Biežāk konstatētās kļūdas Eiropas Savienības fondu finansēto projektu iepirkumu pirmspārbaudēs

iepirkumi, 05/04/2018

Lai sekmētu Eiropas Savienības fondu veiksmīgu apguvi un pēc iespējas novērstu neatbilstību riskus iepirkumos, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau no 2011. gada veic Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros rīkoto iepirkumu pirmspārbaudes. Kārtību, kādā IUB veic minētās pārbaudes 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, nosaka Ministru kabineta 2015. gada 10. februāra noteikumi Nr. 77 “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2014. – 2020. gada plānošanas periodā” (turpmāk – MK noteikumi). Saskaņā ar MK noteikumu regulējumu IUB pirmspārbaužu kopā ietilpst iepirkumi, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem: 1) iepirkumā paredzētā publiskā būvdarbu līguma summa pārsniedz 1 500 000 euro; 2) iepirkumu veic lielā projekta ietvaros; 3) par iepirkumu tiek publicēts sākotnējais paziņojums par līgumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pirmspārbaužu ietvaros IUB veic iepirkumu dokumentācijas un norises pirmspārbaudes. Pārbaudot iepirkuma dokumentāciju, IUB pārliecinās, vai iepirkuma dokumentācija ir izstrādāta atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam, vai izvirzītās prasības ir samērīgas un neierobežo piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vai prasības ir noteiktas, nepārkāpjot vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes pret piegādātājiem principu. Savukārt pārbaudot iepirkuma norisi, IUB pārliecinās, vai iepirkuma norise atbilst publisko iepirkumu regulējumam un iepirkuma dokumentācijas noteikumiem, kā arī vai ir atbilstoši veikta piegādātāju vērtēšana. IUB veiktās pirmspārbaudes mērķis ir konstatēt acīmredzamas neatbilstības publisko iepirkumu regulējumam un principiem. Attiecīgi jāņem vērā, ka, tā kā veicot pirmspārbaudes netiek piesaistīti nozares eksperti, IUB savas kompetences ietvaros ne vienmēr var sniegt viennozīmīgu vērtējumu par tādu prasību pamatotību, kuru tiesiskuma konstatēšana neizriet tieši no publisko iepirkumu regulējuma, tai skaitā, vai izvirzītajās prasībās faktiski nav ietverti kādi slēpti ierobežojumi, kas, ņemot vērā tirgus situāciju, varētu nepamatoti ierobežot piegādātāju iespējas piedalīties iepirkumā. Līdz ar to jāatceras, ka, ja IUB par iepirkuma pirmspārbaudi ir sniedzis pozitīvu atzinumu, tas negarantē, ka par iepirkuma dokumentāciju vai norisi vairs nevar tikt iesniegts iesniegums (sūdzība) IUB Publisko iepirkumu likuma (PIL) 71. pantā vai Sabiedrisko pakalpojumu iepirkuma likuma (SPSIL) 72. pantā noteiktajā kārtībā.

Pirmspārbaudes rezultātā IUB sniedz vienu no MK noteikumos paredzētajiem atzinumiem: 1) pozitīvu atzinumu (ja nav konstatēti pārkāpumi vai konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu); 2) atzinumu ar iebildumiem (ja ir konstatēti pārkāpumi, bet tos ir iespējams novērst iepirkumu procedūras laikā); 3) negatīvu atzinumu (ja ir konstatēti tādi pārkāpumi, kurus nav iespējams novērst uzsāktās iepirkumu procedūras laikā un kuri var ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu).

Jāņem vērā, ka atzinumiem, ko IUB pirmspārbaudes rezultātā sniedz saskaņā ar MK noteikumu regulējumu, nav saistošs raksturs, proti, tie nerada obligāta rakstura pienākumus. Ja pirmspārbaudes rezultātā tiek sniegts atzinums ar iebildumiem, bet pasūtītājs nav sniedzis IUB rakstisku informāciju par iepirkumā konstatēto pārkāpumu novēršanu vai iepirkumā pārkāpumi nav novērsti, IUB sniedz negatīvu atzinumu. Lai novērstu negatīvā atzinumā norādītos pārkāpumus, iepirkumu nepieciešams pārtraukt, savukārt, ja iepirkums netiek pārtraukts, Sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) var pieņemt lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu.

2017. gadā IUB ir veicis kopumā 52 iepirkuma procedūru pirmspārbaudes un šo pārbaužu ietvaros 21 % gadījumu ir sniegti uzreiz pozitīvi atzinumi (lielākajā daļā gadījumu uzreiz pozitīvs atzinums tiek sniegts gadījumos, kad iepirkums ar tādu pašu iepirkuma priekšmetu ir pārbaudīts jau iepriekš); 29 % – pozitīvi atzinumi, kas sniegti pēc konstatēto iebildumu novēršanas; 41 % – atzinumi ar iebildumiem; 9 % – negatīvi atzinumi.

Pirmspārbaužu ietvaros konstatētos pārkāpumus var iedalīt šādās galvenajās grupās: 1) neatbilstības atlases prasību noteikšanā; 2) neatbilstības prasībās par iesniedzamajiem dokumentiem, to derīguma termiņiem, izdevējinstitūcijām; 3) neatbilstības izslēgšanas noteikumos; 4) neatbilstības tehnisko specifikāciju prasībās; 5) neatbilstības piedāvājumu izvērtēšanas kritērijos; 6) neatbilstības saistībā ar iepirkuma izziņošanu, paziņojuma aizpildīšanu, grozījumu veikšanu, informācijas pieejamību; 7) neatbilstības noteikumos attiecībā uz iepirkuma līguma izpildi; 8) neatbilstības iepirkuma norisē; 9) citas neatbilstības. Turpmāk minētas neatbilstības, ar kurām IUB, veicot pirmspārbaudes, sastopas visbiežāk (izvērstāks apkopojums par biežāk konstatētajām neatbilstībām iepirkuma dokumentācijā un norisē ir pieejams IUB tīmekļvietnē): https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/upload/skaidrojums_Biezak_konstat_kludas_20180212.pdf).

Noteiktas ar iepirkuma priekšmetu nesamērīgas prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām vai saimniecisko un finansiālo stāvokli, kas nav objektīvi nepieciešamas, lai iepirkuma līgums tiktu izpildīts vajadzīgajā kvalitātē.

  • Nosakot atlases prasības, jāņem vērā, ka ne vienmēr ir samērīgi un pamatoti prasīt piegādātājam pieredzi darbu veikšanā tādā pašā apjomā, kādu apjomu paredz konkrētais iepirkums, bet gan pasūtītājam katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē, kāds ir minimālais nepieciešamais spēju līmenis, lai piegādātājs spētu veikt kvalitatīvu darbu izpildi, vienlaikus izvērtējot, vai piegādātājs kā savas nozares speciālists, kas iepriekš ir veicis darbus arī mazākā apjomā nekā to paredz konkrētā iepirkuma priekšmets, nevarētu kvalitatīvi veikt darbus konkrētajā iepirkumā paredzētajā apjomā.

    Tāpat jāatceras, ka par izvirzīto prasību pamatotību un samērīgumu ir atbildīgs pasūtītājs, jo tieši pats pasūtītājs vislabāk pārzina savas vajadzības un attiecīgi iepirkuma priekšmetu, konkrēto tirgu, kā arī nepieciešamības gadījumā var piesaistīt ekspertus.

  • Prasības par ārvalstu speciālistu kvalifikāciju un izglītību apliecinošu dokumentu atzīšanu.

    Jāņem vērā, ka ārvalstu speciālistiem (atbilstoši likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” regulējumam), kas piesakās iepirkumos, lai nodrošinātu īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu, uz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas brīdi var prasīt tikai kvalifikāciju apliecinošus dokumentus atbilstoši attiecīgā speciālista valsts izvirzītajām prasībām, nevis pašu kvalifikācijas atzīšanu, jo atzīšanas process šādiem speciālistiem nav jāiziet.

    Attiecīgi iepirkuma dokumentācijā var tikt izvirzītas prasības attiecībā uz īslaicīgu profesionālo darbību (uz līguma izpildes, nevis piedāvājuma iesniegšanas brīdi), tomēr katrā konkrētajā gadījumā pasūtītājam jāizvērtē, vai attiecībā uz konkrēto profesiju (speciālistu) ir atļauts pārbaudīt profesionālo kvalifikāciju un noteikt kvalifikācijas atbilstības pārbaudi (attiecīgi – vai ir atļauts prasīt atļauju uz līguma izpildes brīdi vai arī pietiek vienīgi ar to, ka attiecīgais speciālists ir iesniedzis deklarāciju atzīšanas institūcijai)1.

  • Prasības attiecībā uz pretendenta iepriekšējās pieredzes atbilstību konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem vai konkrētiem standartiem.

    Nereti iepirkuma dokumentācijā tiek izvirzītas pieredzes prasības pretendentiem, atsaucoties uz nacionālo normatīvo regulējumu, nosakot, ka pieredzei jābūt gūtai atbilstoši konkrēta nacionālā regulējuma prasībām – šādas prasības var liecināt par netiešo diskrimināciju un nav iekļaujamas iepirkuma dokumentācijā. Tomēr jānošķir šādu atsauču izdarīšana uz nacionālo normatīvo regulējumu kopumā, kas var liecināt par netiešo diskrimināciju un ir vērtējama kā negatīva prakse (piemēram, prasība, lai būvdarbi būtu nodoti ekspluatācijā saskaņā ar nacionālo regulējumu), no atsauču izdarīšanas uz konkrētām normām, kas, piemēram, paskaidro kādu iepirkuma dokumentācijā ietvertu jēdzienu un kas attiecīgi nediskriminē ārvalstu piegādātājus (piemēram, prasība, ka pretendentam nepieciešama pieredze tādu publisku būvju būvdarbos, kas atbilst Latvijas būvnormatīva LBN 208-15 “Publiskas būves” 2.4.apakšpunktā noteiktajai publisku būvju definīcijai).

    Par standartiem pieredzes prasībās – gadījumos, kad iepirkuma dokumentācijā ir izvirzītas pieredzes prasības piegādātājam, norādot, ka šai pieredzei jābūt iegūtai saskaņā ar noteiktiem standartiem, lai netiktu ierobežota tādu piegādātāju dalība iepirkumā, kuriem ir līdzvērtīga nepieciešamā pieredze, lai veiktu darbus atbilstošā kvalitātē, bet kuriem nav prasītā pieredze ar norādītajiem standartiem, nepieciešams paredzēt tiesības piegādātājam norādīt arī līdzvērtīgu pieredzi.

  • Neprecīzi noteikti obligātie izslēgšanas noteikumi.

    Pasūtītājs ir tiesīgs iepirkuma dokumentācijā iekļaut atsauci uz PIL 42.panta pirmo daļu (SPSIL piemērošanas gadījumā skatīt SPSIL 48.pantu), tomēr gadījumā, ja pasūtītājs ir izvēlējies iepirkuma dokumentācijā pilnībā citēt PIL 42.panta pirmās daļas noteikumus (t.i., norādīt tos detalizēti atbilstoši PIL regulējumam, nevis iekļaujot atsauci uz PIL 42.panta pirmo daļu), lai nemaldinātu pretendentus, attiecīgais PIL regulējums ir jānorāda precīzi.

    Tāpat IUB nereti konstatē, ka netiek norādīti vai tiek nepilnīgi vai neprecīzi norādīti tie subjekti, uz kuriem ir attiecināmi obligātie vai izvēles izslēgšanas noteikumi, piemēram, ir noteikts, ka izslēgšanas noteikumi ir attiecināmi uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 % no kopējās publiska būvdarbu vai pakalpojuma līguma vērtības (pasūtītājam jāņem vērā, ka saskaņā ar PIL un SPSIL regulējumu izslēgšanas noteikumu pārbaude par 10 % apakšuzņēmējiem attiecas uz jebkura veida iepirkuma līgumu (arī piegādes līgumu)).

    Turklāt, veicot pārbaudes, IUB bieži vien konstatē, ka tiek neprecīzi noteikta izslēgšanas noteikumu pārbaudes kārtība. IUB vērš uzmanību, ka iepirkuma dokumentācijā nepieciešams iekļaut PIL 42.panta pirmajā daļā noteikto pretendentu izslēgšanas gadījumu pārbaudes kārtību (t.i., norādīt to detalizēti atbilstoši PIL regulējumam) vai norādi, ka pretendentu izslēgšanas gadījumi tiks pārbaudīti PIL 42.pantā noteiktajā kārtībā.

  • Nepilnīgs regulējums attiecībā uz fakultatīvajiem (izvēles) izslēgšanas noteikumiem.

    Ja pasūtītājs ir izvēlējies piemērot PIL 42.panta otrajā daļā minētos izvēles izslēgšanas noteikumus, tad iepirkuma dokumentācijā skaidri jānorāda, kuri no minētā panta otrās daļas noteikumiem tiks piemēroti. Turklāt, ja pasūtītājs paredz izslēgt pretendentus par smagiem profesionālās darbības pārkāpumiem saskaņā ar PIL 42.panta otrās daļas 2.punktu, tam iepirkuma dokumentācijā jānorāda tie Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.109 „Noteikumi par profesionālās darbības pārkāpumiem” noteiktie smagie profesionālās darbības pārkāpumi, par kuriem paredzēta pretendentu izslēgšana.

  • Prasības par iepirkumā izmantojamo iekārtu vai materiāla sertifikācijas vai izcelsmes valsti.

    Dažkārt iepirkuma dokumentācijā tiek paredzēts, ka iepirkuma dokumentācijā norādītās iekārtas un materiālus var aizstāt ar Latvijā sertificētiem analogiem, vai arī tiek izvirzīta prasība, ka izmantojamām iekārtām un materiāliem ir jābūt sertificētiem Latvijā. Šādas prasības neatbilst publisko iepirkumu regulējumam un rada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Tāpat IUB, veicot pārbaudes, ir konstatējis prasības, saskaņā ar kurām precei jābūt ražotai Eiropas Savienībā, kaut arī šāds noteikums neatbilst Eiropas Savienībā pastāvošajam brīvas preču kustības principam, kas paredz, ka rūpniecības preces, kas ražotas vai importētas vienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, var brīvi tikt pārdotas jebkurā citā dalībvalstī.

  • Iepirkuma dokumentācijā nav paredzēts izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs.

    Lai pretendenti būtu informēti par papildu apsvērumiem, kurus iepirkuma komisija ņems vērā, lai pieņemtu lēmumu par viena piedāvājuma izvēli gadījumā, ja vismaz divu piedāvājumu vērtējums būs vienāds, ievērojot PIL 51.panta septītās daļas regulējumu (SPSIL 57.panta septītā daļa), iepirkuma dokumentācijā jānorāda izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs. Turklāt jāņem vērā, ka pienākums iepirkuma dokumentācijā paredzēt izšķirošo piedāvājumu izvēles kritēriju ir neatkarīgi no izvēlētā vai izvēlētajiem saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem (tostarp, arī gadījumos, kad saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma ietvaros ir paredzēts vērtēt tikai cenu).

  • Sākotnēji iepirkuma procedūras dokumentācijā izvirzīto kvalifikācijas prasību neievērošana.

    Veicot iepirkumu norises pirmspābraudes, IUB ir konstatējis, ka, vērtējot iesniegtos piedāvājumus un pieteikumus, pasūtītājs nolemj, ka konkrēta dokumenta (piemēram, sertifikāta vai pieredzi apliecinoša dokumenta) iesniegšana nav tik nozīmīga, un faktiski akceptē izvirzītajām prasībām neatbilstošu piedāvājumu. Līdz ar to, izstrādājot iepirkuma dokumentāciju un izvirzot prasības, rūpīgi jāizvērtē, kādus dokumentus nepieciešams pieprasīt piegādātājam tā kvalifikācijas apliecināšanai.

  • Pārkāpumi, kas saistīti ar piegādātāja noraidīšanu, neievērojot PIL 41.panta sestajā daļā (SPSIL 47.panta devītajā daļā) noteikto pienākumu pieprasīt, lai piegādātājs vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina piedāvājumā vai pieteikumā norādīto neskaidro vai nepilnīgo informāciju vai dokumentu.

    Kā piemēru var minēt situāciju, kad pretendents tiek noraidīts kā neatbilstošs, jo piedāvājumā nav iesniegts prasītais pretendenta pieredzi apliecinošais dokuments vai arī iesniegtais dokuments nav pilnvērtīgs, lai arī informācija par nepieciešamo pieredzi ir atrodama citā vietā piedāvājumā vai ir no tā loģiski izsecināma, proti, šādā gadījumā nav ņemts vērā, ka svarīga ir pretendenta kvalifikācijas faktiskā atbilstība iepirkuma dokumentācijā izvirzītajām prasībām. Tāpat neatbilstība rodas arī situācijā, kad nebūtisku trūkumu konstatēšanas gadījumā par neatbilstošiem tiek atzīti pretendenta iesniegtie kvalifikācijas dokumenti, pirms pretendenta noraidīšanas nepieprasot tam vai kompetentai institūcijai izskaidrot vai papildināt iesniegtajos kvalifikācijas dokumentos ietverto informāciju.

  • Pretrunīga informācija

    IUB nereti konstatē, ka iepirkuma dokumentācijā un IUB tīmekļvietnē publicētajā paziņojumā saistībā ar veicamo iepirkumu ir norādīta pretrunīga un savstarpēji nesaskaņota informācija attiecībā uz piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju, CPV (Common Procurement Vocabulary) kodu, iepirkuma priekšmeta dalījumu daļās un cita informācija. IUB vērš uzmanību, ka iepirkuma dokumentācijā un IUB tīmekļvietnē publicētajā paziņojumā saistībā ar veicamo iepirkumu norādītajai informācijai jābūt savstarpēji saskaņotai (minētais attiecināms arī uz Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) norādīto informāciju).

1. Skat. skaidrojumu IUB tīmekļvietnē: https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/upload/Pariepirkumadokumentacijaizvirzitajamprasibamattiecibauzkvalifikacijasatzisanubuvspecialistiem_05_2017.docx.pdf

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: