Būvniecība un konkurence: secinājumi nozares attīstībai

iepirkumi, 06/04/2017

Aizliegtas vienošanās jeb karteļi publiskajos iepirkumos jau vairāku gadu garumā ir biežāk atklātais konkurences tiesību pārkāpums.

Atskatoties uz Konkurences padomes (KP) pieņemtajiem lēmumiem, nākas secināt, ka nav tādas nozares, kas būtu pilnībā pasargāta no uzņēmumu saskaņotām un pretlikumīgām darbībām. Tajā pašā laikā KP pēdējo piecu gadu laikā ir pieņēmusi teju desmit lēmumus par iepirkumu karteļiem, kas īstenoti būvniecības vai ar to saistītās nozarēs. Tas iestādi ir mudinājis pievērsties padziļinātai būvniecības nozares izpētei.
 
SECINĀJUMS:
Pasūtītāji nepietiekami izmanto savas kontroles iespējas

KP tirgus uzraudzības laikā secināja, ka pretendenti nereti iepirkumu pieteikumos informāciju par darbu veicējiem norāda drīzāk formāli. Tādējādi pasūtītājs lielākoties nevar būt drošs, ka sākotnējais piedāvājums, kas tika izraudzīts, tiks īstenots atbilstoši pieteiktajam plānam. Piemēram, dati liecina, ka reālo darbu izpildes laikā tiek piesaistīts lielāks skaits apakšuzņēmēju, nekā tas norādīts piedāvājumā. Lai gan ģenerāluzņēmēji var nenorādīt apakšuzņēmējus, kuru darba daļa ir līdz 20%, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt ģenerāluzņēmēju informēt par visiem piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. KP vērtētajos iepirkumos tikai vienā gadījumā tika konstatēts, ka pasūtītājs šādi rīkojies, kas tika motivēts ar to, ka pats bija ieinteresēts kontrolēt, kas notiek būvobjektā.
KP PADOMS: pasūtītājiem ir aktīvāk jāpieprasa iepirkuma uzvarētājam informācija par apakšuzņēmēju izmaiņām darbu izpildes laikā. Sekojot līdzi darbu izpildei un atbilstībai sākotnējiem plāniem, pasūtītājs var saskatīt un novērst iespējamus aizliegtu vienošanās riskus.

SECINĀJUMS:
Ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju sadarbība ne vienmēr ir skaidra un pārskatāma

Vēl viens atļauts sadarbības formāts ir ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēju attiecības. Tajā pašā laikā KP ir novērojusi vairākas šādas sadarbības iespējamas neatbilstības godīgiem konkurences pamatprincipiem.
Pirmkārt, ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju sadarbība ir pieļaujama tiktāl, cik nenotiek savstarpēja sensitīvas informācijas apmaiņa un netiek īstenotas manipulatīvas darbības, piemēram, karteļu shēma ar mērķi imitēt konkurenci un uzvarēt iepirkumā.
Otrkārt, lai veiktu ģenerāluzņēmēja uzticētos darbus, apakšuzņēmēju vidū ir tendence piesaistīt un slēgt līgumus ar pašu izvēlētiem sadarbības partneriem, tādējādi veidojot apakšuzņēmēju vertikālās ķēdes. Tas savukārt samazina darbu izpildes un kontroles caurredzamību gan pašam ģenerāluzņēmējam, gan pasūtītājam.
KP PADOMS: ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju sadar bības atbilstība konkurences tiesībām ir ne tikai pašu uzņēmumu atbildība, bet arī iepirkuma rīkotāja atbildība. Veicot stingru kontroli pār būvdarbu norisi, pasūtītāji var ne tikai būt informēti par darbu izpildi, bet arī novērst iespējamus pārkāpumus, t. sk. aizliegtas vienošanās, izvairīšanos no nodokļu nomaksas utt.

SECINĀJUMS:
Mazie un vidējie uzņēmumi neizmanto atļautās sadarbības formas

Mazajiem un vidējiem būvniecības uzņēmumiem nereti ir grūtības nodrošināt iepirkumā norādīto kvalifikācijas prasību un darbu izpildi. Tomēr tas nenozīmē, ka šādiem uzņēmumiem dalība liela apjoma iepirkumos ir liegta pilnībā – tiem ir iespēja veidot apvienības un pilnsabiedrības. Tas ļauj mazajiem un vidējiem uzņēmumiem stiprināt savu konkurētspēju, kā arī izdarīt konkurences spiedienu uz lielākajiem tirgus spēlētājiem, kas, kā KP secina, pārsvarā izmanto atļautās sadarbības iespējas.
KP PADOMS: ja uzņēmumi nolēmuši veidot apvienības vai pilnsabiedrības, tiem ir arī papildu atbildība. Sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem ar izpaužamās informācijas būtību un apjomu, lai atļautā sadarbība nepāraugtu aizliegtā vienošanās darījumā.

SECINĀJUMS:
Būvniekiem ir jāattīsta sava darbība ārpus ierastajiem reģioniem

Būvnieki, koncentrējoties uz iepirkumiem, kas notiek to ierastajā reģionā, palielina savu atkarību no reģionam pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Tāpēc, lai mazinātu finansiālo atkarību un veicinātu konkurences attīstību tirgū kopumā, KP aicina būvniekus apzināties finansiāli izdevīgākās un ekonomiski pamatotākās iespējas piedalīties publiskajos iepirkumos arī ārpus to ierastā reģiona.
KP PADOMS: paplašinot savu darbības reģionu, būvuzņēmums var dažādot komercdarbības fokusu un stiprināt savu konkurētspēju. Tas ilgtermiņā potenciāli var kāpināt efektivitātes ieguvumus un izdarīt konkurences spiedienu uz citiem uzņēmumiem.

SECINĀJUMS:
Uzņēmuma darbiniekiem ir jābūt izglītotiem par atļautām un neatļautām darbībām

Atsevišķās jomās, t. sk. arī būvniecībā, ir iespējamība, ka kvalificētu speciālistu skaits ir ierobežots, tāpēc viens speciālists vienlaikus var būt nodarbināts vairākos neatkarīgos uzņēmumos, kas ir savstarpēji konkurenti. Šādos gadījumos ir risks, ka var notikt apzināta vai neapzināta uzņēmumu komercinformācijas apmaiņa, kas pēcāk var tikt izmantota, gatavojot pieteikumus iepirkumos.
Konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos naudas sods tiek piemērots uzņēmumam, nevis uzņēmuma darbiniekam, kurš īstenojis pretlikumīgās darbības. Lai novērstu nejaušu, piemēram, aizliegtu vienošanos īstenošanu, KP aicina uzņēmumus izglītot savus darbiniekus.
KP PADOMS: iespējami vairāki veidi, kā uzņēmumiem savu darbinieku vidū veicināt izpratni par konkurences tiesību principu ievērošanu ikdienas darbībā, piemēram, izstrādājot un ieviešot konkurences tiesību ievērošanas vadlīnijas, rīkojot seminārus. Tāpat KP atgādina, ka neskaidrību gadījumos uzņēmumi ir aicināti vērsties iestādē, lai novērstu konkurences tiesību pārkāpšanas riskus.

TEKSTS: Konkurences Padomes preses dienests

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: