Aktuāli

ARMANDS EBERHARDS, 14/10/2015

Post image for Aktuāli

ES fondi – nosacījums izaugsmei

Kohēzijas politika ir neatņemama daļa no Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģijas, tās finansējums Eiropas Savienības (ES) fondu izpratnē veido lielāko daļu no Latvijas publiskajām investīcijām. Bez ES fondu investīcijām nebūtu bijis iespējams atbalstīt vairākas valsts izaugsmei būtiskas jomas, tostarp izglītību, zinātni, uzņēmējdarbību. Tāpat, piemēram, ieguldījumi infrastruktūrā bez ES fondu investīciju atbalsta būtu bijuši vismaz četras reizes mazāki, jo īpaši tādās jomās, kas prasa ilgtermiņa ieguldījumus. Visur, kur nepieciešamas lielas publiskās investīcijas, bez ES atbalsta daļas mēs varētu izdarīt vien kritiski nepieciešamo, ieguldījumi būtu krietni mazāki un piesardzīgāki.

Šobrīd mēs atrodamies jaunā 2014. – 2020. gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas perioda sākumā, un mūsu visu kopīgs mērķis ir nodrošināt, lai jaunā plānošanas perioda “Eiropas nauda” tiktu izmantota iespējami efektīvāk. Iepriekšējo periodu sasniegtie rezultāti apliecina, ka ES fondu līdzekļi ir ļoti nozīmīgs investīciju avots, bez kura nav iedomājama tautsaimniecības, infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstība. Arī šobrīd saspringtajā ekonomiskajā situācijā, tostarp apzinoties valsts un pašvaldību budžeta iespējas, ES fondi ir nozīmīgs resurss, ko nepieciešams ātri un sistemātiski investēt ekonomikā. Mums jāpanāk, ka realizētie projekti nodrošina jūtamu ekonomisko izrāvienu. Esam tieši ieinteresēti, lai visi nepieciešamie dokumenti tiktu sagatavoti iespējami ātri, lai ES fondu Uzraudzības komiteju ietvaros diskusiju ceļā sabalansētu vajadzības ar pieprasījumu, panāktu vienošanos par labākajiem kritērijiem un risinājumiem un sāktu projektu atlases. ES fondu finansējums ir reāls kapitāls, kam jāstrādā Latvijas tautsaimniecības labā.

Pašreiz ir ļoti atbildīgs brīdis – beidzas 2007. – 2013. gada plānošanas periods un paralēli jau intensīvi strādājam, lai jaunā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda finansējums reālām investīcijām būtu pieejams pēc iespējas agrāk un līdzsvarotāk. Vienlaikus jānorāda, ka vairākās nozarēs jau šobrīd sākta 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju ieguldīšana izvirzītajos mērķos un apstiprināti projekti par 195 miljoniem eiro. Sākot ar 2014. gadu, jau tiek veikti ieguldījumi ceļu infrastruktūras sakārtošanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistei izglītībā un citās valsts izaugsmei būtiskās jomās.

Kohēzijas politika jaunajā periodā transformējas, lai kļūtu mērķtiecīgāka. Lielāks uzsvars ir likts uz konkrētu un izmērāmu rezultātu sasniegšanu, vajadzības un plānošana tiek sasaistīta ar ieguldījumu atdeves izvērtējumu. Tas nozīmē nevis tērēt, bet investēt, skaidri izprotot, ar kādu mērķi, kādu rezultātu. Tieši tāpēc nosacījums jaunā perioda atbalsta programmu un investīciju startam ir arī EK noteikto nosacījumu izpilde, proti, nepieciešamo nozaru stratēģiju jeb ex-ante nosacījumu un MK noteikumu izstrāde, kur tiks noteikts finansējuma sadalījuma pamatojums, atbilstība mērķiem, kā arī kritēriji finansējuma piešķiršanai. Patlaban notiek intensīvs darbs pie līdz šim nesagatavoto specifisko atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumu sagatavošanas un atlašu uzsākšanas, kā arī citu priekšnosacījumu izpildes, lai nodrošinātu finansēšanas nepārtrauktību nozarēs. Svarīgi atzīmēt, ka likumsakarīgi ikviena nobīde no darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” papildinājumā iezīmētā laika plāna nozīmētu arī iepirkumu kavēšanos.

Mēs no Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes puses rūpīgi uzraugām plānoto darbību laika grafika ieviešanu, analizējam riskus un to pārvaldības mehānismus. Jau šobrīd konstatējam, ka veiktās pārmaiņas ES fondu administrēšanas sistēmā, samazinot aģentūru skaitu līdz vienai sadarbības iestādei – Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, ir devušas būtisku ieguldījumu administratīvā sloga mazināšanā, kā arī veicinājušas ērtāku informācijas saņemšanu potenciālajiem projektu īstenotājiem gan Rīgā, gan reģionos.

Globālās konkurētspējas indekss (1-7) TOP45

Vieta Valsts Indekss Agrāk
1. Šveice 5.76 1.
2. Singapūra 5.68 2.
3. ASV 5.61 3.
4. Vācija 5.76 5.
5. Nīderlande 5.50 8.
6. Japāna 5.47 6.
7. Honkonga 5.46 7.
8. Somija 5.45 4.
9. Zviedrija 5.43 10.
10. Lielbritānija 5.43 9.
11. Norvēģija 5.41 11.
12. Dānija 5.33 13.
13. Kanāda 5.31 15.
14. Katara 5.30 16.
15. Taivāna 5.28 14.
16. Jaunzēlande 5.25 17.
17. Arābu Emirāti 5.24 12.
18. Malaizija 5.23 20.
19. Beļģija 5.20 18.
20. Luksemburga 5.20 19.
21. Austrālija 5.15 22.
22. Francija 5.13 23.
23. Austrija 5.12 21.
24. Īrija 5.11 25.
25. Saūda Arābija 5.07 24.
26. Dienvidkoreja 4.99 26.
27. Izraēla 4.98 27.
28. Ķīna 4.89 28.
29. Islande 4.83 30.
30. Igaunija 4.74 29.
31. Čehija 4.69 37.
32. Taizeme 4.64 31.
33. Spānija 4.59 35.
34. Kuveita 4.59 40.
35. Čīle 4.58 33.
36. Lietuva 4.55 41.
37. Indonēzija 4.52 34.
38. Portugāle 4.52 36.
39. Bahreina 4.52 44.
40. Azerbaidžāna 4.50 38.
41. Polija 4.49 43.
42. Kazahstana 4.49 50.
43. Itālija 4.46 49.
44. Latvija 4.45 42.
45. Krievija 4.44 53.
46. Maurīciju salas 4.43 39.
47. Filipīnas 4.39 52.
48. Malta 4.39 47.
49. Dienvidāfrika 4.39 56.
50. Panama 4.38 48.

Avots: Pasaules Ekonomikas forums (WEF)


Autors: ARMANDS EBERHARDS,
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: