Valsts prezidenta kanceleja pieprasījusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) skaidrot situāciju par iepirkumu Rīgas pils Čakstes kabineta krēsliem, kas pirms pieciem gadiem tika izgatavoti neatbilstošā izmērā un līdz ar to netika pieņemti lietošanā Rīgas pilī.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, prezidenta kanceleja 2015.gadā Rīgas pils mēbeļu iepirkuma ietvaros bija samaksājusi VNĪ par jaunu, analogu reprezentācijas mēbeļu izveidošanu 9620 eiro, lai pēc vēsturiskajām skicēm tiktu izgatavoti krēsli Čakstes kabinetam.
Iepirkumu Čakstes kabineta krēslu iegādei veica VNĪ, kas arī izstrādāja tehnisko projektu, noslēdza līgumu un pieņēma krēslus no tā izgatavotāja. Kanceleja, konstatējot, ka Čakstes kabineta krēsli ir neatbilstoši – neatbilda izmēriem – un to izvietošana neļauj telpu izmantot reprezentācijas vajadzībām, tos nepieņēma lietošanā no VNĪ un nav pārņēmusi tos grāmatvedības uzskaitē.
Kopš 2016.gada prezidenta kanceleja regulāri ir prasījusi aizstāt krēslus ar atbilstošiem, lietošanai derīgiem krēsliem. VNĪ bija apņēmusies kļūdu labot, līdz ar to kanceleja savā budžetā neplānoja papildu izmaksas krēslu iegādei. 2019.gadā kanceleja aicināja atrisināt VNĪ šo ieilgušo jautājumu. VNĪ apņēmās izgatavot krēslus par saviem līdzekļiem. Kancelejas budžetā nav plānoti papildu līdzekļi izmaksām par šiem krēsliem, skaidroja Deičmane.
Ņemot vērā, ka iepirkumu veica VNĪ, Valsts prezidenta kanceleja nepiedalījās iepirkuma procedūrā.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis ceturtdien sazinājās ar VNĪ valdes priekšsēdētāju Renāru Griškeviču, aicinot skaidrot situāciju un iemeslus būtiskam krēslu izgatavošanas izmaksu sadārdzinājumam.
Griškevičs aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā ārkārtējo situāciju, noslēgtā līguma ar SIA “BDF” un SIA “Šusts” izpilde patlaban ir apturēta.
Griškevičs informēja, ka Rīgas pils padomes sēdē saistībā ar arhitekta Artūra Lapiņa izstrādāto Rīgas pils interjera projektu 2016.gadā skatīja Čakstes kabineta mēbeļu risinājumus un konstatēja, ka tie sanākuši funkcionāli neatbilstoši.
“Arhitekts Lapiņš skaidro, ka devis norādes par mēbeļu izgatavošanas izmēriem, vadoties no vēsturiskā fotogrāfijā redzamo mēbeļu parauga, un pieļaujot, ka trīsdesmitajos gados šādi varēja būt. Padome nolēma uzdot Lapiņam izgatavot krēslus, ņemot vērā katalogos izmantotos standarta mēbeļu izmērus. Attiecīgi VNĪ plānoja iepriekš piegādāto krēslu nomaiņu,” klāstīja Gruškevičs.
Viņš informēja, ka, rodot finansējuma iespējas risināt Čakstes kabinetam nepieciešamo mēbeļu jautājumu, VNĪ gada sākumā veica iepirkumu, kas noslēdzās 5.februārī. Iepirkum starp trim pretendentiem ar līdzīgām summām (31 904 eiro, 32 000 eiro un 35 250,48 eiro) 2.marā tika noslēgts līgums par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu ar Latvijas uzņēmumu – piegādātāju apvienību “BDF” un “Šusts”. Projekts daļēji tiek priekšfinansēts no VNĪ līdzekļiem.
“Iepriekš izgatavotos krēslus VNĪ plāno pārdot publiskā izsolē tuvāko mēnešu laikā. Paredzam, ka to vērtība ir augstāka nekā vēsturiski minētie 9620 eiro saistībā ar to, ka krēsli pils atjaunošanas projekta būvnieku tāmē bija kā viena no pozīcijām un nevaram izslēgt, ka faktiskās krēslu izgatavošanas izmaksas ir bijušas augstākas. Esam pasūtījuši tirgus vērtējumu, lai noskaidrotu krēslu patieso vērtību,” piebilda Griškevičs.
LETA jau vēstīja, SIA “BDF” un SIA “Šusts” par 31 984 eiro Rīgas pilij izgatavos astoņu vēsturisko krēslu kopijas, liecina VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ar abiem uzņēmumiem noslēgtais līgums.
Iepirkuma nolikumā norādīts, ka krēslu karkass jāizgatavo no saplākšņa, kas nav plānāks par 10 milimetriem, savukārt pārējās krēsla daļas jāizgatavo no kvalitatīvas masīva ozola koksnes.
Paredzēts, ka krēsla krēslu tapsēšanai izmantos audumu “Dausman – 616 linen”. Tas ir no krāsotiem diegiem dubultauduma pinumā austs audums ar reljefu zīmējumu veidojošu rakstu, kuru veido simetriskā, vienmērīgā ritmā izkārtoti ģeometriski elementi.
Tehniskajā specifikācijā rakstīts, ka “auduma noskaņojums, iespaids un struktūras raksturs atbilst vēsturiski stilistiskiem kritērijiem ar atsauci uz etnogrāfiju”.
Uzņēmumi apņēmušies krēsliem un materiāliem nodrošināt garantijas laiku uz pieciem gadiem.
Informācija “Firmas.lv” liecina, ka mēbeļu ražotājs “BDF” reģistrēts 2010.gadā un tā pamatkapitāls ir 70 eiro. Uzņēmums pieder Jurim Zelmenim. 2018.gadā “BDF” strādāja ar 123 324 eiro apgrozījumu un 259 eiro peļņu.
Savukārt uzņēmums “Šusts”, kas nodarbojas ar mēbeļu un dzīvokļu iekārtu remontu, kā arī ar mēbeļu ražošanu, dibināts 2001.gadā un tā pamatkapitāls ir 8236 eiro. 2018.gadā “Šusts” strādāja ar 68 390 apgrozījumu un 116 eiro zaudējumiem. Uzņēmums pieder Andrim Šustam, liecina informācija “Firmas.lv”.