Būvuzņēmēju partnerība šogad nozares apgrozījumu prognozē tuvu 2020.gada līmenim

LETA, 23/04/2021

Post image for Būvuzņēmēju partnerība šogad nozares apgrozījumu prognozē tuvu 2020.gada līmenim

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība prognozē, ka kopējais nozares apgrozījums 2021.gadā būs tuvu 2020.gada apjomam, svārstoties 2% robežās, jeb aptuveni 2,3-2,45 miljardi eiro gada apjomā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.


Saskaņā ar partnerības prognozēm 2021.gadā nedaudz augs publiskais pasūtījums, komercsektora un būvnozares eksporta apjomi un augs arī nozares vidējais atalgojums.

“Iepirkumu uzraudzības biroja dati liecina, ka 2020.gadā publisko iepirkumu skaits būvniecībā ir bijis nedaudz lielāks nekā 2019.gadā, pārsvarā mazie iepirkumi līdz 170 000 eiro, kas ļauj domāt, ka valsts pasūtījums būvniecībā varētu pieaugt. Bet jāņem vērā, ka iepirkumos joprojām dominē zemākā cena un kopējā līgumu vērtība nepieaug. Tāpat jāņem vērā augstā konkurence uz vidējiem un lieliem iepirkumiem, kas var izraisīt atsevišķu būvdarbu piedāvājumu cenu dempingu, kuru riskus pasūtītājiem būtu vēlams laikus identificēt,” skaidroja Miķelsons.


Viņš piebilda, ka kopīgs izaicinājums būvniecības nozares pasūtītājiem un piegādātājiem šogad būs vienoties par zaļās būvniecības tvērumu, definīcijām un mērīšanas metodēm, jo nākošā perioda Eiropas Savienības (ES) fondi 2021.-2027.gadam nosaka, ka publiskām investīcijām jābūt zaļām – energoefektīvām, klimata neitrālām, ar minimālu ietekmi uz vidi un ēku lietotājiem, izmantojot zaļos būvmateriālus.


Tāpat Miķelsons uzsvēra, ka šogad tiks turpināts darbs pie būvniecības procesu un regulējumu pilnveidošanas, vispārīgajiem būvnoteikumiem, vairāku būvnormatīvu un standartu pilnveidošanas, Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitātes pilnveidošanas. Šogad tiks arī izveidots jauns Būvniecības obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas likums, kurš radīs iespēju efektīvāk aizsargāt cietušo trešo personu intereses būvdarbu laikā.


Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu šogad turpinās monitorēt būvniecības nozares ģenerālvienošanās minimālā atalgojuma un EDLUS sistēmās reģistrētā darba laika apjomus un kopējo sociālo nodokļu apjomu tendences, lai turpinātu jau ieviestos pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē.


“Būvniecības nozarei strauja attīstība, kā arī strauji kritumi nebūtu vēlami, būtu svarīgāk mērena un prognozējama izaugsme. Pašlaik publiskais pasūtījums ir redzams tikai vienu gadu uz priekšu, svarīgi būtu veidot sistēmu, kur nākošā ES fondu plānošanas periodā investīciju apjomi ir ticami trīs gadiem uz priekšu un apjomi būtu līdzsvaroti pa gadiem,” teica Miķelsons

.

Viņš pauda cerību, ka šogad Ministru kabinetam būs 100% skaidrība par ES fondu investīciju programmām nākamajam periodam, lai gan pasūtītāji var plānot savu projektu finansējumu, gan būvniecības nozares uzņēmumi var plānot nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus vidējā termiņā.

Miķelsons norādīja, ka Ministru kabineta martā piešķirtie papildus līdzekļi 212 miljonu eiro apjomā 2021.-2022.gadiem augstas gatavības publisko investīciju projektiem ir loģisks solis, jo no jaunā perioda ES fondiem šogad visticamāk vēl neviens eiro nenonāks līdz būvniecības nozares produktu pasūtītājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

“Papildus investīcijas ir paredzētas ceļiem, veselības, izglītības, iekšlietu iestādēm, pašvaldību infrastruktūras objektiem. Svarīgi atgādināt, ka krīzes apstākļos ekonomikas sildīšanai ar investīcijām ir multiplikatora efekts. Būvniecības nozares uzņēmēji sagaida, ka publiskie pasūtītāji aktīvi strādās pie jauniem konkursiem, būvprojektiem, lai šie apjomi tiktu jēgpilni un laikā realizēti, lai šīs investīcijas sildītu ekonomiku, dotu pozitīvu efektu saistītām nozarēm un veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā,” pauda Miķelsons.


Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā būvniecības produkcijas apmēri pagājušajā gadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 2,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu un faktiskajās cenās bija 2,42 miljardi eiro.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: