Dalīšana daļās un līgumcena. 1. daļa

Astra Bērziņa, 24/09/2013

Post image for Dalīšana daļās un līgumcena. 1. daļa

Šoreiz aplūkosim pamatlietas par iepirkuma priekšmeta daļās dalīšanas principiem dažāda veida iepirkumos, dalīšanas plusiem un mīnusiem, un kā tā ietekmē iepirkuma līgumcenas noteikšanu.

Publisko iepirkumu likumā tiek regulāri veikti grozījumi, kas vērsti gan uz administratīvā sloga mazināšanu, gan, lai samazinātu pasūtītāju risku, sadarbībā ar piegādātājiem slēdzot iepirkumu līgumus. Taču jautājums, kas skar iepirkuma dalīšanu vai nedalīšanu joprojām ir liels nezināmais un nesaprotamais, jo šajos jautājumos mēdz būt domstarpības daudzos iepirkumos, tostarp, iepirkumos par ES struktūrfondu līdzekļiem.

_11

* Spiediet uz bildes, lai to palielinātu!

Ko nozīmē dalīt daļās?

Daļa ir tāds preču/pakalpojumu/būvdarbu (turpmāk tekstā – produkts) kopums, kuru spēj piedāvāt noteikts tirgotāju vai ražotāju loks. Kāds produktu veids vai sortiments būs iekļaujams vienā konkrētā daļā, nosakāms tikai, veicot tirgus izpēti, lai tādējādi secinātu, vai konkrēto iepirkuma priekšmetu nepieciešams dalīt daļās. Tirgus izpētes ietvaros iegūstam informāciju par konkrēto produktu īpašībām, ražošanas tehnoloģiskajām īpatnībām, iepakojuma veidiem un apjomiem iepakojumā, sastāva atšķirībām, salīdzinot ar citiem produktiem, kā arī par produkta pielietojamību un pakalpojuma sniegšanas veidiem. Būtībā iepirkumos dalīšanu daļās var praktizēt visos iepirkuma veidos, gan preču, gan pakalpojumu, gan būvdarbu iepirkumos.

  • Piemēram, veicot pārtikas produktu iepirkumus, biezpiena sieriņus nav vēlams iekļaut piena produktu daļā, jo ne visi ražotāji šādu produktu ražo. Pārtikas produktu iepirkumos pārtikas produktu daļas iekļaujamos produktus izvēlas pēc principa, ka piena daļā sacenšas ražotāji, kas ražo pamata piena produktus – pienu, krējumu, kefīru, biezpienu. Tiklīdz piena daļā iekļauj tādus produktus, kurus ražo tikai daži piena produktu ražotāji, neveidojas veselīga konkurence starp ražotājiem, bet konkurē vairumtirgotāji ar vienu vai diviem, kas tirgo visus piena produktus, kas nāk no ļoti plaša ražotāju loka. Ražotāji, kas neražo, piemēram, biezpiena sieriņus vai iebiezināto pienu, šajā piena daļā nevar piedalīties, jo klasisks nosacījums iepirkumos, kur ir dalījums daļās, ir – piegādātājam jāspēj nodrošināt viss sortiments pilnā apjomā.
  • Ir gadījumi, kad it kā teorētiski dalīt varētu, piemēram, elektroinstalācijas nomaiņa vienas ēkas dažādos stāvos (katrs stāvs – atsevišķa daļa), taču praktiski izvērtējot, saprotam, ka, šādi sadalot, nevarēsim nodot objektu ekspluatācijā, jo, ja kādā stāvā elektroinstalācija netiks nomainīta, saslēdzot vienotā tīklā visus stāvus, vecie vadi var neizturēt spriegumu.

Kāpēc iepirkuma priekšmetu dala daļās?

Iepirkuma dalīšanai ir savas priekšrocības gan no piegādātāju, gan pircēju viedokļa, proti:

  • vairāk piegādātāju var piedalīties iepirkumā, jo katrai iepirkuma daļai iespējams cits vai līdzīgs piegādātāju loks, vienlaikus palielinās konkurence katrā iepirkuma daļā;
  • palielinās iespēja piedalīties maziem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši tiešajiem ražotājiem (piemēram, ar šaurāku specializāciju), tas ir, konkrēto produktu ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem vai specifisku būvdarbu veicējiem rodas iespēja pretendēt uz konkrētu iepirkuma daļu, tādējādi nodrošinot labāku cenu mazākam/šaurākam produkta sortimentam vai veidam;
  • samazinās, piemēram, transporta izmaksas (dalot pēc reģionālā principa), tādējādi, veicinot ražošanu un tirdzniecību reģionos, iegūtu izdevīgāko piedāvājumu.

Kā var dalīt daļās un kā tad nosaka paredzamo līgumcenu?

PIL 9. panta ceturtā daļa nosaka, ka nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.

Minēšu divus piemērus. Pirmajā piemērā pašvaldība, piemēram, aizbildinoties ar laika trūkumu, iepirkuma speciālistu aizņemtību un būvdarbu sezonas drīzu uzsākšanos, izsludina viena mēneša laikā trīs mazos iepirkumus (būvdarbos mazais iepirkums ir iepirkums saskaņā ar PIL 8.1 panta regulējumu ar līgumcenu slieksni no 10 000 līdz 120 000 latiem).

Piemērs, kā NEDRĪKST dalīt

_9

Piemērs, kā JĀORGANIZĒ šie būvdarbi

_10

  • Konkrētajā gadījumā ir jāizsludina viens atklāts konkurss. Ja darbi veicami vienā garākā ceļa gabalā un iepirkuma priekšmets ir dalīts daļās (viens ceļa gabals sadalīts vairākos posmos), ir vairākas priekšrocības: katrā ceļa posmā var būt noteikts cits būvdarbu izpildes termiņš (atkarībā no darbu veikšanas un vietas sarežģītības) un katrā iepirkuma daļā var piedalīties atšķirīgs būvkomersantu loks. Tādējādi pircējs var nodrošināties pret ceļa darbu neaizkavēšanos būvkomersanta resursu trūkuma dēļ. Jo būvdarbi visā ceļa posmā 1,2–2,5 km nav jāveic vienam uzņēmējam. Protams, tas neliedz komersantam iesniegt piedāvājumu katrā iepirkuma daļā un attiecīgi nokļūt uzvarētāja godā visās iepirkuma daļās. Te pircēja riska mazināšanai var paredzēt stingrus līguma nosacījumus attiecībā uz soda sankciju piemērošanu par nesavlaicīgu būvobjekta nodošanu ekspluatācijā.

_8

  • Ja ceļa būvdarbi veicami viena novada teritorijā, bet dažādos pagastos, tad pircējs var plānot iepirkumu šādi:
  • 1) ja, veicot tirgus izpēti, ir konstatēts, ka komersantam ir pietiekami tehniskie resursi un cilvēkresursi, tie varētu piedalīties visās iepirkuma daļās, kas konkrētajā gadījumā nozīmē, ka būvtehnika un cilvēkresursi būs jānovirza uz atšķirīgiem ceļa posmiem. Tas ir būtiski gadījumos, kad ir sākusies ceļa darbu sezona (maijs–oktobris) un daudzi komersanti piedalās daudzos iepirkumos. Šis piemērs parāda, kā pircējam plānot būvdarbu norises laikus, nedarbojoties pretrunā ar PIL 9. panta ceturto daļu, kas nosaka aizliegumu sadalīt iepirkumu daļas (mazākos iepirkumos) ar nolūku izvairīties no atklāta konkursa procedūras;

    2) ja veicamie būvdarbi ir ļoti atšķirīgi, un tehniskie projekti tiek sagatavoti ar vairāku mēnešu nobīdi, pircējam nebūt nav jāgaida, kad pēdējam objektam būs apstiprināts tehniskais projekts. Pircējs var veikt iepirkumus atbilstoši katram objektam atvēlētajiem līdzekļiem, proti:

    • ceļa posms virzienā pagasts A, posms 1,2–1,7 km, līgumcena Ls 10 900 – mazais iepirkums saskaņā ar PIL 8.1 pantu, izsludina 01.03.2013.,
    • ceļa posms virzienā pagasts B, posms 2,9–3,2km, līgumcena Ls 85 000 – mazais iepirkums saskaņā ar PIL 8.1 pantu, izsludina 25.05.2013.,
    • ceļa posms virzienā pagasts G, posms 2,2–2,5 km, līgumcena Ls 100 000 – mazais iepirkums saskaņā ar PIL 8.1 pantu, izsludina 26.06.2013.

_7

Savukārt gadījumos, kad pircējam būtu jāsludina viens liela apjoma konkurss, bet tas izsludina vairākus maza apjoma konkursus, sadalot iepirkumu daļās (katra daļa – atklāta konkursa ietvaros), pircējs nebūs izvairījies no PIL atbilstošas iepirkuma procedūras rīkošanas, jo būs ievērots gan atklātības (izsludināts IUB, iepirkuma dokumentācija pieejama pircēja mājaslapā), gan vienlīdzības princips – jebkura ieinteresēta persona, komersants, var iesniegt piedāvājumu par interesējošo daļu, preču sortimentu (vairumtirgotāju un preču ražotāju savstarpējās cīņas pārtikas produktu iepirkumos, vietējo reģionu un lielo būvkomersantu sacensība par labāko cenu un kvalitāti).

Kāpēc var viena liela konkursa vietā organizēt vairākus mazāka apjoma konkursus, bet viena konkursa vietā nevar rīkot vairākus mazos iepirkumus saskaņā ar PIL 8.1 pantu?

– Atbilde slēpjas vienā būtiskā argumentā – konkursos piegādātājiem ir tiesības aizstāvēt savas tiesības, gan iesniedzot sūdzību (iesniegumu) par pircēja noteiktajām prasībām iepirkumu dokumentos IUB, gan iesniedzot sūdzību par pircēja rīcību, vērtējot iesniegtos piedāvājumus, kas savukārt nav iespējams mazajos iepirkumos saskaņā ar PIL 8.1 pantu, jo šajos iepirkumos ar savām pretenzijām piegādātājs var griezties tikai tiesā, kā to nosaka PIL 8.1 panta 13. daļa.

Vai ir nozīme pircēja darbības specifikai, veicot iepirkumus un iepirkuma priekšmetu dalot daļās?

_6

  • Konkrētajā gadījumā pircējs var organizēt trīs atsevišķus iepirkumus, un katrs no tiem būs atklāts konkurss. Jāpievērš uzmanība, ka, ņemot vērā pircēja darbības specifiku, tas var, kā šajā piemērā, iepirkumu sīkāk nedalīt, jo:
    • – liela apjoma iepirkumu sadalot daudzos mazos iepirkumos, slēdzot mazus iepirkuma līgumus, var rasties sarežģījumi arī katra maza līguma administrēšanā, jo liela apjoma piegādēs būtiski komersantiem (zemniekiem, kooperatīviem) prast apvienoties piegādātāju apvienībās, tādējādi radot veselīgu konkurenci vairumtirdzniecības bāzēm. Savukārt sadalot mazāka apjoma piegādēs, pastāv risks, ka ne katrs komersants spēj regulāri mērot lielus ceļa gabalus 50 un vairāk km, lai aizvestu, piemēram, 10 maisus kartupeļu. Turklāt ieslodzījumu vietu specifika, iespējams, nosaka, piemēram, ierobežojumus transporta regulārai braukšanai pa vārtiem iekšā/ārā, jo pastāv zināms risks no drošības viedokļa. Apvienojoties vairākiem kartupeļu audzētājiem, tie savstarpēji vienojas, kura ieslodzījumu vieta tam ērtāka attāluma dēļ. Bet vislielākais risks ir tāds, ka šādām piegādēm nevar būt pārtraukumu, kad kāda piegāde nenotiek, jo simtiem ieslodzīto grūtāk pārveidot ēdienkarti, kā tas ir mazos bērnudārzos. Līdzīgas problēmas var rasties arī slimnīcās, lielos pansionātos, NBS struktūrvienībās dārzeņu un augļu, piena un gaļas produktu iepirkumos;
      – reģionos, kur ir rosīgāki zemnieki, kas audzē lielās platībās dārzeņus, pircējam ieteiktu dārzeņu un augļu, ogu daļā veikt sīkāku sadalījumu, tādējādi nodrošinot vietējo zemnieku iespējas piedalīties iepirkumā ar savu vasaras-rudens ražu, kur, protams, var piedalīties arī vairumtirgotāji, taču ziemas-pavasara sezonā uz piegādēm var konkurēt vairumtirgotāji un ražotāji, kuriem ir lielas noliktavas un saldētavas.

_5

Vēršu uzmanību, ka, ļaujot komersantiem iesniegt piedāvājumu katrā piedāvājuma daļā atsevišķi, arī līgumus ar uzvarētājiem katrā iepirkuma daļā slēdzam ar katru komersantu atsevišķi. PIL neliedz slēgt vienu līgumu ar vairāku daļu uzvarētāju, taču ērtāk to slēgt par katru daļu atsevišķi, jo, gatavojot iesniegšanai statistikas atskaites, ko nosaka PIL 86.–87. pants, pircējam ērtāk uzskaitīt veikto iepirkumu skaitu, daļu un līgumu skaitu, kā arī viegli izsekot, kādi faktiskie maksājumi veikti, pamatojoties uz konkrētajā daļā noslēgto līgumu.

Konkrētajā gadījumā, kā piemērā norādīts, pircējs var rīkoties šādi:

  • organizēt atklātu konkursu ar trijām (1. – kartupeļi, 2. – dārzeņi, 3. – dārzeņi, augļi un ogas pēc sezonālā principa) vai ar sešām daļām (1. – kartupeļi, 2. – dārzeņi, 3. – tomāti un gurķi (vasaras-rudens sezona), 4. – saldēti dārzeņi (ziemas-pavasara sezona), 5. – saldētas ogas (ziemas-pavasara sezona) un 6. – dārzeņi, dažādi (garšaugi, kabači, ķirbji, puravi, āboli, bumbieri, banāni, arbūzi, plūmes, ogas) 12 mēnešiem.

  • Kā piemēru varu minēt šādu situāciju.

    _4

    _3

    DALĪŠANA DAĻĀS, PAREDZAMA LĪGUMCENA un Elektroniskā iepirkumu sistēma kā risinājums ērtākai un vieglākai iepirkumu veikšanai

    Dažkārt, dalot daļās, ir jāpalūkojas plašāk, proti, ir jāizvērtē iespēja veikt iepirkumus Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS), tādējādi gadījumos, kad būtu veicams atklāts konkurss vai pat mazais iepirkums, daļu no nepieciešamajām precēm var iegādāties EIS, bet, pērkot preces, kas nav EIS attiecīgā kataloga sortimentā, paredzamo līgumcenu nosaka, neņemot vērā EIS pirktajām precēm vai pakalpojumiem iztērēto naudu.

    _2

    _1

    Iepriekšējais raksts:

    Nākamais raksts: