusi
Algots grāmatvedis
Plusi:
– grāmatvedis vienmēr atrodas uzņēmumā;
– grāmatvedis apkalpo tikai jūsu uzņēmumu;
– grāmatvedības dokumenti atrodas uzņēmumā.

Mīnusi:
– lielākas amata vietas izmaksas (algas, nodokļi, programmatūra, biroja tehnika, utt.);
– grāmatveža šaura specializācija;
– ir situācijas, kad tik un tā jāpērk citu speciālistu konsultācijas.

Grāmatvedības ārpakalpojumi
Plusi:
– plašāks piedāvāto pakalpojumu klāsts, papildus tai pieejamas konsultācijas dažādās ar grāmatvedību saistītās jomās;
– mazākas izmaksas.

Mīnusi:
– grāmatvedis neatrodas uzņēmumā;
– grāmatvedības dokumenti glabājas ārpus uzņēmuma.

20 lielākie grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji Latvijā

  • KPMG Baltics SIA
  • SIA Deloitte Latvia
  • SIA Deloitte Audits Latvia
  • SIA BPO Baltic
  • SIA Rodl & Partner
  • SIA NP Management
  • Akciju sabiedrība BDO
  • SIA RTO Management
  • SIA Grāmatvedības Pakalpojumu Serviss
  • SIA INVENTA GROUP
  • SIA Namejs L
  • Akciju sabiedrība Belokon Holdings
  • SIA World of Services
  • Sabiedrība ar ierobežotu atbildību auditorfirma Inspekcija AMJ
  • SIA Business pakalpojumi
  • SIA Financial Services
  • SIA Prime Consulting
  • SIA Merhels Revidenti Konsultanti
  • SIA LF Eksperts
  • SIA Potapoviča un Andersone

FAKTI UN SKAITĻI

Saskaņā ar Lattelecom 2011. gadā veikto uzņēmumu aptauju par ārpakalpojumu potenciālu populārākie ārpakalpojumi, kurus uzņēmumi izvēlas iepirkt Latvijā ir:

  • IT pakalpojumi (38%);
  • nodokļu konsultācijas (21,5 %);
  • parādu piedziņas pakalpojumi (20,8 %);
  • grāmatvedības pakalpojumi (19,4 %);
  • konsultācijas grāmatvedībā un finanšu uzskaitē (14,0 %);
  • konsultācijas par darba tiesībām (9,7 %).

Visbiežāk ārpakalpojumus izmanto uzņēmumi, kas darbojas finanšu, juridisko, grāmatvedības un konsultāciju pakalpojumu nozarē. Kopumā 79 % šādu uzņēmumu izmanto kādu no ārpakalpojumu veidiem, bet grāmatvedības ārpakalpojumus iepērk 30 % šo uzņēmumu.

Vismazāk ārpakalpojumus izvēlas iepirkt celtniecības un remontdarbu uzņēmumi. Kopumā ārpakalpojumus iepērk tikai 44 % šādu uzņēmumu, bet grāmatvedības pakalpojumus iepērk tikai 22 % būvuzņēmumu.

Grāmatvedības ārpakalpojumus izmanto tie uzņēmumi, kuru apgrozījums nepārsniedz 20 000 latu (pēc 2011. gada datiem).

Visbiežāk – 44,8 % no aptaujātajiem uzņēmumiem iepērk tikai viena veida ārpakalpojumu. Divu veidu ārpakalpojumus iepērk tikai 21,3 % aptaujāto uzņēmumu, bet vairāk nekā divus ārpakalpojumu veidus – vēl retāk.

Klientu apmierinātība ar ārpakalpojumu sniedzējiem pēc četru baļļu sistēmas:

  • grāmatvedība – 3,2;
  • algu aprēķini – 3,14;
  • IT – 3,08;
  • nodokļu konsultācijas – 3,05;
  • darba tiesību konsultācijas – 3,0;
  • grāmatvedība un finanšu uzskaite – 3,0;
  • un citi.

Plāni ārpakalpojumu izmantošanai
* Uzspiediet uz bildes, lai to palielinātu!

izmantosana

Teksts: Dace Vite

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: