Kategorijas
Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti

Saistībā ar nelikumīgu iepirkumu no darba atbrīvo “Rīgas mežu” valdes locekli Uldi Zommeru

Saistībā ar nelikumīgu iepirkumu no darba atbrīvots “Rīgas mežu” valdes loceklis Uldis Zommers, aģentūru LETA informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Guntis Kārkliņš.

Šodien SIA “Rīgas meži” dalībnieku sapulcē kapitāla daļu turētāja pārstāve Iveta Zalpētere izteica neuzticību Zommeram un atbrīvoja no amata.

Lēmums tika pieņemts pēc saņemtās informācijas par veikto dienesta izmeklēšanu. Dalībnieku sapulce nolēma nekavējoties lūgt Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldi veikt SIA “Rīgas meži” finansiāli saimnieciskās darbības revīziju. Uzņēmums par dienesta izmeklēšanā konstatēto ir informējis Valsts policiju.

Saskaņā ar SIA “Rīgas meži” veikto dienesta izmeklēšanu un tās ietvaros saņemto disciplinārkomisijas ziņojumu, uzņēmumā izveidotā komisija secinājusi, ka SIA “Rīgas meži” daļas “Dārzi un parki” veiktā iepirkumu procedūra – satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas remonta darbu laikā ir nelikumīga.

Ja nelikumīgi veiktās procedūras rezultātā tiktu noslēgts valdes priekšsēdētājam iesniegtais līguma projekts, tad kopējie SIA “Rīgas meži” nodarītie zaudējumi būtu 17 262 eiro.

Disciplinārlietā darbinieku sniegtie paskaidrojumi norāda uz to, ka nelikumīgi veiktās procedūras rīkošanā bijis iesaistīts par daļas “Dārzi un parki” darbību atbildīgais valdes loceklis Uldis Zommers, kurš devis rīkojumu par konkrētiem procedūrā aicināmajiem piegādātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja Kārkliņš, pašlaik uzņēmuma “Rīgas meži” valde turpina darbu divu valdes locekļu sastāvā. Valdē darbu turpina līdzšinējie valdes locekļi Aivars Tauriņš un Juris Buškevics

SIA “Rīgas meži” dalībnieku sapulces lēmuma rezultātā tika samazināts uzņēmuma valdes locekļu skaits un amatu uzņēmuma valdē zaudēja Edgars Vaikulis, kurš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēja no “Gods kalpot Rīgai” saraksta.

Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Zaļais iepirkums

VARAM: aktualizētas zaļā publiskā iepirkuma prasības deviņās preču pakalpojumu grupās

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība””. Grozījumi izstrādāti, lai aktualizētu, vienkāršotu zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības un nodrošinātu otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, VARAM sagatavojusi noteikumu projektu, kurā iekļautas aktuālākās Eiropas Komisijas ZPI vadlīnijas vairākām preču un pakalpojumu grupām, tādējādi gan veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos, gan vienkāršojot ZPI piemērošanas prasības.

Kopumā tiek veikti grozījumi deviņās preču un pakalpojumu grupās, no kurām piecas ir ZPI obligāti piemērojamās grupas, kurās ietilpst datortehnika un IKT infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un? pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Tāpat grozījumi veikti četrās brīvprātīgi piemērojamās grupās, kurās ietilpst šādi publiskie pakalpojumi – būvniecība, ceļu būve, mēbeles, transports, kā arī ir izstrādāti jauni ZPI kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūras preču un pakalpojumu grupai.

Jaunie ZPI kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai paredz ražošanā izmantot videi draudzīgus materiālus un procesus. Noteikts, ka infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pirmreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumija un/vai nolietotas riepas. Tādā veidā veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu (riepu, gumijas, platsmasas, metāla, u.c.) noietu.

Pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiek noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz bioloģiskās pārtikas iegādi. Tas nozīmē, ka, iegādājoties pienu un kefīru, vismaz 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1.janvāra vismaz 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, savukārt iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piem., auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Tāpat noteikumu grozījumos tiek noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz pārtikas produktu piegādi- nosakot, ka pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attālumā no pārtikas produktu audzēšanas/ražošanas vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros. Tādējādi tiks mazinātas transportēšanas laikā radītās emisijas, kā arī veicināts kvalitatīvu vietējas izcelsmes produktu noiets.

Aktualizētajos ZPI kritērijos mēbelēm tiek noteikts, ka pretendentam jānorāda REACH* jeb īpaši bīstamu vielu klātbūtne, ja koncentrācija izstrādājumā un jebkurā tā detaļā/sastāvdaļā pārsniedz 0,1% (masas). Lai nodrošinātu mēbeļu kvalitāti un atbilstību izmantošanai, Noteikumu projektā tiek noteiktas prasības, ka mēbeļu izstrādājumam jāatbilst attiecīgu Eiropas (EN) standartu jaunākajās versijās izklāstītajām prasībām, kas var attiekties uz izstrādājuma ilgizturību, izmēriem, drošumu un stiprību. Tāpat tiek paaugstinātas ZPI prasības attiecībā uz mēbeļu garantijas laiku, piešķirot vismaz trīs gadu garantiju, termiņu sākot no izstrādājuma piegādes vai pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas dienas. Garantija attiecas uz remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar izstrādājuma aizvešanas un atvešanas vai uz vietas veikta remonta iespēju.

Laika posmā kopš MK noteikumu stāšanās spēkā (01.07.2017.), ZPI īpatsvars audzis gan finansiālā izteiksmē, gan pēc veikto iepirkumu skaita. 2019.gadā ZPI finanšu apjoms Publiskā iepirkuma likuma ietvaros sasniedzis 515 miljonus EUR, jeb 17,3% un ZPI skaits sasniedzis 1494, jeb 13,2% no kopējā iepirkumu skaita.

* REACH kandidātu saraksts: īpaši bīstamu kandidātu saraksta vielu saraksts licencēšanai, kas publicēts saskaņ❠ar Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulas 59.panta 10.punktu: https://echa.europa.eu/lv/candidate-list-table

Informāciju sagatavoja Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Atpūta Dizains Komunālie pakalpojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Pašvaldības

Veic iepirkumu vasaras ziedu sezonai

Ventspils pilsētas galvenā dārzniece jau laikus strādā pie tā, lai 2021.gada un 2022.gada ziedu sezonā, visā pilsētā krāšņi ziedētu plašs ziedu sortiments pilsētas dobēs, puķu traukos un kastēs, kā arī īpašajās ziedu skulptūrās.

Ventspils pašvaldība “Komunālā pārvalde” šobrīd veic iegādi par vairāk nekā 80’000 viengadīgo augu un stādu piegādi vasaras puķu dobēm, skulptūrām un puķu podiem 2021.gada sezonai. Paralēli tiek veikts vēl kāds ziedu iepirkums, par ziedu trauku un kastu pieaudzēšanu ar puķēm 2021.gada un 2022.gada sezonai, kur nākamā gada sezonā kopumā 28 pilsētas vietās tiks uzstādīti kopumā 411 ziedu trauki kurus rotās 2790 ziedi, bet 2022.gada sezonā – 3240 ziedi, kā begonijas, pelargonijas, verbenas, dālijas u.c. Savukārt Ventspils pilsētas dobes rotās ļoti plašs ziedu sortiments, kā lauvmutītes, argirantēmas, begonijas, leduspuķes, kalocefāles, kannas, celozijas, kleomes, zeltnātrītes, kosmejas, dālijas, eiforbijas, lindheimera gauras, gazānijas, balzamīnes, ipomejas, lobēlijas, samtenes, cinijas un daudzas citas krāšņas ziedu šķirnes.

Pilsētā ir apskatāmas 9 unikālas puķu skulptūras un oriģināli veidoti apstādījumi, kas atrodas Bērnu pilsētiņā – “Pīļu ģimene”, pie Piedzīvojumu parka – “Zaķu ģimene”, Pārventā – “Mārīšu ģimene”, Ostas ielas promenādē – “Mārītes”, pie Piejūras Akvaparka – “Zemūdens pasaule”, Jaunpilsētas skvērā – “Bobsleja komanda”, Lielā prospekta un Kuldīgas ielu krustojumā – “Puķu pulkstenis”, pie Olimpiskā centra “Ventspils” – “Basketbola bumba”, Sarkanmuižas pļavā – “Puķu govs”. Arī puķu skulptūrām laikus tiek plānots tā īpašais noformējums. Nākamā gadā puķu skulptūras un puķu podus rotās begonijas, leduspuķes, kannas, celozijas, zeltnātrītes, dālijas, stohādu salmenes, hipoestes, balzamīnes pļavu zeltenes, petūnijas, salvijas, tievās stejulīgas, cinijas, laimiņš un daudzas citas burvīgas un smaržīgas ziedu šķirnes.

Informāciju sagatavoja Sigita Znotiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Ventspils pašvaldības P/i “Komunālā pārvalde”.

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Precizē Lauksaimniecības datu centra darbības mērķi

Precizēts un aktualizēts Lauksaimniecības datu centra (LDC) darbības mērķis, veicamās funkcijas un uzdevumi un atsevišķi izdalītas centra tiesības, paredz valdības šodien pieņemtais LDC nolikums.

Par LDC mērķi noteikta vienotas, vienkāršotas un elastīgas uzraudzības un izsekojamības īstenošana lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē Latvijā.

Iepriekš LDC nolikumā noteiktais darbības mērķis bija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt valstī vienotu informācijas datubāzi par dzīvniekiem un lopkopības nozari, ko izmantot administrēšanai, uzraudzībai un kontrolei.

Arī turpmāk viens no LDC mērķiem būs vienotas LDC informācijas sistēmas nodrošināšana valstī. Taču papildus noteikts, ka, izveidojot un uzturot vienoto informācijas sistēmu, LDC jāīsteno vienotu, vienkāršotu un elastīgu uzraudzību un izsekojamību lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē, lai saglabātu sabiedrības veselību un pārtikas nekaitīgumu.

Tāpat nolikumā paredzēta jauna prasība vienotajā informācijas sistēmā uzturēt arī informāciju par bioloģiskās ražošanas saimniecību operatoriem, pārtikas kvalitātes shēmu operatoriem un to ražotajiem produktiem, kā arī par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā iekļautajiem integrēti audzētu lauksaimniecības produktu audzētājiem un saskaņā ar integrētās audzēšanas prasībām audzētiem lauksaimniecības kultūraugiem.

LDC sāks darbu, lai vienā tīmekļvietnē uzturētu šos savāktos datus un nodrošinātu to pieejamību, sasaistot tos ar bioloģiskās lauksaimniecības un lopkopības statistikas datiem. Vienotās informācijas sistēmas pilnveidošanas rezultātā vienā tīmekļvietnē būs pieejami dati par bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas kvalitātes shēmām un lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, kā arī izveidota vienota zaļo publisko iepirkumu datu platforma.

Tāpat nolikums paredz, ka LDC kompetencē būs atzīt šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas, apstiprināt to izstrādātās audzēšanas programmas.

Zemkopības ministrija norāda, ka līdz ar LDC nolikuma apstiprināšanu nodrošināta tiesību normu saskaņotība ar citiem normatīvajiem aktiem, kā arī precizētas normas. Tādējādi nolikums būs vieglāk uztverams un saprotams, un sabiedrībai būs vieglāk orientēties LDC kompetencē.

Kategorijas
Ieguves rūpniecība Izejvielas un ražojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

CSP: Apaļkoku vidējā iepirkumu cena otrajā pusgadā būtiski samazinājās

Apaļkoku vidējā iepirkumu cena pagājušā gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu būtiski samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18-24 centimetru (cm) diametrā, bet mazākais – apses zāģbaļķiem 18-24 cm diametrā.

2019.gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu, no skujkoku zāģbaļķiem lielākais cenu kritums bija priedes un egles apaļkokiem līdz 14 cm diametrā – vidēji par 19% jeb 11 eiro kubikmetrā, kā arī priedes apaļkokiem 14-18 cm diametrā – vidēji par 18% jeb 13 eiro kubikmetrā.

Savukārt mazāks cenu samazinājums bija priedes zāģbaļķiem 18-26 cm diametrā un egles zāģbaļķiem virs 26 cm diametrā – vidēji par 14% jeb 11-12 eiro kubikmetrā, kā arī priedes apaļkokiem virs 26 cm diametrā – par 13% jeb 10 eiro kubikmetrā. Vismazāk cenas samazinājās egles zāģbaļķiem 14-18 cm un 18-26 cm diametrā – vidēji par deviņiem eiro kubikmetrā.

“Pēc 2019.gada pirmā pusgada, kad Eiropas kokmateriālu tirgū bija netipiski augstas cenas un, neskatoties uz to, ka siltās un mitrās ziemas ietekmē bija daudz grūtāka un dārgāka mežizstrāde, 2019.gada otrajā pusgadā ir notikusi apaļkoku iepirkumu cenu lejupslīde. Cenu kritums skaidrojams ar to, ka produkcijas piegādātāji bija spiesti konkurēt ar kaitēkļu bojātas koksnes pieplūdi un lētākām izejvielām Zviedrijā, Vācijā un Čehijā, kas radīja arī pārprodukciju vairāku preču segmentos,” skaidroja statistikas pārvaldē.

Pērn otrajā pusgadā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu no lapu koku apaļkokiem lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18-24 cm diametrā – par 30% jeb 11 eiro kubikmetrā.

Mazāks cenu samazinājums bija B kategorijas bērza finierklučiem (vidēji par 12% jeb deviņiem eiro kubikmetrā), melnalkšņa zāģbaļķiem virs 24 cm diametrā (vidēji par 10% jeb pieciem eiro kubikmetrā), taras klučiem (vidēji par 10% jeb četriem eiro kubikmetrā), A kategorijas finierklučiem (par 6% jeb vidēji sešiem eiro kubikmetrā), apses zāģbaļķiem virs 24 cm diametrā (par 4% jeb diviem eiro kubikmetrā) un apses zāģbaļķiem 18-24 cm diametrā (par 3% jeb vienu eiro kubikmetrā).

Iepirkumu cenas nedaudz palielinājušās bērza zāģbaļķiem 18-24 cm diametrā – vidēji par 1% jeb 0,4 eiro kubikmetrā, kā arī bērza zāģbaļķiem virs 24 cm diametrā – par 3% jeb diviem eiro kubikmetrā.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka Latvijā kopš 2009.gada pirmā pusgada no skujkokiem visvairāk cenas pieaugušas egles zāģbaļķiem līdz 14 cm diametrā – vidēji par 91% jeb 23 eiro kubikmetrā, kā arī priedes zāģbaļķiem līdz 14 cm diametrā – par 81% jeb 22 eiro kubikmetrā.

Pārējiem priedes zāģbaļķiem iepirkumu cenas palielinājušās robežās no 60% līdz 66%, savukārt egles zāģbaļķiem iepirkumu cenas – no 61% līdz 69%. No skujkoku apaļkokiem cenas vismazāk palielinājušās priedes zāģbaļķiem līdz 14 cm diametrā – vidēji par 60% jeb 24 eiro kubikmetrā.

Šajā periodā lapu koku iepirkumu cenas visvairāk augušas A kategorijas finierklučiem – divas reizes jeb par 49 eiro kubikmetrā, savukārt B kategorijas finierklučiem – par 68% jeb 27 eiro kubikmetrā.

Iepirkumu cenas pieaugušas arī bērza apaļkokiem diametrā virs 24 cm – par 77% jeb vidēji 29 eiro kubikmetrā, kā arī lapu koku taras klučiem – par vidēji 74% jeb 16 eiro kubikmetrā.

Apses zāģbaļķiem iepirkumu cenas ir palielinājušās robežās no 66% līdz 67%.

Vismazākais cenu pieaugums bijis melnalkšņa zāģbaļķiem virs 24 cm diametrā – vidēji par 15% jeb sešiem eiro kubikmetrā.

Savukārt vidējās iepirkumu cenas samazinājies tikai melnalkšņa zāģbaļķiem 18-24 cm diametrā – par 22% jeb vidēji septiņiem eiro kubikmetrā.

https://infogram.com/kokmaterialu-videjas-iepirkumu-cenas-2015g2pusgads-1gqnmxj5o9jrplw?live

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Rūpniecība un tirdzniecība Tehnoloģijas un iekārtas

Ikru ražotājs “Sudrablīnis” plāno ieguldīt 130 000 eiro tehnoloģiskajā iekārtā ar aprīkojumu

Ikru ražotājs “Sudrablīnis” plāno ieguldīt 130 000 eiro zivju fileju porcionēšanas iekārtā ar aprīkojumu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Investīciju projekts tiks īstenots, piesaistot finansējumu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.

Pretendentiem piedāvājumi “Sudrablīņa” izsludinātajā iepirkumu konkursā ir jāiesniedz līdz 6.aprīlim.

Iekārta būs jāpiegādā līdz 31.augustam.

Informācijas “Firmas.lv” liecina, ka uzņēmums 2018.gadā strādāja ar 2,455 miljonu eiro apgrozījumu un 475 017 eiro peļņu. Finanšu dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami.

2000.gadā reģistrētā kompānija “Sudrablīnis” nodarbojas ar zivju pārstrādi, pamatā ražojot ikrus. Kompānijas pamatkapitāls ir 320 000 eiro. Uzņēmums pieder Aivaram Līnim (54%) un Jeļenai Līnei (46%).

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Rūpniecība un tirdzniecība

Kokskaidu granulu ražotājs “Graanul invest” plāno ieguldīt 700 000 attīstībā

Kokskaidu granulu ražotājs SIA “Graanul invest” plāno ieguldīt 700 000 eiro malšanas tehnoloģiskā procesa pilnveidošanā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā teikts, ka investīciju projekts paredz pilnveidot malšanas procesu, uzstādot jaunas tehnoloģijas, ar mērķi panākt enerģijas patēriņa samazināšanu ražošanas procesā, kā arī audzēt jaudas, pateicoties smalko frakciju sijāšanai.

Investīciju projektu plānots īstenot “Ezeriņos”, Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā līdz 2021.gada 12.septembrim, piesaistot finansējumu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskajā atbalsta mērķī “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē”.

Pretendentiem iepirkumu konkursā piedāvājumi jāiesniedz līdz šā gada 8.martam.

Jau ziņots, ka Igaunijas mežrūpniecības un enerģijas grupā “Graanul Invest” Latvijā ietilpst uzņēmumi “Graanul Invest”, “Graanul Pellets”, “Latgran” un “Graanul Pellets Energy”.

Igaunijas mežrūpniecības un enerģijas grupā “Graanul Invest” ir Eiropā lielākais kokskaidu granulu ražotājs, un darbojas bioenerģijas un atjaunojamās enerģijas ražošanā, mežsaimniecībā un biomateriālu attīstīšanā. Grupas māteskompānijas ir Raulam Kirjanenam piederošā “Biofuel” ar 50,6% daļu un Andersam Andersonam piederošā “Neoinvesteeringud” ar 39,4% daļu.

“Graanul Invest” grupas peļņa 2018.gadā sasniedza 51,2 miljonus eiro, kas ir 2,9 reizes vairāk nekā 2017.gadā, bet grupas ieņēmumi pieauga par 8,1% un 2018.gadā bija 300,6 miljoni eiro.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Piena lopkopības uzņēmums “Agro-Kaķenieki” attīstībā plāno ieguldīt miljonu eiro

Piena lopkopības uzņēmums “Agro-Kaķenieki” plāno ieguldīt miljonu eiro attīstībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas izsludinātajam iepirkumam par liellopu kompleksa ražošanas būvju atjaunošanu un jaunbūves celtniecību pievienotajā tehniskajā specifikācijā skaidrots, ka iepirkums paredz atbilstoši izstrādātajam un būvvaldē akceptētajam būvprojektam pārbūvēt esošo skābbarības tranšeju, uzbūvēt jaunu skābbarības tranšeju, kā arī uzbūvēt jaunu pakaišu kūtsmēslu krātuvi.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2021.gada 30.decembrim Imantas kompleksā, Kaķeniekos, Annenieku pagastā, Dobeles novadā.

Investīciju projekta realizācijai iecerēts piesaistīt finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Ieguldījumi lauku saimniecībās”.

Pretendentiem pieteikumi iepirkumu konkursā ir jāiesniedz līdz šā gada 27.martam.

Informācija “Firmas.lv” liecina, ka “Agro-Kaķenieki” 2018.gadā strādāja ar 3,005 miljonu eiro apgrozījumu un 78 624 eiro peļņu. Savukārt kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

Kompānija ir reģistrēta 1998.gadā, un tās pamatkapitāls ir 576 664 eiro. Kompānijas lielākais īpašnieks ir Vasilijs Pravdivecs (98,11%), bet 1,89% kapitāldaļu pieder Viktoram Ņikitinam.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

“Agrofirma “Turība”” ieguldīs 230 000 eiro piena liellopu kūts aprīkojumā

Piena pārstrādes uzņēmuma “Preiļu siers” meitasuzņēmums Riebiņu novada “Agrofirma “Turība”” ieguldīs 230 000 eiro piena liellopu kūts aprīkojumā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pretendenti aicināti iesniegt pieteikumus kompānijas izsludinātajā iepirkumu konkursā par piena liellopu kūts aprīkojuma piegādi līdz 2020.gada 5.martam.

Aprīkojums jāpiegādā “Progresa fermai”, “Šļomovkā”, Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā līdz šā gada 30.novembrim. Aprīkojums piena liellopu kūtij ir daļa no piena liellopu novietnes pirmā korpusa jaunbūves projekta.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā skaidrots, ka iepirkuma pretendentam jānodrošina pilna kūts aprīkojuma piegāde un montāža. Komplektācijā ietilpst guļvietu nožogojumi (kopā 422 guļvietas), barības galda nožogojums, teleskopiskie vārti , dzirdnes, gaisa plūsmas ventilatori, birstes, gumijas paklāji, kūtsmēslu ķēdes transportieris, elektriskais šķidrmēslu sūknis, fermas sienu atveramie aizkari un jumta caurspīdīgā kore.

LETA jau pērn vasaras beigās vēstīja, ka “Agrofirma “Turība”” par vairāk nekā miljons eiro plāno celt liellopu novietnes korpusa jaunbūvi.

Būvdarbus bija iecerēts veikt līdz 2020.gada 30.decembrim “Progresa fermā” saskaņā ar būvprojektu, kas paredz šīs liellopu novietnes divu korpusu jaunbūvju celšanu, šķūņa atjaunošanu, liellopu fermu nojaukšanas otro kārtu. Projektu plānots realizēt, piesaistot finansējumu Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstība pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”.

Jau ziņots, ka “Agrofirma “Turība”” 2018.gadā strādāja ar 3,481 miljona eiro apgrozījumu un 103 801 eiro peļņu. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

“Agrofirma “Turība” nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Kompānija papildus sniedz arī graudu kaltes, komunālos un lauksaimniecības darbu pakalpojumus. “Agrofirmas “Turība”” 96,47% kapitāldaļu pieder “Preiļu sieram”.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

“Dārzkopības institūts” plāno pētījumiem būvēt jaunu siltumnīcu kompleksu

Dārzeņkopības un augļkopības pētniecības centrs “Dārzkopības institūts” plāno ieguldīt no 750 000 līdz 830 000 eiro, lai daļu laboratorijas korpusa ēkas pārbūvētu par siltumnīcu kompleksu ar palīgtelpām, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Institūts plāno izveidot siltumnīcu augu patoloģijas pētījumiem ne mazāk kā 70 kvadrātmetru platībā un siltumnīcu selekcijas un tehnoloģiju pētījumiem ne mazāk kā 75 kvadrātmetru platībā.

Tāpat daļu “Dārzkopības institūta” laboratorijas korpusa ēkas 438,7 kvadrātmetru platībā plānots pārbūvēt, lai izveidotu palīgtelpas siltumnīcu darbības nodrošināšanai, augsnes sagatavošanai un pētījumiem ziemā.

Iepirkuma tehniskajā specifikācijā skaidrots, ka projekta mērķis ir nodrošināt Baltijas jūras reģionam piemērotu dārzaugu šķirņu klāsta daudzveidošanu un selekciju, kā arī dārzkopības zinātnes bioloģisko pamatu pētījumus, izmantojot energoefektīvu vidi. Tāpat projektā iecerēts radīt priekšnoteikumus efektīvākam zinātnieku darbam un savstarpējai sadarbībai, veicinot inovatīvu ieceru īstenošanu.

Būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un pārbūve siltumnīcu kompleksa ar palīgtelpām izveidei plānota no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta “LLU un tās pārraudzībā esošo zinātnisko institūciju infrastruktūras attīstība un institucionālās kapacitātes stiprināšana” līdzekļiem.

Pretendentiem pieteikumi “Dārzkopības institūta” konkursā par būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un institūta siltumnīcu kompleksa ar palīgtelpām pārbūvi ir jāiesniedz līdz 2020.gada 13.martam.

Projektu plānots īstenot Ceriņos, Krimūnu pagastā, Dobeles novadā.