Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Reklāma

Pieejams AF finansējums mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšanai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu  projektu atlasi par Atveseļošanas fonda (AF) atbalstu mediju nozares uzņēmumiem, veicinot to digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu tendencēm digitālajā vidē. Šim mērķim paredzēti 3,7 miljoni eiro.

Kultūras ministrijas izstrādātā AF programma izveidota, lai modernizētu mediju nozares uzņēmumu procesus,  tādējādi veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.

AF atbalstu – līdz 750 000 eiro projektam – varēs izmantot mediju uzņēmumu ražošanas procesu digitalizācijai: digitālo risinājumu, auditorijas pētījumu, aparatūras, sensoru, iekārtu, programmatūras, programmatūras licenču un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izstrādes, iegādes, uzstādīšanas un pielāgošanas izmaksu segšanai.

Pieejamais AF finansējums ir 3 700 000 eiro. Mediju uzņēmumi – gan juridiskas, gan fiziskas personas, kas reģistrētas kā plašsaziņas līdzekļi –  ir aicināti iesniegt projektu iesniegumus CFLA līdz š.g. 27. jūnijam.  Projektu atlases dokumentācija pieejama cfla.gov.lv. Projektu īstenošana jāpabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Atbalsts paredzēts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros: 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” pasākumā “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana”.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Korupcija Likumdošana, normatīvie akti Pētniecība un izstrāde

Piegādātāji nejūtas aizsargāti no negodīgas tirdzniecības prakses, ko īsteno iepircēji*

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi aptauju par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) darbības novērtējumu praksē piegādātāju un iepircēju attiecībās pirms un pēc NTPAL stāšanās spēkā. Apkopojot aptaujā gūtos datus, secināts, ka piegādātāji, baidoties no pret tiem vērstām pretdarbībām, noklusē par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu no iepircēju puses. Tāpat arī KP, lai veicinātu piegādātāju uzticamību, aktīvāk ir jāveicina KP kā NTPAL uzraugošās institūcijas atpazīstamība.

KP īstenotajā aptaujā piedalījās 79 respondenti, no kuriem lielākā daļa (88,6 %) pārstāv kādu konkrētu asociāciju vai biedrību, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas uzņēmumus vai kooperatīvus. Starp respondentiem vislielākais pārsvars ir piegādātāju, kuri pārstāv augļu, ogu un dārzeņu nozari. Otra visplašāk pārstāvētā nozare ir graudu produktu un trešā – piena produktu ražošanas nozare. Līdz ar to secināms, ka arī aptaujas rezultāti pārsvarā attiecināmi tieši uz šīm trīs nozarēm. Jānorāda, ka zem apzīmējuma “citi” lielākais respondentu skaits pārstāv biškopības nozari.

Aptaujas dati norāda, ka turpmāk iestādei ir vēl aktīvāk jāveicina KP kā NTPAL uzraugošās institūcijas atpazīstamība, organizējot informatīvus seminārus vai citus pasākumus, ņemot vērā, ka mazāk kā puse (49 %) no respondentiem zina, pie kuras institūcijas ir jāvēršas, ja tiek novērotas negodīgas tirdzniecības prakses pazīmes.

Gūtās atbildes liecina, ka negodīgas tirdzniecības prakses īstenošana joprojām ir aktuāla problēma, ko īsteno ekonomiski spēcīgākie iepircēji. KP norāda, ka nedrošību var radīt iepircēju ietekmes pārsvars pār piegādātājiem, tādējādi gūstot tiem vēlamos sadarbības nosacījumus. Līdz ar to piegādātāji, baidoties no iepircēju rīcības, klusē un neziņo par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu no iepircēju puses, neatklājot problemātiku nedz asociācijām, nedz KP.

KP konstatē, ka visbiežāk piegādātāji negodīgu tirdzniecības praksi izjūt no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumiem, kuriem aptaujas respondenti piegādā produkciju.  

Aptaujas ietvaros, KP lūdza piegādātājus novērtēt sadarbību ar iepircējiem salīdzinot pēdējo divu gadu periodu no 2022. gada līdz 2023. gadam ar periodu pirms NTPAL stāšanās spēkā (pirms 2022. gada), sniedzot vērtējumu par to, kurā periodā un kādi negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidi paredzēti visbiežāk. Pozitīvi vērtējams, ka vairāk nekā 50 % respondentu atzina, ka tie nav pieredzējuši negodīgu tirdzniecības praksi no iepircēju puses.

Visbiežāk (30 %) negodīga tirdzniecības prakse, kas tikusi novērota gan pēdējo divu gadu laikā, gan pirms NTPAL stāšanās spēkā, ir iepircēju veiktie vienpusējie līguma grozījumi. Tāpat pēdējo divu gadu laikā vienlīdz aktuāli piegādātāju sadarbībā ar iepircējiem ir maksājumu pieprasījumi par preču bojājumiem un zudumiem, kas radušies iepircēju telpās vai pēc īpašumtiesību nodošanas iepircējam, kā arī zemākās cenas nodrošināšanas pieprasījums.

KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane: “Piegādātāju aptauja ir apstiprinājusi KP bažas par iepircēju ietekmes pārsvaru pār piegādātājiem. Saskaņā ar valdības rīcības plānu, aktīvi strādājam pie priekšlikuma sagatavošanas ekonomiskās atkarības radītas varas kritērija izstrādei Konkurences likumā. Tādējādi tiks nodrošināta vienlīdzīga un godīga konkurences vides attīstība, kā arī novērsti gadījumi, kad uzņēmumi ar būtisku tirgus varu ierobežo, kavē vai deformē konkurenci, tostarp, uzspiežot sadarbību ar tiem negodīgas tirdzniecības ēnā. Vienlaicīgi turpināsim mērķtiecīgu darbu pie lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku izglītošanas un izpratnes veidošanas par godīgu tirdzniecības praksi un KP kā NTPAL uzraugošo institūciju – pilnveidosim izglītojošos materiālus, semināru piedāvājumu un līdzsvarosim iepircēju un piegādātāju pozīcijas savstarpējos darījumos.

Par aptauju

KP aptauja izstrādāta, vadoties pēc Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem un citu dalībvalstu prakses, lai novērtētu NTPAL darbību praksē piegādātāju un iepircēju attiecībās. Līdzvērtīgu aptauju citas dalībvalstis, piemēram, Nīderlande un Beļģija, organizē ik gadu kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2019/633 par negodīgas tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē ieviešanas nacionālos normatīvos aktos. KP izstrādātās anonīmās aptaujas mērķis bija novērtēt, cik iedarbīgi ir pasākumi, kurus īstenojusi KP kopš NTPAL stāšanās spēkā, kā arī novērtēt likuma darbību faktiskajās piegādātāju un iepircēju attiecībās, aptaujas jautājumus pietuvinot Eiropas Komisijas praksei dalībvalstu komersantu aptaujas organizēšanā.

*Iepircējs – fiziska vai juridiska persona, vai šādu personu apvienība neatkarīgi no vietas, kurā tā veic saimniecisko darbību, ja tās pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 2 000 000 eiro, vai Eiropas Savienībā esoša iestāde (valsts, reģionālā vai vietējā iestāde vai vairāku šādu iestāžu apvienība, kas darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem), kas pērk lauksaimniecības un pārtikas preces.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšanai būs pieejams Kohēzijas fonda finansējums

2024. gada 26. martā Ministru kabinetā apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie noteikumu projekti* par Eiropas Savienības fondu investīciju atbalstu atkritumu dalītas vākšanas sistēmu uzlabošanai un atkritumu pārstrādes iekārtu izveidei Latvijā, veicinot virzību uz aprites ekonomiku. 

Lai attīstītu atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, projektu īstenošanai pieejamais kopējais finansējums ir vismaz 2,35 milj. eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 2 milj. eiro, nodrošinot privāto līdzfinansējumu – vismaz 353 tūkst. eiro. Finansējumam var pieteikties komersanti ar atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai. 

Finansējums paredzēts dažāda veidu jaunu atkritumu dalītās vākšanas konteineru un tvertņu iegādei (izlietotā iepakojuma, tekstila, bioloģiski noārdāmo atkritumu, mājkompostēšanas, būvgružu un lielgabarīta atkritumu, neizlietoto medikamentu, cigarešu izsmēķu, jūras tipa konteineri bīstamos sadzīves atkritumus vai videi kaitīgu preču atkritumu savākšanai). Projektos kopumā jāsasniedz šķiroto atkritumu apjoma palielinājums par 4750 tonnām gadā. 

Atkritumu dalītās vākšanas projektos atbalsta intensitāte ir paredzēta līdz 85% no vienas vienības jeb konteinera izmaksām. Fondu finansējums tiks izmaksāts atbilstoši VARAM sagatavotajai vienkāršoto izmaksu metodikai katram konteineru veidam. Atbalsts komersantiem tiek sniegts ar de minimis regulējumu un maksimālā summa vienam uzņēmumam ir līdz 300 tūkst. eiro.  

Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas uzlabošanai plānota atklāta projektu iesniegumu atlase, prioritāri atbalstot projektus, kuru ietvaros tiks veicināta otrreizējo izejvielu lielāka apjoma atgriešana tautsaimniecībā un uzlabota sabiedrības izpratne par atkritumu dalītās vākšanas nozīmīgumu, kā arī veicināta atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma pieejamība gan pārklājuma, gan dalīti vākto atkritumu veidu skaita ziņā. 

Savukārt atkritumu pārstrādes veicināšanas projektu īstenošanai kopējais finansējums ir vismaz 26,7 milj. eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 20 milj. eiro, nodrošinot ar privāto līdzfinansējumu – vismaz 6,7 milj. eiro. Finansējumam var pieteikties atkritumu apsaimniekošanas nozares komersanti, un sniegtais atbalsts paredzēts jaunu pārstrādes iekārtu izveidei. Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte pārstrādes iekārtu izveidei ir 55 – 75% atkarībā no komersanta lieluma. 

Plānots, ka ar Eiropas Savienības fondu investīciju atbalstu tiks izveidotas atkritumu pārstrādes iekārtas ar kopējo pārstrādes jaudu vismaz 30 000 tonnas gadā. Vismaz 50% no iekārtā pārstrādātajiem atkritumiem ir jābūt Latvijā radītiem. 

Atkritumu pārstrādes projektu atlase tiks organizēta atklāta konkursa veidā, prioritāri atbalstot projektus, kuru ietvaros tiks nodrošināta izlietotā iepakojuma un sadzīves atkritumu pārstrāde, lielāks pārstrādājamo atkritumu apjoms un atkritumu pārstrāde produktos.  

Papildus projektos būs jāīsteno arī sabiedrības izglītošanas un vides apziņas veicināšanas pasākumi par atkritumu apsaimniekošanu. 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlases izsludinās š.g. pavasarī. Lūdzam sekot līdzi aktuālajai informācijai par projektu atlasēm Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļvietnē:  https://www.cfla.gov.lv/lv/2021-2027-projektu-atlases

* Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” 2.2.2.2. pasākuma “Atkritumu dalītā vākšana” projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi un 2.2.2.1. pasākuma “Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija” projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas īstenošanas noteikumi 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Pētniecība un izstrāde

Dabas aizsardzības plānu izstrādei būs pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 5 milj. eiro apmērā

2024. gada 26. martā Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas  izstrādātais noteikumu projekts* par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānu izstrādi ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, tādējādi sekmējot dabas aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanos. 

“Esmu gandarīta par iespēju ieguldīt daļu Eiropas Savienības fondu finansējuma Dabas aizsardzību plānu izstrādei pašvaldībās. Patiesie ieguvēji būs sabiedrība kopumā, jo pašvaldību un reģionu līmenī tiks radīti un savstarpēji saskaņoti pasākumi, kas vērsti uz ilgtspējīgu vietējo dabas resursu izmantošanu un dabas vērtību saglabāšanu,” pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.   

ĪADT dabas plānu izstrāde ir nepieciešama, lai saskaņotu dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Šobrīd tikai aptuveni 38% no Latvijas ĪADT ir izstrādāti un aktuāli dabas aizsardzības plāni. Pasākuma ietvaros atbalstāma  dabas aizsardzības plānu izstrāde un sabiebrības līdzdalības pasākumi. 

Pasākuma īstenošanai paredzētas divas atlases kārtas, kur kopējais pieejamais finansējums ir 5,9 milj. eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 5 milj. eiro apmērā (katrā kārtā – 2,5 milj. eiro). 

Projektu atlases pirmā kārta tiks organizēta ierobežotas atlases veidā – finansējuma saņēmējs Dabas aizsardzības pārvalde. Savukārt projektu otrā atlases kārta tiks organizēta atklāta konkursa veidā – finansējumam var pieteikties pašvaldība vai tās iestāde. Vairākas pašvaldības var iesniegt kopīgu projektu, ja viena ĪADT atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās. Investīciju pasākuma ietvaros dabas aizsardzības plānu izstrāde jāveic līdz 2027.gada beigām, kopumā nodrošinot Natura 2000 teritoriju platību, uz kuru attiecas aizsardzības un atjaunošanas pasākumi vismaz 22 500 hektāru apmērā. 

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasi izsludinās š.g. aprīlī. Lūdzam sekot līdzi aktuālajai informācijai par projektu atlasēm Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļvietnē:  https://www.cfla.gov.lv/lv/2021-2027-projektu-atlases

* Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.3. pasākuma “Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai” projektu iesniegumu pirmās un otrā atlases kārtas īstenošanas noteikumi 

Kategorijas
Pētniecība un izstrāde

Izsludināts EISI projektu pieteikumu atlases konkurss alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai

Eiropas klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) ir izsludinājusi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projektu pieteikumu atlases konkursu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 24. septembris plkst. 17.00 (pēc Centrāleiropas laika).

Alternatīvo degvielu infrastruktūras instrumenta (AFIF) uzsaukuma mērķis ir atbalstīt alternatīvo degvielu piegādes infrastruktūras ieviešanu un attīstību, veicinot Eiropas transporta tīkla dekarbonizāciju.

2024.-2025.gadā AFIF ievaros tiks atbalstīti jaunajā Regulā par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu noteiktie mērķi attiecībā uz publiski pieejamām elektriskās uzlādes un ūdeņraža uzpildes stacijām Eiropas Savienības galvenajos transporta koridoros un mezglos, kā arī Regulā par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam un Regulā par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā noteiktie mērķi.

Jaunā uzsaukuma ietvaros atbalsts tiek paredzētas šādām darbībām:

  • elektroenerģijas uzlādes infrastruktūras izveidei lieljaudas transportlīdzekļiem, (uzlādes punkti ar attiecīgi vismaz 150kW, 350kW un 1MW izejas jaudu);
  • ūdeņraža uzpildes infrastruktūras izveidei lieljaudas transportlīdzekļiem;
  • ūdeņraža uzpildes infrastruktūras izveidei sabiedriskajam transportam tajos TEN-T dzelzceļu tīkla posmos, kuros  pieļaujama atkāpe no elektrifikācijas prasībām, izolētajos dzelzceļa  tīklos vai manevru lokomotīvju uzpildīšanas vajadzībām;
  • ūdeņraža uzpildes un elektroenerģijas uzlādes infrastruktūras izveidei, kas paredzēta iekšējo ūdensceļu un jūras kuģiem, kā arī transportlīdzekļiem un iekārtām ostu un lidostu vajadzībām;
  • bunkurēšanas infrastruktūras izveidei amonjaka piegādei jūras un iekšējo ūdensceļu kuģiem, kā arī kuģiem, kas nodrošina ostu operācijas TEN-T jūras ostās un iekšzemes ostās;
  • bunkurēšanas infrastruktūras izveidei metanola piegādei jūras un iekšējo ūdensceļu kuģiem, kā arī kuģiem, kas nodrošina ostu operācijas TEN-T jūras ostās un iekšzemes ostās.

Izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļu vai kuģu iegādi, uzsaukuma ietvaros nav attiecināmas, izņemot kuģus iekšējo ūdensceļu un tuvsatiksmes kuģošanai, ja ir nepieciešams sākotnējais kuģu skaits, lai uzsāktu atbalstītās uzlādes/degvielas uzpildes infrastruktūras izmantošanu. Šādā gadījumā attaisnotās izmaksas nepārsniedz izmaksu starpību starp fosilo kurināmo kuģi un nulles emisijas kuģi(-iem). Izmaksas, kas saistītas ar zaļā ūdeņraža ražošanu transporta vajadzībām, būs attiecināmas kā sinerģiski elementi saskaņā ar atsevišķi atrunātiem programmas nosacījumiem.

Plašāka informācija par uzsaukumu, atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieejamo finansējumu, atbalsta intensitāti, darba dokumentiem, projektu iesniegumu veidlapām, vadlīnijām, kā arī citiem atbalsta dokumentiem pieejama EK mājas lapas sadaļā EU Funding & Tenders Portal. Ja ir nepieciešami papildu skaidrojumi, aicinām izmantot Eiropas Komisijas mājas lapas sadaļu Get Support.

SVARĪGI! Spēkā esošais regulējums nosaka, ka projektu pieteicējiem no dalībvalstīm ir jāsaņem atbalsta vēstule projekta pieteikumam (Letter of support), ko alternatīvo degvielu infrastruktūras projektiem izsniedz Satiksmes ministrija. Līdz 2024. gada 10. septembrim projekta iesniedzējiem, kas paredz īstenot darbības Latvijas Republikas teritorijā, nepieciešams iesniegt savu projekta pieteikumu Satiksmes ministrijā, lai saņemtu atbalsta vēstuli (Letter of Support).

Kategorijas
Transports

No 1. aprīļa reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesti jauni biļešu veidi un tarifi

Atgādinām, ka Sabiedriskā transporta padome (STP) 2023. gada 14. decembrī apstiprināja jaunu reģionālā sabiedriskā transporta (autobusi un vilcieni) biļešu un tarifu sistēmu, kas stāsies spēkā pakāpeniski no 2024. gada 1. aprīļa un skars visus reģionālo autobusu un vilcienu maršrutus.

Būtiskākās izmaiņas:

  1. Jaunajā tarifu sistēmā tiek saglabāts minimālās maksas princips, taču, lai šo tarifu salāgotu ar valstspilsētu sabiedrisko transportu, tiek noteikta minimālā braukšanas maksa: Rīgā – 1,50 eiro, citās valsts pilsētās – 1,00 eiro un ārpus valsts pilsētām – 0,70 eiro.
  2. Tarifa maksas izmaiņas mazos vai vidējos attālumos autobusos jaunajā tarifu sistēmā ir relatīvi nelielas un orientētas uz to, lai neradīto spiedienu uz pasažieriem, kuri bieži izmanto sabiedrisko transportu, taču izmaiņu rezultātā ir arī atsevišķi gadījumi, kad pieaugums būs lielāks.
  3. Lai stiprinātu vilcienu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, jau esošajos vilciena un autobusu savienojumos Aizkrauklē, Tukumā, Krāslavā un Dagdā plānots ieviest jaunu biļešu veidu Vilciens+, ar kuru īsos braucienos ar autobusu uz vai no vilciena pieturas punkta varēs braukt bez papildus maksas vai par minimālu samaksu.
  4. No 1. aprīļa vilcienos būs vienreizējās, 1, 3, 5 un 30 dienu biļetes, bet reģionālajos autobusos – vienreizējās biļetes un esošās mēneša biļetes.
  5. Līdz brīdim, kad vilciena un autobusu pārvadājumos tiks vienādoti visi biļešu veidi, abos pārvadājumu veidos ieviešot arī 10 un 20 braucienu biļetes, autobusu pārvadājumos tiek saglabāti līdzšinējie biļetes viedi 10 – 19 braucieniem, 20 – 34 braucieniem un 35 un vairāk braucieniem.
  6. 30 dienu biļete regulārajiem pasažieriem. Ja esošā mēnešbiļete vilcienā pasažierim atmaksājās pēc 33 braucieniem un autobusā pēc 41 brauciena, pēc jaunās tarifu sistēmas ieguvums pasažierim vilcienos un autobusos būs jau no 21. brauciena. Līdz ar to pasažieri, kuri sabiedrisko transportu lieto bieži, maksās mazāk. No 1. aprīļa šis princips tiks ieviests vilcienos un autobusos, kuros pasažieriem jau tiek piedāvātas mēneša biļetes.

Pasažieriem jāņem vērā, ka līdz 2024. gada 31. martam (ieskaitot) iegādātās biļetes būs derīgas līdz attiecīgās biļetes derīguma termiņa beigām, savukārt no 1. aprīļa visas biļetes tiks pārdotas tikai un vienīgi pēc jaunā tarifa. Precīzu informāciju par jaunajām biļešu cenām pasažieri varēs iegūt biļešu tirdzniecības vietās vai pie pārvadātājiem. Elektroniski iegādātās biļetes mobilajās aplikācijās un internetā pasažieriem ir lētākas. Mērķis ir mainīt pasažieru paradumus un veicināt biļetes neiegādāties pie vadītāja vai kasēs.

Lielākas ērtības

Jaunā biļešu un tarifu sistēma palīdzēs nodrošināt augstu pakalpojuma kvalitāti, kuras prasības Latvijā pēdējos gados ir pieaugušas – no 2021. gada 7 Latvijas reģionālo autobusu maršrutu tīklos autobusu vidējais vecums nepārsniedz 5 gadus, uzlabots komforta līmenis (ventilācijas un apkures iekārtas, lai salonā gaisa temperatūra būtu robežās no +160C līdz +240C atbilstoši sezonai, 67% autobusu pielāgoti personu ar kustību traucējumiem pārvadāšanai, elektroniska maršruta zīme, informācija par pieturām paziņota audio un vizuālā formātā, 36% autobusu aprīkoti ar velo turētājiem, visas sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, lielāks attālums starp sēdvietām, bezmaksas wi-fi un bezskaidras naudas norēķini), pasažierus sāk apkalpot jaunie elektrovilcieni, savukārt 2024. un 2025. gadā atbilstoši jaunām kvalitātes prasībām pasažierus sāks apkalpot vēl 7 Latvijas reģionālo autobusu.

Jaunās tarifu sistēmas pamatojums

Darbs pie jaunas reģionālās sabiedriskā transporta tarifu sistēmas sākās 2023. gadā, un to noteica Ministru kabineta lēmums, ar kuru Satiksmes ministrijai tika dots uzdevums sagatavot priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem kompensācijas apjoma samazināšanai, lai risinātu jautājumu par papildu nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai. Minēto uzdevumu var izpildīt gan optimizējot reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīklu, kas arī tika darīts un kopējais maršruta tīkls kopš 2019. gada ir samazināts par 10% jeb 7,91 miljoniem kilometru, gan pārskatot esošo tarifa sistēmu un izstrādājot jaunu. Pēc 2021. gada sabiedriskā transporta pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta līdzekļiem par katru braucienu ir palielinājusies vismaz 2 reizes, un pasažieris no saviem līdzekļiem sedz tikai aptuveni 30% no brauciena maksas.

Tarifu veidošanas vēsture

Esošā reģionālā sabiedriskā transporta tarifu sistēma Latvijā ir spēkā kopš 2020. gada, taču arī pirms tam tā praktiski nav tikusi reformēta. Ieskatam – 2012. gadā tika standartizēta starppilsētu autobusu tarifu veidošana – iekāpšanas maksa atkarībā no pilsētas  un maksa par kilometru. 2015. – 2016. gadā tika uzsākts vietējās nozīmes autobusu tarifu vienādošanas process (līdz 2014. gadam vietējās nozīmes pārvadājumi bija rajona padomju/ plānošanas reģionu pārziņā). 2016. gada 1. aprīlī Latvijā ieviests zonu tarifs dzelzceļa pārvadājumos elektrificētajā zonā, savukārt neelektrificētajā zonā saglabāts tarifs par kilometru. Pēdējās izmaiņas tarifu izmaiņās reģionālajos sabiedriskā transporta maršrutos datējamas ar 2020. gada 15. janvāri, kad visos reģionālās nozīmes pārvadājumos palielināta braukšanas cena neatkarīgi no attāluma par 0,10 EUR. Vilcienu pārvadājumos biļetes cenai virs 1,90 EUR palielinājums tika noteikts par 0,20 EUR vairāk. sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēmas ieviešanu.

Par valsts SIA Autotransporta direkcija

Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta piektajā daļā noteikto, ATD kompetencē ir  izstrādāt, pārzināt un plānot maršrutu tīkla reģionālās nozīmes maršrutus, nodrošināt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu un piešķiršanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 5.1 pantā noteikto, ATD kompetencē ir ieviest Latvijā starptautiskās un Eiropas Savienības prasības starptautiskajās pasažieru un kravu autopārvadājumu jomā. ATD nodrošina piekļuvi autopārvadājumu tirgum un atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodrošina atļauju, licenču un citu dokumentu izsniegšanu kravu pārvadājumiem ar autotransportu.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Pētniecība un izstrāde

Izsludina 2024. gada mazo un vidējo komercsabiedrību projektu līdzfinansēšanas konkursu 

Liepājas valstspilsētas pašvaldība izsludina pieteikšanos mazo un vidējo komercsabiedrību projektu līdzfinansēšanas konkursam 2024. gadam, aicinot komersantus pieteikties līdzfinansējuma saņemšanai savu ideju īstenošanai. Pieteikties konkursam var līdz 22. aprīlim. 

2024. gada konkursā tiek aicināti pieteikties komersanti, kuru projekti veicina jaunu, inovatīvu produktu un pakalpojumu veidošanu, radot pievienoto vērtību, kas veicinātu Liepājas ekonomisko attīstību; rada jaunas darba vietas vai palielina esošo darbinieku ienākumus; veicina Liepājas komersantu ražoto produktu un sniegto pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību; veicina starpnozaru sadarbības projektu īstenošanu.  

Pretendējot uz konkursu, vienam projektam pieļaujamais minimālais līdzfinansējuma apmērs ir 2 500 eiro, bet maksimāli pieļaujamais līdzfinansējums – 10 000 eiro. Pašvaldības piešķirtais līdzfinansējuma apmērs noteikts līdz 50% no projekta pieteikumā norādītā kopējā projekta budžeta. 

Kopējais mazo un vidējo komercsabiedrību projektu līdzfinansēšanas konkursa budžets 2024. gadā ir 50 000 eiro.  

Pieteikumi konkursam jāiesniedz elektroniski līdz 22. aprīlim pašvaldības vienotajā pieteikumu sistēmā: epakalpojumi.liepaja.lv/lv/projects/preview/339/, autorizējoties caur latvija.lv (ar savu bankas kontu vai e-parakstu). 

Konkursa nolikums pieejams pašvaldības mājaslapā www.liepaja.lv sadaļā “Mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkurss”: https://www.liepaja.lv/mazo-un-videjo-uznemeju-projektu-konkurss/projektu-konkursa-nosacijumi/  

2023. gada mazo un vidējo komercsabiedrību projektu līdzfinansēšanas konkursa tika iesniegti 18 projekti, no tiem atbalstīti 14 par kopējo summu 100 000 eiro. 

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Likumdošana, normatīvie akti

Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču (tostarp sankcijām nepakļautu) ierobežošana publiskajos ieprkumos

Iepirkumu uzraudzības birojs atgādina par normatīvajos aktos jau paredzēto regulējumu, kas pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem dod iespējas neiepirkt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces. Skat. piezīmi1.

Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iepirkuma nolikumā (attiecīgi arī iepirkuma līgumā) paredz liegumu minēto valstu izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji minēto liegumu paredz jebkurā iepirkumā, tostarp Publisko iepirkumu likumu 9. panta iepirkumā un iepirkumos, kuru līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežvērtību (proti, “zemsliekšņa iepirkumi”). 

Iekļaujot iepirkuma nolikumā norādi par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ierobežošanu, jāparedz veids un kārtība, kādā preču izcelsme tiks pārbaudīta. Tikpat svarīgi ir iepirkuma līgumā paredzēt noteikumus par preču izcelsmes kontroli to piegādes (pieņemšanas) brīdī un tiesiskās sekas gadījumiem, ja tiks piegādātas neatbilstošas izcelsmes preces.  

Iepirkuma nolikumā konkrēti atrunāts ierobežojums Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pretrunā ar publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. IUB skaidro, ka Krievija un Baltkrievija nav Eiropas Savienības vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu dalībvalstis, kā arī ar šīm valstīm nav noslēgti citi Latvijai saistoši starptautiskie līgumi par Latvijas publisko iepirkumu atvēršanu. Līdz ar to Publisko iepirkumu likuma 15. pants, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 18. pants neuzliek pienākumu nodrošināt vienlīdz labvēlīgus nosacījumus uz abu minēto valstu izcelsmes precēm un pakalpojumiem kādi tie attiecas uz Eiropas Savienības izcelsmes precēm un pakalpojumiem.

 Attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju veiktiem iepirkumiem papildus vēršam uzmanību uz vēl vienu rīcības iespēju, kas paredzēta Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 60. pantā – ja iesniegtais piedāvājums ietver trešo valstu izcelsmes preces un šo preču īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem no piedāvājumā iekļauto preču kopvērtības, tad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības noraidīt šādus piedāvājumus (turklāt šī iespēja izmantojama neatkarīgi no tā, vai šāda iespēja noteikta iepirkuma nolikumā).

Tādējādi līdztekus pasūtītāja Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un, iepirkumos, kuru paredzamā līgumcena sasniedz Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības, arī Regulas (ES) 2022/576 5.k pantā paredzētajiem pienākumiem sankciju piemērošanā pasūtītajam ir arī tiesības ierobežot Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču un pakalpojumu (tostarp sankcijām nepakļautu) piegādi publiskajos iepirkumos.  

Aicinām sekot līdzi aktuālajām diskusijām Saeimā un Ministru kabinetā par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ierobežošanu publiskajos iepirkumos.

1. Ar 2024.gada 5.marta MK sēdes protokolu pieņemts Informatīvais ziņojums, nosakot Valsts kancelejai un ministrijām turpmāk to un padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu publisko iepirkumu dokumentācijā paredzēt pienākumu izslēgt lauksaimniecības un pārtikas produktus, kuru izcelsme ir Krievija un Baltkrievija vai kuri ir ražoti Krievijā un Baltkrievijā. Uz šādu rīcību tiek aicinātas arī visas pašvaldības kā pasūtītāji. 

Kategorijas
Nozares Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

SIA “KRONOSPAN Riga” pārņems pārkraukšanas pakalpojuma sniedzēju SIA “KS Terminal”

21.03.2024. Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA “KRONOSPAN Riga” (Kronospan) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA “KS Terminal” (KS Terminal). KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Kronospan ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. Kronospan grupā ietilpst vairāki uzņēmumi, kas savu darbību veic visā pasaulē, ierindojot to starp vadošajiem koka plātņu ražotājiem ar 39 rūpnīcām visā pasaulē. Savukārt KS Terminal ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas Brīvostas teritorijā Krievu salā. KS Terminal kravu pārkraušanas pakalpojuma ietvaros tiek sniegti stividora pakalpojumi, ekspedīcijas pakalpojumi un noliktavas pakalpojumi īslaicīgai kravu uzglabāšanai. Pēc darījuma īstenošanas Kronospan iegūs vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār KS Terminal.

Apvienošanās dalībnieki darbojas vertikāli saistītos tirgos, KS Terminal nodrošinot Kronospan izejmateriālu piegādi un gatavās produkcijas eksportu.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, apvienošanās darījumiem, kas atbilst Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, nepieciešama Konkurences padomes atļauja. Tādējādi Konkurences padome nodrošina valstisku kontroli pār tirgu koncentrēšanos, lai neveidojas tādas strukturālas izmaiņas, kuru rezultātā patērētājiem ilgtermiņā tiek ierobežotas izvēles iespējas vai preces un pakalpojumi jāiegādājas par nekonkurētspējīgu cenu. Plašāka informācija par apvienošanās kontroli Latvijā pieejama Konkurences padomes tīmekļvietnes sadaļā “Tirgus dalībnieku apvienošanās”.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC

Vebinārs “Aktualitātes publiskajos iepirkumos: biežāk uzdotie jautājumi” (video un prezentācija)

Vebinārā aplūkoti aktuālākie jautājumi iepirkumos, atgādināts par aktualitātēm, tāpat informēts par biežāk uzdotajiem jautājumiem un sniegtajām atbildēm saistībā ar dažādiem jautājumiem iepirkuma “dzīves cikla” ietvaros.

Vebināra “Aktualitātes publiskajos iepirkumos: biežāk uzdotie jautājumi” (19.03.2024.)