Būvuzņēmēju partnerība: Ģenerālvienošanās ir ietekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos būvniecībā

LETA, 01/03/2021

Post image for Būvuzņēmēju partnerība: Ģenerālvienošanās ir ietekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos būvniecībā

Ģenerālvienošanās ieviešana un darba laika uzskaite būvniecībā tiešā veidā ir ietekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos nozarē, aģentūru LETA informēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji.

Kopš 2019.gada 3.novembra būvniecības nozare strādā, piemērojot nozares ģenerālvienošanās nosacījumus, kas ietver stingri definētu minimālo mēnešalgu 780 eiro apmērā un minimālo stundas tarifa likmi 4,67 eiro, kas ir saistoša pilnīgi visiem būvniecības nozares darba devējiem. Kaut arī ģenerālvienošanās sešu mēnešu pārejas periods beidzās 2020.gada 3.maijā, līdz kuram vēl bija iespējams maksāt minimālo algu ne mazāku kā 650 eiro mēnesī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati rāda pozitīvu tendenci nodokļu ieņēmumu pieaugumā būvniecības nozarē.

Atsaucoties Latvijas Būvuzņēmēju partnerības aicinājumam, februārī tiešsaistes sanāksmē tikās partnerības, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības, Ekonomikas ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Finanšu ministrijas, VID un Labklājības ministrijas pārstāvji, lai iezīmētu turpmāko rīcību ēnu ekonomikas mazināšanai.

Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji informēja, ka pieaug nozares vidējā bruto darba algas samaksa, vidējās stundas tarifa likmes, kopējie nozares veiktie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nodokļu maksājumi. Partnerības pārstāvji uzsvēra, ka ekonomiskās krīzes laikā ēnu ekonomikai ir tendence pieaugt, taču to, cik lielā apmērā šī tendence skārusi būvniecības nozari, varēs pateikt, veicot visaptverošu būvniecības nozares uzņēmumu finanšu datu analīzi par 2020.gadu un veidojot kārtējo ēnu ekonomikas tirgus aptauju.

VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča pavēstīja, ka ģenerālvienošanās kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti (EDLUS) ir devusi pozitīvus rezultātus. Fiļipoviča piebilda, ka jāņem vērā arī izmaiņas nodokļu režīmā, jo janvāris ir sācies ar uzņēmēju un nodarbināto izreģistrēšanos no mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem uz citiem nodokļu režīmiem, tomēr tieši būvniecības nozarē šis nodokļu maksāšanas režīms nebija tik apjomīgs.

Saņemot jau jaunos datus, VID gada vidū vērtēs nodokļu maksātāju kustību un varēs izdarīt secinājumus un lemt par kādiem papildu pasākumiem, pauda Fiļipoviča.

Ekonomikas Ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane uzsvēra, ka ēnu ekonomikas samazinājums par vidēji 10% triju gadu laikā ir atzīstams par ļoti labu rezultātu. “Ir izdarīts viss, kas bija plānā, un šajā gadā ir jāstrādā pie EDLUS uzlabojumiem un citiem atbalstošiem elektroniskiem procesiem, kas palīdzētu būvniecības procesu datu analīzē. Nepieciešams efektīvi izmantot jau esošos ieviestos pasākumus,” norādīja Feldmane.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa skaidroja, ka ministrija ir būtiski mainījusi pieeju, kā tiek veidots ēnu ekonomikas samazināšanas plāns.

“Ja iepriekš tika akcentēti konkrēti pasākumi konkrētās nozarēs, tad turpmāk uzmanība tiks veltīta vienai visaptverošai problēmai gadā, kas skar daudzas nozares. Piemēram, tiek izvirzīta problēma – naudas pieejamība aplokšņu algu izmaksām – un attiecīgi tiek pētītas visas nozares, kā šī problēma var tikt novērsta,” pavēstīja Salmiņa.

Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Dunskis uzsvēra, ka ģenerālvienošanās ir apliecinājums būvniecības nozares atbildīgai ilgtermiņa domāšanai. Minimālās algas noteikšanai ir tieša ietekme uz ēnu ekonomikas samazinājumu algu segmentā un šo ietekmi ir jāizmanto arī nākotnē.

Tikšanās laikā pavēstīts, ka pētījumi par ēnu ekonomiku tiks turpināti, tostarp tiks pētīti arī mazie uzņēmumi, kuros ēnu ekonomikas riski ir augstākā līmenī nekā lielajos uzņēmumos. Nākotnē tiks pilnveidota ēnu ekonomikas monitoringa sistēma, kurā lielāku lomu papildus tirgus aptaujām spēlēs nozaru lielie dati.

Turklāt, kā norādīja FM pārstāvji, ir veikts valsts pasūtījums apjomīgam pētījumam par ēnu ekonomikas veicinošiem faktoriem un riskiem visā tautsaimniecībā, ne tikai būvniecībā. Darbs pie šī pētījuma ir sākts, un tas turpināsies divus gadus, tomēr arī ikgadējā pētījuma rezultāti par ēnu ekonomiku būs pieejami šogad maijā.

Būvuzņēmēju partnerība šogad turpinās sāktās aktivitātes pie nozares ēnu ekonomikas mazināšanas. Nozarei kopā ar valsts pārvaldi svarīgi būtu izpētīt ēnu ekonomikas līmeni nozares mazajos uzņēmumos, kuri bieži vien strādā gan privātā sektorā, gan kā trešā līmeņa apakšuzņēmēji lielos publiskos un komercobjektu būvlaukumos, paziņoja partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš piebilda, ka nodokļu nomaksas jautājums īpaši svarīgs ir saistībā ar šobrīd plānotajām ES fondu investīcijām līdz 2027.gadam un apspriestajām izmaiņām Publisko iepirkumu likumā. Viens no FM priekšlikumiem ir, ka pasūtītājs liek vērtēt ģenerāluzņēmējam piesaistīto apakšuzņēmēju nodokļu nomaksas līmeni.

“Lai arī nodokļu nomaksas kontrole ir VID kompetence, pat šādā situācijā ģenerāluzņēmējs būtu gatavs to darīt, bet tikai tad, ja būtu pieejams ērts instruments, kā to darīt. Tieši tāpēc nepieciešama elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) standartizācija un nākotnē integrācija ar citām sistēmām (EDS, BIS). Partnerība uzskata, ka cīņa ar ēnu ekonomiku nedrīkst uzlikt uzņēmējiem vēl lielāku administratīvo slogu,” norādīja Miķelsons.

Savukārt Fiļipoviča atzīmēja, ka pārkāpumi, kad netiek piemērota ģenerālvienošanās, tiek atklāti reti. “Viens no visbiežāk konstatētiem pārkāpumiem ir mēnešalgu līmeņa neievērošana jeb gadījumi, kad netiek deklarēts pilns darba laiks. VID strādās pie Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (VEDLUB) datu pilnvērtīgākas izmantošanas,” viņa minēja.

Attiecībā uz būvniecības nozares informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām, Miķelsons norādīja, ka nozares attīstībai palīdzētu šo integrēto datu pilnvērtīgāka izmantošana.

“Uzņēmēji ikdienā dažādās atskaitēs ievada daudz dažādus datus, tāpēc mēs gribētu redzēt kopējā būvniecības procesa regulāros statistikas apkopojumus, pārskatus un tamlīdzīgi. Datu turētājiem vairāk jādomā kā attīstīt datu savietošanu starp dažādajiem reģistriem un sistēmām, lai veicinātu kopējā procesa efektivitāti un mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem,” uzsvēra Miķelsons.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: