Grāmatvedības ārpakalpojums – bubulis vai draugs?

Dace Vite, 04/11/2013

Post image for Grāmatvedības ārpakalpojums – bubulis vai draugs?

Iepriekšējā žurnāla numurā tika aizsākta diskusija par ārpakalpojumu nozīmi, to daudzveidību un potenciālu praktiski visās mūsdienu biznesa jomās – grāmatvedībā, jurisprudencē, loģistikā, sabiedriskajās attiecībās, IT, reklāmas un mārketinga jomā, tirgus izpētē u. c. Turpinot tēmu, šoreiz tiekamies ar Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes priekšsēdētāju ILZI PALMBAHU, lai pārrunātu tās nianses, kas nosaka grāmatvedības ārpakalpojuma stiprās un vājās puses, kā arī, lai apskatītu šī pakalpojuma tālākās attīstības iespējas.

Kāpēc tika izveidota Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu asociācija? Kādus jautājumus tā risina un kādus mērķus vēlas sasniegt?

Pirms četriem gadiem šo cīņu sāka Konsultāciju biroja CBB vadītāja Liene Caune. Pirmā doma bija uzlabot situāciju grāmatvedības nozarē. Proti, pakalpojumu sniedzēju te ir ļoti daudz, bet to līmenis un kvalifikācija ir ļoti dažādi. Ar to ikdienā nākas saskarties visai bieži. Grāmatvežu kvalifikācija ne vienmēr atbilst tam, kā viņi sevi pasniedz un reklamē tirgū. Ir neskaitāmi gadījumi, kad mums pašiem ir nācies pārtaisīt citu grāmatvežu darbu, kas atsevišķos gadījumos mēdz būt ne tikai nekvalitatīvs, bet pat neatbilst normatīvajiem aktiem. Šādi pakalpojumu sniedzēji ir bijuši ļoti tālu no izpratnes, ko nozīmē grāmatvedība. Latvijā nekas šo profesiju nereglamentē un jebkurš, kas vēlas, var kļūt par grāmatvedi. Pat cilvēks, kas apguvis friziera profesiju, pēc divu nedēļu kursiem var sākt strādāt un saukt sevi par bilancspējīgu grāmatvedi. Te viss ir atkarīgs no tā, cik nu kuram ir drosmes sākt šo biznesu bez profesijas izpratnes. Pirms četriem gadiem domubiedru grupa, kuru skaitā biju arī es, aktualizēja šo jautājumu un uzsvēra, ka situācija ir jāmaina arī valstiskā līmenī. Sākotnēji bija jāpanāk, lai mūsu idejas pamana un saprot, ka problēma tiešām pastāv. Konkrētās nozares nesakārtotības rezultātā lielākā zaudētāja ir tieši valsts, jo tie ir neaprēķinātie nodokļi, neapmaksātie nodokļi, nepareizi gada pārskati, un šīs summas nav mazas. Un tā šo gadu laikā soli pa solim tika panākts, ka arvien vairāk tiekam iesaistīti valsts iestāžu darbā. Bieži vien no viņu puses tiek izrādīta iniciatīva sadarboties tādā kā forumu veidā un izrunāt mūsu nozares problēmas. Pirms dažiem gadiem vienā no mūsu rīkotajām konferencēm FM Valsts sekretārs publiski pauda, ka, ja arī nebūs obligāta grāmatvežu sertificēšana, tad obligātā civiltiesiskā apdrošināšana šajā nozarē būs nepieciešama. Tas nozīmē, ja, piemēram, grāmatvedības kompānija, ar kuru jūs esat noslēguši darba līgumu, ir kļūdījusies savos nodokļu aprēķinos, tad trešā puse, t. i., apdrošināšanas sabiedrība, sedz šos zaudējumus. Diemžēl priekšlikums vēl līdz šim nav ieviests.

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: