Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti

Dzintaru koncertzāles oficiāls paziņojums

Sakarā ar publiski izskanējušo informāciju par krēslu iepirkumu SIA Dzintaru koncertzāles vajadzībām, koncertzāle informē:

Dzintaru koncertzāle kategoriski noraida ziņas, ka Dzintaru koncertzāle būtu piedalījusies PVN izkrāpšanā.

Koncertzāle uzsver, ka minētajā krēslu iepirkumā, kas notika 2015.gadā, tika ievētotas visas LR likumdošanā noteiktās procesuālās darbības. Iepirkums bija publisks, to ievietojot IUB (Iepirkumu uzraudzības biroja) iepirkumu sistēmas datu bāzē un ikvienam pretendentam bija iespēja pieteikt savu piedāvājumu. Viens no būtiskākajiem kritērijiem bija krēslu kvalitāte, ņemto vērā koncertzāles specifiku, krēslu noslodzi un krēslu atrašanās vietu ārtelpā. Tika saņemti vairāki piedāvājumi. Piesaistot ekspertus iepirkumu komisijai, tika izvēlēts krēslu piegādātājs, kura piedāvājums tika atzīts kā labākais. Ar komersantu tika noslēgts līgums un šī informācija publicēta IUB un Dzintaru koncertzāles māja lapā, atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai un tur tā atrodama arī šobrīd. Šis iepirkums nekad nav ticis apstrīdēts un ne IUB ne kāda cita institūcija nav konstatējusi pārkāpumus iepirkuma procedūrā.

8.jūlija medijos tika izplatītas ziņs par it kā VID amatpersonu pausto, ka Dzintaru koncertzāle, iegādājoties krēslus no Igaunijas uzņēmuma Tooner Maste (konkrētā iepirkuma uzvarētājā) tam ir samaksājusi aptuveni EUR 4000 un pārējo naudu aptuveni 210 tūkstošus EUR ir pārskatījusi kādam Latvijas uzņēmumam.

Dzintaru koncertzāle informē, ka šis ziņas neatbilst patiesībai. Veicot konkrētā iepirkuma dokumentu pārbaudi, Dzintaru koncertzāle pārliecinājās, ka norēķins par krēslu piegādi veikts Igaunijas uzņēmumam Tooner Maste, reģistrācijas Nr. EE10541390. (konkrētā iepirkuma uzvarētājam) vienā maksājumā un pilnā apmērā, ko apliecina visi maksājuma dokumenti. Dzintaru koncertzāle nav veikusi nekādus maksājumus nevienam Latvijā reģistrētam uzņēmumam par krēslu piegādi konkrētā iepirkuma ietvaros. Dzintaru koncertzāle aicina mediju citēto VID amatpersonu publiski atsaukt nepatieso informāciju.

Dzintaru koncertzāle norāda, ka veicot pārskaitījumu Igaunijā reģistrētajam uzņēmumam Tooner Maste ir piemērota likumā noteiktā PVN likme un apgalvojums, ka Koncertzāle būtu izvairījusies no nodokļa nomaksas nav patiess.

Dzintaru koncertzāle aicina gan tiesībsargājošās institūcijas, gan žurnālistus visus jautājumus par turpmāko naudas plūsmu pēc norēķina ar pakalpojuma sniedzēju uzdot tiem komersantiem, kuri tajā ir iesaistīti un kuru turpmākās darbības šobrīd tiek izmeklētas. Koncertzāle kategoriski norobežojas no saistības ar šiem darījumiem un nevar būt atbildīga par tiem.

Vienlaikus koncertzāle, pamatojoties uz VID izplatīto informāciju par Dzintaru koncertzāles amatpersonas iespējamo līdzdalību citu komersantu veiktajās darbībās, dara zināmu, ka koncertzāles valde uz izmeklēšanas laiku ir atsaukusi amatpersonai izsniegto prokūru, kā arī atstādinājusi viņu no darba iepirkumu komisijā. Koncertzāle ir lūgusi sniegt VID sīkāku informāciju par uzsākto kriminālprocesu, lai varētu lemt par turpmākajām darbībām.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Likumdošana, normatīvie akti Tieslietas

AT noraida “Rīgas siltuma” kasācijas sūdzību strīdā par RNP siltumtīklu apkopes iepirkumu

Augstāka tiesa (AT) noraidījusi AS “Rīgas siltums” kasācijas sūdzību prasībā pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) par siltumtīklu apkopes iepirkumu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Rasma Zvejniece.
AT vērtēja uzņēmuma kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts uzņēmuma lūgums atcelt IUB lēmumu. Lietā kā atbildētāji ir gan RNP, gan IUB.
AT šodien noraidīja “Rīgas siltuma” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā IUB pieņemtais lēmums izsludinātajā atklātajā konkursā “Siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope”.
Senāts spriedumā atzinis par pamatotiem Administratīvās rajona tiesas secinājumus, ka pieteicējas – “Rīgas siltums” – izpratne par piedāvājuma saturu un pats iesniegtais piedāvājums būtiski atšķīrās no nolikumā norādītajām prasībām.
LETA ziņojusi, ka 2016.gada novembrī RNP izsludināja iepirkumu par “Siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi”. Iepirkumā uzvarēja pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga”. “Rīgas siltums” piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu iepirkuma dokumentācijā iekļautajām prasībām, proti, uzņēmums bija nepareizi aizpildījis finanšu piedāvājumu.
Par iepirkuma rezultātiem “Rīgas siltums” 2017.gada 30.jūnijā iesniedza iesniegumu IUB, taču izvērtējot uzņēmuma argumentus un RNP paskaidrojumus, arī birojs atzina, ka RNP rīkojies atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajam un pamatoti atzinis “Rīgas siltuma” piedāvājumu par neatbilstošu iepirkuma dokumentācijā ietvertajām prasībām.
Saistībā ar šo lēmumu “Rīgas siltums” 2018.gada pavasarī bija spiests atlaist 230 darbiniekus.
Tiesas sēdē Senāts uzklausīja “Rīgas siltuma” pārstāvi un atbildētāju – RNP un IUB – pārstāvjus, lai noskaidrotu, kā interpretējamas tās iepirkuma nolikuma normas, atbilstoši kurām pieteicējai bija jāizpilda savs finanšu piedāvājums.
Tiesa skaidroja, kāda veida izmaksas atbilstoši iepirkuma nolikumam bija iekļaujamas finanšu piedāvājuma sadaļā par sniedzamajiem pamata pakalpojumiem un kāda veida izmaksas bija iekļaujamas sadaļā par papildu pakalpojumiem.
Lietā pasūtītāja RNP izsludināja atklātu konkursu “Siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope”. Iepirkumā piedāvājumu iesniedza arī “Rīgas siltums”, kuras piedāvājumu pasūtītāja atzina par neatbilstošu tehniskās specifikācijas un nolikumā izvirzītajām finanšu piedāvājuma prasībām.
“Rīgas siltums” finanšu piedāvājuma veidlapā papildu darbiem virknē pozīciju kā izmaksas bija norādījusi cenu 0,00 eiro, un pasūtītāja, izvērtējot pieteicējas argumentus par konkrēto cenu veidošanos, secināja, ka pieteicēja finanšu piedāvājuma pamata pakalpojumu sadaļu ir aizpildījusi neatbilstoši, jo tajā iekļāvusi izmaksas, kas bija jāiekļauj finanšu piedāvājuma sadaļā par papildu pakalpojumiem.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Korupcija Tieslietas

Tiesā būs pieejams nolēmums “Rīgas siltuma” strīdā par RNP siltumtīklu apkopes iepirkumu

Augstākajā tiesā šodien 10. jūlijā būs pieejams nolēmums AS “Rīgas siltums” prasībā pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), aģentūrai LETA pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.
AT vērtēja uzņēmuma kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts uzņēmuma lūgums atcelt IUB lēmumu. Lietā kā atbildētāji ir gan RNP, gan IUB.
LETA ziņojusi, ka 2016.gada novembrī RNP izsludināja iepirkumu par “Siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi”. Iepirkumā uzvarēja pilnsabiedrība “Siltumserviss Rīga”. “Rīgas siltums” piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu iepirkuma dokumentācijā iekļautajām prasībām, proti, uzņēmums bija nepareizi aizpildījis finanšu piedāvājumu.
Par iepirkuma rezultātiem “Rīgas siltums” 2017.gada 30.jūnijā iesniedza iesniegumu IUB, taču izvērtējot uzņēmuma argumentus un RNP paskaidrojumus, arī birojs atzina, ka RNP rīkojies atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajam un pamatoti atzinis “Rīgas siltuma” piedāvājumu par neatbilstošu iepirkuma dokumentācijā ietvertajām prasībām.
Saistībā ar šo lēmumu “Rīgas siltums” 2018.gada pavasarī bija spiests atlaist 230 darbiniekus.
Tiesas sēdē Senāts uzklausīja “Rīgas siltuma” pārstāvi un atbildētāju – RNP un IUB – pārstāvjus, lai noskaidrotu, kā interpretējamas tās iepirkuma nolikuma normas, atbilstoši kurām pieteicējai bija jāizpilda savs finanšu piedāvājums.
Tiesa skaidroja, kāda veida izmaksas atbilstoši iepirkuma nolikumam bija iekļaujamas finanšu piedāvājuma sadaļā par sniedzamajiem pamata pakalpojumiem un kāda veida izmaksas bija iekļaujamas sadaļā par papildu pakalpojumiem.
Zvejniece skaidroja, ka lietā pasūtītāja RNP izsludināja atklātu konkursu “Siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope”. Iepirkumā piedāvājumu iesniedza arī “Rīgas siltums”, kuras piedāvājumu pasūtītāja atzina par neatbilstošu tehniskās specifikācijas un nolikumā izvirzītajām finanšu piedāvājuma prasībām.
“Rīgas siltums” finanšu piedāvājuma veidlapā papildu darbiem virknē pozīciju kā izmaksas bija norādījusi cenu 0,00 eiro, un pasūtītāja, izvērtējot pieteicējas argumentus par konkrēto cenu veidošanos, secināja, ka pieteicēja finanšu piedāvājuma pamata pakalpojumu sadaļu ir aizpildījusi neatbilstoši, jo tajā iekļāvusi izmaksas, kas bija jāiekļauj finanšu piedāvājuma sadaļā par papildu pakalpojumiem.

Kategorijas
Korupcija Likumdošana, normatīvie akti

Nodokļu krāpšanas shēmā Dzintaru koncertzālē valstij nodarītie zaudējumi pārsniedz 50 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklātajā nodokļu krāpšanas shēmā Dzintaru koncertzālē valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, aģentūrai LETA sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.
Kā aģentūru LETA informēja VID, Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) amatpersonas saistībā ar nodokļu izkrāpšanas shēmu jūlijā veikušas procesuālās darbības Dzintaru koncertzālē.
Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam – koncertzālei.
Uzņēmums deklarēja pievienotās vērtības nodokli (PVN) ar 0% likmi, nevis 21%, kā tas būtu, ja krēslu piegāde tiktu veikta Latvijas darījumu partnerim. Minētais fakts norāda, ka darījumam ir fiktīvs raksturs – lai izvairītos no nodokļu nomaksas, kā arī slēptu saistību starp konkursa izsludinātāju un patieso preču (krēslu) piegādātāju. Uzņēmumus pēc fiktīvā darījuma par, iespējams, noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem iegādājās automašīnas “Lexus RX”, iepriekš klāstīja VID.
Sāktajā kriminālprocesā VID NMPP darbinieki veica sešas kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, transportlīdzekļos un birojos. Kratīšanu laikā atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi. Tika aizturētas trīs personas. Mantisko jautājumu nodrošināšanai uzlikts arests automašīnai “Lexus RX”.
Kā vēsta Latvijas Televīzija, atsaucoties uz tās rīcībā esošo informāciju, aizturēts Dzintaru koncertzāles tehniskais direktors un prokūrists Deniss Piļkevičs, kurš pirms pieciem gadiem veiktā krēslu iepirkuma laikā bijis iepirkumu komisijas vadītājs.
Saistībā ar noziedzīgā grupējuma darbībām VID NMPP ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā, 218.panta trešajā daļā un 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm.
Saskaņā ar 195.panta trešo daļu par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Atbilstoši 217. panta otrajai daļai par uzņēmumam, iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
218.panta trešā daļa paredz par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, un ja to izdarījusi organizēta grupa, sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Dzintaru koncertzāles sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka, atsaucoties uz valdes locekļa Guntara Ķirša pausto, aģentūrai LETA komentēja, ka koncertzāle nevar sniegt informāciju par citu iestāžu darbībām. Koncertzālei arī neesot informācijas, vai starp VID aizturētajiem ir koncertzāles amatpersonas vai darbinieki.
Kā skaidro VID, izmeklēšanas interesēs plašāka informācija patlaban netiek sniegta. Dienestā atgādina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka SIA “Dzintaru koncertzāle” jaunu krēslu iepirkumu rīkoja 2015.gadā. Iepirkumā, kurā piedalījās trīs pretendenti, ar līgumcenu 224 598 eiro uzvarēja Igaunijas uzņēmums “Tooner Master”.
“Dzintaru koncertzāle” 2019.gadā strādāja ar 2,044 miljonu eiro apgrozījumu un guva 15 593 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.
“Dzintaru koncertzāles” vienīgais īpašnieks ir Jūrmalas pilsētas dome. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Guntars Ķirsis, bet uzņēmuma prokūrists ir Deniss Piļkēvičs.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde

Izsludināts iepirkums par jaunu siltumtīklu būvniecību

Pašvaldības SIA “Ventspils siltums” izsludinājusi iepirkumu par jaunu centralizētu siltumtīklu būvniecību Kuldīgas ielā un būvuzraudzības pakalpojuma nodrošināšanu.

Jaunas bezkanāla tipa siltumtrases būvniecība no rūpnieciski izolētiem cauruļvadiem paredzēta ēkām Kuldīgas ielā 134, kur atrodas bērnudārzs “Bitīte” un Kuldīgas ielā 138, kur taps daudzfunkcionālais pakalpojumu centrs. Kopējais plānotais siltumtrases garums būs nedaudz vairāk kā 900 metri.

Izsludinātajam iepirkumam par siltumtrases būvniecību piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 16.jūlijs. Piedāvājumi iesniedzami līdz plkst. 14.30 elektronisko iepirkumu sistēmas e-konkursu apakšsistēmā www.eis.gov.lv, kurā tiešsaistes režīmā būs iespējams sekot līdzi arī iesniegto piedāvājumu atvēršanas procesam. Ārpus EIS e-konkursu apakšsistēmas iesniegtie piedāvājumi tiks atzīti par neatbilstošiem Iepirkuma prasībām.

Plānots, ka jaunbūvējamai ēkai Kuldīgas ielā 138 siltumtrases pieslēgums ar iespēju padot siltumenerģiju būs jānodrošina jau līdz šā gada 30.decembrim. Savukārt jaunbūvējamās siltumtrases būvdarbi ar teritorijas labiekārtošanu būs jāpabeidz līdz 2021.gada 31.maijam, bet objekta nodošana ekspluatācijā paredzēta līdz 2021.gada 31.jūlijam.

Tajā pat laikā izsludinātajam iepirkumam par būvuzraudzības nodrošināšanu piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 14.jūlijs plkst.14.00. Piedāvājumi cenu aptaujai iesniedzami pa e-pastu: iepirkumi.vsiltums@ventspils.lv vai arī klātienē Talsu ielā 84, Ventspilī.

Plašāk par iepirkumiem var uzzināt pašvaldības SIA “Ventspils siltums” mājaslapā: http://ventspilssiltums.lv

Informāciju sagatavoja Arnis Uzaris, Pašvaldības SIA “Ventspils siltums” valdes priekšsēdētājs.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Pašvaldības pagaidu administrācija izsaka piezīmi Rīgas pilsētas arhitektam Princim

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija šodien nolēma Rīgas pilsētas arhitektam Gvido Princim izteikt piezīmi par noslēgto iepirkumu līgumu nereģistrēšanu sistēmā.

Sēdē tika skaidrots, ka piezīme Princim tiks izteikta saistībā ar domes Audita un revīzijas pārvaldes auditu. Tajā secināts, ka apstiprināšanai nav iesniegta biroja darbības stratēģija 2019.- 2021.gadam un lietvedības sistēmā nav ievadīta informācija par biroja iepirkumiem.

Paskaidrojumu par abiem pārkāpumiem pašvaldībai sniedzis arī pats Princis. Pagaidu administrācijas pārstāvis Aleksejs Remesovs, atsaucoties uz Prinča paskaidrojumu, klāstīja, ka biroja darbības stratēģija tika iesniegta, taču netika apstiprināta ne biroja vadītājas kļūdas dēļ, tāpēc tas nebūtu uzskatāms par pārkāpumu. Savukārt attiecībā uz iepirkumiem Remesovs pauda, ka to publiskošana vai šāda uzdevuma nodošana padotajiem gan ir Prinča kompetencē, jo birojā ir neliels darbinieku skaits.

Ņemot vērā Remesova ierosinājumu, Princim izteikta piezīme par iepirkumu nereģistrēšanu sistēmā.

Kopš vakardienas pilsētas arhitekts ir atvaļinājumā, un ar pagaidu administrācijas lēmumu par piezīmes izteikšanu viņš tiks iepazīstināts divu darba dienu laikā pēc atgriešanās darbā.

Kategorijas
Nozares

Tiesa noraida Ogres novada pašvaldības prasību pret Latvijas Radio

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien noraidīja Ogres novada pašvaldības un tās priekšsēdētāja Egila Helmaņa (VL-TB/LNNK) prasību pret Latvijas Televīziju un Latvijas Radio par, viņuprāt, nepatiesu ziņu atsaukšanu.

Spriedumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Ogres novada pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs iepriekš pavēstīja, ka pašvaldība vērsusies tiesā, jo uzskata, ka pagājušā gada 7.martā “Latvijas Radio 1” ziņu raidījumā, kā arī pēc tam portālā “lsm.lv” publicētā ziņa par Ogres novada pašvaldībā plānoto automašīnu nomas iepirkumu esot melīga.

Pašvaldības ieskatā, publicējot patiesībai neatbilstošas ziņas, esot celta neslava gan visai novada pašvaldībai, gan novada domes priekšsēdētājam. Helmanis uzskata, ka žurnālists ziņā esot tendenciozi sagrozījis viņa teikto par plānoto iepirkumu. Sižetā nepatiesa esot bijusi arī informācija par to, ka tikai pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma pašvaldība pārtraukusi automašīnu nomas iepirkumu.

Plānotais automašīnu nomas iepirkums, ko bija izsludinājusi pašvaldība, saskaņā ar Iepirkuma likumu esot ietilpis mazo iepirkumu kategorijā. Iepirkuma process tika sākts, lai nodrošinātu domes struktūrvienības ar atbilstošām ekonomiskas klases automašīnām, kas pēc savas specifikācijas atbilstu gan novada ceļu stāvoklim, gan pašvaldības budžeta iespējām.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Māksla, kultūra un atpūta

Piešķir papildu finansējumu Aldara parka atjaunošanai

Rīgas domes pagaidu administrācija otrdien, 7.jūlijā, nolēma piešķirt 452 000 eiro no Pilsētas infrastruktūras fonda Aldara parka atjaunošanai.

Iepriekš Aldara parka 1. un 2. kārtas īstenošanai bija piešķirts nepilns miljons eiro, bet iepirkuma konkursā iesniegtie piedāvājumi parādījuši, ka nepieciešama lielāka summa – vismaz 1,3 miljoni eiro. Tāpēc tagad tika pieņemts lēmums piešķirt papildu līdzekļus.

Aldara parka 3. kārtas būvdarbiem nepieciešami vēl vismaz 2,4 miljoni eiro, par kuru piešķiršanu pašvaldībai būs jālemj, veidojot 2021.gada budžetu.

Aldara parka rekonstrukciju paredzēts veikt vairākās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēta veloparka izveide, otrajā kārtā – komunikāciju izbūvi un teritorijas labiekārtošanu, bet trešajā kārtā – mākslīgo pilsdrupu atjaunošanu un pārējās parka teritorijas izbūvi.

Aldara parka pārbūves metu konkurss noritēja 2016.gadā, konkursa augstākās vietas ieguvējs veica parka pārbūves būvprojekta izstrādes darbus.

Būvprojekta risinājumi paredz, ka parks tiks veidots kā mūsdienīgs apkaimes parks ar daudzveidīgām atpūtas iespējām dažādām iedzīvotāju vecuma grupām, vienlaikus saglabājot vēsturisko romantisma gaisotni. Pārbūves gaitā paredzēta mākslīgo pilsdrupu un kādreizējās ūdenstilpnes funkcionalitātes risinājumu izstrāde, dārznieka mājas un labierīcību izbūve, brīvdabas amfiteātra izbūve..

Tāpat tiks nodrošināti labiekārtojuma elementi, vides pieejamības risinājumi (visiem sabiedrības locekļiem, t.sk. iespēju robežās – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ģimenēm ar maziem bērniem). Īpaša uzmanība tiks pievērsta apstādījumu veidošanai un nodrošināšanai. Paredzēts risināt arī nožogojuma jautājumu, ņemot vērā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderi” nodaļas teritoriju un dzelzceļa sliedes, kā arī visa parka teritorijas norobežošanu tumšajās diennakts stundās.

Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas veidots 19.gadsimta beigās kā alus darītavas īpašnieka savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. 20.gadsimta trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara parks kļuva par publiski pieejamu teritoriju.
Informāciju sagatavoja Mārtiņš Vilemsons, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators.

Kategorijas
Transports

Izsludināts konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu četrās maršrutu tīkla daļās

Ņemot vērā, ka Iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par uzvarētājiem 12 maršrutu tīkla daļās no kopumā 16, ir izsludināts starptautisks konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030.gadam izsludināšanu atlikušajās četrās maršrutu tīkla daļās – “Cēsis”, “Limbaži, Sigulda”, “Ogre, Aizkraukle” un “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”. Iepirkumu uzraudzības birojs ir akceptējis iepirkuma izsludināšanu un publicējis paziņojumu mājaslapā www.iub.gov.lv. Tādējādi līdz šī gada 17.augustam pretendenti varēs sagatavot un iesniegt Autotransporta direkcijai savu piedāvājumu.

Atklāts konkurss par pakalpojumu nodrošināšanu lotē “Cēsis”, “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”, “Limbaži, Sigulda” un “Ogre, Aizkraukle” izsludināts atkārtoti, jo visu pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda iepirkuma nolikuma prasībām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums – 60%. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums; pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem; autobusa tehniskais aprīkojums; pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un drošība, piemēram, videonovērošana, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības, un GPS; papildu bonusi, piemēram, bezskaidras naudas norēķini u.c.

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums šajās četrās lotēs ir nedaudz virs 15 miljoniem kilometru gadā, bet autobusu nobraukums visās 16 daļās ir aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Visi pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 17.augustam. Plānots, ka iepirkuma rezultāti tiks paziņoti septembra beigās.

Saskaņā ar esošajiem konkursa rezultātiem 12 maršrutu tīkla daļās pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs mazāks par pieciem gadiem; informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio formātā, gan vizuāli; visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi), kas izmanto vismaz LTE jeb 4G+ mobilo datu pārraides tehnoloģiju, kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini; trešdaļa autobusu būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem; vismaz 70% autobusu būs uzstādīts pacēlājs, nodrošinot transportlīdzeklī vismaz vienu vietu, kas paredzēta personai ratiņkrēslā; aptuveni 10% no visiem pakalpojumu nodrošināšanā izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.

Pretendenti Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesnieguši 11 pārsūdzības par konkursa rezultātiem. Iepirkumu uzraudzības birojs tās vērtēs līdz septembrim. Savukārt piecās lotēs, kur pārsūdzību nebija, tiks slēgti līgumi ar uzvarētājiem.

Par valsts SIA Autotransporta direkcija

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.

Informāciju sagatavoja Zane Plone, VSIA Autotransporta direkcija Sabiedrisko attiecību vadītāja.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Pārtika un dzērieni

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Vidi saudzējošas un veselīgas pārtikas sistēmas izveide ražotājiem būs gan iespēja, gan milzīgs sociālekonomisks izaicinājums”

Ceturtdien, 2.jūlijā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski, lai vienotos par turpmāko Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sadarbību.

Amatpersonas pārrunāja ceļu un meliorācijas infrastruktūras uzlabošanas iespējas lauku teritorijā un vienojās turpināt iesākto darbu pie meliorācijas sistēmas pilnveidošanas. Nākamajā plānošanas periodā atbalsts tiks novirzīts pašvaldību, valsts un valsts nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kā arī tiks strādāts, lai šim mērķim palielinātos nacionālā budžeta finansējums. Ņemot vērā pašreizējā plānošanas perioda labo pieredzi atbalsta pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” (no Eiropas Atveseļošanas instrumenta), puses izvērtēs iespēju piešķirt atbalstu pasākumam pašvaldību grants ceļu atjaunošanai un lauksaimnieku pievadceļu un laukumu būvniecībai.

Saistībā ar publisko iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu apsaimniekošanu, ļoti svarīga ir Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas (LZIKIS) elektroniskā moduļa pilnveides pabeigšana, lai ar dokumentu apriti padarītu efektīvāku un vienkāršotu pašvaldību un valsts zvejas kontroles iestāžu darbību. Puses vienojās par LPS un ZM attiecīgo speciālistu un pašvaldību LZIKIS lietotāju ciešāku sadarbību. Savukārt pašvaldības mudinās vietējās rīcības grupas savā darbībā iekļaut arī ūdeņu apsaimniekošanai paredzētus projektus, lai efektīvāk izmantotu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda LEADER programmas finansējumu, novirzot to publisko iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu apsaimniekošanai. Puses vienojās, ka – atbilstoši valdības 2018.gadā nolemtajam – nepieciešams 2021.gada budžetā un arī vidējā termiņa valsts budžeta veidošanas procesā iesniegt priekšlikumu par Zivju fondam paredzētās dotācijas palielināšanu.

ZM un LPS vienojās par ciešāku sadarbību, lai nodrošinātu iespējami īsākas pārtikas iepirkumu piegādes ķēdes izglītības, sociālajām un veselības iestādēm. Kopējās lauksaimniecības politikas instrumenti ļauj paredzēt atbalstu pašvaldībām zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) veicināšanai. Tas paver iespēju efektīvākai ZPI līgumu izpildes nodrošināšanai, kā arī neliedz pašvaldībām pretendēt uz KLP atbalstu ZPI nodrošināšanai pārtikas produktu piegādēm un ēdināšanas pakalpojumiem.

Sarunās ZM un LPS vadība apmainījās viedokļiem par ES Zaļo kursu – ko tas nozīmē lauku attīstībai, it īpaši Latvijas lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un pārtikas ražošanai. Jaunajā plānošanas periodā no KLP līdzekļiem 40 procenti ir jāatvēl vides un klimata pasākumiem, tāpēc tiks ieviesti ekoshēmu un agrovides atbalsta pasākumi. Dalībvalstīm jāsasniedz noteikti rādītāji emisiju mazināšanai, augsnes un ūdeņu aizsardzībai, piesārņojuma mazināšanai, biodaudzveidības saglabāšanai un tml., un tam būs paredzēti finanšu atbalsta mehānismi.

“Taisnīgas, vidi saudzējošas un veselīgas pārtikas sistēmas izveide un lietošana mūsu ražotājiem būs ne tikai iespēja, bet arī milzīgs sociālekonomisks izaicinājums,” atzīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. “Lai izveidotu ilgtspējīgas pārtikas sistēmu, pilnīgi visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem – ne tikai tiešajiem ražotājiem, bet arī līdzdalīgajām iestādēm un organizācijām – būs nepieciešami papildu finanšu ieguldījumi un arī diezgan radikāla domāšanas maiņa un iemaņas darbam ar jaunām digitālām sistēmām.”

Akcentējot autoceļu un meliorācijas infrastruktūras uzlabošanas iespējas, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra: “Kopumā pašvaldības ļoti atzinīgi novērtē esošā plānošanas perioda atbalstu visām pašvaldībām lauku ceļu sakārtošanai, uzņēmējdarbības veicināšanai un mobilitātes uzlabošanai lauku reģionos. Lauku infrastruktūras, īpaši – ceļu un meliorācijas uzlabošana – būtu jāturpina gan KLP un KZP ietvaros, gan jāpiesaista citu fondu līdzekļi. Kā pamatojumam jābūt pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijās noteiktajām prioritātēm, un jādod iespējas tās realizēt ar fondu līdzekļu palīdzību, pēc iespējas mazinot birokrātiskās procedūras. Vienlaikus nepieciešams valsts budžeta līdzekļu palielinājums valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un ekspluatācijai, kā arī investīciju programma elastīga valsts finansējuma modeļa izveidei neatliekamu un sistēmisku valsts un pašvaldību meliorācijas projektu īstenošanai.”

Informāciju sagatavoja Rūta Rudzīte, sabiedrisko attiecību speciāliste.