Būvdarbu iepirkumos Alūksne cer uz lielāku konkurenci nākotnē

Daina Vārpiņa, 06/02/2019

Post image for Būvdarbu iepirkumos Alūksne cer uz lielāku konkurenci nākotnē

Alūksnes novadā starp lielākajiem pašvaldības veiktajiem iepirkumiem 2018. gadā bija ielu pārbūve uzņēmējdarbībai svarīgu teritoriju un infrastruktūras attīstībai. Pašvaldība arī aktīvi izmanto elektronisko iepirkumu sistēmu, savukārt zaļo iepirkumu jomā tai vēl nav lielas pieredzes, atklāj Alūksnes novada pašvaldības Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs INGUS BERKULIS.


– Kāds pašvaldībai bija aizvadītais gads iepirkumu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izmantošanas jomā?

– 2018. gads Alūksnes novada pašvaldībai iepirkumu un ES fondu izmantošanas jomā ir bijis bagāts un reizē arī ļoti saspringts. Vienlaikus ieviešanas procesā bija 17 projekti, bet sagatavošanā – 27 projekti. Vienlaikus ar ES fondu līdzfinansētiem projektiem pašvaldība īstenoja arī vairākus projektus, kas līdzfinansēti no valsts budžeta. Kopā ES fondu un valsts budžeta līdzfinansēto projektu plānoto darbību īstenošanai esam veikuši 34 iepirkumus. Lielākie projekti pērn bija vērsti uz pašvaldības funkciju realizēšanu un novada sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanu, nodarbinātības veicināšanu, tūrisma attīstību un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu.

Vieni no lielākajiem pašvaldības veiktajiem iepirkumiem 2018. gadā bija saistīti ar ielu pārbūvi uzņēmējdarbībai nozīmīgu teritoriju un infrastruktūras attīstībai. Aizvadītajā gadā veicām apjomīgu iepirkumu Merķeļa, Jāņkalna un Brīvības, kā arī Uzvaras un Latgales ielu pārbūvei un būvuzraudzībai. Gada otrajā pusē sākās būvdarbi projekta īstenošanā. Līdz ar šo ielu pārbūvi pašvaldībai būs noslēgušies projekti, kuru mērķis ir veikt nozīmīgus ieguldījumus uzņēmējdarbības vides un infrastruktūras attīstībai.

2017. gada nogalē Alūksnē ekspluatācijā nodeva divas pārbūvētas pilsētas ielas un industriālo ēku, kas vēlāk nomas tiesību izsoles ceļā nodota uzņēmējiem, un patlaban tajā darbojas šūšanas uzņēmums. Tāpat pie autoceļu infrastruktūras attīstības minamas iepirkumu procedūras, kas pērn veiktas vairāku citu pilsētas ielu un to inženierkomunikāciju pārbūvei.
Daudzskaitlīgi gan pērn, gan 2017. gadā, bijuši ar lauku ceļu pārbūvi saistītie iepirkumi. Lielā daļā ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu pārbūvējamo ceļu būvdarbi jau ir noslēgušies. Kopējais finansējums bija – 3 169 094 eiro ar PVN.

Īstenojot projektu par infrastruktūras attīstīšanu antropogēnās slodzes mazināšanai aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene”, pērn veikti vairāki iepirkumi un noslēgušies arī vairāki no plānotajiem būvdarbiem šā projekta ietvaros, piemēram, Dēliņkalna skatu torņa un dabas māju būvniecība.

Aizvadītajā gadā starp apjomīgākajiem iepirkumiem bija arī izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana. Veikts iepirkums un notikusi iekšējo inženiertīklu pārbūve Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”, kas pilnībā finansēta no pašvaldības budžeta. Savukārt ar ES finansējumu sākts novada vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanas projekts, kas sevī ietver Alūksnes novada vidusskolas un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas telpu pārbūvi.

No ieguldījumiem pašvaldības ēku infrastruktūrā noteikti jāmin arī pašvaldības administratīvās ēkas pārbūves projekts novada centrā Alūksnē, kas gan uzlabos ēkas energoefektivitāti, gan arī dos iespēju mūsdienīgi sakārtot ēkas apkārtējo teritoriju.

Nozīmīgu ieguvumu kultūrvēsturiskā mantojuma objektu sakārtošanā un attīstībā sniedz projekts “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”, ko īstenojam kopā ar Cesvaines un Gulbenes novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi. Šajā projektā visi partneri kopā atjauno un attīsta septiņus valsts nozīmes kultūras mantojuma objektus, tostarp Alūksnes pilsdrupu Dienvidu torni, Rotondu, Fītinghofu dzimtas mauzoleju un Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas bagāžas šķūni. Šī projekta īstenošanas gaitā daudz no plānotā jau esam paveikuši, bet vairākas iepirkuma procedūras veicām pērn.

Pērn izsludinājām arī būvprojektēšanas iepirkumus nozīmīgiem nākotnes projektiem. Viens no tiem ir saistīts ar veselības veicināšanas pakalpojumu centra izveidi, otrs – ar ēku pārbūvi sociālo pakalpojumu nodrošināšanai.

­– Kāds ir gada laikā veikto iepirkumu raksturojums, ko pērkat visvairāk? Kāda ir kopējā summu un iepirkumu daudzums?

– 2018. gadā Alūksnes novada pašvaldībā veiktas iepirkumu procedūras 22 piegādes līgumiem par kopējo summu 2 442 038 eiro bez PVN. No tiem finansiāli apjomīgākie bijuši piegādes līgumi degvielas iegādei pašvaldības vajadzībām, pārtikas piegādei izglītības iestādēm, iekārtu un aprīkojuma iegādei ES projektu īstenošanā. Notikušas iepirkumu procedūras 56 pakalpojumu līgumiem par kopējo summu 989 831 eiro bez PVN, no kuriem lielākie ir ielu un ceļu uzturēšanas, mērniecības pakalpojumu, būvuzraudzības un projektēšanas, kā arī veselības veicināšanas speciālistu piesaistes līgumi ES projektu īstenošanā.

31 iepirkums veikts būvdarbu līgumiem par kopējo summu 7 670 250 eiro bez PVN – pilsētas ielu, pašvaldības administratīvās ēkas pārbūvei un tūrisma objektu izbūvei aizsargājamo ainavu apvidū “Veclaicene”. Pērn slēgta iepirkuma konkursa rezultātā noslēgts arī viens apvienotais pakalpojuma un būvdarbu līgums par kopējo summu 8 894 192 eiro bez PVN.

Jāuzsver, ka pašvaldība izmanto elektronisko iepirkumu sistēmu, pērkot biroja papīru, datoriem nepieciešamās preces un to komponentes, prezentācijas preces, pārtiku, medicīnas preces, mēbeles. 2018. gadā elektronisko iepirkumu sistēmā pirkām preces par 318 352 EUR (ar PVN).

– Kādas pozitīvas un kādas negatīvas tendences Jūs minētu iepirkumu jomā? Iesakiet vēlamos risinājumus ar iepirkumiem saistītiem jautājumiem, kuri Jūs pašreiz neapmierina!

– Pirms sākām strādāt elektronisko iepirkumu sistēmā, šķita, ka iepirkumu vērtēšanas process tajā būs nepārskatāms. Tagad varu teikt, ka ar katru jaunu iepirkumu apjaušam, cik ērta un komisijas locekļiem efektīvāka ir elektroniska iepirkumu vērtēšana. Izpaliek arī lielais drukāto dokumentu apjoms, kas bija līdz šim.

Protams, pārejas posms bija sarežģīts, taču pozitīvi ir tas, ka sistēma tiek uzlabota. Līdz ar grozījumiem Publisko iepirkumu sistēmā, pasūtītājam vairs nav pienākums ievietot informāciju par iepirkumiem savā mājaslapā, taču vēl efektīvāk būtu, ja informāciju vajadzētu publicēt tikai vienā vietnē. Patlaban elektronisko iepirkumu sistēma un Iepirkumu uzraudzības biroja publikāciju vadības sistēmas ir atšķirīgas, un ievadāmie dati tajās nesakrīt. Ieteikums būtu saglabāt tikai vienu sistēmu vai arī organizēt to darbību tā, lai dati pilnā apmērā būtu pārnesami no vienas uz otru sistēmu.

– Kas iepirkumos un ES fondu projektu īstenošanā visvairāk traucē?

– Situāciju ar ES fondu apguvi saasināja tas, ka par diviem gadiem aizkavējās normatīvā regulējuma izstrāde un līdz ar to projektu ieviešana. Lai gan ES fondu plānošanas periods sākās 2014. gadā, faktiski projektu iesniegumu atlases uzsākās tikai 2016. gadā. Tādejādi ES finansējuma piesaistei saīsinājās termiņš, kas likumsakarīgi ir novedis pie tā, ka tirgus visā būvniecības nozarē, arī projektēšanā, ir izkropļots un pārslogots. Cenas ir augstas, un termiņi, īpaši būvprojektu izstrādē, tiek kavēti. Piemēram, mūsu pašvaldības pieredze liecina, ka termiņa kavējums tehniskās dokumentācijas izstrādei sasniedz pat sešus mēnešus, bet, neskatoties uz to, tās kvalitāte ir ļoti zema. Nozarē ir speciālistu trūkums un mainība, par ko liecina biežie pieprasījumi veikt iepirkuma piedāvājumos minēto speciālistu nomaiņu.

Arī būvdarbu iepirkumos bieži vien esam gaidījuši lielāku konkurenci, taču tās nav bijis. Iespējams, ka būvdarbu veicējiem finansiālu apsvērumu pēc nav intereses piedalīties iepirkumos pie mums, tālu no Rīgas – Austrumu pierobežā.

Viss minētais negatīvi atsaucas uz projektu īstenošanu un iepirkumiem. Nereti laiks, ko varam veltīt iepirkumu dokumentācijas sagatavošanai un iepirkumu veikšanai, ir ļoti strikti ierobežots ar projektu īstenošanas termiņiem.

– Vai zaļos iepirkumus īstenojat tikai pārtikas produktu iegādē vai arī citās jomās? Ko tieši iepērkat zaļajos iepirkumos?

– Zaļos iepirkumus īsteno gan pašvaldības izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centrs “Alūksne” pārtikas produktu iegādei, gan arī atsevišķās citās nozarēs, piemēram, iegādājamies datortehniku ar eko marķējumu, arī projektējot un būvējot ielu apgaismes sistēmas un telpu apgaismojumu. Tomēr kopumā jāteic, ka mūsu pieredze zaļo iepirkumu jomā vēl ir neliela.

– Vai ir kādas neskaidrības ar Publiskā iepirkuma likumu (PIL)? Vai pērn PIL veiktie labojumi (par piedāvājumu noraidīšanu, ja cena pārsniedz 150 % no līgumcenas) nav radījuši kādas neērtības?

– Šobrīd būtiskas problēmas, ko būtu radījuši minētie aizvadītā gada 18. oktobra grozījumi Publisko iepirkumu likumā, neesam identificējuši. Jau iepirkumu sagatavošanas procesā noskaidrojam paredzamo līgumcenu. Tas, protams, nav vienkārši. Īpaši grūti ir saņemt paredzamo līgumcenu projektēšanas pakalpojumiem, jo projektētāji nav ieinteresēti, vai nevēlas iedziļināties un veikt izpēti, lai noteiktu paredzamo līgumcenu, kavēt laiku dokumentu kopuma izskatīšanā, lai piedalītos tirgus izpētes procesā.

– Iepirkumu nozares ekspertus Latvijas augstskolās neapmāca. Kā Jūsu pašvaldībā sokas ar šīs jomas zinošu ekspertu piesaisti? Kas ir atbildīgs par iepirkumiem?

– Alūksnes novada pašvaldībā ir noteikts, ka pašvaldības iestādes ir tiesīgas patstāvīgi veikt iepirkumus līdz 170 tūkstošiem eiro būvdarbiem un līdz 42 tūkstošiem eiro precēm un pakalpojumiem.

Kopš 2017. gada vidus pašvaldības iepirkumu komisija strādā pēc jauna nolikuma. Komisija ir izveidota deviņu cilvēku sastāvā, kas pārstāv pašvaldības administrācijas nodaļas. Uz katru iepirkumu tiek veidota apakškomisija, kuras sastāvu komplektē atkarībā no iepirkuma priekšmeta specifikas un apjoma. Piemēram, ja iepirkums ir informācijas tehnoloģiju jomā, tad komisijas sastāvā būs Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs. Atklāta konkursa gadījumā apakškomisija ir ne mazāk kā sešu cilvēku sastāvā, mazajiem iepirkumiem – četru. Komisijas sastāvā ir kompetenti un katrs savā nozarē zinoši speciālisti. Pēdējos gados ekspertus iepirkuma komisijai neesam piesaistījuši, lai gan agrāk esam to darījuši būvniecības iepirkumos. Daudz ir atkarīgs no tā, kā ir sagatavota iepirkuma dokumentācija, un to mūsu kolēģi prot. Ja tomēr ir kādi jautājumi, tad iepirkuma gaitā ieinteresētie piegādātāji vērš uz tiem uzmanību.

UZZIŅA

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Alūksnes novadā 2018. gada 1. jūlijā reģistrēti 16 208 iedzīvotāji.
Alūksnes novada kopējā platība ir 1692,48 km2
59% no Alūksnes novada platības aizņem meži, 29% – lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

PAŠVALDĪBAS FINANŠU RĀDĪTĀJI 2018. GADĀ

Alūksnes novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu kopapjoms – 21 726 055 tostarp iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 7 254 065 eiro.

Kopējais nodokļu ieņēmumu īpatsvars pašvaldības budžetā ir 8 112 440 eiro (37,34% no kopējiem ieņēmumiem).

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz 1 iedzīvotāju – 431,43 eiro/gadā.

Pašvaldības aizņēmumu apjoms – 12,99% no pašvaldības ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.

Projektu īstenošanai plānotie izdevumi 2018. gadā bija 3 713 877 eiro , tajā skaitā avanss ES projektu īstenošanai 1 280 014 eiro, Valsts kases aizdevumu līdzekļi 2 257 332 eiro, pašvaldības līdzfinansējums 176 531 eiro.

UZZIŅA

Alūksnes novads izveidots 2009. gadā un sastāv no 16 teritoriālām vienībām ar administratīvo centru Alūksnes pilsētā. Galvenie uzņēmējdarbības veidi novadā ir mežizstrāde, kokapstrāde, būvniecība, mazumtirdzniecība, lauksaimnieciskā ražošana, kravu pārvadājumi, automobiļu apkope un remonts. Papildus kā perspektīvā nozare minama tūrisma attīstība, ko nosaka novada dabas bagātības, kultūrvēsturiskais mantojums un ģeogrāfiskais novietojums. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību kopējais skaits, kas ietver sevī pašnodarbinātas personas, individuālos komersantus, komercsabiedrības un zemnieku saimniecības, Alūksnes novadā 2016. gadā bija 1343, no kurām 48% ir pašnodarbinātas personas (LURSOFT dati). Savukārt pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2016. gada decembrī Alūksnes novadā bija reģistrēti 448 uzņēmumi, kuri nodarbinājuši 4042 darbiniekus. No kopējā iedzīvotāju skaita darbspējas vecumā – 66% iedzīvotāju (01.07.2018.). Teritorijas attīstības indeksa vērtība pēc 2017. gada datiem ir “ – 0,61”, kas ierindo Alūksnes novadu 86. vietā Latvijā.

DAINA VĀRPIŅA
ALŪKSNES NOVADA PAŠVALDĪBAS PUBLICITĀTES FOTO

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: