Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile kļūs par Ekonomikas ministrijas (EM) administrācijas vadītāju, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Pēc FM sniegtās informācijas, EM vadība izteica piedāvājumu Gailei uzņemties ministrijas administrācijas vadītājas amatu, kuru IUB vadītāja pieņēmusi. Šai rotācijai piekrīt arī FM.
EM valsts sekretārs Edminds Valantis aģentūrai atzina, ka viņš uzaicinājis Gaili pievienoties EM administrācijas komandai, ņemot vērā viņas zināšanas un kompetenci.
“Pats amatā esmu neilgu laiku, tāpēc man ir svarīgi izveidot kolektīvu ar spēcīgiem un spējīgiem cilvēkiem. Turklāt patlaban EM administrācijas vadības blokā trūkst cilvēku. Mans uzdevums bija atrast cilvēku, kurš ikdienas darbā spētu sniegt atbalsta funkcijas, risinātu juridiskos jautājumus, lietas, kas saistītas ar iepirkumiem, privatizācijas pabeigšanu, informācijas tehnoloģiju projektu ieviešanu,” atzina Valantis.
Paredzams, ka tuvākajā laikā EM sagatavos nepieciešamos dokumentus Gailes pārcelšanai jaunajā amatā.
Gaile aģentūrai LETA stāstīja, ka viņa IUB ir strādājusi 19 gadus, no kuriem pēdējos deviņus – iestādes vadītājas amatā. Viņa pieņēmusi lēmumu kļūt par EM administrācijas vadītāju, lai uzņemtos jaunos izaicinājumus.
Plānots, ka Gaile IUB vadītājas amatu pametīs 9.oktobrī, bet EM administrācijas vadītājas amatā stāsies 12.oktobrī.
Savukārt FM nākamo IUB vadītāju sākotnēji meklēs savā resorā – tiks meklēts IUB vadītāja amata pretendents, kuram ir atbilstoša izglītība, pieredze un amatam nepieciešamās kompetences.
Ja nākamais IUB vadītājs netiks atrasts FM resorā, tiks rīkots amata konkurss.
Gaile ar valdības lēmumu par IUB vadītāju kļuva 2012.gadā. Viņa strādā IUB no 2002.gada janvāra, proti, no biroja dibināšanas, vispirms Metodoloģijas departamenta vietnieces, vēlāk direktores amatā, nodrošinot metodoloģisko atbalstu iepirkumu veicējiem un piegādātājiem, gatavojot priekšlikumus tiesību aktu grozījumiem, sadarbojoties ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām un nodrošinot biroja darbības plānošanu.
Iepriekš Gaile ir guvusi pieredzi, strādājot FM, kā arī AS “Rīgas starptautiskā autoosta”.
Gaile ir ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā, kā arī bakalaura grādu vadības zinātnē Rīgas Tehniskajā universitātē.
IUB ir Finanšu ministrijas padotības iestāde, kuras darbības mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā.
Kategorija: Valsts pārvalde un pašvaldības
Rīga, 1.jūl. plkst.12 “Zoom” vietnē Latvijas Universitātes (LU) Politikas zinātnes studenti prezentēs pētījumu par Latvijas sabiedrības skatījumu uz Covid-19 pandēmiju, aģentūru LETA informēja LU Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes 1.kursa studenti.
Pēc viņu sniegtās informācijas, pētījumu veido vairāki tematiskie bloki – reprezentatīva sabiedriskās domas aptauja, valsts iestāžu darbība un komunikācija krīzes apstākļos, kā arī mediju komunikācija un dezinformācija pandēmijas apstākļos.
Studenti aptaujāja vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju ar mērķi noskaidrot viņu skatījumu uz valsts pārvaldes darbu krīzes apstākļos, Eiropas Savienības (ES) un NATO atbalstu, kā arī mediju vēstījumiem, ar ko tie sastapušies.
Pētījumā esot noskaidrots, ka aptaujāto latviešu un 51% krievvalodīgo pozitīvi vērtē valsts pārvaldes iestāžu komunikāciju un izmaiņas pakalpojumu pieejamībā. Studenti informēja, ka visvairāk neapmierināto ar komunikāciju bijis starp respondentiem pensijas vecumā.
Kopumā vairums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatot, ka valdība rīkojusies veiksmīgi pandēmijas ierobežošanā, taču vienlaikus uzskata, ka komunikācija varētu būt vēl veiksmīgāka un būtu nepieciešams sniegt plašāku finansiālo atbalstu atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem.
Pētījuma dati liecinot, ka valsts vai pašvaldību sniegtos atbalsta mehānismus izmantojuši vien ap 10% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tie bijuši dīkstāves pabalsti, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai atbrīvojumi no nomas maksas un nomas maksas samazinājumi. Aptauja arī iezīmējusi, ka kopumā Latvijas sabiedrība ir gatava turpināt strādāt un darīt to, kas nepieciešams, lai pārvarētu krīzes.
Pēc studentu paustā, vērtējot ES iesaisti krīzes pārvarēšanā, ap 50% aptaujāto uzskata, ka tā ir pietiekama, tomēr esot novērojama korelācija starp vecumu un viedokli, proti, gados jaunākie uzskata, ka ES iesaiste ir pietiekama, kamēr gados vecāki to vērtē kā nepietiekamu.
Uz jautājumu “kāda ir sadarbība starp valstīm un starptautiskajām organizācijām krīzes pārvarēšanā”, gados jaunāki drīzāk sliecas domāt, ka valstis krīzi pārvar individuāli, kamēr teju puse vecākās paaudzes pārstāvju uzskata, ka ir novērojama sadarbība.
Tāpat atklājies, ka nozīmīgākais informācijas avots iedzīvotājiem krīzē bijusi interneta vide – aptuveni 70% respondentu norādījuši, ka par aktualitātēm uzzina no sociālajiem tīkliem un interneta portāliem. Visbiežāk respondenti kā nozīmīgāko mediju nosaukuši ziņu portālu “Delfi” – to izmantojot 61% latviski runājošo un 78% krievvalodīgo respondentu. Otrajā vietā ierindojās “lsm.lv”, kuru lietojuši 50% latviešu un 22% krievvalodīgo, bet trešajā “tvnet.lv” – to izmantojuši 38% latviešu un 35% krievvalodīgo.
Pēc studentu paustā, Rietumu mediju lietojums arī krīzes apstākļos saglabājies zems – 17% iepazinušies ar “BBC” saturu, 11% – “CNN”, kamēr “Euronews” izmantojuši 13% respondentu.
Studenti atklāja, ka vairāk nekā puse aptaujāto pauduši uzskatu, ka valdība un Pasaules Veselības organizācija varētu neizpaust svarīgu informāciju, taču 27% nedomā, ka notikusi informācijas noklusēšana. Visnegatīvāk noskaņoti ir respondenti 26-35 gadu vecumā, kā arī bezdarbnieki un pašnodarbinātie.
Tāpat atklājies, ka nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto norādīja, ka ir sastapušies ar dezinformāciju vai sazvērestības teorijām saistībā ar Covid-19 krīzi. Visbiežāk ar to cilvēki sastapušies “Facebook”, taču norādījuši arī atsevišķus ziņu portālus kuros viņuprāt tikusi publicēta apšaubāma informācija, klāstīja studenti.
LU Politikas zinātnes studenti informēja, ka pētījuma sadaļā, kurā analizēja valsts iestāžu darbu, apskatītas to institūciju mājaslapas, izvērtēti iepirkumi ārkārtas situācijai. Autori secināja, ka valsts iestāžu mājaslapu kvalitāte ir ļoti nevienmērīga – esot daudz veiksmīgu risinājumu, tomēr ne mazāk daudz ir gadījumu, kad informācija ir nepārskatāma vai nav izvietota pietiekamā apmērā. Gandrīz pusē no 112 pētītajām mājaslapām ir izveidota atsevišķa sadaļa informācijai par darbību ārkārtas situācijā, savukārt informācija par izmaiņām iestāžu darbībā netika publicēta ceturtdaļā mājaslapu.
Vērtējot labu pārvaldību, studenti analizēja informāciju par valsts iepirkumiem krīzes apstākļos. Pētījumā tika apskatītas 13 ministrijas, piecas ministriju pakļautībā esošās iestādes,13 lielākās ar veselības jomu saistītās aģentūras un slimnīcas. Autori konstatēja, ka nestandarta iepirkumi tika veikti – Aizsardzības un Izglītības un zinātnes ministrijās, kā arī 10 iestādēs un slimnīcās, pavēstīja pētījuma veicēji.
Savukārt pētījuma blokā, kas analizēja mediju vēstījumus krīzes apstākļos, apskatīti vietējie un vairāki ārvalstu mediji. Studenti sekoja līdzi politiskajai komunikācijai par Covid-19, kā arī analizēja dezinformāciju un tās avotus. Pētījumā esot konstatēts, ka divi nozīmīgākie dezinformācijas avoti ir Krievija un Ķīna. Vienlaikus, analizējot Latvijas informācijas telpu, secināts, ka Krievija ir vienīgā, kas izplata tieši uz Latvijas auditoriju vērstu dezinformāciju, atklāja studenti.
Pētījumu izstrādājuši Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas 1.kursa studenti profesores Žanetas Ozoliņas, profesores Ivetas Reinholdes un pasniedzējas Sigitas Strubergas vadībā. Studentu projekts ir daļa no plašāka pētījuma par Latvijas iedzīvotāju subjektīvo drošības uztveri, kas ir vairāku gadu projekts, un ko finansē Latvijas Zinātnes padome.
Studenti norādīja, ka pētījuma rezultāti tiks apkopoti grāmatā, kas plašākai sabiedrībai būs pieejama nākamgad.
Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos Valsts policijas (VP) izsludinātajos formastērpu iepirkumos, un šajā lietā iesaistīti VP priekšnieka vietnieki – Normunds Krapsis un Renāte Fila-Roķe.
IDB aģentūrai LETA apstiprināja, ka IDB ir sācis kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu divos VP izsludinātajos iepirkumos, kas saistīti ar VP formastērpu un reprezentācijas un parādes formas tērpu iegādi.
Šajā kriminālprocesā tiek izvērtēta VP amatpersonu iespējama bezdarbība, kā arī iesaistīto uzņēmēju veiktās iespējamās krāpnieciskās darbības, un IDB ir veicis kriminālprocesuālās darbības VP, kā arī vairākos citos uzņēmumos.
Kriminālprocesā par iespējamu krāpšanu VP izsludinātajos iepirkumos ir vairākas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tai skaitā ir aizturētas divas privātpersonas – uzņēmumu pārstāvji.
Patlaban izmeklēšana turpinās par iespējamu krāpšanu un iespējamu bezdarbību.
“IDB izmeklētie un atklātie valsts amatpersonu veiktas kukuļņemšanas gadījumi, dienesta pilnvaru pārkāpumi, kā arī citi veiktie noziedzīgie nodarījumi pēdējo gadu laikā satricina sabiedrību regulāri, un esmu gandarīts, ka IDB izveidotās komandas kompetences un pieredze šādus valsts amatpersonu veiktos noziedzīgos nodarījumus ļauj operatīvi un efektīvi atklāt. Tomēr jāuzsver, ka, atklājot visus noziedzīgos nodarījumus, būtiskākās ir kriminālprocesa izmeklēšanas intereses, tādēļ pašlaik plašāku informāciju par šo sākto kriminālprocesu nevaram sniegt,” norāda IDB priekšnieks Valters Mūrnieks.
VP Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA apstiprināja, ka IDB veicis procesuālās darbības VP telpās.
Ar pašu amatpersonu piekrišanu VP apstiprina, ka procesuālās darbības veiktas arī pie VP priekšnieka vietniekiem – Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieces Filas-Roķes un Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka Krapša.
Abas amatpersonas saistītas ar VP organizētajiem iepirkumiem par jaunā parauga dienesta formastērpu iegādi policijas amatpersonām un iepirkumu par reprezentācijas un parādes formastērpa tehniskās specifikācijas un paraugu izstrādi.
VP rīcībā nav informācijas, ka personām būtu piemērots jebkāds drošības līdzeklis, un tās turpina dienestu.
Lai objektīvi noskaidrotu apstākļus, vai iepirkumu par jaunā parauga dienesta formastērpu iegādēm procesā nav pieļauti pārkāpumi, VP Iekšējā kontroles birojā ir sākta dienesta pārbaude.
Gan VP, gan pašas amatpersonas sadarbojas ar IDB, sniedzot visu nepieciešamo informāciju.
Krapsis aģentūrai LETA apstiprināja, ka IDB viņam piemērojis personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu, taču viņš kategoriski noraida IDB inkriminētās aizdomas.
“Protams man patlaban ir grūti atspēkot IDB paustās aizdomas, jo man vienkārši nav zināms, kādas precīzi it kā nelikumības es būtu veicis. Nenoliegšu, ka IDB paustās aizdomas met ēnu uz VP dienestu, manu un manas ģimenes reputāciju neatkarīgi no tā, vai šim kriminālprocesam tuvā vai tālā nākotnē vispār būs kāda tālāka virzība. Jebkurā gadījumā varu skaidri apgalvot, ka mana sirdsapziņa ir tīra un nekāda personīga savtība iepirkumos nav bijusi. Esmu ieguldījis lielu enerģiju, lai policistiem tiktu sagādāti jauni un kvalitatīvi formastērpi,” uzsvēra Krapsis. Viņš arī apliecināja, ka no amata nav atstādināts, arī IDB viņu nav nopratinājis un nekādus drošības līdzekļus nav piemērojis. “Ņemot vērā, ka esmu publiska persona, es par savu cieņu un godu iestāšos līdz galam,” piebilda amatpersona.
Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies noskaidrot, kāds statuss IDB izmeklētajā lietā piemērots Filai-Roķei.
Uzņēmumā “SRC Brasa” aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban nevar atbildēt, vai uzņēmumā ir pabijuši tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un vai veiktas kādas procesuālas darbības. Tāpat uzņēmumā norādīja, ka patlaban nevar sniegt nekādus komentārus.
LETA jau jūnija sākumā ziņoja, ka VP saņēmusi jaunā dizaina formastērpus un patlaban pakāpeniski tie tiek izsniegti policistiem.
Sākotnēji modes mākslinieka Bruno Birmaņa izstrādāto formastērpu komplektu apņēmās izgatavot divi pretendenti, taču beigās viens atteicās. Turklāt iepirkuma organizēšanā tika saņemta sūdzība, kuras izskatīšana aizņēma laiku, tāpēc tikai pērn oktobrī iepirkuma komisija par iepirkuma uzvarētāju atzina uzņēmumu “SRC Brasa”.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka plānotā līguma summa ir līdz 2,4 miljoniem eiro.
Fila-Roķe pērn Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā skaidroja, ka pirmie jaunā dizaina formas saņems patruļpolicisti un ceļu policisti.
Pāreja uz jaunā dizaina formām notiks vairāku gadu laikā.
Jaunais formastērps sastāv no daudziem elementiem – termoveļas, polo krekla, virsjakas, biksēm, lietus un ziemas jakas, laiviņcepures vai cepure ar nagu, adītas cepures, šalles, cimdiem un citiem elementiem.
Satiksmes ministrija 15.jūnijā iesniedza izskatīšanai valdībā starpziņojumu par reģionālo autobusu pārvadājumu iepirkuma finanšu ietekmi uz valsts budžetu nākamajos desmit gados. No konkursā izsludinātajām 16 maršruta tīkla daļām potenciālie pretendenti līguma slēgšanai tika noskaidroti 12 daļās, bet četrās lotēs tuvākajā laikā tiks izsludināts atkārtots konkurss. Pēc visu pretendentu noskaidrošanas Satiksmes ministrija sagatavos gala ziņojumu par kopējo paredzamo finanšu ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem 2021. – 2030.gadam, savukārt pasažieri jau no nākamā gada vidus var rēķināties ar kvalitatīvākiem valsts nodrošinātiem reģionālo autobusu pārvadājumu pakalpojumiem.
Pērn valdībā tika saskaņota Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija laika periodam no 2021. līdz 2030.gadam. Tās mērķis ir veicināt iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu, videi draudzīgu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu. Šīs koncepcijas pamatprincips – dzelzceļa pārvadājumi ir transporta sistēmas mugurkauls, bet autobusu pārvadājumi tos papildina.
No 2021.gada autobusu pārvadājumi tiks organizēti divējādi – valsts dotētajā maršrutu tīklā un komerciālajos maršrutos. Tāpat jaunums, ko paredz Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija, ir bezmaksas sabiedriskais transporta vietās ar mazu apdzīvotības blīvumu.
Stingrāka kvalitātes kontrole un līdzvērtīga risku sadale starp valsti un uzņēmējiem
Sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa rezultātā valsts dotētajā maršrutu tīklā būtiski uzlabosies sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte, vienlaikus samazinoties nepieciešamajam valsts budžeta finansējumam. Tāpat pirmo reizi nozarē būs vienoti standarti un nosacījumi, pēc kuriem uzņēmumi turpmāk strādās. Pārvadātāju līgumos ar valsti paredzēti stingrāki pārkāpumu kontroles mehānismi un sodu sankcijas, ir iespēja daudz elastīgāk mainīt pārvadājumu apjomu, bet sistemātisku pārkāpumu gadījumos – arī lauzt līgumu. Savukārt, ja 30 dienas pirms pārvadājumu uzsākšanas pārvadātājs nespēs uzrādīt solītos autobusus, līgums nestāsies spēkā.
Līdz ar brīdi, kad pārvadātāji uzsāks jaunā līguma izpildi, varēs daudz efektīvāk un operatīvāk plānot autobusu un vilcienu maršrutu tīklu, kā arī veikt pilnvērtīgu pārvadātāju kontroli, novēršot biļešu tirdzniecības pārkāpumu iespējas. Būtisks ieguvums, mazinot CO2 izmešu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti, būs bezizmešu autobusi, kuru īpatsvars veidos aptuveni 10% no kopējā transportlīdzekļu skaita. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka turpmāk valsts spēs nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus visā Latvijā, maksājot par to mazāk.
Pasažieriem – labāki, videi draudzīgāki un pieejamāki autobusi
No 2021.gada pasažieri visā Latvijā iegūs augstas kvalitātes sabiedriskā transporta pakalpojumus, ko nodrošinās autobusi ar vidējo vecumu 4,7 gadi. Visos autobusus būs pieejami bezskaidras naudas norēķini, drošības jostas un wi-fi. Būtiski uzlabosies pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem, jo 70% autobusu būs aprīkoti ar pacēlāju. Trešdaļa autobusu būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem. Tāpat paredzēti citi uzlabojumi pasažieru komfortam.
Iegūs arī autobusu šoferi
Konkursa rezultātā ieguvēji būs arī autobusa vadītāji, kuriem uzlabosies darba apstākļi un tiks palielināts atalgojums. Tas pieaugs, salīdzinot ne tikai ar pašreizējo vidējo bruto atalgojumu, bet būs lielāks arī par konkursa nolikumā minimāli prasīto līmeni. Pretendenti, kuri uzvarēja konkursā, piedāvāja lielāku atalgojumu tieši šoferiem (nevis administrācijai), nekā tie, kuri konkursā zaudēja vai no tā tika izslēgti.
Jaunā pieeja samazinās nepieciešamību pēc valsts budžeta finansējuma
Konkurss tika balstīts uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tehniskā piedāvājuma īpatsvaram veidojot 60%, bet finanšu piedāvājumam – 40%. Konkursa rezultātā ir fiksēta piedāvātā pakalpojumu cena trīs periodiem desmit gadu laikā. Līdz ar to izmaksu apjoms par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem ir pārredzamāks. No valsts budžeta kompensējamie zaudējumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu ir efektīvi ietekmējami ar sniegto sabiedriskā transporta pakalpojuma apjomu un noteikto braukšanas maksu.
Ņemot vērā jaunajā sabiedriskā transporta koncepcijā paredzētās pārmaiņas, uzlabojot maršrutu plānošanu un samazinoties maršruta tīkla kilometru skaitam, kas pašlaik tiek dotēts no valsts budžeta, pēc pašreizējām aplēsēm, ja konkurss tiks turpināts, valsts budžetā 10 gadu laikā tiks ietaupīts ap 85 miljoniem eiro jeb vidēji 8,5 miljoni eiro gadā, vienlaikus nodrošinot labākas kvalitātes pakalpojumu pasažieriem.
Informāciju sagatavoja Ilze Salna, Ministra padomniece komunikācijas jautājumos.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir izsludinājusi publisku iepirkumu konkursu par vēlēšanu vadības sistēmas bāzes un pašvaldību vēlēšanu moduļa sagatavošanu un ieviešanu, kuram interesenti var pieteikties līdz šā gada 30.jūnijam.
Pretendentiem nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu gatavošanā un ieviešanā, kas atbilst vairākām izvirzītajām prasībām, kā arī kopējam neto apgrozījumam iepriekšējo trīs finanšu gadu periodā jābūt vismaz 300 000 eiro ik gadu. Kandidātiem jāatbilst arī IT kritiskās infrastruktūras drošības prasībām.
Vēlēšanu vadības sistēmai ir nepieciešams pārvaldīt tādas vēlēšanu sastāvdaļas kā kandidātu sarakstu sagatavošana, iesniegšana, pieņemšana, reģistrēšana, publicēšana, mašīnlasāmu vēlēšanu zīmju maketu sagatavošana, vēlēšanu zīmju skenēšana, elektronisks vēlēšanu gaitas žurnāls vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņiem, vēlēšanu rezultātu apkopošana un publicēšana, statistikas pārskatu sagatavošana un datu arhivēšana.
Plānotā līgumcena par abiem moduļiem ir līdz 743 225 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
CVK plāno iegādāties sistēmu īpašumā, lai mazinātu līdzšinējo risku, kad vēlēšanu vadības sistēma, to nomājot ārpakalpojumā, ir atkarīga no viena komersanta iespējām šo pakalpojumu nodrošināt. Vienlaikus vēlēšanu administrēšanas sistēmas atrašanās valsts īpašumā ļaus labāk plānot un ieviest sistēmas attīstībai nepieciešamos uzlabojumus, kā arī vieglāk izmantot to ārkārtas vēlēšanās.
Turpmākos gados sistēmu iecerēts papildināt arī ar Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu un tautas nobalsošanas moduli.
Konkursa nolikums un citi iepirkuma dokumenti pieejami Elektronisko iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/38794
Informāciju sagatavoja Laura Zaharova, Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja.
Reģionālo pasažieru pārvadājumu konkursa rezultātu atcelšana būtu nepieņemama, jo tādā gadījumā cilvēku ar invaliditāti mobilitātes iespēju risināšana tiktu atlikta uz nenoteiktu laiku, uzskata Latvijas Pensionāru federācija un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento”.
Kā aģentūru LETA informēja “Sustento” komunikācijas vadītāja Irīna Meļņika, šodien “Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča un Pensionāru federācijas priekšsēdētājas vietniece Dzintra Žilde tikās ar Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāju Kristiānu Godiņu, lai pārrunātu, kā norit minētais konkurss. Tikšanos iniciēja “Sustento”, jo publiski bija izskanējušas bažas, ka jau notikušā iepirkuma rezultāti varētu tikt atcelti.
Gan cilvēki ar invaliditāti, gan seniori uzskata, ka iepirkuma atcelšana būtu nepieņemama. “Neskatoties uz visām Eiropas Savienības (ES) regulām un ES pamattiesībām uz brīvu pārvietošanos, Latvija joprojām nav nodrošinājusi brīvu pārvietošanos valsts teritorijā cilvēkiem ar invaliditāti, un, atceļot iepirkumu, viņu mobilitātes iespēju risināšana tiktu atlikta uz nenoteiktu laiku,” skaidroja Meļņika.
Sarunā Godiņš skaidroja, kādi ieguvumi pasažieriem ir paredzami, īstenojot iepirkumā noteiktās prasības. Plānots, ka katrā autobusā informācija par pieturām tiks paziņota skaļi, kā arī būs redzama elektroniskā tablo ar liela izmēra burtiem. Sēdvietas būs aprīkotas ar drošības jostām un numurētas ar kontrastējošas krāsas cipariem, lai numerācija būtu ērti saskatāma.
Ērti jaunie autobusi būs arī cilvēkiem ratiņkrēslos, jo 73% autobusu būs uzstādīti pacēlāji, tādējādi nodrošinot transportlīdzeklī vismaz vienu vietu cilvēkam ratiņkrēslā. Turklāt lielākajā daļā maršrutu brauciens cilvēkam ratiņkrēslā vairs nebūs jāpiesaka 72 stundas iepriekš, tādējādi ļaujot cilvēkiem brīvāk plānot savu pārvietošanos.
Tāpat iecerēts, ka pakāpeniski visus vecos autobusus nomainīs ar jaunākiem, lai neviens nebūtu vecāks par pieciem gadiem.
Cilvēku ar invaliditāti organizācijas un pensionāru biedrība arī saņemot daudz sūdzību par transporta vadītāja nepieņemamu attieksmi un nekorektu komunikāciju. Pēc organizāciju paustā, iemesls tam visbiežāk ir neizpratne par pasažieru vajadzībām un viņiem nepieciešamo atbalstu, kā arī nepietiekamas saskarsmes prasmes. Tāpēc ļoti svarīgi, to ieskatā, būtu īstenot iepirkumā iekļauto transporta vadītāju apmācību saskarsmei ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Ņemot vērā minēto, Anča un Žilde vienojās darboties kopīgi, lai vērstu premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) un valdības kopumā uzmanību uz to, cik svarīgi ir neatkāpties no iecerētā un nodrošināt reģionālajā autobusu maršrutu tīklā plānotos uzlabojumus, tādējādi nodrošinot pārvietošanās iespējas Latvijā teritorijā ikvienam pasažierim.
Kā ziņots, Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) prezidenta Ivo Ošenieka vārdā nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) norādot, ka reģionālo pasažieru pārvadājumu iepirkuma nolikums bija izstrādāts neprofesionāli un konkursa procedūra ir jāpārtrauc, sagatavojot jaunu iepirkumu atbilstoši valsts ekonomiskai izaugsmei un finanšu iespējām.
Pasažieru pārvadātāji, LPPA biedri AS “Nordeka”, AS “Rēzeknes autobusu parks” un AS “Liepājas autobusu parks” pauduši neizpratni par asociācijas vārdā izplatīto aicinājumu.
“Nordeka” valdes priekšsēdētājs Sergejs Konopejevs aģentūrai LETA pastāstīja, ka pašreiz asociācija nedarbojas visu biedru interesēs, un izskatās, ka tā ir sašķēlusies. “Situācija izveidojusies sekojoša – asociācija, visdrīzāk, nesaskaņo savu viedokli ar biedriem. Iespējams, saskaņo [viedokli] valdes līmenī, bet ne ar biedriem,” teica Konopejevs, skaidrojot, ka “dīvainā kārtā” LPPA valdē pašreiz ir tikai uzņēmumi, kuri zaudējuši konkursā.
Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 16 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs kopumā tika saņemti 40 piedāvājumi, kurus iesniedza 15 pretendenti. Konkursā izraudzīti uzvarētāji 12 lotēs.
Lotē “Bauska” uzvarējusi “Nordeka”, lotē “Daugavpils, Krāslava” – “Daugavpils autobusu parks”, lotē “Gulbene, Alūksne, Balvi” – apvienība “Nordeka” un “Sabiedriskais autobuss”, lotē “Jelgava, Dobele” – “Liepājas autobusu parks”, lotē “Kuldīga, Saldus” – “Sabiedriskais autobuss”, lotē “Liepāja” – “Liepājas autobusu parks”, lotē “Madona” – “Tukuma auto”, lotē “Pierīga” – apvienība “Liepājas autobusu parks”, “Sabiedriskais autobuss” un “Nordeka”, lotē “Rēzekne, Ludza” – “Rēzeknes autobusu parks”, lotē “Talsi, Tukums” – “Talsu autotransports”, lotē “Valmiera, Valka, Smiltene” – apvienība “Sabiedriskais autobuss” un Lietuvas uzņēmums “Vlasava” bet lotē “Ventspils” – “Talsu autotransports”.
Ņemot vērā, ka četrās daļās – “Cēsis”, “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”, “Limbaži, Sigulda” un “Ogre, Aizkraukle” – visu pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda iepirkuma nolikuma prasībām, tuvākajā laikā tiks sludināts jauns konkurss. Lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību šajās maršrutu tīkla daļās, tiks pagarināts līgums ar esošajiem pārvadātajiem vai tiks izvēlēts pārvadātājs uz laiku, kamēr stāsies spēkā jaunais līgums, kas tiks noslēgts ar pretendentu, kas uzvarēs šajā konkursā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.jūlijā pasludinās spriedumu lietā par nepatiesu ziņu atsaukšanu Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio par Ogres novada pašvaldību un tās priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK).
Tiesas pārstāve Una Zīrāka teica, ka lieta ir izskatīta pēc būtības un pilns spriedums būs pieejams 8.jūlijā.
Ogres novada pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs sacīja, ka pašvaldība vērsusies tiesā, jo uzskata, ka pagājušā gada 7.martā “Latvijas Radio 1” ziņu raidījumā, kā arī pēc tam portālā “lsm.lv” publicētā ziņa par Ogres novada pašvaldībā plānoto automašīnu nomas iepirkumu ir melīga.
Pašvaldības ieskatā, publicējot patiesībai neatbilstošas ziņas, ir celta neslava gan visai novada pašvaldībai, gan novada domes priekšsēdētājam.
Helmanis uzskata, ka žurnālists Edgars Kupčs ziņā ir tendenciozi sagrozījis viņa teikto par plānoto iepirkumu. “Uz korespondenta jautājumu par automašīnu tehnisko specifikāciju atbildēju, ka es nezinu par iepirkuma sastāvu, bet Kupčs manis sacīto interpretēja, paziņodams, ka es vispār nezinu par automašīnu nomas iepirkumu. Kā domes priekšsēdētājs es, protams, zināju un akceptēju plānoto ekonomiskās klases automašīnu nomas iepirkumu, bet ar tehniskās specifikācijas jautājumiem nodarbojas pašvaldības iepirkumu speciālisti, ko es arī norādīju Kupčam,” norāda Ogres novada domes priekšsēdētājs.
Tāpat sižetā nepatiesa bijusi arī informācija par to, ka tikai pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma pašvaldība pārtraukusi automašīnu nomas iepirkumu. “Tie arī ir meli. Mēs paši bijām pārtraukuši šo iepirkumu. No IUB nekādu lēmumu par iepirkuma pārtraukšanu neesam saņēmuši, bija ieteikums pārskatīt tehnisko specifikāciju, ko pašvaldības iepirkumu speciālisti jau bija sākuši darīt pēc pašu iniciatīvas,” skaidro Helmanis. Kupča sagatavotajā sižetā IUB pārstāve skaidroja, ka attiecībā uz šāda veida iepirkumiem IUB nav tiesību izdot attiecīgu lēmumu par iepirkuma pārtraukšanu.
Plānotais automašīnu nomas iepirkums, ko bija izsludinājusi pašvaldība, saskaņā ar Iepirkuma likumu ietilpst mazo iepirkumu kategorijā iepirkuma process tika uzsākts, lai nodrošinātu domes struktūrvienības ar atbilstošām ekonomiskas klases automašīnām, kas pēc savas specifikācijas atbilstu gan novada ceļu stāvoklim, gan pašvaldības budžeta iespējām.
Par Kupča sacīto, ka “Pēc Ogres prasībām izsecināms, ka, piemēram, apvidus auto zirgspēkus un bagāžas litrāžu varētu nodrošināt ar “BMW X7”, “Audi Q7” vai “Volvo”“, Helmanis skaidroja, ka pašvaldība, izsludinot iepirkumu, nav norādījusi šādu marku automašīnas, līdz ar to šādu korespondenta izteikumu viņš uzskata par klajiem meliem. “Viņa piesauktās automašīnu markas un modeļi ir tikai viņa fantāzijas auglis, kam ar realitāti nav ne mazākā sakara,” norāda Helmanis.
Minētie fakti skaidri parāda, ka Kupča sagatavotā sižeta nolūks nav bijis sniegt patiesu informāciju par plānoto iepirkumu, bet gan mērķtiecīgi maldināt Latvijas sabiedrību, tādēļ pašvaldība vērsusies tiesā ar prasību atsaukt nepatieso informāciju.
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRS) aicina satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) un Autotransporta direkciju sniegt plašu un izsmeļošu informāciju par to, cik lielā mērā iepirkumā par reģionālo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu no 2021.gada ir vērtēta uzņēmēju sociālā atbildība un godīga nodokļu nomaksa, teikts arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Jura Kalniņa vēstulē Linkaitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un Autotransporta direkcijas vadītājam Kristiānam Godiņam.
Tāpat LAKRS aicina Kariņu lūgt Linkaitu un Autotransporta direkciju sagatavot valdībai vispusīgu un padziļinātu pārskatu par potenciālo direkcijas līgumpartneru patiesajiem īpašniekiem, nodokļu nomaksu, iepriekš veiktās komercdarbības rezultātiem, uzņēmumu reputāciju.
Vēstulē atgādināts, ka Autotransporta direkcija 18.maijā izsludināja rezultātus iepirkumam par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu ar autobusiem Latvijas reģionālajā maršrutu tīklā nākamajiem 10 gadiem, īstenojot nozarē līdz šim nebijuša apjoma iepirkumu, kura vērtība būtiski varētu pārsniegt pusmiljardu eiro. Līdz šim noteikti uzvarētāji 12 maršruta tīkla daļās, vēl četrās gaidāms atkārtots konkurss.
Kalniņš pauž, ka, noslēdzoties iepirkumam un mainoties darba devējiem, tiks piedāvāti jauni darba līgumi autobusu vadītājiem. Arodbiedrībai LAKRS, “zinot šī brīža darba līgumu nosacījumus uzņēmumos un lētākos pretendentu piedāvājumus, ir pārliecība, ka daļai no pretendentiem šie jaunie piedāvājumi nebūs labāki un tie nebūs autobusu vadītāju un citu transporta darbinieku interesēs”. Viņš norāda, ka darbiniekiem izvēlē būs pensionēties, doties darba meklējumos uz citām valstīm vai samierināties ar darbu “neatbilstošos darba apstākļos un par zemām algām”. “Tā vien šķiet, ka iepirkuma organizētāji mērķtiecīgi strādājuši tajā virzienā,” uzsver LAKRS vadītājs.
Viņš norāda, ka kopš 2018.gada oktobra LAKRS iesniedzis priekšlikumus atklātā konkursa iepirkumu dokumentācijā sociālo garantiju daļā, lai nodrošinātu minimālās sociālās garantijas autobusu vadītājiem un citiem transporta darbiniekiem, tai skaitā, koplīguma esamība uzņēmumā, autobusu vadītāja darba minimālā alga (stundas tarifa likme), samaksas noteikumi par darba gatavības laiku, pārtraukumi, kvalifikācijas uzturēšanas apmācības un iegūšanas apmaksas nosacījumi.
“”Sociālais dialogs” ar Autotransporta direkciju pusgada garumā noslēdzies ar vājiem un darbinieku interesēs neatbilstošiem rezultātiem,” pauž Kalniņš, piebilstot, ka svarīgs priekšnosacījums darbinieku sociālajām garantijām varēja būt noslēgtā ģenerālvienošanās nozarē, taču, “nesaņemot no satiksmes ministra pārliecinošus apliecinājumus par finansējuma nodrošinājumu tā nosacījumu izpildei, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) nepiekrita uzņemties vienpusēju atbildību slēgt šo ģenerālvienošanos un to parakstīt”.
Kalniņš arī pauž neizpratni par Autotransporta direkcijas lēmumu noteikumos iekļaut minimālo stundas tarifa likmi autobusa vadītājiem tikai par transportlīdzekļa vadīšanas laiku.
Vēstulē teikts, ka par darbinieku interesēm atbilstošu sociālo garantiju neiekļaušanu iepirkumu dokumentācijā LAKRS jau pērn jūnijā informējis arī Kariņu.
Kalniņš skaidro, ka pēc iepazīšanās ar publiski pieejamo informāciju par Autotransporta direkcijas izvēlētajiem potenciālajiem līguma partneriem, “vislielākā neizpratne un netaisnības sajūta rodas par īpašo labvēlību pret SIA “Sabiedriskais autobuss”, kas ieguvis gandrīz 22% no publiskajā iepirkumā apstiprinātajāmpārvadājumu tiesībām. Pēc publiski pieejamas informācijas, šī uzņēmuma 100% kapitāla daļas pieder Rīgas mikroautobusu satiksmē skandalozu slavu iemantojušajai SIA “B-bus”, kuras patiesie īpašnieki jau iepirkuma izvērtēšanas gaitā paslēpušies ārzonā zem Īrijas kompānijas “PTC Consulting Limited” čaulas”.
Kalniņš skaidro, ka “”Sabiedriskais autobuss” gan sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksa uz vienu darbinieku, gan vidējā atalgojuma līmenis ir aptuveni uz pusi zemāki, nekā vidēji nozarē, ir pamats šaubām par negodīgas konkurences elementiem šī uzņēmuma piedāvājumā un kliedzošu faktu neņemšanu vērā šī piedāvājuma izvērtēšanas gaitā”.
Vēstulē teikts, ka LAKRS iestājas par arodbiedrībā ietilpstošo uzņēmumu darbinieku sociālajām garantijām un sakārtotu darba tiesisko vidi. Uzņēmumi, kas reģionos nodrošina pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, 2019.gadā valsts budžetā iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) nomaksājuši 6,7 miljonu eiro apjomā, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas sasniegušas 13,8 miljonus eiro.
“Radot apstākļus negodīgai konkurencei, šie uzņēmumi ar desmitiem gadu pieredzi tiks iznīcināti un tas nākotnē veido priekšnoteikumus izmaksu pieaugumam gan pasažieriem, gan visiem pārējiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem Latvijā,” teikts vēstulē.
Vēstulē LAKRS aicina Linkaitu un Autotransporta direkciju sniegt sabiedrībai plašu un izsmeļošu informāciju par to, cik lielā mērā iepirkuma procesā ir vērtēta uzņēmēju sociālā atbildība un godīga nodokļu nomaksa.
“Līdz šim Autotransporta direkcijas publiskie komentāri par to, ka iepirkuma rezultātā pasažieru pārvadājumi tiks nodrošināti par zemākām cenām, rada pamatotas bažas gan par to, ka tas notiks uz darbinieku sociālo garantiju, gan uz kvalitātes rēķina,” pauž Kalniņš, norādot, ka arodbiedrības ieskatā Autotransporta direkcija iepirkuma gaitā nav izvērtējusi visus aspektus, riskējot, ka valsts var nonākt ķīlnieka lomā, jo zemākās cenas piedāvājums neatspoguļos visu izmaksu spektru, kā rezultātā uzņēmēji var nespēt nodrošināt pasažieru pārvadājumus pilnā apjomā, nesaņemot papildus dotāciju no valsts.
Vēstulē teikts, ka Autotransporta direkcija līgumus ar iepirkumā izvēlētajiem pakalpojums sniedzējiem nevar slēgt, iekams par rezultātiem detalizēti nav informēts Ministru kabinets. Tādēļ LAKRS aicina Kariņu lūgt atbildīgo ministru un viņa padotības iestādes sagatavot valdībai vispusīgu un padziļinātu pārskatu par potenciālo Autotransporta direkcijas līgumpartneru patiesajiem īpašniekiem, nodokļu nomaksu, iepriekš veiktās komercdarbības rezultātiem, uzņēmumu reputāciju.
Norādīts, ka LAKRS, pārstāv dažādu profesiju darbiniekus vairāk nekā 140 dažādos uzņēmumos un iestādēs sabiedriskajā un privātajā sektorā, tostarp arī “virkni pieredzes bagātus transporta uzņēmumus, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus reģionos kā AS “CATA” un tai jau pievienojušos SIA “Ogres autobuss” un SIA “Aizkraukles ATU”, tāpat SIA “VTU Valmiera”, SIA “Gulbenes autobuss”, AS “Nordeka”, SIA “Jēkabpils autobusu parks” un citus.
Kalniņš skaidro, ka pasažieru pārvadājumu sektorā pašlaik nodarbināti ap 4000 cilvēku, no kuriem “vismaz pusei pēc Autotransporta direkcijas īstenotā iepirkuma rezultātiem ir nopietnas bažas par nākotni, darba iespējām un sociālajām garantijām”. Viņš norāda, ka “profesionāli vērtējot Autotransporta direkcijas izraudzītos līguma partnerus, ir pamatotas aizdomas par to, ka tuvākajos gados pasažieru pārvadājumu nozarē tiks iznīcināta godīga konkurence, izspiežot no tirgus lielus, profesionālus un pieredzējušus vietējos uzņēmumus”.
Vēstulē skaidrots, ka, zaudējot profesionālus un pieredzējušus vietējos uzņēmumus, tiks zaudēti arī daudz profesionāli autobusu vadītāji un citi transporta darbinieki.
Saeima noraidīja “KPV LV” un vairāku opozīcijas deputātu priekšlikumu par tūlītēju ārkārtējās situācijas regulējuma pārtraukšanu publiskajiem iepirkumiem.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja “KPV LV”, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) ir iniciators deputātu priekšlikumam par tūlītēju Ministru kabineta rīkojuma atcelšanu, ar kuru ļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumu valsts un pašvaldību un to iestāžu iepirkumos, kas ir saistīti ar Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas novēršanu.
Ģirģens kā komisijas vadītājs secinājis, ka krīzes regulējuma aizsegā tiekot pārkāptas dažādas vispārpieņemtas iepirkumu procedūras un godprātības normas, kas, viņaprāt, ļauj īstenot apšaubāmus iepirkumus, piemēram, remontdarbus slimnīcās, iepirkt iekārtas un pakalpojumus, kas nav pirmās nepieciešamības darbības un tūlīt un tagad neietekmē pandēmijas pārvarēšanu, norāda partijā.
“Ņemot vērā, ka jau vairāk nekā mēnesi ir normalizējusies epidemoloģiskā situācijā valstī, ir nepieciešams atgriezties pie ierastās publisko iepirkumu kārtības, tādā veidā samazinot negodprātības un korupcijas riskus,” teikts “KPV LV” paziņojumā.
Kā vēstīts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aprīļa sākumā paziņoja, ka pievērsis pastiprinātu uzmanību arī Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētajiem iepirkumiem visu valsts institūciju vajadzībām. Savukārt 5.maijā nāca klajā ar pirmajiem secinājumiem, norādot, ka kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas saistībā ar iepirkumiem veselības aprūpes jomā nav konstatētas konkrētas ziņas, kas liecinātu par amatpersonu iespējamām koruptīvām darbībām vai nonākšanu interešu konfliktā.
Atsaucoties uz valdības lēmumu, kas paredz palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu par 150 miljoniem eiro un noteikt, ka turpmāk uz valsts aizņēmumiem dažādu investīciju projektu realizēšanai primāri varēs pretendēt lielās pilsētas un attīstības centru pašvaldības, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) informē, ka šobrīd lielajās pilsētās uzsākšanai ir gatavi nozīmīgi investīciju projekti 400 miljonu eiro apmērā.
LLPA apkopotā informācija liecina, ka ieguldījumi paredzēti pašvaldību izglītības infrastruktūras pilnveidošanai, ielu un ceļu uzlabošanai, degradētu teritoriju sakārtošanai, dzīvojamā fonda atjaunošanai, uzņēmējdarbības vides attīstīšanai un citām jomām. Tie visi ir augstas gatavības pakāpes projekti, kuriem būvprojekti ir jau gatavi vai to izstrāde tuvojas noslēgumam, vai jau ir izsludināti iepirkumi būvdarbu veikšanai.
“Lai cīnītos ar Covid-19 izraisītās krīzes sekām, pašvaldības ir gatavas sniegt būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā, pēc ārkārtējās situācijas beigām veicinot ekonomisko aktivitāti reģionos. Līdz ar valdības lēmumu šim mērķim papildus atvēlētie 150 miljoni eiro paātrinās jau plānoto investīciju projektu realizāciju,” uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.
Jāatgādina, ka vakar, 12.maijā, valdībā tika apstiprināti noteikumi, kas paredz, ka turpmāk uz valsts aizņēmumiem dažādu investīciju projektu realizēšanai primāri varēs pretendēt deviņas lielās pilsētas: Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils, kā arī 27 pašvaldības, kas ir reģionālās nozīmes attīstības centri. Tāpat ir atbalstīts priekšlikums palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu par 150 miljoniem eiro.
Par LLPA
Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001.gada 23.augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomiskajā, saimnieciskajā un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils un Valmiera.
Informāciju sagatavoja Kaspars Līcītis, mediju attiecību konsultants.