Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

76,2 miljonu eiro investīciju projekti ar EEZ un Norvēģijas grantu atbalstu tiek aktīvi īstenoti Latvijā

Pirmdien, 23. maijā, notiek ikgadējās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu un Divpusējās sadarbības fonda komitejas sanāksmes. Tās laikā Finanšu ministrijas (FM), Ārlietu ministrijas un nozaru ministriju pārstāvji ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Finanšu instrumenta biroja, kā arī Norvēģijas vēstniecības Latvijā un Islandes vēstniecības Somijā pārstāvjiem pārrunās EEZ un Norvēģijas grantu ieguldījumu progresu un izaicinājumus, tostarp arī divpusējo attiecību stiprināšanu.

Globālie izaicinājumi, kas saistīti ar Krievijas karu Ukrainā, kā arī pandēmijas radītās sekas nepastarpināti atstāj iespaidu arī uz grantu projektu ieviešanu. Redzam, ka veiksmīgai programmu realizēšanai būs nepieciešama pielāgošanās jaunajai realitātei. Vienlaikus EEZ un Norvēģijas grantu līdzfinansējums palīdz arī šobrīd turpināt realizēt nozīmīgas investīcijas tādās Latvijas attīstībai būtiskās jomās kā tieslietas, zinātne un inovācijas, pašvaldību kapacitātes stiprināšana, vide, kultūras mantojuma saglabāšana un pilsoniskā sabiedrība. Tāpat novērtējam Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas spēju ātri reaģēt un efektīvi rīkoties, novirzot daļu divpusējās sadarbības fonda finansējuma Ukrainas bēgļu atbalstam Latvijā,” atzīmē FM Valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Neskatoties uz kara un pandēmijas ietekmi, uz šo brīdi ir panākts ievērojams progress grantu ieviešanā. Šobrīd kopumā tiek īstenoti 120 projekti  76,2  miljonu eiro apmērā, kas ir  89% no kopumā pieejamajām grantu investīcijām. Gada sanāksmē nozaru ministrijas informēs donorvalstu pārstāvjus par programmu ieviešanas sasniegumiem, izaicinājumiem, turpmāko rīcības plānu.

Tieslietu jomā mērķtiecīgi tiek īstenoti priekšdarbi korekcijas dienesta personāla apmācības centra un atklātā režīma cietuma infrastruktūras celtniecības uzsākšanai Olainē, kur  2022.gada 24.maijā programmas apsaimiekotājs Tieslietu ministrija sadarbībā ar projekta īstenotāju Ieslodzījuma vietu pārvaldi demonstrēs donorvalstu pārstāvjiem gan esošo investīciju gaitu un plānotos rezultātus, kā arī iepriekšējā grantu perioda ieguldījumu sasniegumus un ilgtspēju. Vienlaikus tieslietu jomā ir izstrādāta un ieviesta prakses vadītāju sistēma, kā arī īstenotas apmācības, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošas prakses iespējas ieslodzījuma vietu darbiniekiem.

Tāpat turpinās iekšlietu jomas projektu ieviešana, lai veicinātu sadarbību  tiesībsargājošo iestāžu starpā ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, uzlabotu kvalitāti un paātrinātu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu Valsts policijā, celtu muitas kontroles sistēmas efektivitāti robežšķērsošanas vietā “Terehova”, izveidotu trauksmes celšanas sistēmu,  kā arī, lai ieviestu Barnahus modeli Latvijā, tādejādi pilnveidojot bērnu tiesību aizsardzības sistēmu.

Savukārt klimata pārmaiņu politikas jomā uzsākti projekti, lai pilnveidotu nacionālos augsnes datus klimata pārmaiņu politikas izstrādei un īstenošanai, uzlabotu klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci un to atbilstību valstiskā līmenī, kā arī, lai palielinātu tās integrāciju nozaru un reģionālajā politikā. Vides jomā tiek ieviesti projekti vēsturiski piesārņoto vietu sanācijā, veicinot piesārņoto vietu negatīvās ietekmes samazināšanos uz apkārtējo vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.

Tāpat Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tiek sniegts atbalsts jaunu, inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā tādās jomās kā dzīves kvalitāti atbalstošas tehnoloģijas, zaļās inovācijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, un 90% projektu tiks īstenoti ciešā sadarbībā ar norvēģu partneriem, kā arī darbu uzsācis Tehnoloģiju biznesa centrs, kas interesentiem sniedz padziļinātas zināšanas par inovatīvu biznesa ideju attīstīšanu, produktu prototipu veidošanu un virzīšanu tirgū.

Izglītības jomā stabils progress ir inovācijas centru attīstības projektos  – Daugavpilī, Liepājā, Cēsīs un Ventspilī. Baltijas pētniecības programmā Latvijā atbalstu saņem  projekti tādās jomās kā inovatīvi risinājumi efektīvai un ilgtspējīgai resursu izmantošanai, sabiedrības veselība un e-veselība un arī reģionālā ekonomiskā attīstība, nodarbinātība, darba tirgus regulējums un sociālā politika.

Reģionu attīstības un kultūras jomā tiek nodrošināti uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi visā Latvijas teritorijā un noris aktīvs darbs pie profesionālās mākslas un kultūras produktu radīšanas bērnu un jauniešu auditorijai. Kā arī šobrīd noris atklātais projektu konkurss atbalstam biznesa ideju īstenošanai Latgalē.

Paralēli tiek īstenoti arī Divpusējās sadarbības fonda projekti ar donorvalstu partneru iesaisti par 2,38 miljoniem eiro (91%) no kopumā pieejamajiem 2,61 miljonam eiro. Līdz šim ir apstiprinātas 14 divpusējās sadarbības iniciatīvas pētniecības, sabiedrības līdzdalības un atklātības jomās, tai skaitā arī viena atbalstam Ukrainas bēgļiem Latvijā.

Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.norwaygrants.lv. Lai uzzinātu par EEZ un Norvēģijas grantu atklāto projektu konkursiem un citām aktualitātēm, aicinām pieteikties Jaunumiem tīmekļa vietnē www.norwaygrants.lv.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Nozares

Diskusijas “Iepirkumu centralizācija – kāpēc un kā?” prezentācija

2022.gada 19.maijā norisnājās tiešsaistes diskusija, kuru uzsāka Iepirkumu uzraudzības biroja un Finanšu ministrijas pārstāvji ar informāciju par šībrīža situāciju iepirkumu centralizācijas jomā. Savukārt Jelgavas valstspilsētas pašvaldības un Tukuma novada pašvaldības pārstāvji dalīsies jau praktiskā pieredzē. Par dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas pieredzi informēs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāvji.

Iepirkumu centralizācija ir aktuāla tēma valsts publisko iepirkumu politikas ietvarā, virzoties uz iepirkumu veicēju profesionalizāciju un pasūtītāja risku mazināšanu veiksmīga iepirkuma realizēšanā. Par neskaidrībām šādu iepirkumu veikšanā pasūtītāju vidū liecina daudzie saņemtie jautājumi.

Saite uz pirmavotu: https://www.iub.gov.lv/lv/jaunums/diskusija-iepirkumu-centralizacija-19052022-prezentacijas

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

No svētdienas Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk Eiropas tirgū

AS “Augstsprieguma tīkls” informē, ka no svētdienas, 22. maija, ir pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu – Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu”, skaidro AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.

Krievijas energouzņēmuma Inter RAO grupas uzņēmums Latvijā ir informējis AST, ka pārtrauc elektroenerģijas piegādes no Krievijas sakarā ar to, ka elektroenerģijas birža Nord Pool ir apturējusi Inter RAO grupas uzņēmumu tirdzniecību norēķinu risku dēļ.

Importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, jo jau kopš 3. marta Baltijas elektroenerģijas importa jauda no Krievijas ir ierobežota 300 MW apmērā, attiecīgi nosakot atsevišķi ierobežojumu 150 MW apmērā uz Krievijas-Latvijas robežas un 150 MW apmērā uz Kaļiņingradas-Lietuvas robežas. Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori – Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls”, Lietuvas “Litgrid” AB un Igaunijas “Elering” AS ierobežojumus noteica, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti. Savukārt kopš maija sākuma elektroenerģijas imports no Krievijas uz Latviju faktiski nav noticis.

Pēdējos gados no Krievijas Baltijā importētās elektroenerģijas daudzums ir samazinājies un vairs nav kritisks Baltijas elektroapgādei. 2021. gadā Krievijas elektroenerģijas imports Baltijā bija 16% no patēriņa Baltijā, savukārt 2022. gadā līdz 21. maijam no Krievijas tika importētais elektroenerģijas daudzums bija vairs tikai 10% no Baltijas patēriņa. Krievijas elektroenerģiju iespējams aizstāt ar piegādēm no Eiropas, tajā skaitā Baltijas elektroenerģijas ražotājiem.

Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori pēdējos gados ir spēruši nozīmīgus soļus, lai integrētu Baltijas valstis Eiropas elektroenerģijas sistēmā. Baltijas energosistēmai šobrīd ir četri starpsavienojumi ar Eiropas energosistēmām ar kopā uzstādīto jaudu 2200 MW, kas atbilst pusei no Baltijas elektroenerģijas maksimālās patēriņa jaudas ziemā. Papildus starpsavienojumu infrastruktūras izbūvei pārvades sistēmas operatori ir integrējuši Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu vienotajā Eiropas elektroenerģijas biržu sistēmā, tādējādi nodrošinot piekļuvi milzīgajam Eiropas elektroenerģijas tirgum.

Baltijas valstu energosistēma joprojām ar desmit 330 kV elektropārvades līnijām ir savienota ar apvienoto Krievijas energosistēmu. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana neietekmē Baltijas energosistēmas paralēlo darbu ar Krievijas energosistēmu. Paralēlais darbs visu iesaistīto valstu energosistēmām nodrošina sistēmas darbībai nepieciešamās elektroenerģijas tehniskās tranzīta plūsmas un balansēšanu.

Baltijas valstu un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori pašlaik turpina ieviest vērienīgu projektu kopumu, lai sagatavotu Baltijas valstu energosistēmu atvienošanai no Krievijas energosistēmas un pastāvīgai sinhronizācijai ar Kontinentālās Eiropas energosistēmu 2025. gadā.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve

Lucavsalā par 2,4 miljoniem eiro būvēs jaunas ielas

Lai padarītu Lucavsalu ērtāku un patīkamāku iedzīvotājiem, Rīgas pašvaldība šovasar plāno sākt pagarinājuma izbūvi Laivu ielai un jaunas ielas būvniecību. To paredz ceturtdien, 19. maijā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais lēmumprojekts.

Projekta gaitā plānots izbūvēt Laivu ielas turpinājumu 650 metru garā posmā ar apgriešanās laukumu, kā arī jaunu ielu aptuveni 660 metru garā posmā no Lucavsalas ielas līdz Laivu ielai. Tādējādi izbūvēto ielu kopgarums būs 1310 metri.

Laivu un jaunajā ielā, kurai vēl nav piešķirts nosaukums, paredzēts veidot divvirzienu satiksmi, kā arī būvprojekts paredz izbūvēt divas sabiedriskā transporta pieturvietas iekškvartāla ielā ar apgriešanās laukumu. Laivu ielai gar brauktuves vienu pusi, atdalītu ar zaļo zonu, virzienā no Salu tilta uz Dienvidu tiltu, iecerēts izbūvēt kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu ar dalītu satiksmi.

Tāpat būvprojektā paredzēts izbūvēt slēgtas lietus ūdens kanalizācijas sistēmu un ielu apgaismojumu, kā arī veikt esošās gaisvadu elektropārvades līnijas posma pārbūvi kabeļlīnijā un sakaru kanalizācijas izbūvi.

Patlaban notiek līguma slēgšanas process ar AS “Ceļu pārvalde” par kopējo līguma summu 2,4 miljoni eiro apmērā. Projekta realizācijai plānots Valsts kasē aizņemties aptuveni divus miljonus eiro. Ielu izbūvi iecerēts pabeigt 2023. gada būvdarbu sezonā.

Galīgais lēmums par projekta realizāciju vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Beidzot ir atsākusies klātienes pasākumu sezona. Nule noslēdzies starptautiskais tehnoloģiju un jaunuzņēmumu pasākums “TechChill”. Notiek “Deep tech Atelier” – zinātnē balstīto un uz komercializāciju orientēto jaunuzņēmumu pasākums. Protams, visu varam atrisināt attālināti. Pie tā jau esam pieraduši. Tomēr dalība kārtējo reizi apstiprināja, ka nekas nevar atsvērt pasākuma norisi klātienē. Turklāt Latvijai ir svarīgi, ka pie mums brauc citu valstu uzņēmēji, ka investori zina par mūsu jaunuzņēmumiem un ekosistēmu.

Šādu starptautiski nozīmīgu pasākumu organizēšana Latvijai ir ļoti svarīga, jo tā palīdz mums piesaistīt uzņēmējus, investīcijas un vispār tālāk organizēt aktivitātes, veidot jaunas atbalsta programmas uzņēmējiem. Iespēja tīkloties starptautiskos pasākumos palīdz Latvijas uzņēmumiem ieraudzīt eksporta perspektīvas un paskatīties uz savu biznesu plašāk. Nav noslēpums, ka bieži vien vietējie uzņēmēji fokusējas uz vietējo tirgu. Tādā ziņā jaunuzņēmumi ir eksporta virzītājspēks, jo viņu radītajai tehnoloģijai un produktam ar Latvijas un Baltijas tirgu ir par maz. Man ir prieks, ka arī citi uzņēmumi ir sākuši aktīvāk izrādīt interesi par dažādām eksporta atbalsta programmām.

Iespēja sevi parādīt starptautiski
Nule notikušajā “TechChill” dažus uzņēmējus un organizācijas mēs satikām pirmo reizi. Klātienē pasākumu vērot bija ieradušies 2400 cilvēku no 51 valsts! Līdz šim divus gadus ikdienā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki ar uzņēmējiem un partneriem lielākoties komunicēja lielākoties, tikai e-pastā un pa tālruni vai videozvanā. Tagad daudziem beidzot bija iespēja satikties. Īpašs prieks bija redzēt gan ārvalstu partnerorganizācijas, gan jaunuzņēmumus no citām valstīm, kas ir izmantojuši Latvijas draudzīgo jaunuzņēmumu politiku un ieguvuši startup vīzas. Ļoti svarīgi bija vaigā redzēt investorus. Kopā pasākumā piedalījās vairāk kā 300, kuri pārstāvēja vairāk kā 147 investīciju fondus. Viņu vidū arī vairāki desmiti biznesa eņģeļu. Tas ir ļoti svarīgs signāls Latvijai – mēs esam interesanti ārvalstu investīcijām.  

Dalībnieku vidū šoreiz bija arī vairāk kā 600 jaunuzņēmumu pārstāvji no vairāk kā 350 jaunuzņēmumiem – gan vietējie, gan no citām valstīm. LIAA deva iespēju 20 Latvijas jaunuzņēmumiem demonstrēt savus produktus un pakalpojumus Expo zonā – tā bija iespēja sevi atrādīt starptautiskai apmeklētāju, žurnālistu un investoru publikai. Visi kā viens pozitīvi novērtēja šo iespēju, sakot, ka saņēma vērtīgu atgriezenisko saiti no citiem pasākuma apmeklētājiem. Par vērtīgāko viedokli, protams, jaunuzņēumi atzina atgriezenisko saiti no investoriem.

Savukārt, pasākumā sastaptie apmeklētāji pie LIAA vērsās ar jautājumiem par atbalsta iespējām, ko paredz Jaunuzņēmumu atbalsta likuma programma, Inovāciju vaučeri, Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programma (SKV), Startup Vīzu programma un citi atbalsta instrumenti. Šobrīd tieši programmas, kas ir paredzētas jaunuzņēmumiem, ir vispopulārākās. LIAA ir izdarījusi visu, lai tām būtu arī maksimāli viegli pieteikties. Piemēram, lai saņemtu SKV programmas atbalstu, viss, kas jādara, ir jānoslēdz sadarbības līgums ar LIAA, jāizvēlas kādas no atbalstāmajām aktivitātēm, ko ir vēlme īstenot, un ir iespējams saņemt LIAA kompensāciju līdz pat 80% no investētās summas.

Mainīsies ģeogrāfiskais un nozaru fokuss
Sakarā ar starptautisko situāciju, šogad attiecīgi mainījies LIAA darbības fokuss. Ja līdz šī gada marta sākumam arī lielākais pieprasījums pēc startup vīzām (termiņuzturēšanās atļaujas jaunuzņēmumu dibinātājiem no trešajām valstīm) – līdz pat 80% bija no Krievijas un Baltkrievijas, tad šobrīd ir plāns vairāk fokusēties uz citām valstīm. Saistībā ar sankcijām, uz Krieviju un Baltkrieviju ir apstājies viss eksports un imports. Konkurētspējas veicināšanas programmas ietvaros sadarbība ar šīm valstīm vairs netiek atbalstīta. Taču jau tagad jūtam, ka ir vairāk pieteikumu no Ukrainas. Ir interese arī no Persijas līča valstīm, Latīņamerikas un Balkāniem. Tuvākajos mēnešos gribam definēt vēl citus reģionus, kur varētu Latviju parādīt. Šobrīd ir plāns atvērt divas jaunas pārstāvniecības. Skatāmies arī Āfrikas un Āzijas virzienā.

Vēl pakāpeniski mainās fokuss dažādās atbalsta programmās, un turpmāk tas vairāk varētu būt vērsts uz viedās specializācijas jeb RIS3 jomām. LIAA aizvien vairāk atbalstīs uzņēmumus un jaunuzņēmumus, kas ir zinātņietilpīgi un darbojas tādās jomās kā zinātņietilpīga bioekonomika, biomedicīna, farmācija, fotonika un viedie materiāli, viedā enerģētika un mobilitāte. Nemainīga prioritāte būs arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Aizvien biežāk dienas kārtībā nonāk arī tādas nozares kā finanšu un kosmosa tehnoloģijas, kā arī viedo pilsētu risinājumi. Šīs visas ir nozares, kur mums ir labas iestrādes un lielisks eksporta potenciāls.

Kas attiecas uz izmaiņām atbalsta programmās, tādas varētu tapt, piemēram, saistībā ar “Misija Jūra 2030”, kuras ietvaros ir paredzēts veidot Baltijas jūras digitālo dvīni. Jau ir jaunas programmas Tehnoloģiju biznesa centram, kas ir LIAA paspārnē. Programma “Prototech” palīdz jauniem uzņēmumiem tikt pie pirmā produkta prototipa. Savukārt “Inovāciju akadēmija” nodrošina apmācības sadarbībā ar Rīgas Biznesa skolu. Nākotnē ir plānots veidot ciešākas sadarbības ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti – sadarboties mentoringa nodrošināšnas jomā un piedāvāt atbalstu inkubācijas posmam. Attiecībā uz jaunuzņēmumiem, noteikti būs lielāks uzsvars uz starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanu. Jau šobrīd LIAA realizē dažādas sadarbības un mārketinga kampaņas sadarbībā ar 18 pārstāvniecībām dažādās valstīs. Tas palīdz Latvijas uzņēmumiem sasniegt klientus visās pasaules malās. Un mums ir patiess prieks redzēt, ka aizvien vairāk uzņēmumu šīs iespējas izmanto.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Reklāma

LIAA popularizēs Latviju kā drošu darījumu tūrisma galamērķi

Globālie procesi pēdējo gadu laikā tiešā veidā ir ietekmējuši dažādu nozaru darbību. Tūrisma nozare ir viena no tām, kam lielu satricinājumu deva vīrusa Covid-19 straujā izplatība pasaulē. Pēc diviem gadiem, kas pavadīti nozares dzīvotspējas pārplānošanai un saglabāšanai, 2022. gads atkal nācis ar jaunu satricinājumu – Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Šie notikumi globāli ietekmē nozares un tā sekas valstu ekonomika izjutīs arī ilgtermiņā. 

Šie notikumi tiešā veidā ietekmē transportu un loģistikas iespējas, kā arī potenciālajiem tūristiem liek uzdot jautājumu par Baltijas reģiona drošību. Šo apstākļu kopums, likumsakarīgi, ir jauns trieciens Latvijas tūrisma nozarei, kas atspoguļojas tūristu rezervāciju skaita kritumā, plānoto pasākumu atcelšanā vai pārplānošanā. 

Kā zināms, viens no Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijas prioritārajiem tūrisma veidiem ir darījumu un pasākumu (MICE) tūrisms. Lai atbalstītu šī tūrisma veida attīstību Latvijas reģionos un tā popularizēšanu starptautisku, pandēmijas laikā LIAA Tūrisma departaments izveidojis jaunu resursu www.meetlatvia.com. Tajā ir apkopotas konferenču norises vietas Latvijas lielākajās pilsētās, kā arī būs pieejama jaunumu sadaļa, kurā tiks vēstīts par Latvijas darījumu un pasākumu (MICE) tūrisma jomas aktualitātēm.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir noslēgusi līgumu ar sabiedrisko attiecību aģentūru “Miltton” par regulāra satura izveidi šim resursam, kam regulāris varēs sekot arī MeetLatvia LinkedIn kontā www.linkedin.com/showcase/meetlatvia. Radītās ziņas tiks izplatītas arī starptautiskajiem MICE medijiem. 

Tā kā drošības aspekts tūrisma nozarei ir vitāli svarīgs, aģentūra ir apkopojusi nozares aktualitātes pirmajā publikācijā, kurā tiek uzsvērts, ka Latvija ir “droša vide investīcijām, iedzīvotājiem un viesiem”. Šī gada vasara Latvijas darījumu tūrismam solās būt dinamiska, jo gaidāmi vairāki augsta līmeņa pasākumi dažādās nozarēs. Jūnija beigās Latvija uzņems Trīs Jūru iniciatīvas samitu un Biznesa forumu – samitā piedalīsies nozaru profesionāļi no Eiropas Komisijas dalībvalstīm un ASV. Oktobrī norisināsies Starptautiskais drošības un politikas forums “Riga Conference 2022”. Tāpat vasarā Latvijā gaidāmi vairāki ievērojami kultūras notikumi – festivāli un koncerti ar starptautisku auditoriju piedalīšanos. 

LIAA sniedz atbalstu tūrisma uzņēmējiem un ir ieinteresēti nodrošināt darījumu tūrisma turpmāku pastāvēšanu Latvijā, piedāvājot plašu atbalsta programmu šajā nozarē strādājošajiem. Vairāk par to var uzzināt LIAA mājaslapā: Atbalstāmās darbības pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” (tūrisms) ietvaros. Vairāk aktualitāšu par Latvijas darījumu tūrisma nozari var lasīt “Meet Latvia” mājaslapā. 

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC

Publisko iepirkumu iespējas Igaunijā un Latvijā

Latvijas Investīciju un  attīstības aģentūras (LIAA )Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN) sadarbībā ar Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras EEN šā gada 9. jūnijā organizē divpusēju bezmaksas vebināru par publisko iepirkumu iespējām Igaunijā un Latvijā.

Vebinārs plānots kā divvirzienu pasākums, kura ietvaros Latvijas uzņēmēji iepazīsies ar Igaunijas publisko iepirkumu sistēmu, savukārt Igaunijas uzņēmēji – ar Latvijas publisko iepirkumu sistēmu.

Vebināra programmā:

Vispārējā publisko iepirkumu sistēma Igaunijā un Latvijā;

Kur saņemt informāciju par abu valstu publiskajiem iepirkumiem;

Kā pieteikties publiskajiem iepirkumiem;

Nepieciešamie iesniedzamie dokumenti;

Kur saņemt konsultācijas;

Praktiski ieteikumi dalībai publiskajos iepirkumos u.c. aspekti.

No Igaunijas puses vebināru vadīs lektores Maarika Tork un Evelin Karindi-Kask – Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu un valsts palīdzības departamenta pārstāves. 

No Latvijas puses vebinārā kā lektori piedalīsies Agnese Irmeja, Iepirkumu uzraudzības biroja Juridiskā departamenta direktores vietniece un Oļegs Filipovičs, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta direktors.

Tā kā bieži vien veiksmīgai dalībai iepirkumā būtiski ir atrast vietējo partneri, tad vebināra ietvaros piedāvājam arī virtuālās kontaktbiržas iespējas, kad abu valstu uzņēmējiem būs iespēja satikties un izrunāt potenciālās sadarbības iespējas kopīgai dalībai tenderos.

Vebināra norises laiks: 09.06.2022. no 9:30 – 14:30 ZOOM platformā
Darba valoda: angļu
Vebināra programma.
Pieteikuma anketa ir pieejama šeit

Piesakoties, dalībnieki tiek aicināti iesūtīt sev interesējošos jautājumus saistībā ar vebināra tēmu, kā arī, ja ir interese pēc vebināra tikties ar Igaunijas partneriem, tad aizpildot pieteikuma anketu, apstipriniet šo interesi un pāris teikumos aprakstiet savu uzņēmumu, kā arī vēlamo partneri.

Lūdzu iepazīstieties ar datu apstrādes drošības noteikumiem.
Saite uz vebināru tiks nosūtīta tikai reģistrētajiem dalībniekiem dienu pirms pasākuma!

Saite uz pirmavotu: https://www.een.lv/aicinam-piedalities-divpuseja-vebinara-publisko-iepirkumu-iespejas-igaunija-un-latvija/

Kategorijas
Zaļais iepirkums

2021.gadā ZPI apjoms pieaudzis par gandrīz 300 milj. eiro

2021. gadā Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktā zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) apjoms  finanšu izteiksmē pieaudzis par 298 milj. eiro sasniedzot 1 147 milj. eiro bez PVN (2020.gadā – 850 milj. eiro). Zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars 2021.gadā publiskajos iepirkumos veido 28,4%, kas ir nedaudz mazāk kā 2020.gadā (29,1%).  

Preču un pakalpojumu, kuru iegādē piemērojamas vides aizsardzības prasības (saskaņā ar MK noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”), īpatsvars obligāti piemērojamās ZPI grupās sasniedzis 92%, savukārt brīvprātīgi piemērojamās grupās – 44%. 

Finanšu izteiksmē ietilpīgākās preču un pakalpojumu grupas, kurās iepirkumos piemērotas vides aizsardzības prasības 2021.gadā bija būvdarbi – 703,5 milj. eiro; pārtika un ēdināšanas pakalpojumi – 116,5 milj. eiro un transports – 46,7 milj. eiro.  

Zaļais publiskais iepirkums ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldību iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem, kas samazina ietekmi uz vidi, veicina sociālus uzlabojumus un panāk ietaupījumus budžetā. Plašāka informācija: https://www.varam.gov.lv/lv/zalais-publiskais-iepirkums 

Informatīvais ziņojums “Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2021. gadā”

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Tikai pasūtītājs var atjaunot kartelī iesaistītā uzņēmuma “zaudēto uzticamību” un ļaut tam piedalīties iepirkumā

Līdz šim uzņēmumiem, kuru darbībās Konkurences padome konstatēja aizliegtu vienošanos jeb karteļa pazīmes, papildu naudas sodam tika piemērots arī gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Vienlaikus pasūtītājs jeb iepirkumu rīkotājs var vērtēt uzņēmuma īstenotos tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai lemtu par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu” un tādējādi, neskatoties uz liegumu, tomēr ļautu uzņēmumam piedalīties iepirkumos. “Uzticamības atjaunošana” īpaši aktuāla varētu kļūt nākamgad, kad spēkā stāsies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka uzņēmumiem par iesaisti kartelī tiek piemērots nevis gadu, bet trīs gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos.

Uzticamības atjaunošana – iespēja laboties un piedalīties iepirkumos

Papildus pasūtītāja vērtējumam par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu”, Konkurences padome ir tiesīga pēc uzņēmuma vai pasūtītāja lūguma sniegt savu neatkarīgo viedokli jeb atzinumu par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm. To pasūtītāji kopsakarā ar citu tiem pieejamu informāciju var ņemt un var arī neņemt vērā, lemjot par attiecīgā pretendenta dalību publiskajā iepirkumā.

Pasūtītāja iespēja lemt, vai uzņēmums ir pietiekami labojies un atjaunojis zaudēto uzticamību, ir noteikta Publisko iepirkumu likuma (PIL) 43. pantā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 49. pantā.

Savukārt Konkurences padome, lai novērtētu aizliegtā vienošanās iesaistītā uzņēmuma veiktos pasākumus līdzīgu pārkāpumu novēršanai nākotnē, var sniegt pozitīvu vai negatīvu atzinumu par veiktajiem pasākumiem uzticamības atjaunošanai. Lai saņemtu iestādes pozitīvu atzinumu par īstenotajām aktivitātēm līdzīgu pārkāpumu novēršanai nākotnē, sodītajam uzņēmumam ir jāīsteno vairākas darbības:

  • Jāsadarbojas ar Konkurences padomi izmeklēšanas laikā un pēc lēmuma pieņemšanas;
  • Valsts budžetā jāmaksā Konkurences padomes piemērotais naudas sods;
  • Jāizstrādā korporatīvā konkurences tiesību ievērošanas programma, vadlīnijas un jāieceļ atbildīgā persona par to ieviešanu un regulāru aktualizēšanu;
  • Jāievieš uzņēmumā prakse, ka darbinieki tiek izglītoti par konkurences tiesībām un to ievērošanu; jāizglīto pirmām kārtām tie, kas potenciāli varētu būt iesaistīti iespējamos karteļu pārkāpumos;
  • Jāatlīdzina pārkāpuma dēļ radītie zaudējumi, ja cietušais to ir lūdzis kompensēt.

Konkurences padome var vērtēt un sniegt viedokli par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm “uzticamības atjaunošanai” arī gadījumos, kad visi augstāk minētie kritēriji nav īstenoti vienlaikus un nekavējoties. Uzņēmuma rīcība tiek vērtēta kopsakarā. Neskatoties uz Konkurences padomes atzinumu par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm, ja iepirkuma rīkotājs uzskata, ka veiktie pasākumi nav pietiekami, lai atjaunotu uzticamību, tas var lemt par pretendenta izslēgšanu no tālākas dalības iepirkuma procedūrā.

Jauni kritēriji uzņēmumu izslēgšanai no iepirkumiem

No 2023. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka uzņēmumiem liegums piedalīties iepirkumos līdzšinējā gada vietā tiks noteikts uz trim gadiem. Vienlaikus pasūtītāji varēs lemt par pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma dalību iepirkumos, neskatoties uz noteikto liegumu, ja uzņēmums būs veicis nepieciešamās darbības “uzticamības atjaunošanai”.

Tāpat Publiskā iepirkuma likuma grozījumi paredz, ka no nākamā gada būs spēkā jauns izslēgšanas kritērijs, pēc kura pasūtītāji varēs liegt uzņēmuma dalību iepirkumā. Proti, pasūtītāji varēs pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad būs kļuvis nepārsūdzams Konkurences padomes lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkuma pieteikumā vai piedāvājumā konstatēs norādes, kas var liecināt par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu pasūtītājs būs konsultējies Konkurences padomē un saņēmis iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Šajā gadījumā, apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.

Kategorijas
Transports

Konkursā valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei varēs piedalīties plašāks komersantu skaits

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” valdība precizēja nosacījumus drošības rezervju pastāvīgai nodrošināšanai un pieejamībai.

MK noteikumos noteikts, ka līdz šim drošības rezervju pakalpojumu varēja sniegt komersanti, kuru piedāvātais naftas produktu apjoms iepirkuma procedūras ietvaros ir 1000 tonnas. Savukārt Būvniecības valsts kontroles birojam, īstenojot iepirkuma procedūru par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu, noteikts pienākums nodrošināt, ka ik gadu pieaug Latvijas Republikas teritorijā uzglabājamais naftas produktu apjoms.

Iepriekšējā konkursā secināts, ka vēl vairākiem komersantiem būtu interese piedalīties rezervju nodrošināšanas iepirkuma procedūrā, taču regulējumā noteiktais minimālais slieksnis ir pārāk augsts. Tāpēc līdz ar grozījumiem apstiprināts Ekonomikas  ministrijas priekšlikums samazināt komersantiem noteikto minimālo valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabājamo naftas produktu apjomu no 1000 tonnām uz 200 tonnām. Tas nodrošinās ne tikai to, ka konkursā varēs pieteikties plašāks komersantu skaits, bet atvieglos arī piekļuvi drošības rezervēm izsludinātās valsts enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā, jo drošības rezerves vairāk tiks uzglabātas Latvijas Republikas teritorijā. Jau pērn iepirkuma procedūras pilnveidojumi veicināja komersantu dalību iepirkumā, kā rezultātā jau šogad Latvijas teritorijā glabājas jau 81% no rezervēm. Naftas produktu rezerves šobrīd tiek uzglabātas līgumos noteiktajos apjomos, rezervju uzglabāšana tiek kontrolēta reizi mēnesī Latvijā un reizi divos mēnešos ārzemēs.

Būvniecības valsts kontroles birojs šobrīd gatavo dokumentāciju jaunā drošības rezervju nodrošināšanas iepirkuma izsludināšanai; plānots, ka iepirkuma procedūras organizēšana par 2023. gada rezervju uzglabāšanu tiks uzsākta līdz maija beigām.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” var iepazīties vienotajā tiesību aktu projektu portālā.