Cik “zaļi” ir zaļie iepirkumi pārtikas produktu piegādēm?

Jana Simanovska un Inese Pelsa, 11/05/2020

Post image for Cik “zaļi” ir zaļie iepirkumi pārtikas produktu piegādēm?

Latvijā kopš 2014.gada pārtikas produktu piegāde un ēdināšanas pakalpojumi publiskajam sektoram (valsts un pašvaldības iestādēm) ir jāveic atbilstoši zaļā iepirkuma prasībām. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, 2019. gadā 96% pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumi finansiālā izteiksmē atzīmēti kā veikti atbilstoši zaļā iepirkuma prasībām. Vai tiešām gandrīz visi pārtikas iepirkumi Latvijā atbilst zaļā iepirkuma prasībām? Detalizēta izpēte liecina, ka nē.

Sekojot līdzi norisēm Eiropas Savienībā (ES) un ar mērķi veicināt Latvijas produktu ienākšanu sabiedriskajā ēdināšanā, Latvijas valdība 2014. gadā izdeva Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem”, padarot zaļo publisko iepirkumu (ZPI) piemērošanu kā obligātu pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumiem. 2017.gadā šīs prasības tika pārskatītas un iekļautas kā obligātas MK not. Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”. Atbilstību valsts regulējumam par ZPI Latvijā pārtikas produktiem var panākt divējādi. Viena iespēja ir piemērot zemākās cenas principu, tad iepirkuma specifikācijā jāiekļauj visi ZPI kritēriji. Otra iespēja ir izmantot saimnieciski izdevīgākā iepirkuma principu, tad paralēli cenu kritērijam jāizvēlas viens kritērijs no trim kritēriju grupām

  1. no pārtikas kvalitātes (bioloģiskā vai integrētā ražošanas metode vai nacionālā pārtikas kvalitātes shēma),
  2. nesatur ĢMO un
  3. iepakojuma, piegādes vai sezonalitātes kritēriju grupas.

Tas nozīmē, ka iepirkums, kas pilnībā atbilst Latvijas valsts ZPI kritērijiem pārtikas produktiem, var neatbilst Eiropas Komisijas noteiktajiem pamatkritērijiem pārtikai (2008., 2019. gads), piemēram, tas var neietvert bioloģisko pārtiku.

Saskaņā ar MK not. Nr. 353 visiem pārtikas produktu piegādes publiskajiem iepirkumiem jāatbilst ZPI kritērijiem. 2017. gadā saskaņā ar pirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, iepirkumu veicāji 54%, 2018. gadā jau 90% no visiem pārtikas produktu konkursiem atzīmēja kā ZPI.

Raksta autores, lai noskaidrotu ZPI kritēriju ieviešanu un piemērošanu pārtikas iepirkumos, veica padziļinātu pētījumu. Autores izmantoja IUB datubāzē publicēto informāciju, kas apkopo visus paziņojumus par publiskajiem konkursiem, kā arī apkopoja iepirkumu dokumentāciju pārtikas produktiem izglītības iestādēm, kas pieejama tiešsaistē pašvaldību mājas lapās. Autores analizēja iepirkumus, kas tika publicēti laika posmā no 01.07.2017. līdz pat 01.07.2018 – pavisam 97 publikācijas, bet daļa no tām izslēdza no tālākās analīzes, jo dokumentācija tiessistē nebija pieejama vai konkursi noslēgušies bez rezultāta. Kopumā autores analizēja 73 piedāvājumus par pārtikas piegādēm, uzskaitot piemērotos kritērijus, un pārbaudīja, vai pārbaudes līdzekļi ir pietiekami.

Lai noskaidrotu valsts ZPI regulējumā piemēroto kritēriju nozīmi vides aizsardzībā, autori iztaujāja 10 Latvijas ekspertus, kas strādā ZPI jomā, un, izmantojot aptauju, lūdzot tos sarindot skalā no viens (mazākā) līdz pieci (lielākā daļa) valsts regulējumā pārtiks produktiem iekļauto kritēriju nozīmīgumu un efektivitāti. Aptaujāti vides eksperti bija 5 vīrieši un 5 sievietes, visi ar augstāko izglītību, strādāja vides aizsardzības jomā no 5 līdz vairāk nekā 21 gadam, un 50% no tiem bija augstākā izglītība arī vides zinātnēs.

Kādi ir izmantotie ZPI kritērijus pārtikas produktu piegādēm?

Visbiežāk tiek izmantots ZPI kritērijs, ka produkti nesatur “ĢMO”. Obligātie kritēriji no “pārtikas kvalitātes” grupas tiek piemēroti 28% iepirkumu; bet tikai 4% no iepirkuma dokumentiem izcēla kā prioritāti bioloģisko pārtiku. Lielākoties no grupas “pārtikas kvalitāte” konkursiem izvēlas pārtiku, kas ražota saskaņā ar integrētām ražošanas kritērijiem vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmām, vai sagrupē kopā visus trīs pārtikas ražošanas veidus, kas padara bioloģiskās pārtikas piegādi mazāk ticamu tās augstākās cenas dēļ.

Viens no bieži izmantotiem kritērijiem, kas ir ārpus valsts ZPI tiesību aktu darbības jomas, ir pienākums piegādātājam ņemt atpakaļ izlietoto iepakojumu (kā obligātie kritēriji 6%, saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas kritēriji 28%).

Kopumā, tikai 15% no konkursa dokumentiem saturēja vismaz vienu obligātu kritēriju no trim kritēriju grupām. Tādējādi tie atbilda valsts ZPI prasībām pārtikas produktiem. Tomēr dziļāks skatījums norāda, ka praksē atbilstība var būt vēl zemāka. Kritēriju un pārbaudes līdzekļu novērtējums atklāja, ka kritēriji ir formulēti nepietiekami precīzi: skaidri formulētu kritēriju proporcija dažādiem kritērijiem ir no 20% līdz 100%. Piemēram, nereti prasības ir formulētas vēlējuma izteiksmē “vēlams”, “dod priekšroku”. Bieži pārprasts kritērijs ir par vietējo pārtiku, piemēram, norādot “attālumu no izcelsmes vietas.” Tikai 6% pārbaudīto konkursu, kuros tika piemērots šis kritērijs, bija pietiekami skaidri formulēti kā “attālums no ražošanas izcelsmes vietas”. Citos gadījumos nav norādīts, no kura punkta tiek mērīts attālums, vai kritērijs pieļauj abus: attālumu no ražotnes vai noliktavas. Tas var radīt situāciju, kad praksē pat mazāk piegāžu atbilst valsts ZPI prasībām. Autori uzskata, ka, lai labāk uzraudzītu ZPI īstenošanas līmeņa kvantitatīvos rādītājus (piemēram, cik liels % no visām pārtikas produktu piegādēm (naudā vai kg) ir no bioloģiskajām lauksaimniecībām), jau iepirkumu izsludināšanas fāzē būtu jāparedz prasība veikt uzskaiti un piegādātājiem vai iepirkuma veicējiem būtu jānodrošina nepieciešamā dokumentācija.

Lai novērtētu ZPI īstenošnas efektivitāti, ņemto vērā, ka ir vairāki atšķirīgi kritēriji, autori lūdza vides ekspertus spriest par ZPI kritēriju nozīmīgumu un efektivitāti. Ekspertu novērtējums bija ļoti atšķirīgs, tomēr visaugstāko vērtējumu saņēma bioloģiskā pārtika, ko pārbaudītajos Latvijas iepirkumos kā kritēriju iekļāva reti, , bet viszemākie vērtējums tika piešķirts kritērijam “bez ĢMO”, kas iepirkumu konkursos tiek izmantots visbiežāk, visticamāk, jo to paredz arī veselības jomas regulējums

Kāpēc bioloģisko pārtiku iepērk tik maz?

Analizējot veiktos iepirkumus tikai 4% bioloģisko pārtikas produktu iegādi piedāvājumā izmantoja kā obligātu, 1% kā līguma piešķiršanas kritēriju. “Bioloģiskā pārtika” ir viens no ES ZPI pamatkritērijiem, jo tā palīdz sasniegt vairākus mērķus (samazināt eitrofikāciju, mazināt toksisku vielu izplūdi vidē, paaugstināt dzīvnieku labturību).

Viens no bioloģiskās pārtikas izmantošanas šķēršļiem ir tās augstākā cena. Latvijas skolu maltītes daļēji subsidē valsts (1,42 eiro uz vienu cilvēku), un vietējās pašvaldības nereti nevēlas palielināt savu daļu, lai segtu augošās izmaksas par skolas ēdienreizēm, ko radītu lielāks bioloģisko produktu īpatsvars. Liela nozīme var būt arī piegādes trūkumam: saskaņā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas datiem organiskā produkcija aptver tikai 2% no kopējā valsts pārtikas tirgus1. Tomēr vērā ņemams ir fakts, ka kritēriju “bioloģiskā pārtika” ļoti reti (1% gadījumu) izmanto arī kā vērtēšanas kritēriju, lai, meklējot ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, varētu svērt pēc cenas un pieejamības. Rezultātā iegūstam vāveres riteni – bioloģiskie produkti netiek iekļauti nestabilās piegādes dēļ, bet to ražošana nepalielinās stabila pieprasījuma trūkuma dēļ.

Liela nozīme var būt arī vispārējās izpratnes trūkumam par jēdzieniem “bioloģiskā pārtika”, “integrētā ražošanas metode” un “nacionālā pārtikas kvalitātes shēma”. Nesen veikts tirgus pētījums2 parādīja, ka tikai 28% respondentu no plašas sabiedrības (1004 dalībnieku) atpazina ES bioloģiskās pārtikas marķējumu kā bioloģiskās lauksaimniecības produktu marķējumu. Liels skaits – 34% – respondentu k;a bioloģiskās pārtikas atpazīšanas zīmi kļūdaini minēja Latvijas kvalitātes shēmas “Zaļā karotīte” zīmi. Šī neskaidrība var būt iemesls arī tam, ka iepirkumu rīkotāji visus trīs sertifikācijas sistēmu veidus iekļauj vienā kritērijā, piemēram, “tas viss ir viens un tas pats”.

Intereses trūkumu par labu bioloģiskajai pārtikai var izskaidrot arī ar trūkstošo vietējo politiku: dažādās valstīs veiktie gadījumu pētījumi liecina, cik svarīgi ir skaidri politikas mērķi un vietējo politiķu atbalsts3. Itālijā, pētot pašvaldības ar labiem sasniegumiem pārtikas politikā, secināts, ka pozitīvi faktori lielākām bioloģiskās pārtikas produktu īpatsvaram ēdināšanā mācību iestādēs ir: sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu politika, vecāku komiteju spiediens un atbildīgo valsts iestāžu pārliecība un motivācija4.

Autores secina, ka iepircēju pašvērtējums nav piemērota metode, lai mērītu ZPI īstenošanas līmeni: iepirkumu veicēji daudz biežāk savu publisko iepirkumu bija atzīmējuši kā ZPI (54% –90%) nekā to kontatējām pēc rūpīgākas izpētes (15%). Tomēr pašu iepirkumu konkursu ppārbaude arī nav pietiekama, lai saprastu īstenošanas līmeni, t. i., cik lielā mērā “zaļie” konkursi pārvērtās par “zaļākām” piegādēm. Skaidrāki kvantitatīvie rādītāji un biežāka uzraudzība varētu palīdzēt izmērīt reālo īstenošanas līmeni.

Viens no ES ZPI pamatnostādņu galvenajiem kritērijiem “bioloģiskā pārtika” ļoti reti tiek izmantots Latvijas valsts iepirkumos pārtikas produktiem (4% kā obligāts un 1% no vērtēšanas kritērijiem), un tam, iespējams, ir vairāki iemesli. Tas nozīmē, ka no Eiropas viedokļa, kur kā etalons tiek izmantoti pamatrādītāji, par zaļiem var uzskatīt pat mazāk nekā 15% Latvijas pārtikas iepirkumu.

Pašlaik valsts regulējums par ZPI piedāvā diezgan lielu kritēriju klāstu, nenorādot to nozīmi un ietekmi Tas var radīt situāciju, kad iepirkumu veicēji izvēlas vienkāršākās, bet videi mazāk izdevīgākās iespējas. Kritēriju skaita samazināšana vai skaidra kritēriju pamatkopuma norādīšana varētu palīdzēt mazināt šo problēmu. Piemēram, kritēriju “nav ģenētiski modificētu organismu” izslēgt no ZPI kritērijiem, jo tas jau ir pietiekami regulēts ar veselības nozares t.i. prasībās. Ir būtiski “bioloģisko pārtikas produktu piegād” izdalīt kā atsevišķu kritēriju, lai vairotu un panāktu Latvijas ZPI kritēriju tvēruma tuvināšanos ES ZPI kritēriju prasībām.

1. Pekal A. (2020). Bioloģiskās pārtikas tirgus analīze Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, Rambøll Management Consulting, Ziemeļvalstu Ministru padome. P.139

2. Aptauja par vides marķējuma atzīšanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā. (2019). Nepublicēti tirgus pētījumi, NORSTAT.

3. Smith, J., Andersson, G., Gourlay, R., Karner, S., Mikkelsen, B.E., Sonnino, R., Barling, D. (2016). Balancing compete policy requests: The case of sustainable public sector food Procurement. Dž. Tīra. Prod. Nr. 112, 249 –256.

4. Filipini, R., De Noni, I., Corsi, S., Spigarolo, R., Bocchi, S. (2018) Ilgtspējīgs skolas pārtikas iepirkums: Kādi faktori ietekmē bioloģiskās pārtikas ieviešanu un pieaugumu? J. Pārtikas politika, Nr. 76, 109-119

Jana Simanovska, dr.sc.ing, Vidzemes augstskola, biedrības Ekodizaina kompetences centra vadītāja
Inese Pelša, Latvijas Universitāte doktorante un pētniece

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: