Eiropas Savienības Publiskā iepirkuma reforma

ĒRIKS MEŽALIS, 17/03/2014

Post image for Eiropas Savienības Publiskā iepirkuma reforma

2014. gada 15. janvārī Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas Savienības Publiskā iepirkuma reformu paketi – jaunas direktīvas t. s. klasiskā iepirkuma, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma un koncesiju jomā. Ir sagaidāms, ka jaunās direktīvas stāsies spēkā aprīlī, pirms Lieldienām. Latvijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm jauno direktīvu nosacījumi normatīvajos aktos būs jāpārņem 24 mēnešu laikā (ar izņēmumu elektronisko iepirkumu regulējošo nosacījumu gadījumā – to pārņemšanai ir atvēlēti 36 mēneši).

Eiropas Savienības Publiskā iepirkuma reforma tika uzsākta ar mērķi modernizēt publiskā iepirkuma nosacījumus, galvenokārt sekmējot stratēģijā Eiropa 2020 izvirzītos mērķus. Tomēr jau pirms reformas veiktie pētījumi, kā arī reformas laikā publiskā iepirkuma procesos iesaistīto pušu (iepirkuma veicēji centrālā un reģionālā līmenī, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas) viedokļi ļāva secināt, ka pilnīgas vienprātības par vēlamo izmaiņu virzienu nav. Iepirkuma veicēji kopumā vēlējās izmaiņas, kas radītu lielāku elastību iepirkumu procedūrā, uzņēmēji – lielāku tiesisko noteiktību. Visbeidzot, nevalstisko organizāciju pārstāvji uzsvēra nepieciešamību ar publiskā iepirkuma normatīvo aktu palīdzību sekmēt nodarbinātības, sociālās un vides politikas aspektu īstenošanu.

Kāds īsti ir reformas rezultāts un kas mainīsies Latvijas publiskā iepirkuma tiesiskajā regulējumā?

Vispirms jāatzīmē, ka reformas rezultātā Eiropas Savienības līmenī pirmo reizi ir tikusi izstrādāta direktīva, kas regulē koncesijas līgumu piešķiršanu. Tomēr, tā kā Latvijā koncesijas līgumu piešķiršana jau ir regulēta Publiskās un privātās partnerības likumā, ir sagaidāms, ka tajā būs nepieciešamas dažas precizējošas izmaiņas.

Būtiskākas pārmaiņas nešaubīgi sagaida t. s. klasisko un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu ‒ šobrīd tos regulē attiecīgi Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likums. Atcelts pakalpojumu līgumu dalījums A un B daļā, atvieglota sarunu procedūras piemērošana, jauna iepirkumu procedūra – inovāciju partnerība, jauni pretendentu izslēgšanas nosacījumi, pretendenta pašattīrīšanās jeb self-cleaning iespējas, izmaiņas attiecībā uz tehnisko specifikāciju sagatavošanu un piedāvājumu izvēles kritērija izvirzīšanu – tas nebūt nav pilnīgs gaidāmo pārmaiņu saraksts. Atsevišķas atzīmēšanas vērti nenoliedzami ir arī jauno direktīvu nosacījumi attiecībā uz iepirkumu elektroniskā vidē.

Vai jaunās izmaiņas ir vērtējamas ar plus vai mīnus zīmi? Atbilde droši vien nav pilnībā viennozīmīga, tomēr nevar neuzsvērt vairākus pozitīvus aspektus – iespēju plašāk izmantot sarunu procedūru ar iepriekšēju paziņojumu par līgumu, jauno iepirkuma procedūru iepirkumiem inovāciju projektos, iespēju piedāvājumu izvēles kritērija ietvaros vērtēt arī pretendenta personāla iepriekšējo pieredzi, precīzi uzskaitīto iepirkuma līguma grozījumu gadījumu sarakstu. Īpaši apsveicams ir elektronisko iepirkumu regulējums, kas sekmēs ne vien līdz šim reti piemēroto elektronisko izsoļu un dinamisko iepirkumu sistēmu izmantošanu, bet arī piedāvājumu iesniegšanas procesa pilnīgu pāreju uz elektronisko formu.

TEKSTS: ĒRIKS MEŽALIS, Eiropas Komisijas Publiskā iepirkuma ekspertu grupas dalībnieks

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: