Deviņi miljoni eiro vēstures saglabāšanai

Ilva Lapiņa, 11/09/2019

Post image for Deviņi miljoni eiro vēstures saglabāšanai

2018. gada martā noslēgta vienošanās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēta projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” īstenošanu. Tā paredz, ka astoņas Vidzemes pašvaldības atjaunos un attīstīs kopumā deviņus kultūrvēsturiskā mantojuma objektus, radot vietu jauniem kultūras un tūrisma pakalpojumiem. Projektā piedalās: Valmieras pilsētas, Cēsu, Amatas, Valkas, Pārgaujas novada pašvaldības, Valmieras Sv. Sī­maņa draudze, Rubenes draudze un Cēsu Sv. Jāņa draudze.

Projektu īsteno Kultūras ministrijas pārziņā esošā ERAF līdzfinansētā specifiskā atbalsta mērķa „Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 9 miljonus eiro (ERAF finansējums – vairāk kā 5,5 miljoni eiro, nacionālais publiskais finansējums nepilni 2 miljoni eiro un pašvaldības finansējums – gandrīz viens miljons eiro).

Siguldas jaunajā pilī, kas pašlaik apmeklētājiem skatāma tikai no ārpuses, projekta ietvaros atjaunos tās unikālo 20. gs. 30. gadu interjeru un telpu plānojumu, izveidos informācijas punktu, kā arī nodrošinās iespēju uzkāpt skatu tornī, kur vieta atradīsies arī mākslas darbu galerijai.

Valmierā viduslaiku pili paredzēts iekonservēt un no jauna būvēt pils kultūrvides centru, ļaujot iepazīt pils astoņus gadsimtus ilgo vēsturi.

Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai restaurēta un atjaunota torņa iekštelpa, lai padarītu torni pieejamāku un ļautu apmeklētājiem aplūkot tā zvanu un pulksteņa mehānismu. Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā atjaunos fasādi, rekonstruēs koka solus, lai ziemas laikā tos varētu apsildīt, bet baznīcas ieeju pielāgos cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām. Tāpat atjaunos baznīcas zvanu torni, no kura apmeklētājiem pavērsies skats uz Gaujas nacionālā parka senleju.

Cēsu viduslaiku pils kompleksā projekta ietvaros restaurēs un konservēs visas pils apdraudētās daļas un to autentiskās konstrukcijas.
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīcā notiek restaurācijas darbi, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli.

Āraišu arheoloģiskajā parkā izbūvēs jaunu multifunkcionālu apmeklētāju centru un Latvijas eksperimentālās arheoloģijas centru, tā nodrošinot arī iespēju eksponēt arheoloģiskajos izrakumos atrastos unikālos oriģinālpriekšmetus. Savukārt kā papildinājumu ezerpils brīvdabas ekspozīcijai uzbūvēs jaunu ezerpils koka aizsargbūvi.

Ungurmuižas kompleksā izveidos apkures un siltumapgādes sistēmu divās muižas kompleksa ēkās – Kungu mājai un Vecajai skolas ēkai. Papildus atjaunos arī vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli – Leduspagraba ēku.

Valkas novada Ērģemes pilsdrupās iecerēts restaurēt pils Ziemeļu torni. Tam izbūvēs dakstiņu jumtu vēsturiskajā izskatā, kā arī starpstāvu koka grīdas, logus, durvis un elektroinstalācijas, lai tornis būtu piemērots vēsturisku ekspozīciju izvietošanai

Smiltenē šovasar pabeigts projekts “Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas lielās zāles krāšņu atjaunošana”, kura laikā uzbūvētas divu vēsturisko krāšņu kopijas. Būvdarbus veica SIA “Akords U” par vairāk kā 13 tūkstošiem eiro, no kuriem Lauku atbalsta dienesta (LAD) finanansējums ir 9 tūkstoši eiro, Smiltenes novada domes līdzfinansējums viens tūkstotis eiro, bet draudzes devums – pāri 3 tūkstošiem eiro.

Patlaban vēl turpinās Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas jumta atjaunošanas un restaurācijas darbi, ko veic SIA “Velve AE” par vairāk kā 205 tūkstošiem eiro. Projektu īsteno ar ERAF finansējumu, privātpersonu, uzņēmumu un Smiltenes novada domes mērķziedojumiem.

Baznīcas jumta atjaunošanas laikā izbūvē griestu un jumta konstrukcijas, veic siltināšanu, vēdināšanas kanālu remontu, jumta konstrukciju ģeometriskās korekcijas, skārdnieku darbus un daudz citu nepieciešamu uzlabojumu.

Vienlaikus ar restaurācijas darbiem var teikt, ka Smiltenes baznīca pošas arī lielai jubilejai – 2019. gada 18. oktobrī plānoti pašreizējās baznīcas ēkas 160 gadu svētki. Baznīcas draudzes vecajā zīmogā gan ir redzams 1370. gads, kas tiek uzskatīts par baznīcas dibināšanas gadu, tomēr šī pirmā baznīca atradās bruņinieku pilī. Tagadējā vietā baznīca atrodas vismaz no 1529. gada.

Atmodas perioda nozīmīgākie notikumi baznīcā bija Atmodai veltīts koncerts, kas pulcēja aptuveni 600 klausītāju un kura laikā baznīcā iesvētīja Latvijas karogu. Vēlāk veikta baznīcas torņa gaiļa restaurācija un atjaunots pulkstenis, ko savulaik dāvinājis bijušais Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Līdztekus Smiltenes baznīcas būvdarbiem īsteno projektu “Kundziņu dzimtas piemiņas lieveņa atjaunošana Smiltenes pagasta Mācītājmuižā”. Projekts atbalstīts vietējās rīcības grupas biedrībā “Abulas lauku partnerība”.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: