Dažas tiesu prakses atziņas (V)

Džeina Gaile, 11/09/2019

Rakstā turpinām apskatīt ar publisko iepirkumu jomu saistītās Latvijas Republikas Augstākās Tiesas atziņas, nu jau pievēršoties 2019. gada pirmās puses publiski pieejamajiem nolēmumiem1.

Izloze iepirkuma līguma slēdzēja izvēlei: pasūtītājs nolikumā bija paredzējis izlozi kā veidu konkursa uzvarētāja noteikšanai, bet nebija detalizējis, kādā veidā izloze tiks veikta. Pretendents iebilda pret izlozes norisi, jo pretendenti tajā nebija aicināti piedalīties, t.i., izloze nebija publiska. Senāts norāda, ka izloze ir pieļaujams instruments, lai noteiktu, ar kuru pretendentu noslēdzams iepirkuma līgums, ja ir iesniegti vairāk nekā viens vienādi novērtējams atbilstošs piedāvājums. Izloze ir tradicionāls godīgs izvēles veids, ļaujot nejaušībai izšķirt, piemēram, kuram no diviem vai vairākiem vienādiem piedāvājumiem dot priekšroku. Vienlaikus ir jāapzinās riski, ko šāds izvēles veids var radīt. Tas īpaši lielu nozīmi piešķir izlozes norisei un tās dokumentēšanai. Izlozes objektivitāti un pilnīgu nejaušības principa ievērošanu, kā arī šaubu novēršanu no pretendentu puses būtībā var nodrošināt tikai izlozē ieinteresēto pretendentu klātbūtne pašā izlozē, kad tiem pašiem ir iespēja par to pārliecināties. Izlozes ticamību lielā mērā var nodrošināt arī procesā neieinteresētu personu klātbūtne, kuras tad var apliecināt nejaušības principa ievērošanu. (15.05.2019. SKA-742/2019)

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: