Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Uzņēmējiem pieejams personalizēts atbalsts jaunajā valsts platformā business.gov.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM ) veidotajā valsts institūciju e-indeksā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadaļā par iestāžu iekšējo procesu efektivitāti ir ieguvusi augstāko novērtējumu. Lielā mērā tas skaidrojams ar LIAA pakalpojumu digitalizāciju. Ar mākslīgā intelekta atbalstu veidotā biznesa atbalsta platforma www.business.gov.lv būs plats solis pretim jaunam attiecību modelim starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi.

“Sarunās ar uzņēmējiem bieži izskan viedoklis, ka informācija par valsts atbalstu ir izkaisīta dažādos avotos, kuriem grūti izsekot. LIAA kā risinājumu piedāvā vienotu platformu biznesa attīstībai www.business.gov.lv, kurā reģistrētie lietotāji varēs norādīt sev interesējošos atbalsta veidus un sistēma automātiski atlasīs piemērotākos atbalsta instrumentus. Jaunajā platformā digitāli būs pieejami visi LIAA sniegtie pakalpojumi, kas paaugstinās automatizācijas līmeni un paātrinās pakalpojumu saņemšanu,” tā inovatīvo platformu raksturo LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka jaunā informācijas sistēma sniegs iespēju izmantot dažādus valsts atbalsta instrumentus pašapkalpošanās režīmā, būtiski samazinot apkalpošanas laiku.

Jau šobrīd jaunajā platformā ir integrēta liela daļa no LIAA sniegtajiem pakalpojumiem kā arī pieejama plaša informācija par nozarēm, mērķa tirgiem un valsts atbalsta iespējām. Pakāpeniski šajā platformā tiks integrētas arī pārējās LIAA administrētās programmas. Izmantojot platformu uzņēmējiem būs iespēja ne tikai pieteikties LIAA sniegtajiem pakalpojumiem, bet arī sekot līdzi aktuālajai informācijai un aktualitātēm atbilstoši paša izraudzītiem parametriem.

Jaunā platforma tika veidota, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām, bet kā sadarbības partneri informācijas izvietošanā piesaistītas gan valsts, gan privātā sektora organizācijas. Tā vienuviet ir apkopots plašs informācijas materiālu klāsts no nozaru asociācijām, finanšu institūcijām un citiem resursiem.

Latvijas Bankas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotie dati liecina, ka eksporta tirgos labāk veicas tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri saņem valsts atbalstu. Valsts atbalsts varbūtību sekmīgi startēt eksporta tirgos palielina vismaz par 30%. “LIAA ik gadu piedāvā līdz pat 200 dažādiem bezmaksas apmācību semināriem gan par atbalsta instrumentiem, gan par tādiem ikvienam uzņēmumam būtiskiem jautājumiem kā eksports, investīciju piesaiste, patentu reģistrēšana, digitālais mārketings, zīmolvedība u.c. Platformā www.business.gov.lv reģistrētie lietotāji aktuālajai informācijai varēs sekot līdzi tiešsaistē vai mobilajā lietotnē, saņemot paziņojumus jau brīdī, kad pasākums vai jaunā atbalsta programma tiek izsludināta,” stāsta platformas attīstības vadītāja Jekaterina Vanaga.

Pēc LIAA pasūtījuma izstrādātā platforma www.business.gov.lv jau tagad piedāvā daudzus vērtīgus pakalpojumus, bet perspektīvā tajā būs pieejami arī citu valsts institūciju sniegtie e-pakalpojumi uzņēmējiem. Platformā iespējams sekot līdzi aktuālajām nozaru ziņām, ārvalstu izstāžu kalendāram, iepazīties ar nekustamā īpašuma piedāvājumiem biznesa attīstībai, tiešsaistes semināru ierakstiem, dažādu valstu eksporta profiliem un statistiku, kā arī pieteikties dalībai profesionālās ievirzes semināriem un apmācībām. Ar platformas starpniecību iespējams saņemt profesionālas konsultācijas par atbalstu uzņēmējdarbībai un par biznesa uzsākšanu, kā arī konsultācijas par ārējiem tirgiem, tostarp iespēja sazināties ar LIAA pārstāvniecību vadītājiem 18 valstīs.

Platformas reģistrētie lietotāji ar personīgā profila starpniecību varēs saņemt konsultācijas un e-pakalpojumus, slēgt līgumus, lietot personalizēto ziņu lenti un sekot līdzi dažādām aktualitātēm. Darbs pie platformas attīstības turpināsies un pakalpojumu klāsts tiks papildināts, tādēļ LIAA aicina ieinteresētās puses uz sadarbību un informācijas apmaiņu platformas www.business.gov.lv izaugsmē.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Komunikācija Uzņēmējdarbība

Latvijas uzņēmumu aktivitātes “EXPO 2020 Dubai” februārī mērķētas uz jaunu sadarbību veidošanu pārtikas un dizaina jomās

Līdz pat šī gada 31. martam Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) turpina norisināties starptautiskā izstāde “EXPO 2020 Dubai”. Februārī līdztekus Latvijas kultūras dienām Dubaijā plānota arī Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēde, kurā piedalīsies Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un pavadošā uzņēmēju delegācija. Tāpat Latvijas uzņēmumi piedalīsies pārtikas un dizaina nozaru tirdzniecības misijās, kā arī vienā no pasaulē pieprasītākajām pārtikas izstādēm “Gulfood”.

Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēdē plānots parakstīt vairākus sadarbības memorandus

No 26. februāra līdz 3. martam AAE norisināsies Latvijas Republikas ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga darba vizīte Dubaijā, kuras ietvaros ministrs piedalīsies arī Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēdē. Tās laikā plānots izvirzīt un pārrunāt Latvijas un AAE uzņēmēju sadarbības iespējas tādās jomās kā inovācijas un tehnoloģijas, transports un loģistika, lauksaimniecība, izglītība un zinātne.

“Biznesa pasaules uzmanības centrā joprojām ir Dubaijā notiekošā starptautiskā izstāde “EXPO 2020 Dubai”, un  tiek izmantota katra iespēja, lai veicinātu Latvijas biznesa kontaktus. Visu EXPO laiku no oktobra līdz marta beigām mūsu uzņēmējiem tiek nodrošinātas tikšanās, izstādes un vērtīgi biznesa pasākumi, lai veidotu starta platformu potenciālai globālai sadarbībai. Arī Latvijas – AAE Apvienotās ekonomiskās komitejas sēdē  turpināsim stiprināt ekonomiskās attiecības, sadarbību fokusējot uz ekonomisko saišu stiprināšanu starp abām valstīm un uzņēmumiem, ieskaitot arī mazos un vidējos uzņēmumus, un jaunuzņēmumus, ar mērķi sekmēt investīciju piesaisti, kopuzņēmumu veidošanu un cita veida sadarbību starp tām,” atklāj Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Šī būs jau otrā Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēde. Pirmā sēde notika 2019. gadā, kuras galvenais mērķis bija apzināt barjeras, kas liedz īstenot abu pušu veiksmīgu sadarbību. Redzam, ka tā ļāvusi arī atvērt durvis uz AAE gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, tāpēc šobrīd esam ārkārtīgi pateicīgi un jūtamies pagodināti, ka pie esošā straujā ikdienas ritma un darba apjoma mums būs iespēja saņemt AAE ekonomikas ministra V.E. Abdulla bin Touq Al Marri un delegācijas nedalītu uzmanību, lai kopīgiem spēkiem īstenotu jau otro komitejas sēdi. Šī gada komitejas sēdes mērķis ir jau konkrēti pārrunāt un veicināt abu valstu sadarbību gan ekonomikas, gan citu nozaru jomā, kā arī parakstīt vairākus sadarbības memorandus. Šogad Latvijas delegāciju pārstāvēs gan ekonomikas ministrs un valsts iestāžu pārstāvji, gan arī uzņēmēji, tādējādi vēlreiz apliecinot Latviju kā uzticamu un ieinteresētu sadarbības partneri,” stāsta Latvijas paviljona direktore Inga Ulmane.

Vienlaikus Inga Ulmane norāda, ka februāris kopumā Latvijai izstādē solās būt gana aktīvs. Piemēram, lai ar Latvijas kultūru un mākslu iepazīstinātu pēc iespējas plašāku publiku, no 19. līdz 28. februārim Dubaijā tiks organizētas Latvijas kultūras dienas, kurās tiks izrādīta režisores Daces Pūces jau atzinību guvusī filma “Bedre”. Tāpat mākslas kvartālā “Alserkal Avenue” tiks organizēta mākslinieka Voldemāra Johansona mākslas darbu izstāde, kā arī citas Latvijas kultūru popularizējošas aktivitātes.

“Latvijas paviljons Dubaijā atrodas “Iespēju kvartālā”. Tur mēs stāstām par Latviju, iepazīstinām ar uzņēmēju piedāvājumu un veidojam telpu veiksmīgām biznesa sarunām un sadarbībai. Pēc līdzšinējā aktīvā darba perioda varam droši teikt, ka jau šobrīd jūtamies ļoti apmierināti par dalību izstādē un sasniegtajiem rezultātiem. Gandarīti ir gan uzņēmēji, kuri piedalījušies izstādēs un tirdzniecības misijās, gan arī kopējās sajūtas līmenī esam veiksmīgi parādījuši Latvijas daudzpusīgumu dažādās jomās: kultūrā, tūrismā, tehnoloģijās, izglītībā, loģistikā, zinātnē, inovācijās u.c. AAE Latvija tiek uzņemta ļoti labi – gan uzņēmēji, gan apmeklētāji novērtē ne vien saturu, ko piedāvājam, bet arī izrāda aktīvu interesi par mūsu valsti kopumā,” atklāj Inga Ulmane.

Latvijas uzņēmumu dalība tirdzniecības misijās februārī – iespēja īstenot jaunas sadarbības pārtikas un dizaina jomās

Februārī Dubaijā tiks īstenotas arī divas tirdzniecības misijas: pārtikas nozares tirdzniecības misija norisināsies no 15. līdz 22. februārim starptautisko izstāžu “Gulfood” un “EXPO 2020 Dubai” ietvaros, savukārt Latvijas dizaina, aksesuāru, modes, interjera un mākslas objektu ražotāju tirdzniecības misija – no 18. līdz 24. februārim Latvijas kultūras dienu laikā “EXPO 2020 Dubai”.

Pārtikas nozares tirdzniecības misijā piedalīsies 14 uzņēmumi no Latvijas: SIA “Markol” (Zaķumuižas ūdens), SIA “Kainaiži” (Birzī), SIA “Madona Uguns siers”, SIA “Pernes L” (Long Chips), SIA “Premium Chocolate” (NelleUlla), SIA “Soira”, SIA “Rāmkalni Nordeco”, SIA “Felici” (Graci Functional Cereals), SIA “Leobella”, SIA “Māris&Co”, SIA “Coffee Ritz” , SIA “Smartfoody” (The Beginnings), SIA “Cannelle Bakery”, SIA “Very Berry”.

“Atsaucība no Latvijas uzņēmumiem dalībai pārtikas tirdzniecības misijā ir ļoti liela, ņemot vērā, ka tā norisinās izstādes “Gulfood” laikā, kas ir arī lielākā un svarīgākā pārtikas izstāde reģionā un ko apmeklē plašs potenciālo partneru loks. Liela daļa no šī gada četrpadsmit misijas dalībniekiem ir jau AAE tirgū pieredzējuši, taču daļa tikai plāno uzsākt eksportu. Tāpēc svarīgi atzīmēt, ka tirdzniecības misijas laikā Latvijas uzņēmējiem ir iespēja gūt vērtīgas zināšanas ne tikai par AAE, bet visa reģiona tirgus tendencēm, kas ir būtisks solis gan paša uzņēmuma pilnvērtīgai gatavībai tirgus prasībām, gan produkcijas atbilstošai pielāgošanai eksportam. Tāpat misijas lielākā vērtība, nenoliedzami, ir vietējo konsultantu nodrošinātās tikšanās ar konkrētam uzņēmumam interesējošiem un aktuāliem partneriem, kas ļauj veiksmīgi izvērst arī turpmāko sadarbību,” norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītāja Anna Daudziņa.

Vienlaikus pārtikas tirdzniecības misijas laikā 18. februārī Latvijas EXPO paviljonā notiks arī B2B tīklošanās pasākums, kurā Latvijas uzņēmumi varēs satikt citus uzņēmējus no visas pasaules, kuri tobrīd apmeklēs izstādi “EXPO 2020 Dubai”.

Savukārt Latvijas dizaina, aksesuāru, modes, interjera un mākslas objektu ražotāju tirdzniecības misijā Latviju pārstāvēs tādi uzņēmumi kā “Sofia Riga” (juvelierizstrādājumi), “PrintArt” (koriģējošais apģērbs), “RIPA” (modes preces), Radošā darbnīca “LM” (tekstilizstrādājumi), “Aretai” (skandas), “RO STUDIO” (rotaslietas), “Vaidava Ceramics” (dizaina trauki), “Etna Design” (īpaša dizaina iekaramie grozi), “VASKALA” (ādas izstrādājumi), “LITE candles” (smaržsveces).

“Uzņēmumi, kuri dosies šajā tirdzniecības misijā, ir ļoti dažādi gan pēc darbības profila, gan pieredzes un apgrozījuma. Daļai no tiem jau ir pieredze Tuvo Austrumu tirgū, jo iepriekš jau vairākkārt esam organizējuši nacionālos stendus dizaina izstādēs Dubaijā. Bet tikpat atšķirīgi ir arī potenciālo sadarbības partneru un klientu profili, kurus uzrunājam. Daļa uzņēmumu tiksies ar veikalu ķēdēm un dizaina konceptveikaliem, bet tāpat mūsu redzeslokā ir arī viesnīcas un SPA centri, kam varam piedāvāt gan tekstilizstrādājumus, gan mēbeles. Tā kā Tuvo Austrumu reģionā joprojām strauji attīstās būvniecība, interjera iekārtojums ar tam atbilstoša dizaina priekšmetiem un mēbelēm ir ļoti aktuāls, tādējādi Latvijas uzņēmumiem ir labas izredzes atrast sev atbilstošu nišu. Uz Dubaiju uzņēmēji brauks arī ar tādiem piedāvājumiem kā dizaina trauki, ekskluzīvas rotaslietas un augstas kvalitātes elektroakustiskās skaņu pastiprinošās iekārtas – skandas,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas vecākā projektu vadītāja Zane Biteniece.

Lai nodrošinātu uzņēmumiem pēc iespējas precīzāk mērķētas tikšanās ar potenciālajiem partneriem un nepaļautos uz nejaušību, LIAA izmanto konsultanta pakalpojumus, kas katram uzņēmumam piedāvājis 20 kontaktus atbilstoši uzņēmumu interesēm un profilam, un katrs uzņēmums izvēlējies piecus, ar kuriem turpinās sarunas tirdzniecības misijas laikā.

Uzņēmuma “VAIDAVA CERAMICS” vadītājs un līdzīpašnieks Miks Balodis norāda, ka dalībai tirdzniecības misijās ir būtiska loma eksporta tirgus apgūšanā: “Mēs ļoti labi apzināmies AAE un Tuvo Austrumu tirgus potenciālu un arī specifiku. Šis tirgus ir pavisam citāds, nekā esam pieraduši redzēt Eiropā. Tāpēc mums jābūt gataviem tam pielāgot arī mūsu līdzšinējās tirgus apgūšanas stratēģijas un taktikas. Lai arī līdz šim allaž esam bijuši elastīgi un atvērti dažādiem tirgiem, par savu lielāko priekšrocību uzskatām tieši mūsu produktus – augstas kvalitātes, ilgtspējīgi un funkcionāli dizaina trauki. Kopumā esam noskaņoti optimistiski un šīs misijas laikā arī ceram īstenot savu pirmo sadarbību.”

Savukārt uzņēmuma “Aretai”, kas ražo augstas kvalitātes skandas (skaļruņu sistēmas), īpašnieks Jānis Irbe īpaši novērtē tirdzniecības misiju sniegtās iespējas ar potenciālajiem sadarbības partneriem tikties klātienē un uzsver to būtisku lomu produkcijas pilnvērtīgā iepazīšanā: “Mūsu produkts piedāvā izcilu pieredzi: augstas kvalitātes skaņu un izsmalcinātu dizainu. Šīs īpašības balstās mūsu Northern Sound koncepcijā — formas un skaņas tīrība, minimālisms un sabalansētība. Lai potenciālais sadarbības partneris to visu patiesi redzētu, dzirdētu un izjustu, klātesamība spēlē ļoti lielu lomu. Tieši tāpēc, lai arī mūsdienās ir iespējas visu īstenot attālināti, mūsu gadījumā konkrētā produkta iepazīšana un izvērtēšana ir salīdzināma ar restorāna apmeklējumu – to vislabāk pieredzēt klātienē, nevis pasūtīt ar piegādi.  Mums ir svarīgi potenciālos sadarbības partnerus satikt personīgi, iepazīt viņu telpas un showroom klātienē, lai abpusēji varam novērtēt sadarbības iespējas un potenciālu. Turklāt dalība šādās misijās ir arī laba iespēja precizēt katra tirgus specifiskās nianses un kontekstu. Uzņēmumam šī ir jau otrā misija Apvienoto Arābu Emirātos, un šoreiz vēlamies vairāk orientēties uz jaunu sadarbību izveidi ar dizaina preču veikaliem un izplatītājiem, kā arī nostiprināt jau izveidotos kontaktus ar audio izplatītājiem.”

Pasaulē vispieprasītākajā pārtikas izstādē arī Latvijas ražotāji

Izstāde “Gulfood”, kas ir viena no pasaulē vispieprasītākajām pārtikas izstādēm Austrumu reģiona tirgus apgūšanai, norisināsies līdz 17. februārim. Tās ietvaros Latvijas pārtikas ražotāji savu produkciju piedāvās jau devīto gadu. Šogad 21 izstādes zālē tiksies vairāk nekā 4000 dalībnieku no vairāk nekā 120 pasaules valstīm. Paralēli izstādei norisinās arī konferences un prezentācijas, kuras vada godalgoti šefpavāri, uzņēmumu un valdību vadītāji. Izstādi apmeklē ražotāji un tirgus pārstāvji gan no Tuvajiem un Tālajiem Austrumiem, gan Āfrikas, Dienvidamerikas, Austrālijas un Eiropas.

“Izstāde “Gulfood” apvieno dažādu interešu apmeklētājus, tomēr var teikt, ka ik gadu pieaug izstādes apmeklētāju interese tieši par kvalitatīviem, veselīgiem produktiem, kā arī vēlme par tiem attiecīgi maksāt. Salīdzinot dažādu valstu ražotājus, varu teikt, ka Latvijas ražotāju produktu klāstā vienmēr ir kvalitatīvi pārtikas produkti! Un ja mūsu ražotājs spēj iekļauties austrumu tirgotāju uzvedības kultūrā, izturēt ikdienišķās “cenu kaujas”, tad viņam ir jābūt “Gulfood” un jāstrādā ar “augsto cenu” klientiem. Mūsu tā saucamiem lielajiem un vidējiem ražotājiem ir salīdzinoši mazs ražošanas apjoms, tāpēc viņi ir elastīgi arī savu kvalitatīvo produktu ražošanas pielāgošanai attiecīgā tirgus klienta, t.i. austrumu, garšām un konsistencei,“ norāda Zemkopības Ministrijas Nacionālo kopstendu projekta vadītāja Dr.oec. Daina Saktiņa.

Vienlaikus Daina Saktiņa uzsver, ka Latvijas uzņēmēji arī allaž izceļas ar savu produkciju tieši inovāciju jomā: “To pierāda katra izstāde, kurā piedalās Latvijas ražotāji. Pēdējos trīs gados katrā no “Gulfood” izstādēm Latvijas ražotāji plūkuši laurus Inovāciju balvas konkursos. Arī šogad – 8 nominācijas ar 4 produktu finālistiem katrā – 2 nominācijās ir mūsējie. Konkursa komisija katru gadu no daudzajiem iesniegtajiem produktiem finālistu pulciņā iekļauj arī Latvijas ražotāju produktus. Bio un inovācija ir Latvijas pārtikas ražotāju šodienas un nākotnes standarts un ikdiena.”

No Latvijas izstādē “Gulfood” šogad piedalīsies tādi uzņēmumi kā SIA “Markol”, SIA “Felici”, SIA “King Coffe Service”, SIA Cannelle Bakery, SIA “GPU Nākotne”, SIA “Pernes L”, SIA “Premium Chocolate”, AS “Tukuma piens”, AS “Smiltenes piens”, AS “Jaunpils pienotava”, AS “Dobeles dzirnavnieks”, AS “Balticovo”, SIA “Rāmkalni Nordeco”, AS “Serenes piens”.

Pasaules izstāde EXPO 2020 notiek no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam. Papildu informācija par Latvijas dalību izstādē EXPO 2020 pieejama šeit: https://www.expo2020.lv/.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Informē par Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas progresu

Pirmdien, 14. februārī Finanšu ministrijas pārstāvji piedalījās ceturkšņa tiešsaistes sanāksmē ar Eiropas Komisiju (EK), informējot par Latvijas Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas progresu, kas līdz 2026. gada augustam paredz Latvijā veikt investīcijas ar ES finansējumu 1,82 miljardi eiro.

“Līdz šim brīdim Latvijā ir sasniegts būtisks progress gan AF plānā noteikto investīciju, gan reformu jomā – ir izpildīta lielākā daļa no pirmajiem deviņiem sasniedzamajiem rādītājiem, un atbildīgās nozaru ministrijas veic aktīvu darbu, lai līdz ar pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanu EK tiktu izpildīti arī atlikušie,” uzsver finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis. Vienlaikus arī atzīmē, ka Latvijas AF plānā ir iekļauti ambiciozi un politiski jutīgi mērķi, kā dēļ darbs pie vairākām reformām ir diezgan sarežģīts un prasa nopietnas un laikietilpīgas politiskās diskusijas. 

I.Dālderis arī informē, ka līdz šī gada beigām atbildīgās nozaru ministrijas plāno uzsākt investīcijas jeb projektu atlases visās AF plānā noteiktajās jomās par aptuveni 80% no kopējā AF finansējuma. Pašlaik jau noris darbs pie normatīvās bāzes izstrādes 33 (no kopā 77) investīciju pasākumiem, daļa no tiem jau nosūtīti apspriešanai EK.  

Saskaņā ar ES prasībām katrai dalībvalstij noteiktos termiņos EK ir jāiesniedz maksājumu pieprasījumi. Pieprasītais maksājums tiek ieskaitīts valsts budžetā ar nosacījumu, ja izpildīti un sasniegti konkrēti AF plānā noteikti mērķi un rādītāji gan reformu, gan investīciju veidā. Latvijai pirmais maksājuma pieprasījums 231 miljona eiro apmērā EK jāiesniedz šī gada 2. ceturksnī, esot izpildītiem pirmajiem deviņiem AF plānā paredzētajiem rādītājiem likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās.

Noteiktais laika grafiks Latvijai paredz iesniegt maksājuma pieprasījumu EK reizi gadā, kas kopumā ir seši maksājumi līdz 2026. gada augusta beigām, kopā izpildot 214 rādītājus jeb AF plānā noteiktus atskaites punktus un mērķus.

Tāpat līdz 2022. gada 30. aprīlim Latvijai EK arī jāsniedz AF plāna progresa pusgada ziņojums. FM regulāri reizi pusgadā informēs arī Ministru kabinetu par AF ieviešanas jautājumiem.

Starp Latvijas izpildītajiem rādītājiem nevienlīdzība mazināšanas jomā minama likuma par īrnieku un izīrētāju tiesību līdzsvarošanu stāšanās spēkā, kas kā rādītājs ietverts Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajam pasākumam par Finansēšanas fonda izveidi zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Tāpat arī izpildīts rādītājs Izglītības un Zinātnes ministrijas pārziņā esošā pasākuma ietvaros, definējot kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus attiecībā uz minimālo izglītojamo skaitu un infrastruktūras pieejamību ar mērķi sakārtot vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu.

Likuma varas, tai skaitā ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanas jomā starp jau izpildītajiem rādītājiem minama kritēriju pieņemšana riskantu tirgus sektoru, klientu un pirkumu noteikšanai ar mērķi uzlabot iepirkumu kvalitāti un mazināt nepietiekamas konkurences un nekvalitatīvi sagatavotas dokumentācijas riskus, kas ir FM pārziņā.  Tāpat arī izpildīts Iekšlietu ministrijas pārziņā esošs rādītājs, kas paredz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumu stāšanos spēkā.

Savukārt digitālās transformācijas jomā starp izpildītājiem rādītājiem ir Satiksmes ministrijas atbildībā esošā vienota modeļa pieņemšana “pēdējās jūdzes” attīstībai. Ņemot vērā digitālās transformācijas procesu sabiedrībā, kā arī pandēmijas rezultātā  pieaugošo nepieciešamību veikt dažādus procesus (tostarp, izglītības jomā) attālināti, “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstībai ir ļoti būtiska ietekme uz plašu sabiedrību, jo paredzēts nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumus ar ievērojami uzlabotu datu pārraides ātrumu ļoti lielam apjomam datu. Tāpat arī apstiprināts MK noteikumu projekts par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību, ar šo izpildot AF plānā noteiktā pasākuma „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajiem skolēniem un izglītības iestādēs” atskaites punktu.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Finanšu ministrija 2022. gadam prognozē ekonomikas izaugsmi 4,0% apmērā

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2022.-2025. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2025. gadam. Atbilstoši aktualizētajām prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2022. gadā palielināsies par 4,0%, bet 2023. gadā ekonomikas izaugsme prognozēta 3,9% apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, 2021. gada jūnijā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir samazināta par vienu procentpunktu, bet 2023. gadam IKP pieaugums prognozēts par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados – 2024. un 2025. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam 3,4% apmērā.

2021. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme, pēc provizoriskā novērtējuma, ir sasniegusi 4,7%, un ekonomikas atgūšanās no Covid-19 krīzes bijusi būtiski straujāka un sākusies ātrāk, nekā tika prognozēts pagājušā gada jūnijā. Tas arī noteicis zemākus 2022. gadā sagaidāmos IKP pieauguma tempus, ko nedaudz pazeminājuši arī šā gada pirmajā ceturksnī joprojām pastāvošie ierobežojumi atsevišķu pakalpojumu nozaru darbībai. Tomēr līdz ar ārkārtējās situācijas beigām un pilnu ekonomiskās darbības atjaunošanos 2022. gadā sagaidāms spēcīgs privātā patēriņa pieaugums, sasniedzot 5,3%, ko gan nedaudz būs ierobežojusi iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās straujā cenu pieauguma rezultātā. Ekonomikas izaugsmi šogad nodrošinās arī spēcīgais investīciju pieaugums 7% apmērā, ko veicinās Eiropas Savienības finansēto projektu realizācija, kamēr eksporta pieaugums būs nedaudz lēnāks nekā pērn, veidojot 4%. To ietekmēs lēnāka ekonomikas izaugsme pasaulē un Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kur ekonomikas atgūšanās pērn tāpat kā Latvijā notikusi straujāk nekā iepriekš sagaidīts, un 2022. gadā izaugsmi palēnina arī Covid-19 jaunā omikrona varianta izplatība, piegāžu ķēžu traucējumi un augošās cenas.

Gada vidējo inflāciju 2022. gadam FM prognozē 6,2% līmenī, tai palielinoties no 3,3% pagājušajā gadā. Augsto inflācijas līmeni šogad, tāpat kā 2021. gada otrajā pusē, noteiks strauji pieaugušās energoresursu cenas, kas arvien vairāk sāks atspoguļoties citu preču un pakalpojumu cenās. Gada pirmajā pusē inflācija saglabāsies augstā 7-8% līmenī, kamēr gada otrajā pusē, energoresursu cenām stabilizējoties, kopējais patēriņa cenu pieaugums kļūs lēnāks un 2023. gadā gaidāma inflācijas līmeņa pazemināšanās līdz 3,1%. Nākamajos divos gados inflācija turpinās pazemināties, līdz 2025. gadam stabilizējoties 2% līmenī.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc straujā ap 10% pieauguma 2021.gadā, šogad turpinās salīdzinoši strauji palielināties, ko noteiks ierobežotais darbaspēka piedāvājums un augošās cenas. Vienlaikus līdz ar lēnāku valsts izdevumu pieaugumu algu kāpums sabiedriskajā sektorā kļūs lēnāks, un kopējais vidējās darba samaksas pieaugums valstī prognozēts 7,5% līmenī. Nākamajos gados algu pieauguma temps turpinās pakāpeniski pazemināties, laika posmā līdz 2025. gadam pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam, un stabilizēsies 5% līmenī. Bezdarba līmenis turpinās samazināties iepriekš prognozētajā tempā, 2022. gadā noslīdot līdz 6,9% un 2023. gadā tālāk pazeminoties līdz 6,5%, kamēr tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits atjaunosies nedaudz lēnāk nekā iepriekš prognozēts, pandēmijas seku ietekmē mazinoties iedzīvotāju iesaistei darba tirgū un nedaudz straujāk sarūkot ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam.

FM prognozes par ekonomikas attīstību tuvākā gada laikā ir nedaudz piesardzīgākas, taču kopumā ļoti tuvas Eiropas Komisijas (EK) 10. februārī publiskotajām prognozēm, kas paredz, ka Latvijas IKP 2022. gadā palielināsies par 4,4% un 2023. gadā – par 3,8%. Vienlaikus EK 2022. gadam Latvijai prognozējusi nedaudz lēnāku patēriņa cenu pieaugumu nekā FM, gada vidējo inflāciju paredzot 5,9% apmērā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Ekonomiskās izaugsmes riski pašlaik ir vairāk lejupvērsti, un negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju reģionā, Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanu, kā arī augošajām energoresursu cenām, kas var negatīvāk ietekmēt kopējo patēriņa cenu līmeni un ierobežot ekonomikas izaugsmi.

Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Starptautiskā Valūtas fonda, EK, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2022. gada 11. februārī  ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz EK Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.

Ar pilnām FM makroekonomisko rādītāju prognozēm var iepazīties mājaslapā

Kategorijas
Tehnoloģijas un iekārtas Uzņēmējdarbība

Finanšu ministrs paraksta deklarāciju par Eiropas mēroga tehnoloģiju uzņēmumu finansēšanas fonda “Scale-Up Europe” iniciatīvu

Otrdienas, 8. februāra, vakarā finanšu ministrs Jānis Reirs parakstīja kopīgu dalībvalstu deklarāciju par Eiropas mēroga investīciju fonda “Scale-Up Europe” izveidi, lai veicinātu ieguldījumus straujai izaugsmei gatavos jaunuzņēmumos.  

“Finansējuma pieejamība un kapitāla tirgus attīstība uzņēmējdarbības izaugsmes paātrināšanai Latvijā ir ļoti aktuāla tēma, tādēļ mūsu valsts atbalsta iniciatīvu par Eiropas mēroga fonda izveidi ar kapitālu 10 miljardu eiro apmērā. Tas palielinās piekļuvi finansējumam un veicinās inovatīvu tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmi Eiropā un Latvijā,” atzina finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Scale-up Europe” fonds veiks ieguldījumus dalībvalstu nacionālajos fondos, kas tieši ieguldītu uzņēmumu sākotnējos publiskajos piedāvājumos, kad tiek piedāvātas akcijas privātajiem investoriem biržā. Šādi atbalstot privāto investīciju piesaisti, fonda izveide stiprinās kopējo finanšu ekosistēmu.  Eiropas mērogā un arī Latvijā ir konstatēta finanšu tirgus nepilnība, uzņēmumiem saskaroties ar grūtībām piesaistīt institucionālos investorus (bankas, ieguldījumu fondi, pensiju fondi). Līdz ar to ir kavēta uzņēmumu izaugsme un pāreja no privātā kapitāla uz biržas mērogu. Dalībvalstu fondi ir izveidoti vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemēram Somijā, Čehijā, Ungārijā un arī citur pasaulē, piemēram, ASV.

Francijas prezidentūras rosinātā deklarācija ir starta šāviens, un plānots, ka līdz šī gada septembra beigām būs iezīmētas skaidrākas “Scale-Up Europe” fonda aprises, panākot vienošanās par fonda pārvaldību, (finanšu) iemaksām un operacionālām detaļām.

Šāda veida fonds ir interesants Latvijai – tas atbilst mūsu iestrādēm par Baltijas mēroga fonda izveidi un potenciāli varētu ieguldīt līdzekļus Baltijas fondā. Ministru kabinets 2021. gada 24. augustā izskatīja informatīvo ziņojumu “Par Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi”.

Deklarācijas parakstīšana ir nozīmīgs solis ceļā uz dinamiskāku Eiropas jaunuzņēmumu un tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu, un šī iniciatīva ļaus palielināt Eiropas ekonomikas un tehnoloģiju uzņēmumu konkurētspēju pasaulē.

Deklarāciju parakstīja 16 dalībvalstu – Francijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Grieķijas, Spānijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Austrijas, Portugāles, Rumānijas, Somijas un Zviedrijas – ministri.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

Aktivitātes būvniecībā 2021.gadā sarūk

Būvniecības produkcijas apjomi 2021.gada 4.ceturksnī gada griezumā saruka par 11%. Ēku būvniecības apjomu samazinājums bija 8,6%, salīdzinot ar 2020.gada 4.ceturksni. Šajā periodā inženierbūvniecības un specializēto būvdarbu apjomi bija attiecīgi par 17,7% un 6,9% mazāki.

Nozares aktivitātes 2021.gadā kopumā samazinājās par 6,2%. Negatīvi izaugsmes rādītāji ir gandrīz visos gada ceturkšņos, izņemot 2. ceturksni ar nelielu pieaugumu. 1.ceturkšņa sarukumu var skaidrot ar bāzes efektu (būvniecībai labvēlīgo netipiski silto 2020.gada ziemu), 2.pusgada abu ceturkšņu – kā pieprasījuma samazinājumu būvniecības izmaksu globālā pieauguma dēļ, īpaši būtiski pieaugot kokmateriālu un metālu cenām. Tādejādi sabremzējās gan aktivitātes esošo projektu īstenošanā, gan jaunu projektu uzsākšanā.

Samazinājums vērojams visās būvniecības pamatgrupās. Ēku būvniecības apjomi 2021.gada samazinājās visvairāk – par 10,5%. Dzīvojamo māju būvniecība turpināja attīstīties, savukārt nedzīvojamo ēku būvniecība saruka. To var skaidrot ar privāto investoru nogaidošo nostāju attīstīt komerciālos objektus Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Inženierbūvniecības produkcijas apjomu samazinājuma temps 2021.gadā bija 5%. Šajā pamatgrupā vienīgais segments ar pozitīvu izaugsmi bija pārējā inženierbūvniecība, kuru veido hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificēta inženierbūvniecība.

Specializētie būvdarbi 2021.gadā saruka par 2,7%, salīdzinot ar 2020.gadu. Samazinājums vērojams visos pamatgrupas segmentos, izņemot nelielu pieaugumu būvdarbu pabeigšanas segmentā, kurā ietilpst apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi, un līdzīgi darbi.

Analizējot izsniegto būvatļauju skaita dinamiku, redzama pozitīvāka aina. 2021.gadā izsniegto būvatļauju skaits pieauga, salīdzinot ar 2020.gadu. Tika izsniegtas 4972 būvatļaujas, kas par 3,2% pārsniedz iepriekšējā gada rādītāju. Būvatļaujās paredzamās platības pieaugums temps ir lielāks, 2021.gadā tas bija par 26,6% lielāks kā 2020.gadā.

Sagaidāms, ka šogad būvniecības nozare atgriezīsies pie izaugsmes. To ietekmēs vairāki faktori kā nozares un pasūtītāju spēja adaptēties Covid-19 izsauktajām tendencēm būvmateriālu piegāžu un cenu jomā, gan ES struktūrfondu jaunā perioda un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu īstenošanas uzsākšana.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

VARAM turpina augstas gatavības pašvaldību investīciju programmu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais noteikumu projekts “Kārtība, kādā piešķiramas un izlietojamas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām”. MK noteikumi ir izstrādāti, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām, sekmētu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, dodot iespēju saņemt valsts budžeta mērķdotāciju augstas gatavības investīciju projektu īstenošanai, kas nodrošina pilnvērtīgu un pieejamu pašvaldību pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem, kā arī  veicina klimatneitrālas ekonomikas mērķu sasniegšanu. Kopējais valsts budžeta finansējums augstas gatavības investīciju projektiem paredzēts 36,3 milj. eiro apmērā.

Ministrs Artūrs Toms Plešs: “Ņemot vērā, ka pašvaldību finansiālie resursi investīcijām ir ierobežoti, kā arī saglabājas Covid-19 radītās krīzes ietekme uz pašvaldību ekonomisko attīstību un turpmākām iespējām veicināt attīstību, ir nepieciešams ilgtermiņa papildu atbalsts, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti, atbalstītu pašvaldību uzņēmējdarbību un veicinātu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Ministrija redz no pašvaldību puses augstu pieprasījumu investīciju projektu īstenošanai, līdz ar to  arī šogad tiek turpināta pašvaldību investīciju programma.” 

Pašvaldības varēs pieteikties mērķdotācijai investīciju projektu īstenošanai, iesniedzot VARAM investīciju projektu pieteikumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem mērķiem. Proti, pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta vai pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, vai arī papildinošie investīciju projekti 2021.gada konkursā apstiprinātajiem pašvaldību investīciju projektiem, kuri tiek īstenoti 2021.-2022.gadā.

2022.gadam piešķirtais valsts budžeta finansējums ir 36,3 milj. eiro apmērā. Piesakoties atbalsta saņemšanai, jāņem vērā, ka pašvaldībām pieejamais valsts budžets ir ne mazāk kā 100 000 eiro un ne vairāk kā  2 000 000 eiro vienam investīciju projektam. Vienlaikus viena pašvaldība var iesniegt vairākus projektus, nepārsniedzot kopējo valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru 2 000 000 eiro.

Tāpat pašvaldībām ir jānodrošina līdzfinansējums ne mazāk kā 15% apmērā no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajam gadam plānotā ieguldījumu apjoma, kā arī investīciju projektā jāapliecina valsts budžeta finansējumam izmantošana vismaz 65% apmērā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Noteikumu projekts ir izstrādāts pēc VARAM iniciatīvas un tas balstās uz 2021.gadā uzsākto pašvaldību augstas gatavības investīciju projektu atbalsta programmu, kuras mērķis ir sekmēt administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā pašvaldību augsto pieprasījumu investīciju projektu īstenošanai, bija nepieciešams noteikt kārtību, kādā izlietojams plānotais valsts budžeta finansējums 2022. gadam, un kas būtu izmantojama kā kārtība arī turpmākajos gados.

Pašvaldības projektu pieteikumus varēs iesniegt 30 dienu laikā no šo noteikumu stāšanās spēkā.

Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība

2021. gadā preču eksportam vērojama strauja izaugsme

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 35,2%. Preču importa vērtība decembrī gada griezumā pieauga par 18,3%. Tirdzniecības deficīts decembrī sastādīja 3 procentus.

“Mūsu uzņēmēji pat visgrūtākajos ierobežojumu apstākļos ir raduši inovatīvus risinājumus eksporta audzēšanai. Mazinot ierobežojumus un atbalstot mūsu uzņēmējus,   ir paredzams eksporta pieaugums arī turpmāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

2021. gada decembrī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt visās preču pamatgrupās. Gandrīz trešdaļu no eksporta vērtības pieauguma nodrošināja minerālo produktu eksporta vērtības kāpums. Ievērojami auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī mehānismu un ierīču eksports. Savukārt neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija dzērienu, graudaugu kultūru elektroierīču un iekārtu eksporta vērtības samazinājumam.

Decembrī, vēl straujāk kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksports uz ES valstīm – par 55,2%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, graudaugi), Igauniju (minerālie produkti), Poliju (dzelzs un tērauds, koksne), Zviedriju (dzelzs un tērauda izstrādājumi, mēbeles), Vāciju (ķīmiskie produkti, mehānismi), Spāniju (graudaugi) un Somiju (minerālie produkti, dzelzs un tērauda izstrādājumi).

Eksporta pieaugums par 8,5% bija vērojams arī uz NVS valstīm. Straujāk pieauga eksporta vērtība uz Ukrainu (mēslošanas līdzekļi un mehānismi) un Baltkrieviju (optiskās ierīces, plastmasas izstrādājumi, farmācijas produkti).

Decembrī nedaudz pieauga eksports arī uz pārējām valstīm – par 0,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Turciju (dzelzs un tērauds), ASV (mehānismi) un Norvēģiju (mēbeles, dārzeņi, graudaugi).

Preču importa vērtības pieaugumu decembrī gada griezumā veicināja gandrīz visas preču pamatgrupas, jo īpaši – minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces un mehānismi, ierīces un elektroiekārtas, savukārt būtiski samazinājās satiksmes līdzekļu imports.

Kopumā 2021. gadā eksporta vērtība pārsniedza pagājušā gada rādītāju par 24%. Lielākā pozitīvā ietekme eksporta pieaugumā bija koksnei un tās izstrādājumu, minerālo produktu un dzelzs un tērauda preču grupām. Savukārt, preču imports 2021. gadā bija par 28,2% lielāks nekā pirms gada. To veicināja minerālo produktu, dzelzs un tērauda, lidaparātu un to daļu, koksnes un tās izstrādājumu un mehānismu un ierīču importa vērtības pieaugums.

Pieprasījums noieta tirgos ir stabils un tas vieš cerību, ka arī šogad eksports turpinās augt. Tomēr joprojām augstā nenoteiktība par Covid-19 globālo izplatību, kā arī augstās energoresursu cenas var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmes tempu.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Uzņemtais kurss Latvijas kapitāla tirgus attīstībā jāturpina

2022. gada 9. februārī, notika Latvijas kapitāla tirgus forums 2022 “Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja”, kuru rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un kurā tika diskutēts par Latvijas kapitāla tirgus izaicinājumiem un attīstības iespējām, ieskicējot turpmāk paveicamos soļus.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, iepazīstinot ar Eiropas Savienības stratēģiju vietējo un reģionālo kapitāla tirgu attīstībai un integrācijai, akcentēja: “Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tai skaitā – mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai. Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē.”

Foruma atklāšanā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra: “Mēs visi labi saprotam, kas ir Latvijas kapitāla tirgus, un kāpēc tā attīstība ir svarīga, bet jautājums, kā to veicināt un kas līdz šim nav darīts, lai tas notiktu. Manuprāt, viens milzu resurss, kas līdz šim nav izmantots, ir valsts kapitālsabiedrības. Šobrīd valdībā notiek darbs, lai apzinātu valsts kapitālsabiedrības, kuras varētu izmantot fondu biržu papildu finanšu kapitāla piesaistei, tādējādi iedzīvinot Latvijas kapitāla tirgu. Es aicinu arī uzņēmējus skatīties, kā attīstīt savu uzņēmējdarbību ne tikai ar bankas aizdevumiem, bet arī caur kapitāla tirgu.  Šādā veidā mēs attīstīsim mūsu uzņēmumus, ekonomiku un padarīsim mūsu valsti stiprāku nākotnē.”

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile foruma atklāšanā iepazīstināja ar paveikto “10 soļu programmas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai” ieviešanā un turpmākajiem darbiem, kas paveicami emitentu iespēju paplašināšanai, ieguldītāju aktivitātes veicināšanai un valsts sektora atbildībā esošo procesu pilnveidei. S.Purgaile, runājot par nākotnē paveicamo, akcentēja: “Latvijas kapitāla tirgus attīstība ir viena no FKTK prioritātēm un mēs, aktīvi uzrunājot un iesaistot partnerus, turpinām darbu, lai jau pēc iespējas drīz šajā segmentā piedzīvotu straujāku izaugsmi.”

Foruma pirmajā daļā FKTK padomes locekļa Ģirta Rūdas vadībā tika diskutēts par Latvijas uzņēmumu ambīcijām kapitāla piesaistei. Diskusijas laikā tika secināts, ka publiskie kapitāla tirgi, jo īpaši sākotnējais publiskais piedāvājums, varētu nodrošināt finansējumu ambicioziem valsts kapitālsabiedrību paplašināšanās projektiem, dot papildus stimulu valsts kapitālsabiedrībām pielāgoties ilgtspējas riskiem, kā arī atrisināt vairumu korporatīvās pārvaldības izaicinājumu.

Foruma otrajā daļā tika vērtētas alternatīvās iespējas uzņēmumu izaugsmei. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sniedza ieskatu, kā finansēsim investīcijas Latvijā. Rezumējot paneļdiskusijā “Kā uzņēmumam izvēlēties piemērotāko izaugsmes sekmēšanas veidu?” pārrunāto, tās moderators – “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons uzsver: “Obligāciju emisijai ir vairākas būtiskas priekšrocības. Tā ir iespēja ambicioziem augošiem uzņēmumiem iegūt finansējumu ārpus banku sektora, ar nosacījumiem, kas ir vieglāki nekā banku kredītam.  Tāpat tas ir samērā vienkāršs un lēts process. Savukārt riska kapitāla pievienotā vērtība ir papildus kapitāla iegūšana un investoru iesaiste uzņēmumu attīstības un vērtības pieauguma veicināšanā, un bieži vien šāda iesaiste rada iespēju piekļūt kapitāla tirgiem un turpināt izaugsmi jau citā līmenī.” 

Trešajā foruma daļā eksperti iepazīstināja ar dažādu uzņēmumu pieredzi un diskutēja, vai ilgtspēja ir iespējama visās jomās. FKTK padomes locekle  Kristīne Černaja-Mežmale, apkopojot ekspertu teikto, uzsver: “Ilgtspējīgas finanses kļūst par neatņemamu daļu ieguldījumu procesā. Uzņēmumiem ir jāapzinās savi pienākumi šajā jomā un jārīkojas, lai pilnveidotos. Tādējādi uzņēmumi veicinātu investoru iesaisti un aizsardzību, vienlaikus nodrošinātu tirgus attīstību un integritāti.”

Foruma mērķis ir veicināt ekspertu diskusijas un institūciju sadarbību, lai attīstītu Latvijas kapitāla tirgu un pēc iespējas plašāk izmantotu tā potenciālu. Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējo un ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā, paver plašas iespējas vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem piesaistīt finanšu resursus, kā arī investoriem sniedz iespēju ieguldīt Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Latvijas kapitāla tirgus foruma 2022 prezentācijas un videoieraksts skatāms šeit: https://www.fktk.lv/mediju-telpa/latvijas-kapitala-tirgus-forums-2022/foruma-video-ieraksts-un-prezentacijas

FKTK izstrādātā 10 soļu programma Latvijas kapitāla tirgus attīstībai pieejama šeit: https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2021/01/10_soli_LKT_attistibai_LV.pdf

Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība

Straujš eksporta pieaugums 2021. gadā apliecina preču eksportētāju noturīgo konkurētspēju

2021. gadā Latvijas preču eksporta pieaugums bija straujākais šajā desmitgadē, neskatoties uz pandēmiju un ieviestajiem ierobežojumiem, loģistikas traucējumiem un atsevišķu izejvielu deficītu. Pērn preču eksporta vērtība palielinājās vidēji par 24,0%, sasniedzot 16,5 miljardus eiro un augstāko eksporta vērtību gada ietvaros, kopš tiek apkopoti ārējās tirdzniecības statistiskas dati. Zīmīgi, ka straujš eksporta vērtības kāpums bija vērojams praktiski visa pagājušā gada garumā un pieaugums bija visās preču grupās. Tas nozīmē, ka eksporta kāpums bija visaptverošs un ārējā pieprasījuma uzlabojumu izjūt visas apstrādes rūpniecības apakšnozares.

Straujš preču eksporta pieaugums vērojams ne tikai Latvijā, bet praktiski visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tomēr Latvija ierindojas valstu grupā ar straujāko preču eksporta kāpumu. Līdzīga situācija bija arī 2020. gadā kopumā, liecinot par Latvijas preču eksporta noturīgo konkurētspēju. Eksporta kāpumu gan Latvijā, gan arī ES kopumā noteica labvēlīgā ārējā vide un straujāka nekā iepriekš prognozēts pasaules ekonomikas izaugsme pēc pandēmijas sākuma. Atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda datiem, pasaules iekšzemes kopprodukts 2021. gadā palielinājās par 5,9% pretstatā 3,1% kritumam 2020. gadā.

Vēl viens faktors, kas veicināja preču eksporta kāpumu nominālā izteiksmē pērn, bija izejvielu cenu pieaugums, ko ietekmēja  straujāka pasaules ekonomikas atkopšanās, kā arī ieviestie ierobežojumi koronovīrusa izplatības mazināšanai, negatīvi ietekmējot ražošanas jaudas un piegādes ātrumu. Tādējādi, piedāvājums atkopās lēnāk nekā pieprasījums, radot cenu spiedienu atsevišķās nozarēs. 2021.gadā pasaules biržās strauji pieauga naftas, gāzes, elektroenerģijas, koksnes, metālu un citu izejvielu cenas un tas ir atspoguļojies arī Latvijas ražotāju un eksporta vienības cenās. Reālā izteiksmē jeb izslēdzot cenu ietekmi, Latvijas preču eksporta vērtības kāpums būtu aptuveni 11% jeb uz pusi mazāks nekā faktiskajās cenās.

2021. gada decembrī preču eksporta vērtība palielinājās par 35,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Gan pērnā gada decembrī, gan 2021. gadā kopumā lielāko devumu preču eksporta pieaugumā nodrošināja koksnes un koka izstrādājumu, metālu un to izstrādājumu, naftas un farmācijas produktu straujš eksporta pieaugums. Plašāka informācija par eksporta dinamiku dalījumā pa preču grupām atspoguļota grafikā zemāk.

Sagaidāms, ka arī 2022. gadā preču eksports turpinās savu attīstību, bet pieauguma tempi būs būtiski zemāki nekā pērn. Ekonomikas konfidence ES jeb lielākajam Latvijas tirdzniecības partnerim samazinās trešo mēnesi pēc kārtas, ko negatīvi ietekmēja jaunā Covid-19 paveida izplatība, kā arī augstas energoresursu cenas, radot negatīvu spiedienu uz patēriņu. Konfidences pasliktinājums ES vērojams patērētājiem un pakalpojumu nozarēs, kamēr Latvijas preču eksportam svarīgākajās nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, konfidences radītāji vidēji ES paliek stabili.

Latvijas preču eksports ir veiksmīgi pārvarējis pandēmijas negatīvo ietekmi, kamēr pakalpojumu eksports joprojām to izjūt. Aktuālākie dati par 2021. gada 11 mēnešiem liecina, ka Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība palielinājās vien par 6,0% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 11 mēnešiem. Pakalpojumu eksporta vērtību labvēlīgi ietekmēja telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu, kā arī transporta pakalpojumu eksporta pieaugums. Savukārt, ārvalstu tūristu izdevumu apjoms 2021. gada 11 mēnešos ir samazinājies par 40,9%. Svarīgi atzīmēt, ka šāds kritums ir ļoti straujš, ņemot vērā arī to, ka 2020. gadā ārvalstu tūristu izdevumi samazinājās par 58,5%, būtiski samazinot pakalpojumu eksporta kopējo apjomu.