ES nauda Latvijai

Aivars Kļavis, 04/11/2013

Post image for ES nauda Latvijai

Uz žurnālista Aivara Kļavja jautājumiem atbild eiroparlamentārietis IVARS GODMANIS.

Kādu kopējo summu Latvijai ir izredzes saņemt jaunajā plānošanas periodā?

Kopējā summa, ko Latvija saņems (ja Eiropas Parlaments galīgajā lasījumā apstiprinās ES 2014.–2020. gada budžetu), būs 6,608 miljardi eiro (šeit un turpmāk visas summas izteiktas tekošajās 2013. gada cenās). Šī summa veidojas no:

  • 4,233 miljardiem eiro – ES finansējums Latvijai no struktūrfondiem (Kohēzijas politikai), t. i., Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai Latvijā;
  • 2,375 miljardiem eiro – ES finansējums Latvijas lauksaimniecībai un zivsaimniecībai: no tiem 1,514 miljardi eiro paredzēti hektāru tiešmaksājumiem un 0,861 miljardi eiro – lauku attīstības programmas īstenošanai.

Tā kā Latvijai no 2014. līdz 2020. gadam būs jāiemaksā ES kopējā budžetā 1,669 miljardi eiro, tad ES netto (t. i., tīrais maksājums = finansējums, ko Latvija saņem no ES mīnus summa, ko Latvija iemaksā ES) finansējums Latvijai būs 4,939 miljardi eiro nākamajos septiņos gados.

Salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu Latvijai, pateicoties kopējai cīņai, ko izcīnīja Latvijas valdība un Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, galējā netto summa, ko saņems Latvija, ir par 707 miljoniem eiro lielāka.

Šis izcīnītais palielinājums sadalās tā: plus 148 milj. eiro – struktūrfondiem, plus 326 milj. eiro – lauksaimniecībai un zivsaimniecībai un mīnus 233 milj. eiro Latvijas iemaksai ES kopbudžetā.

Salīdzinot ES finansējumu dalībvalstu starpā, Latvija ar 3004 eiro uz vienu cilvēku nākamajos septiņos gados ieņems augsto 3. vietu. Tiesa, Lietuva ir 1. vietā (ar 3496 eiro/ uz cilvēku) un Igaunija 2. vietā (ar 3336 eiro uz cilvēku).

Taču, ja salīdzina ES finansējumu Latvijai nākamajiem septiņiem gadiem (2014–2020) ar pašreizējo finansējumu 2007.– 2013. gadam, tad tas:

  • kohēzijas politikai (struktūrfondiem) ir par 387 milj. eiro mazāks. Tiesa, pārrēķinot ES struktūrfondus uz vienu cilvēku (ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā no 2006. gada līdz 2013. gadam ir samazinājies par 270 tūkstošiem), ES piešķirtā nauda kohēzijai uz vienu cilvēku būs 2085 eiro, kas ir par 78 eiro lielāka nekā 2007.–2013. gada periodā;
  • lauksaimniecībai ir par 898 miljoniem eiro lielāks. Tai skaitā – tiešmaksājumiem par 986 miljoniem eiro (2,34 reizes) lielāks, bet Lauku attīstības programmai par 88 miljoniem eiro mazāks.

Kā vērtējat līdzekļu apguvi iepriekšējā plānošanas periodā? Izcili, labi, slikti, ja no pieejamiem 3,18 miljoniem latu līdz šī gada 1. maijam apstiprināti līgumi par 3,02 miljoniem jeb 96 procenti?! Bet no EK pavisam saņemti maksājumi tikai par 61 procentu…

Ko nozīmē šāds emocionāls jautājums: izcili, labi, slikti? Mana atbilde ir precīza, salīdzinot Latviju ar citām ES dalībvalstīm struktūrfondu apgūšanā (sk. pēdējos Eiropas Komisijas datus uz 2013. gada 1. septembri).

Latvija ir jau saņēmusi no Eiropas Komisijas Sociālā fonda – 96,01 % no visas 2007.–2013. gadā pieejamās 0,55 miljardu eiro aploksnes.

Latvija ESF apgūšanas reitingā ieņem 1. vietu ES dalībvalstu vidū. (Lietuva ar 73,2 % ir 5. vietā, Igaunija ar 81,78 % – 4. vietā).

No Reģionālās attīstības un Kohēzijas fonda (kopā) – 56,58 % no pieejamās 3,98 miljardu eiro aploksnes.

Latvija ERDF + ECF apgūšanā ieņem tikai 13. vietu 28 dalībvalstu reitingā. Savukārt Lietuva ar 74,33 % ieņem 2. vietu reitingā, Igaunija ar 71,6 % ir 3. vietā.

ES vērtē dalībvalstu darbu fondu apgūšanā pēc tā, cik no valstīm atvēlētās ES naudas tās jau ir saņēmušas no Eiropas Komisijas. Tāpēc tas nav precīzi tas pats procents, ko Latvijas valdība pārskaita fondu projektu īstenotājiem. Taču secība ir sekojoša – fondu īstenotāji saņem naudu no Latvijas valdības ātrāk nekā pati valdība no Eiropas Komisijas.

Līdz ar to, ja Latvijā nav birokrātiskas (vai citādas) kavēšanās, tad procentiem, ko no Latvijas kopējās fondu aploksnes saņem fondu apguvēji kopumā, ir jābūt augstākiem nekā tiem, ko Eiropas Komisija ir samaksājusi Latvijas valdībai.

Ja salīdzina Eiropas Komisijas un jūsu minētos datus, tad apguves procenti ir praktiski vienādi: 61,3 % (EK) un 61 % (jūsu dati). Pretrunu un atšķirību nav.

Par ko liecina tas, ka dažādu projektu realizācija tiek atlikta un pārcelta no gada uz gadu, lai beigās to realizētu pēdējā brīdī? Kāpēc tā notiek un vai tā ir uzskatāma par normālu praksi?

Kā redzams no iepriekšējās atbildes, Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas un vēl vienpadsmit ES dalībvalstīm tieši vissvarīgāko ES struktūrfondu apgūšanā (t. i., Kohēzijas fonda un Reģionālā fonda, kuros ir 87,8 % no kopējās ES naudas).

Tādu projektu kā Pasažieru vilcienu iepirkuma (ES līdzfinansējums virs 100 miljoniem eiro) laika vilkšana un izgāšanās, Krievu salas ostas piestātņu izbūves kavēšanās u. c. ir iemesls Latvijas būtiskai atpalicībai tieši to ES struktūrfondu apgūšanai, kas paredzēti infrastruktūras attīstīšanai.

Latvijas atpalicība Reģionālā attīstības un Kohēzijas fondu apgūšanā no Lietuvas un Igaunijas ir izskaidrojama arī ar to, ka Eiropas Komisija apturēja tieši šo fondu izmaksu Latvijai: no 2011. gada 1. janvāra līdz 1. jūlijam un no 2011. gada 1. decembra līdz 2012. gada 1. jūlijam (t. i., kopumā uz 13 mēnešiem).

Maksājumu apturēšana neoficiāli bija saistīta ar nepareizi izveidoto fondu apguves audita pārbaudi Latvijā. Tikai pēc tās izmaiņas Eiropas Komisija atjaunoja maksājumus Latvijai.

Paradoksāli, ka padziļināta un kritiska izmeklēšana, kas noveda pie fondu maksājumu apturēšanas Latvijai, vēl līdz šim brīdim nav publicēta.

À propos: iespējams, ka iepirkuma sistēma, kas saistīta ar fondu projektu apgūšanu Latvijā, ir sliktāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Lietuvā ir citādāka secība iepirkumu un fondu apguvēju atlases procedūrām nekā Latvijā. Lietuvā potenciālais fondu saņēmējs jau ir kvalificējies iepirkumam (ir saņēmis bankas garantijas u. c.) un tikai pēc tam piedalās konkursā uz pašu ES struktūrfondu projektu.

Taču, cik man zināms, Latvijā neviens nav ne studējis, ne iepazinies ar Lietuvas ES fondu apgūšanas sistēmu, kāpēc kaimiņiem sokas daudz labāk un kāpēc tieši viņi ir līderi ES fondu apgūšanā.

Cik līdzfinansējuma no ES struktūrfondiem ne tikai Latvijā KP, bet arī lauksaimniecībai, izglītībai, zinātnei un citām jomām Latvijai ir izredzes saņemt jaunajā plānošanas periodā?

Kā jau minēju, ES līdzfinansējums kohēzijas politikai (t. i., struktūrfondiem) būs 4,233 miljardi eiro. Lauksaimniecībai un zivsaimniecībai paredzēti 2,375 miljardi eiro. Šīs ir garantētās aploksnes summas Latvijai.

Kohēzijas politikas aploksnes ietvaros – Latvijas valdība plāno (atbilstoši Partnerības līguma 2014.–2020. gada plānošanas periodam 2. lasījuma projektam, kas vēl nav apstiprināts Eiropas Komisijā):

  • pētniecībai, inovācijām, tehnoloģiju attīstībai – 328,7 milj. eiro;
  • ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā – 475,06 milj. eiro, utt.

Pilnu 11 prioritāšu sarakstu ar plānoto ES finansējuma sadali varat skatīt Partnerības līguma 2014.–2020. gada plānošanas periodam 2. lasījuma projektā.

Papildus šim Latvija vēl var pretendēt uz citu ES finansējumu:

  • iekšlietu nozarē (uz ES migrācijas un ES bēgļu fondu līdzekļiem u. c.);
  • zinātnei un pētniecībai (Horizonts–2020 programma);
  • studentu apmaiņai (Erasmus programma);
  • mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam (Cosme programma);
  • u. c. ES finanšu instrumentiem.

Taču Latvijai šajās ES kopējās programmās nav iezīmētas, garantētas ES naudas aploksnes un par šī finansējuma saņemšanu Latvijai (tās zinātniekiem, MVU, u. c.) ir jācīnās uz kopējā konkursa pamata ar citām ES dalībvalstīm.

Lai panāktu mērķtiecīgāku atbalstu atsevišķām jomām, nākamajā plānošanas periodā tiek mainīti principi un par pamatdokumentu konkrētu mērķu sasniegšanai tiek izvirzīts Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam, kuram cita starpā tika pārmesta nekonkrētība un virspusējība.

Nav taisnība! Galvenais dokuments, kas noteiks ES fondu apgūšanu Latvijai 2014.–2020. gadā, būs Partnerības līgums 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas Latvijai ir jānoslēdz ar Eiropas Komisiju ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. maijam. Partnerības līgumā ir ietvertas atsauces uz Latvijas Nacionālo reformu programmu, Latvijas Konverģences programmu, Eiropas Padomes specifiskajām rekomendācijām Latvijai (visi šie dokumenti ir atrodami ar Google meklētāja palīdzību).

Taisnība, ka daudzās Partnerības līguma sadaļās ir arī atsauces uz Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020. gadam, taču arī tagadējā Stratēģiskajā ietvardokumentā (sk. Google), kas nosaka ES fondu apgūšanu 2007.–2013. gadā, ir atsauces uz iepriekšējo Nacionālo attīstības plānu, kas bija spēkā līdz 2006. gadam.
Partnerības līgums ir konkrēts dokuments, kas satur arī potenciālo ES piešķirtās naudas sadalījumu 11 tematiskajās prioritātēs, kuras nosaka ES–2020 stratēģija. Vēl konkrētāku informāciju saturēs Latvijas darbības programma un lielo projektu (virs 50 miljonu eiro) piedāvājumi no Latvijas. Darbības programma ir jāapstiprina Eiropas Komisijā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Partnerības līguma apstiprināšanas.

Kā galvenās prioritātes KP fondu sadalījumā tiek izvirzītas transporta sistēmas, nodarbinātība, izglītība, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšana, pētniecības tehnoloģiju attīstība un inovācijas. Ar ko tas atšķiras no iepriekšējā plānošanas perioda un vai tās tiešām mums šobrīd ir pašas aktuālākās jomas?

Indikatīvajā ES finansējuma sadalījumā pa tematiskajām prioritātēm (mērķiem) lielākā daļa ir plānota:

  • ilgtspējīga transporta veicināšanai un trūkumu novēršanai galvenajās tīkla infrastruktūrās (1,467 miljards eiro jeb 28,44 %);
  • mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai (0,932 miljards eiro jeb 18,08 %).

Ceru, ka esošais ceļu stāvoklis Latvijā jūs ik dienas personīgi pārliecina par pirmās prioritātes uzturēšanas nepieciešamību.

Savukārt stāvoklis ar Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (to mazais skaits pret kopējo iedzīvotāju skaitu, vājā konkurētspēja, pūles nomaksāt visus nodokļus u. tml.) ir pamatots iemesls uzturēt otro prioritāti nākamajos septiņos gados.

Plānotie ieguldījumi izglītībā (469,06 miljoni eiro jeb 9 %), sociālajā iekļaušanā un nabadzības apkarošanā (462,56 miljoni eiro jeb 8,9 %), pētniecībā, inovācijās un tehnoloģiju attīstībā (328,7 miljoni eiro jeb 6,3 %), protams, ir vēl diskutējami gan pēc to apjoma, gan pēc to proporcijas kopējā ES ieguldījumā.

Vai, pieprasot izstrādāt nozaru stratēģijas, lai fiksētu struktūrfondu saņemšanas nepieciešamību, kā to pašlaik paredz Finanšu ministrija, piekļuve ES līdzfinansējumam kļūs vēl birokrātiskāka, gausāka un sarežģītāka?

Man, analizējot līdzšinējo ES fondu apgūšanu (sk. manis vadītos raidījumus Ivars Eiropā radio SWH), intervējot sešus ar ES fondu apgūšanu saistīto aģentūru vadītājus (to skaitā LIAA, Izglītības attīstības aģentūras, Reģionālās attīstības aģentūras u. c.) ir radies pilnīgi skaidrs secinājums, ka nozaru stratēģijas ir vitāli nepieciešamas, lai Latvija spētu nākotnē sekmīgi apgūt ES fondus un arī atskaitīties par ES fondu efektīvu un, galvenais, Latvijas sabiedrībai vajadzīgu projektu apgūšanu.

Līdzšinējā sistēma neder, jo atbildīgo aģentūru vadītāji (kuri, starp citu, vairumā gadījumu strādā ilgus gadus) spēj atbildēt tikai kā ES naudas apgūšanas grāmatveži un nevis kā šo investīciju izvērtētāji un virzītāji.

Nākamajā 2014.–2020. gada periodā Eiropas Komisija vairs nesamierināsies ar šādu situāciju (kas ir visās dalībvalstīs) un prasīs:

  • iesniegto jauno programmu un lielo projektu ex ante (iepriekšēju) izvērtēšanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālo Reformu programmu, Konverģences programmu un Latvijai izvirzītās Eiropas Padomes specifiskās rekomendācijas;
  • noteikt kvantitatīvi izmērāmus izpildes rādītājus visās 11 tematiskajās prioritātēs, argumentējot to ekonomisko pamatotību.

Eiropas Komisija ieturēs 7 % no piešķirtās fondu naudas visās 11 prioritātēs un, ja uz 2019. gadu Latvija nebūs sasniegusi prioritātēs izvirzītos rādītājus, tad Komisija šos 7 % neizmaksās attiecīgās prioritātes tālākai īstenošanai.

Kā izmaiņas prioritātēs, struktūrfondu administrēšanā un izmantošanas plānošanā var ietekmēt publisko iepirkumu? Kā zināms, lielākā daļa no šī naudas tiek realizēta tieši caur iepirkuma procedūru. Vai, jūsuprāt, tas varētu atvieglot vai sarežģīt to?

Laiks rādīs, vai paredzētā reforma ES fondu administrēšanā īstenosies ar pozitīvu vai negatīvu rezultātu. Finanšu ministrija ir ierosinājusi valdībā mainīt sistēmu, kur kontroles un pārbaudes funkcijas ES naudas apgūšanā tiek noņemtas specializētām aģentūrām (kas pašlaik ir nozaru ministriju pārraudzībā) un koncentrētas Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā (tā ir Finanšu ministrijas pārraudzībā). Vienlaikus ES fondu naudas tiešās administrēšanas funkcijas paliek minēto aģentūru ziņā.

Viens no iemesliem šādai reformai ir turpmāk nepieļaut situācijas, kad audita un kontroles trūkumu dēļ Eiropas Komisija atkal varētu apturēt fondu maksājumus Latvijai.
Dzīvosim – redzēsim!


Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: