Kategorijas
Aizsardzība un drošība Likumdošana, normatīvie akti Medicīna, farmācija, veselība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība

“Sarkanajam Krustam” un valsts pārvaldes iestādēm piegādāti vairāk nekā 360 000 medicīnisko masku

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centrs šodien biedrībai “Latvijas Sarkanais krusts” (LSK) un vairākām valsts pārvaldes iestādēm piegādāja vairāk nekā 360 000 vienreizlietojamo medicīnisko masku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Roberts Skraučs.

Lielākā daļa jeb 174 000 medicīnisko masku piegādātas LSK humānās palīdzības trīs vietās Rīgā. Aptuveni 120 000 medicīnisko masku tika piegādātas Tieslietu ministrijai, un 40 000 medicīnisko masku – Nodrošinājuma valsts aģentūrai. 30 000 medicīnisko masku nogādātas Valsts ieņēmumu dienestā.

Iepirkumu centra piegādātās medicīniskās maskas ir daļa no pirmās centralizēti iegādāto Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu kravas. Tā starptautiskajā lidostā “Rīga” no Ķīnas tika piegādāta 10.aprīlī.

AM atgādina, ka 2.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Valsts centralizēto rezervju iepirkumu grupas izveidi AM, uzdodot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram veikt Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām, veidojot rezerves vismaz trīs mēnešu apjomā.

AM arī turpmāk koordinēs vietējo ražotāju iesaisti individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumos un aicina uzņēmējus sūtīt piedāvājumus uz e-pasta adresi “industrija@mod.gov.lv“, kā arī sekot līdzi informācijai par Covid -19 iepirkumiem tīmekļvietnē “ www.mod.gov.lv“.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir nodevis AM uzņēmēju iepriekš VUGD iesūtītos piedāvājumus individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei.

Jau vēstīts, ka ārkārtējā situācija valstī Covid-19 izplatības mazināšanai pagarināta līdz 12.maijam.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Politika Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība

KNAB pievērsis pastiprinātu uzmanību Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pievērsis pastiprinātu uzmanību arī Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētajiem iepirkumiem visu valsts institūciju vajadzībām, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

KNAB seko līdzi informācijai publiskajā telpā un vērtē informāciju, jo īpaši publisko iepirkumu jomā, kas ir viena no biroja prioritārajām jomām, norādīja birojā.

Kā vēstīts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) šonedēļ norādīja, ka, viņaprāt, ar ārkārtējo situāciju saistītajos iepirkumos pietrūkst izsekojamības.

Tāpēc Ģirģens vērsies pie Ministru kabineta ar aicinājumu visus ar ārkārtējo situāciju saistītos publiskos iepirkumus publicēt īpaši izveidotajā valsts oficiālajā interneta vietnē “ www.covid19.gov.lv “. Komisijas vadītājs norāda uz augstajiem korupcijas, negodprātības un publisko līdzekļu izšķērdēšanas riskiem, kādus pašlaik, viņaprāt, var novērot krīzes aizsegā.

Tāpat vēstīts, ka valdība 2.aprīlī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs veiks Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām.

Valsts centralizēto rezervju iepirkumu grupu vadīs Aizsardzības ministrija (AM), un tajā strādās Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Nacionālo veselības dienestu un citām institūcijām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzturēs prioritāro institūciju un to iepirkumu vajadzību sarakstu, savukārt Nacionālais veselības dienests un citi veselības nozares eksperti sniegs atbalstu individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu kvalitātes prasību noteikšanā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs nodrošinās Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo medicīnisko aizsarglīdzekļu centralizētos iepirkumus un iegādāto preču uzglabāšanu, veidojot rezerves vismaz trim mēnešiem.

Savukārt Nacionālie bruņotie spēki sniegs loģistikas atbalstu, iegādātās preces nogādājot saņēmējiem atbilstoši prioritāro institūciju un to vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam.

Gadījumā, ja iestāsies deficīts vai izaicinājumi ar kritisko izejvielu vai produktu pieejamību tirgū, bet tie būs nepieciešami vietējiem ražotājiem un kritisko pakalpojumu sniedzējiem, AM sagatavos mobilizācijas pieprasījumus jeb uzdevumus mobilizācijas gadījumā nodot turējumā noteiktās kritiskās izejvielas, produktus un materiāli tehnisko līdzekļus.

AM arī turpmāk koordinēs vietējo ražotāju iesaisti individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumos.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti Pašvaldības Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Par iepirkuma līguma grozījumiem, ja līgumu nav iespējams izpildīt ārkārtējās situācijas dēļ

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ir noteikti pasākumi, kas var kavēt iepirkuma līgumu izpildi noteiktajā termiņā, piemēram, darbaspēka vai materiālu / izejvielu nepieejamības, kā arī citu ar minētajiem apstākļiem saistītu iemeslu dēļ.

Iepirkumu uzraudzības birojs paskaidro, ka izsludinātā ārkārtējā situācija ir pamats pasūtītājiem veikt grozījumus iepirkuma līgumā saistībā ar neparedzētiem apstākļiem, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 61.panta trešās daļas 3.punktu. Papildus pasūtītājam ir tiesības izmantot Publisko iepirkumu likuma 61.panta piektajā daļā paredzēto iespēju par līgumcenas izmaiņām līdz 10% (precēm un pakalpojumiem) vai līdz 15 % (būvdarbiem) apmērā no sākotnējās līgumcenas. Minētais attiecināms arī uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju noslēgtiem līgumiem.

Vienlaikus Birojs aicina rūpīgi izvērtēt un pamatot katru ar ārkārtējo situāciju pamatotu līguma grozījumu veikšanas nepieciešamību, lai nepieļautu nepamatotu grozījumu veikšanu, kā rezultātā mainītos ekonomiskais līdzsvars par labu uzvarējušajam pretendentam vai palielinātos līgumcena, nepamatoti sadārdzinot līgumu.

Birojs aicina, slēdzot jaunus iepirkuma līgumus, nodrošināt iespējami detalizētu grozījumu klauzulu iekļaušanu, tai skaitā iespējamo rīcību ārkārtējās situācijas apstākļos.

Kategorijas
Auto Korupcija Valsts pārvalde un pašvaldības

Konkurences padome konstatē – Talsu novada pašvaldība nepamatoti ierobežo konkurenci

2020.gada 3.februārī vērsos Konkurences padomē, turpmāk – KP, ar iesniegumu par iepirkumu “Autotransporta tehniskās apkopes un remonta pakalpojumi Talsu novada pašvaldības vajadzībām” Nr. TNP 2019/111 un iespējamiem konkurences ierobežojumiem.

Esmu saņēmis padomes atbildi, kurā secināts, ka nolikumā prasības nav objektīvi pamatotas un ierobežo iespēju konkurences rezultātā pasūtītājam iegūt izdevīgāko piedāvājumu.

KP norāda, ka Talsu novada pašvaldība ir nepamatoti ierobežojusi konkurenci un aicina iepirkumu rīkošanā nepieļaut šādas un līdzīgas kļūdas, kas ierobežo konkurenci iepirkumos, un iepirkumus organizēt atbilstoši labas pārvaldības principiem, t.sk. caurspīdīgi, uzņēmējiem draudzīgi un prognozējami, kas attiecīgi nodrošinātu maksimāli lielu pretendentu skaitu.

Nepamatotas konkurences dēļ uzvarējušais SIA “LM Auto” īpašnieks un pārstāvis Māris Rozenbergs ir saistīts ar konkrētu politisko partiju – “Vienotība”. 2017.gada 3.jūnija Talsu novada pašvaldības vēlēšanas Māris Rozenbergs startēja no partijas “Vienotības” saraksta. Minētajā sarakstā kopā ar Māri Rozenbergu startēja arī pašvaldības Iepirkumu komisijas loceklis Jānis Grahoļskis, kurš pieņēma lēmumu par SIA “LM Auto” atzīšanu par uzvarētāju, un domes deputāts Edmunds Demiters, kas jau iepriekš lobējis minēto uzņēmumu. No “Vienotības” saraksta M.Rozenbergs startēja arī 2013.gada Talsu novada pašvaldību vēlēšanās, kār arī 13.Saeimas vēlēšanās.

Jānorāda arī, ka šobrīd Valsts policijas Talsu iecirknī ir uzsākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana par 2018.gadā rīkoto iepirkumu “Talsu novada pašvaldības vieglā autotransporta tehniskas apkopes un remonta pakalpojumi un tehnisko šķidrumu un smērvielu piegādei Talsu novada pašvaldības autobusiem” (identifikācijas Nr. TNP 2018/55), kad līgums bija noslēgts ar citu autoservisu, nevis SIA “LM Auto”, bet pašvaldība, pārkāpjot minēto līgumu un normatīvajos aktos, vieglā autotransporta tehnisko apkopju pakalpojumus pirka arī no uzņēmējiem, ar kuriem nav noslēgti līgumu saskaņā ar iepirkuma rezultātiem. Piemēram, rezerves daļas tiek iegādātas vai apkope veikta arī SIA “LM Auto”. Turklāt konstatēts, ka rēķinos bieži netiek norādīts, kādam transportlīdzeklim tieši minētās preces iegādātas un nav atrodama uzskaite par to, kā tās izlietotas.

Arī iepriekš bijušas aizdomas par Talsu novada pašvaldības Iepirkumu komisijas mēģinājumiem noteikt neobjektīvas prasības iepirkumos, kas ļauj uzvarēt konkrētiem uzņēmumiem:

https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/juristu-un-uznemeju-grupa-radijusi-shemu-kas-lauj-pasiem-gatavot-pasvaldibu-iepirkumu-konkursus-un-tajos-uzvaret/

Informāciju sagatavoja Lauris Pīlēģis, Talsu novada domes deputāts “Mēs – Talsiem un novadam”.

Kategorijas
Komunikācija Likumdošana, normatīvie akti Valsts pārvalde un pašvaldības

Jaunās nacionālās apņemšanās veicinās atklātību valsts pārvaldē un pašvaldībās

Ministru kabinetā 11. februārī apstiprināts Latvijas Ceturtais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2020. – 2021. gadam, kas Latvijā turpinās iedzīvināt atklātību, atbildību un pilnveidot sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā.

Rīcības plānā iekļautas sešas apņemšanās, kas nākamajos divos gados veicinās publisko iepirkumu un līgumu atklātību, informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršanu, interešu pārstāvniecības un lobēšanas atklātību, atvērtās pārvaldības principu ieviešanu pašvaldībās, kvalitatīvu sabiedrības iesaisti reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā, kā arī korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu.

Plānā nozīmīga loma atvēlēta sabiedrības uzticības veicināšanai valsts un pašvaldību institūciju efektīvai rīcībai ar budžeta un Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem. Tāpēc plānots publicēt strukturētu informāciju par iepirkumu līgumu izpildi, izveidot digitālu iepirkumu risku izvērtēšanas rīku un uzraudzībai piesaistīt neatkarīgas sabiedriskā labuma organizācijas.

Turpinot paplašināt datu atvēršanu, plāns paredz publiskot informāciju par nodokļu samaksu, politisko partiju finansējumu un ziedojumiem tām, valsts budžeta izdevumiem, ārstniecības iestāžu un izglītības iestāžu darbu, kā arī citām jomām.

Savukārt, lai mazinātu iespēju, ka lēmumi tiek pieņemti kādu noteiktu interešu ietekmē, kas plašākai sabiedrībai nav zināms, tiks pilnveidots interešu pārstāvniecības jeb lobēšanas atklātības regulējums. Vienlaikus tiks stiprināta arī izpratne iestādēs un sabiedrībā par pārstāvēto interešu atklātību un ieguvumiem no tās.

Ceturtais atvērtās pārvaldības rīcības plāns pirmo reizi ietver arī pašvaldību darbību, veidojot tajās vidi, kas vērsta uz iedzīvotāju jēgpilnu iesaisti pašvaldību darbā un pašvaldību lielāku atklātību pret sabiedrību. Iedzīvotāju iesaistes lēmumu pieņemšanā iespējas tiks pilnveidotas arī valsts pārvaldē, turpinot veicināt izpratni, pilnveidot zināšanas par līdzdalībai pieejamajiem rīkiem, kā arī radot jaunas, inovatīvas un efektīvākas līdzdalības iespējas.

Tāpat plānā ir iekļauta apņemšanās mazināt korupciju un interešu konfliktus veselības aprūpes sistēmā, kā arī pašvaldību un to kapitālsabiedrību iepirkumu procesos un finanšu līdzekļu izlietojumā. Vienlaikus plānots veicināt lielāku atklātību par amatpersonu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, lai amatpersonas, kurām ir noteikts attiecīgais aizliegums, neieņemtu amatu vai nepildītu amata pienākumus.

Atvērtās pārvaldības rīcības plāna uzdevums ir turpināt veidot Latviju par atvērtu, atbildīgu un sabiedrību iesaistošu valsti. Atvērtā pārvaldība skar dažādas nozares, varas atzarus, valsts pārvaldi un pašvaldības, tāpēc tā ļauj visaptveroši skatīt un aizstāvēt valsts un sabiedrības kopējās intereses. Vairojot iespējas iedzīvotājiem būt uzklausītiem un iesaistītiem lēmumu pieņemšanas procesā, aug sabiedrības uzticēšanās, kas ir būtiska demokrātiskas un ilgtspējīgas valsts pazīme.

Rīcības plāna īstenošanu koordinē Valsts kanceleja. Plāna izstrādē un īstenošanā iesaistīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Veselības ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts kanceleja. Plāns tiks īstenošanā tika aicināta piedalīties arī Saeima un Latvijas Pašvaldību Plāna izpildē iesaistīsies arī virkne citu valsts institūciju, kā arī biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”, “Sabiedrība par atklātību – Delna” ManaBalss.lv, “Latvijas Pilsoniskā alianse” un citi sabiedrības pārstāvji.

Atvērtās pārvaldības partnerība (Open Government Partnership, OGP) ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt atklātību, atbildību, godprātību un sabiedrības līdzdalību valsts institūciju darbībā, tajā skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. OGP šobrīd iesaistījušās 79 pasaules valstis. Latvija piedalās OGP no 2011. gada un nacionālā kontaktpunkta funkcijas īsteno Valsts kanceleja.

Informāciju sagatavoja Zane Ozola, Komunikācijas departamenta konsultante.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine