Kategorija: Komercpakalpojumi

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Komercpakalpojumi Nozares Transports

Izsludināts iepirkums par Ķekavas apvedceļa būvdarbu uzraudzību

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir izsludinājusi atklātu konkursu “Valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,8.-25,0. km (Ķekavas apvedceļa) būvdarbu uzraudzība”. Paziņojums par iepirkumu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, savukārt šī iepirkuma dokumentācija pieejama Elektroniskajā iepirkumu sistēmā. Šis ir nākamais solis publiskās un privātās partnerības projekta par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu īstenošanā.
Kā iepriekš ziņots, šā gada 13.augustā Iepirkuma komisija pieņēma lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības iepirkumā “Publiskās-privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9.-25,0. km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu” personu apvienībai (PA) Kekava ABT, kas sastāv no Luksemburgā reģistrētās akciju komandītsabiedrības TIIC 2 S.C.A., SICAR, a/s A.C.B. un Ceļu būves firmas SIA BINDERS. Šo lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) apstrīdēja otrs pretendents, bet 14.oktobrī Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēma lēmumu izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.
Pamatojoties uz minēto IUB lēmumu, kā arī atbilstoši Iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, 19.oktobrī PA Kekava ABT uzsāka sarunas ar pašu izvēlētiem finansētājiem, lai vienotos par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas gala nosacījumiem. Procedūras ietvaros finansētāji veiks PA Kekava ABT finanšu un tehnisko spēju padziļināto izpēti, lai no savas puses pārliecinātos par pretendenta spējām īstenot projektu. Atbilstoši iepirkuma nolikuma prasībām šī izpēte var ilgt līdz trim mēnešiem ar iespēju pagarināt šo termiņu vēl par trim mēnešiem, ja to ar pamatojumu pieprasa finansētāji.
Pēc padziļinātās izpētes no finansētāju puses pabeigšanas Satiksmes ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju nodrošinās, ka pirms PPP līguma parakstīšanas tiek saņemts Eiropas Savienības Statistikas biroja (EUROSTAT) viedoklis par to, ka Ķekavas apvedceļa PPP projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. Pēc EUROSTAT pozitīva viedokļa saņemšanas tiks slēgts PPP līgums par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu.
Ņemot vērā, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbu uzraudzība ir jānodrošina pasūtītājam, un savlaicīgi gatavojoties partnerības līguma izpildei, VAS Latvijas Valsts ceļi ir izsludinājusi būvdarbu uzraudzības iepirkumu.
Kā zināms, Latvijas Republikas Ministru kabinets šā gada 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo Publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc projektē-būvē-uzturi-finansē modeļa. Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris – publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.
Publiskās-privātās partnerības iepirkuma procedūra tika uzsākta 2018.gada decembrī un noslēdzās šogad, saņemot pretendentu labākos un galīgos piedāvājumus.

Ķekavas apvedceļš.
Ķekavas apvedceļš būs valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posms 7,8.-25,0. km. Tā joslas kilometru garums būs ~100 km, tai skaitā:
-4 joslu ceļš (pa divām joslām katrā braukšanas virzienā): 12,22 km;
-2 joslu ceļš ar vienu brauktuvi un 1 joslu katrā braukšanas virzienā: 5,36 km;
-paralēlie ceļi un satiksmes pārvadi: 20,7 km;
-tuneļi: 2 gab.;
-tilti un pārvadi: 6 gab.;
-apļveida krustojumi: 10 gab.;
-gājēju tilti un tuneļi: 2 gab.;
-un citi inženiertehniskie risinājumi.

Būvdarbu izmaksas.
Ķekavas apvedceļa 1 joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves (tilti, pārvadi, tuneļi, prettrokšņu sienas, rampas u.c.), būs ~ 1,23 milj. EUR (bez PVN).
Salīdzinājumam, Saulkrastu apvedceļa (A1) 1 joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007.gadā bija ~ 1,25 milj. EUR.
Projekta īstenošanai uz Valsts vārda Satiksmes ministrijas personā iegādātas 218 zemes vienības 132 ha platībā. Kopējās faktiskās zemju atsavināšanas izmaksas: 4,6 milj. EUR

Valsts maksājumi privātajam partnerim.
Projektēšanas un būvniecības laikā valsts nemaksās neko. Visus ieguldījumus veiks privātais partneris no saviem vai aizņemtiem līdzekļiem, uzņemoties visus riskus, kādi būvniecības laikā varētu rasties. Kad būvniecība pilnā apmērā tiks pabeigta, tās kvalitāte būs atzīta par atbilstošu normatīvo aktu prasībām un infrastruktūra būs pieejama sabiedrībai lietošanai, valsts sāks maksāt privātajam partnerim pieejamības maksājumus, pakāpeniski 20 gadu garumā pilnībā norēķinoties par paveikto.
Pieejamības maksājums ir PPP līguma summa, par kuru puses vienojas, noslēdzot līgumu. Pieejamības maksājums privātajam partnerim būs līdz 13,5 miljoniem eiro (bez PVN) gadā.
Pieejamības maksājums sedz privātā partnera izdevumus par projektēšanu, būvniecību, ikdienas uzturēšanu un periodisko uzturēšanu 20 gadu periodā pēc būvdarbu pabeigšanas, kā arī izdevumus par aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, apdrošināšanu, administrēšanu u.c. PPP līgumā noteiktā pieejamības maksājuma kopsumma ir maksimālā iespējamā summa, kuru var saņemt privātais partneris PPP līguma darbības laikā. Pieejamības maksājums var tikt samazināts gadījumā, ja Ķekavas apvedceļš vai tā daļa nav pilnībā vai daļēji pieejama satiksmei, t.i., par katru stundu un katru joslas kilometru, kurā attiecīgais būves posms nav pilnībā pieejams, izņemot gadījumus, kad braukšanas apstākļi ir ietekmēti no 3.personu puses (piemēram, autoavārija).

Kas ir potenciālais privātais partneris?
PA Kekava ABT 80% no kopējā ieguldījuma pieder Luksemburgā reģistrētam investīciju fondam Transport Infrastructure Investment Company 2 S.C.A., SICAR (TIIC 2 S.C.A., SICAR), kas specializējas transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos un kuram ir filiāles Luksemburgā, Portugālē un Francijā; 10% – ceļu būves uzņēmumam a/s A.C.B. un atlikušie 10% – ceļu būves firmai SIA Binders (vairāk informācijas www.tiic.pt).
Partnerības līguma periods.
Kopējais PPP līguma termiņš ir līdz 23 gadiem. No tiem būvniecības periods ir ne vairāk kā 3 gadi (projektēšana un būvniecība). Savukārt pieejamības periods, kura laikā privātais partneris pilnā apmērā nodrošina izbūvētā ceļa ikdienas uzturēšanu un ceļa seguma atjaunošanu, ir ne vairāk kā 20 gadi.

Kāpēc Ķekavas apvedceļš?
Bauskas šosejas (A7) posms Rīga-Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji ap 17 000 automašīnām diennaktī, atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienības, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Kāpēc valsts neaizņemas un nerealizē pati?
Šāda apjoma aizņēmums apgrūtinātu valsts fiskālo telpu, jeb tiesības aizņemties citiem nacionālas nozīmes projektiem, ilgtermiņā nepārkāpjot ES nosacījumus par valsts budžeta deficīta robežām. Turklāt publiskā un privātā partnerība ļauj risināt problēmu jau tagad, neradot pārmērīgu slogu uz valsts budžetu vidējā termiņā.

Kāpēc PPP?
PPP projekts ir salīdzināms ar ģimenes lēmumu iegādāties dzīvokli un ņemt tam kredītu. Līdzīgi kā hipotēkas gadījumā, PPP modelis paredz, ka valsts “iegādājas” ceļu uz nomaksu, kur pirmos divus gadus, kamēr ceļš vēl tikai tiek būvēts, valsts nemaksā neko, savukārt sākot no trešā gada 20 gadu garumā nomaksā gan aizņēmuma pamata summu, gan procentus.
Šāds projekts ļauj uzbūvēt ceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu un neapgrūtinot fiskālo telpu. Tas ļauj paralēli realizēt arī citus būtiskus valsts projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas projekta izmaksas būtu jāsedz uzriez un no valsts budžeta.
PPP ir tradicionāls un izplatīts veids kā tiek realizēti lieli infrastruktūras projekti citās Eiropas valstīs.
Veiksmīgi realizējot pirmo PPP projektu, būs iespējams šo modeli piemērot arī citiem lieliem valsts infrastruktūras objektiem.

Risku sadale.
Praktiski visus riskus, kas varētu rasties projektēšanas, būvniecības vai uzturēšanas laikā (piemēram, kļūdas projektēšanas un būvniecības procesā, kas rada papildus izmaksas) uzņemas privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku. Jebkādi izdevumi, kas varētu rasties līguma darbības laikā papildus par jebkādām kļūdām vai nepilnībām projektēšanas, būvniecības, uzturēšanas vai finanšu piesaistes procesā, ir privātā partnera izdevumi un Valsts zaudējumus nesedz. Jebkura riska radīto seku laicīga nenovēršana samazina privātajam partnerim maksājamo summu.

Būvniecība un uzturēšana.
Ķekavas apvedceļš būs pirmais projekts Baltijā, kas tiks realizēts pēc principa projektē-būvē-finansē-uzturi. Privātais partneris nodrošinās gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk., brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl 5 gadus pēc PPP līguma darbības beigām Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Partnerības iepirkums.
Publiskās-privātās partnerības iepirkums tika uzsākts 2018.gada decembrī, procedūra ietvēra kvalifikācijas un atlases kārtu. Atlases kārta noritēja trīs daļās: sākotnējo finanšu un tehnisko piedāvājumu iesniegšana, sarunas un labāko un galīgo piedāvājumu sagatavošana un iesniegšana. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri atbilstošie pretendenti tika uzaicināti iesniegt sākotnējos tehniskos un finanšu piedāvājumus. Tos iesniedza divi pretendenti. Sarunas ar abiem pretendentiem par piedāvājumu uzlabošanu notika laikā no 2019.gada oktobra līdz 2020.gada janvārim, pēc kurām pretendenti tika aicināti sagatavot labākos un galīgos piedāvājumus. Abi pretendenti tos iesniedza 21.04.2020.

Informāciju sagatavoja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Komercpakalpojumi Māksla, kultūra un atpūta Nozares Uzņēmējdarbība

Tūrisma nozare ir uz bankrota robežas

“Cīnoties pret Covid-19 infekcijas izplatību un ieviešot ierobežojumus, šobrīd tūrisma nozare ir uz bankrota robežas. Nozares darbība faktiski ir apstādināta – starptautiskā pasažieru plūsma ir pārtraukta, kam ir tieša ietekme uz viesnīcu un tūrisma operatoru sektoriem, un iestājusies tūrisma nesezona, kā rezultātā būtiski samazinājusies arī iekšzemes ceļošana. Nozarē ir iestājies augsts maksātnespējas risks,” raksturojot situāciju nozarē, uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Tāpēc kopā ar nozari esam sagatavojuši priekšlikumus gan īstermiņa risinājumiem, kas ieviešami nekavējoties, turpinot sniegt atbalstu arī 2021. gadā, lai pasargātu nozari no masveida maksātnespējas procesiem līdz jaunās tūrisma sezonas sākumam, gan atbalsta pasākumus, kas sekmētu nozares atkopšanos turpmākajos gados. Lai sniegtu atbalstu tūrisma nozares komersantiem, Ekonomikas ministrija piedāvā risinājumus trīs virzienos – komercdarbības aizsardzībai, izmaksu samazināšanai un apgrozījuma veicināšanai nākamajā tūrisma sezonā,” norāda ekonomikas ministrs.

Tūrisma nozarē darbojas dažādu veidu uzņēmumi: informācijas un pakalpojumu sniedzēji tiešsaistes un bezsaistes režīmā, ceļojumu aģenti un ceļojumu operatori, izmitinātāji, galamērķa pārvaldības organizācijas, tūrisma objektu pārvaldītāji un pasažieru pārvadātāji. Taču nozares galvenie sektori ir trīs – tūristu mītņu sektors, sabiedriskās ēdināšanas sektors, kā arī tūrisma operatoru un aģentūru sektors. Vienlaikus jāuzsver, ka Latvijā pēdējā desmitgadē ir izveidojusies situācija, ka aptuveni 70-80% ārvalstu tūristu koncentrējās Rīgā, kurā ir izveidota pamatīga tūrisma infrastruktūra. Apstājoties starptautiskajai tūrisma plūsmai un būtiski samazinoties iekšzemes ceļošanai, jāapzinās, ka būtisks samazinājums vērojams arī Rīgas viesnīcās, restorānos, muzejos un visos citos tūrisma objektos.

Informāciju sagatavoja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Iepirkumi, ES fondi Komercpakalpojumi Transports

Lidosta “Rīga” ir gatava iesaistīties normatīvo aktu pilnveidē taksometru pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai

VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir gatava iesaistīties normatīvo aktu pilnveidošanā, lai uzlabotu lidostas pasažieriem un viesiem sniegto taksometru pakalpojumu kvalitāti un veicinātu konkurenci, komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par taksometru pakalpojumu organizēšanas lidostā “Rīga”, aģentūrai LETA pauda lidostas pārstāve Laura Kulakova.
Lidosta “Rīga” ir iepazinusies ar VK revīzijas ziņojumu par taksometru pakalpojumu organizēšanas lidostas “Rīga” teritorijā atbilstību normatīvajiem aktiem un kopumā atzinīgi vērtē revīzijas secinājumus jautājumā par nepieciešamību turpināt normatīvo aktu pilnveidošanu, lai vēl vairāk uzlabotu lidostas pasažieriem un viesiem sniegto taksometru pakalpojumu kvalitāti un veicinātu konkurenci. Nepieciešamības gadījumā lidosta sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir gatava aktīvi iesaistīties šādu grozījumu izstrādē.
Vienlaikus Kulakova uzsvēra, ka kopš pērnā gada rudens spēkā esošais jaunais regulējums un lidostas paveiktais, informējot un izglītojot ceļotājus, ir būtiski uzlabojis situāciju un mazinājis pasažieru sūdzības par taksometru pakalpojumu kvalitāti un cenām. Sekojot VK ieteikumiem, lidosta sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu ir pilnveidojusi lidostas transporta informācijas vietnē “airport-transport.lv” sniegto informāciju, kurā skaidrotas pasažieru iespējas un tiesības, izmantojot taksometru pakalpojumus.
Kulakova norādīja, ka savā darbībā lidosta pievērš īpašu uzmanību korporatīvās pārvaldības jautājumiem un darbības atklātībai un caurspīdīgumam, par ko ir saņēmusi augstus novērtējumus gan no valsts institūcijām, gan nevalstiskajām organizācijām, tāpēc uzņēmums īpaši rūpīgi izvērtēja VK atzinuma daļu par iepirkuma metodes piemērošanu, 2017.gadā izvēloties sadarbības partneri satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādei un īstenošanai.
“Lidosta apliecina, ka, organizējot attiecīgo iepirkumu un izvēloties piemērojamo procedūru, uzņēmums vadījās pēc labas pārvaldības principiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,” pauda Kulakova, piebilstot, ka lidosta nevar piekrist VK apgalvojumam, ka procedūras izvēles rezultātā ir sašaurināts iespējamo pretendentu loks, kā arī secinājumam, ka iepirkuma rezultātā veiktā stratēģijas izstrāde un ieviešana nav sasniegusi vēlamo rezultātu.
Lidostas pārstāve uzsvēra, ka sadarbības partneris stratēģijas izstrādei tika izvēlēts atklātā konkursā, piemērojot uzņēmuma iekšējo procedūru, kas ir izstrādāta atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likumam. Viņa skaidroja, ka šī procedūra nodrošināja visus svarīgākos publiskā iepirkuma principus – atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi un pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli mazinot riskus.
Kulakova arī pauda, ka konkurss tika izsludināts publiski, un pieteikšanās laikā izrādītā gan vietējo, gan starptautisko pretendentu interese, par ko lidosta revīzijas laikā sniedza pierādījumus VK revidentiem, kas apliecina, ka informācija par iepirkumu bija pietiekami pieejama, lai sasniegtu visus interesentus.
Kā ziņots, VK revīzijā norādījusi, ka Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā “Rīga”. Revidenti atzīmēja, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. “Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums,” pauž revidenti.
Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.
“Ar to vajadzētu pietikt arī kārtības ieviešanai taksometru pakalpojumu pieejamībā. Tomēr Valsts kontrolei pēc lidostā veiktās revīzijas nākas atzīt, ka problēmas joprojām pastāv un pasažieri, paši to nenojaušot, var nonākt negodīgu pārvadātāju transporta līdzekļos,” min revidenti.
Revīzijā norādīts, ka lidostas “Rīga” infrastruktūra izveidota tā, lai pasažieris kā prioritāti apsvērtu izmantot taksometru. Tiesa, situācija būtiski mainīsies, izbūvējot jauno pasažieru termināli un savienojumu ar “Rail Baltica”. Tomēr jārēķinās, ka tuvāko gadu laikā taksometru pakalpojumiem arvien būs būtiska nozīme lidostas teritorijā.
“Kopš 2017.gada tiesas sprieduma, kurā tiesa lēma, ka lidostas noteiktā kārtība liedz iespēju visiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem iebraukt lidostas taksometru līnijā, lidostai tika uzlikts par pienākumu mainīt pastāvošo kārtību un nekavējoties demontēt barjeru, kas ierobežoja visiem taksistiem vienlīdzīgu piekļūšanu tiem atvēlētajai satiksmes joslai pie lidostas. Ne lidosta, ne tās kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija nesteidzās pildīt tiesas lēmumu, tādēļ likumsakarīgs bija rezultāts – tiesas piespriestā piespiedu nauda gan lidostas valdes locekļiem, gan Satiksmes ministrijas valsts sekretāram,” teikts revīzijā.
Tajā arī minēts, ka lidosta izvēlējās taksometru pakalpojumu problēmas risināšanu nodot ārpakalpojumā, proti, 2017.gada decembrī izsludināja konkursu par tiesībām izstrādāt un īstenot pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģiju lidostas teritorijā. Pēc konkursa noslēguma 2018.gada vidū pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšana tika nodota ārpakalpojumā vienīgajam konkursa pretendentam – pilnsabiedrībai “Lidostas satiksme”.
Gan Valsts kontrole, gan Iepirkumu uzraudzības birojs, kas revīzijas ietvaros sniedza atzinumu par notikušo konkursu, uzskata, ka pretendenta atlasei bija jāpiemēro iepirkumu regulējums, nevis lidostas iekšējā kārtība. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka lidosta nav ievērojusi iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu un taisnīgu konkurenci, tādējādi ir tikusi ierobežota konkurence starp eventuālajiem konkursantiem.
Revīzijas dati liecina, ka pilnsabiedrības darba uzdevums aptvēra plašu risināmo jautājumu loku, piemēram, tajā bija iekļauta prasība izstrādāt un īstenot vienotu kustības organizāciju pie lidostas, tostarp, lai tā būtu droša personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, uztveres vai veselības problēmām. Tomēr no plašā uzdevumu klāsta kā prioritāte tika izvirzīta taksometru satiksmes uzlabošana, atstājot novārtā pārējos uzdevumus.
“Arī izmaiņas normatīvos, kuras tika veiktas laikā, kad lidostā pastāvēja “taksometru kari”, nebija pietiekamas, lai taksometru pakalpojumu saņemšanas kārtība lidostā kļūtu pasažieriem saprotama. Tikai 2019.gada augustā regulējumā tika izdarītas tādas izmaiņas, kas deva pamanāmu rezultātu,” uzsvēra Valsts kontrolē.
Vienlaikus revīzijas iestāde novērtē Satiksmes ministrijas vēlmi sakārtot to savas saimniecības daļu, kas tieši skar ne tikai pasažieru ērtības, bet arī Latvijas reputāciju, jo lidosta daudziem ir pirmā saskarsme ar Latviju, zināmā mērā – Rīgas vizītkarte.
Starptautiskā lidosta “Rīga” ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Komercpakalpojumi Transports

Iepirkumu par tiesībām veikt horizontālo apzīmējumu uzklāšanu valsts autoceļiem pārsūdzējuši visi tā dalībnieki

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) sūdzības VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) iepirkumā par tiesībām veikt horizontālo apzīmējumu uzklāšanu valsts autoceļiem nākamos piecus gadus iesnieguši visi pieci konkursa dalībnieki, liecina IUB informācija.
Sūdzību iesniedzis Lietuvas uzņēmums “Biseris”, kas startēja visās, bet uzvarēja divās no četrām iepirkuma daļām, kā arī AS “A.C.B.”, SIA “CTB”, SIA “M-2” un SIA “Mikor”, kas katrs pretendēja uz vienu no četrām iepirkuma daļām.
Sūdzību izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.
Jau ziņots, ka LVC iepirkumā par horizontālo apzīmējumu uzklāšanu valsts autoceļu tīklā Vidzemes un Latgales reģionā uzvarēja “Biseris”, bet Centra un Kurzemes reģiona lotēs iepirkums pārtraukts, un pieņemts lēmums to sludināt atkārtoti ar mērķi saņemt saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus.
“Biseris” bija iesniedzis piedāvājumus visās četrās iepirkuma lotēs, tikmēr pārējie pretendenti katrs tikai vienā, turklāt tajā, kurā līdz šim jau sniedza pakalpojumu, un to cenas bija augstākas par “Biseris” cenu.
Iepirkums par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020.-2025.gadā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) tika izsludināts šā gada 14.janvārī. Tas tika sludināts četrās daļās, pa reģioniem – Centra, Vidzemes, Kurzemes un Latgales reģionā.
Iepirkumā piedāvājumus ar līgumcenām uz pieciem gadiem iesniedza vairāki pretendenti. Centra reģionā “A.C.B.” piedāvāja pakalpojumu veikt par 8,265 miljoniem eiro un “Biseris” – par 6,019 miljoniem eiro, bet Vidzemes reģionā “M-2” piedāvāja līgumcenu 9,972 miljoni eiro un “Biseris” – 6,599 miljoni eiro. Savukārt Kurzemes reģionā “CTB” piedāvāja līgumcenu 10,886 miljoni eiro un “Biseris” – 6,279 miljoni eiro. Latgales reģionā “Mikor” pakalpojumu piedāvāja veikt par 9,222 miljoniem eiro un “Biseris” – par 7,633 miljoniem eiro.
“Biesris” piedāvājums iepirkuma Centra un Kurzemes daļā tika noraidīts, jo ar iepirkumā iesniegtajiem dokumentiem nebija pierādīta pretendenta piedāvātā personāla kvalifikācijas atbilstība nolikuma prasībām.
Lai arī pretendentu, kas attiecīgajās iepirkuma daļās iesnieguši piedāvājumus ar nākamo zemāko cenu – “A.C.B.” un “CTB”, iesniegtā piedāvājuma līgumcena nepārsniedz plānoto līgumcenu, LVC pieņēma lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru saskaņā ar nolikumu.
LVC pārstāvji atzīmēja, ka iepirkuma pirmajā un trešajā daļā uz līguma noslēgšanu pretendēja divi pretendenti, kuriem bija būtiski atšķirīgas piedāvātās līgumcenas. Piedāvājumu vērtēšanas laikā veikta šo cenu salīdzināšana, pārbaudot, ka zemākā piedāvātā cena nav nepamatoti lēta.
Kompānijā norādīja, ka pasūtītājam, ja tas valsts budžeta līdzekļu izlietošanā rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir pienākums rīkoties tā, lai novērstu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, bet līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā iepirkuma pirmajā un trešajā daļā par otro jeb dārgāko piedāvāto līgumcenu pasūtītājs nerīkotos kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Turklāt, ņemot vērā vietējā tirgus rezervēto interesi un faktiski konkurences trūkumu saņemtajos piedāvājumos, tostarp, ņemot vērā, ka katrs šī iepirkuma pretendents, izņemot “Biseris”, ir iesniedzis piedāvājumu tikai vienam līgumam un tajās iepirkuma daļās, kurās jau iepriekš pildīja līgumus, nav gūta pārliecība, ka piedāvājumā ietveri visi iespējamie saimnieciskie un ekonomiskie aspekti, lai piedāvātu optimālāko un pasūtītājam izdevīgāko risinājumu līguma izpildei, klāstīja LVC pārstāvji.
Tāpat LVC ņēmis vērā, ka 2020.gada būvdarbu sezonā konstatētas būtiskas cenu krituma pazīmes ceļu būves tirgū vispār, kā arī apstākli, ka līguma noslēgšanas gadījumā ceļu horizontālā apzīmējuma uzklāšanas darbu izpilde uzsākama, iestājoties atbilstošiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, proti, pavasarī. Līdz ar to, pārtraucot iepirkuma procedūru divās daļās, un izsludinot jaunu iepirkumu attiecīgajās iepirkuma daļās, pasūtītājam ir iespēja iegūt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus, kas ir sevišķi būtiski līdzekļu efektīvai izmantošanai, slēdzot ilgtermiņa līgumu.
Iepirkuma rezultāti un informācija par pieņemtajiem lēmumiem pretendentiem tika iesniegta 25.septembrī.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Komercpakalpojumi Transports

Lidosta “Rīga” plāno par 4,5 miljoniem eiro uzlabot bagāžas apkalpošanas infrastruktūru

VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” plāno par 4,5 miljoniem eiro uzlabot bagāžas apkalpošanas infrastruktūru, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.
Lidosta “Rīga” izsludinājusi sarunu procedūru par bagāžas apkalpošanas infrastruktūras uzlabošanu. Paredzamā līgumcena ir 4,5 miljoni eiro. Termiņš piedāvājumu iesniegšanai ir 25.septembris.
Iepirkuma nolikumā teikts, ka plānotais iepirkuma līguma spēkā stāšanās laiks ir šā gada decembrī. Bagāžas apstrādes sistēmas piegādi un uzstādīšanu, tostarp testēšanu un personāla apmācību piegādātājam būs jāveic deviņu mēnešu laikā no dienas, kad lidosta “Rīga” pieprasīs veikt infrastruktūras piegādi un uzstādīšanu.
Ņemot vērā, ka iepirkuma izsludināšanas dienā lidostai “Rīga” nav zināms bagāžas apstrādes sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamo trešā standarta sprāgstvielu atklāšanas sistēmas (EDS) iekārtu piegādes laiks, pieprasījums veikt sistēmas piegādi un uzstādīšanu var tikt nosūtīts piegādātājam jebkurā brīdī, no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 1.septembrim. Pēc bagāžas apstrādes sistēmas pieņemšanas jānodrošina tās tehniskās uzturēšanas pakalpojumi 24 mēnešu periodā, bet konkrēts termiņš tiks norādīts iepirkuma otrajā kārtā.
Iepirkuma nolikums paredz, ka kandidātam pēdējo triju gadu laikā un 2020.gadā līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim ir pieredze vismaz divos līdzīgos bagāžas apstrādes sistēmas ieviešanas projektos lidostā. Bagāžas apstrādes sistēmas ieviešanas pieredzē ietilpst kāpurķēžu šķirošanas līniju un šķirošanas programmatūras ieviešana, konveijeru līniju un šķirošanas vietu (piestātņu vai karuseļu) piegāde un uzstādīšana, kā arī sistēmas kļūmju uzraudzības programmatūras ieviešana. Vismaz vienam no atbilstošajiem projektiem projekta izmaksas ir vismaz trīs miljoni eiro.
Tāpat kandidātam pēdējo triju gadu laikā un šogad jābūt pieredzei bagāžas apkalpošanas sistēmas tehniskās apkalpošanas un atbalsta nodrošināšanā vismaz divās lidostās. Vismaz vienai no uzturētajām un atbalstītajām atbilstošajām bagāžas apkalpošanas sistēmām jāietver vismaz divas kāpurķēžu šķirošanas līnijas un vismaz divas šķirošanas vietas – piestātnes vai karuseļi.
Jau ziņots, ka pērn lidosta “Rīga” apkalpoja 7,798 miljonus pasažieru, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt šogad pirmajā pusgadā – 1,32 miljonus pasažieru, kas ir par 62,9% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.
Starptautiskā lidosta “Rīga” ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Pētniecība un izstrāde Uzņēmējdarbība

LIAA Biznesa inkubatoros gaida jaunos uzņēmējus

Uzņēmumi, kuri izstrādājuši inovatīvus produktus vai pakalpojumus un vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību, tiek aicināti pieteikties uzņemšanai 14 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros. Pieteikumus pirmsinkubācijas (PINK) un inkubācijas (INK) programmās varēs iesniegt no 1. līdz 20.septembrim. PINK programmā tiks uzņemti 257 topošie uzņēmēji, bet inkubācijas programmā – 76 uzņēmumi.

“Biznesa inkubatoru programma turpināsies līdz 2023.gada beigām, un šī būs pēdējā lielā uzņemšana, jo LIAA biznesa inkubatori būs sasnieguši savu maksimālo kapacitāti, apkalpojot aptuveni 600 jauno uzņēmumu. Mūsu mērķis ir uzrunāt jaunos uzņēmējus, kuri strādā tehnoloģiju nozarēs un kuriem ir augsts eksporta potenciāls. To, ka Biznesa inkubatori ir lieliska vieta, kur augt, apliecina arī tādi uzņēmumi kā SIA “Azeron” no Ventspils, kurš 2019.gada oktobrī atnāca uz inkubatoru ar īpašu, paša spēkiem izveidotu, datorspēlēm pielāgotu klaviatūras prototipu. Šobrīd uzņēmumā strādā jau vairāk nekā 60 darbinieki, produkcija tiek eksportēta uz vairāk kā 75 valstīm, bet kopējais apgrozījums šī gada sešu mēnešu periodā pārsniedzis 500 tūkstošus eiro,” norāda LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova, uzsverot, ka “Azeron” stāsts ir labs piemērs, kā ar LIAA biznesa inkubatoru sniegto atbalstu var strauji augt un sasniegt savus biznesa mērķus.

PINK programma piemērota jaunajiem uzņēmējiem, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu produktu vai pakalpojumu, bet INK programmā aicināti pieteikties tie uzņēmumi, kuri jau ir izstrādājuši savus produktus vai pakalpojumus un uzsākuši saimniecisko darbību.

Biznesa inkubatori piedāvā tā dalībniekiem ne vien bezmaksas apmācību iespējas, mentoru konsultācijas un koprades telpas, bet arī grantus līdz 50% no attiecināmajām izmaksām dažādu pakalpojumu apmaksai un ražošanas iekārtu iegādei. Izejmateriālu iegādei uzņēmumi var piesaistīt līdzfinansējumu 30% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Jāuzsver, ka atbalsts neatmaksājamu grantu veidā uzņēmumiem ir pieejams jau no uzņemšanas inkubatorā. Šobrīd katrs trešais inkubatora uzņēmums eksportē savas preces vai pakalpojumus. Nozīmīgākās eksporta valstis pašlaik ir Lielbritānija, Igaunija, Vācija un ASV.

49% no inkubatora dalībniekiem ir izmantojuši finansiālo atbalstu, piemēram, produkta prototipa un dizaina izstrādei, grāmatvedības, loģistikas, juridiskajiem, mārketinga pakalpojumiem, telpu īres izmaksām, iekārtu un izejmateriālu iegādei. Inkubatora sniegtais finansiālais atbalsts nav aizdevums, bet gan līdzfinansējums uzņēmuma attīstībai un katrs uzņēmums var saņemt atbalstu līdz pat 200 tūkstošiem eiro. Jāuzsver, ka inkubatora uzņēmumi paši izvēlas pakalpojumu sniedzēju, veicot cenu aptauju un ievērojot interešu konflikta neesamības prasības saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru.

Inkubācijas programma piemērota uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikas komercreģistrā ne ilgāk par 3 gadiem. Inkubācijas dalībnieku un biznesa inkubatora kopīgais uzdevums ir attīstīt produktus un pakalpojumus, kā arī palielināt inkubācijas dalībnieku resursus un zināšanas, lai nākotnē tie kļūtu par globāli konkurētspējīgiem un eksportējošiem uzņēmumiem. Šobrīd 26% no visiem inkubatoros strādājošajiem uzņēmumiem pārstāv apstrādes rūpniecību, 13% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozari, 11% pārtikas produktu ražošanu, 11% tekstilizstrādājumu ražošanu, 10% koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanu (t. sk., mēbeļu ražošanu). Savukārt augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumi veido 23% no kopējā inkubatoru uzņēmumu skaita.

LIAA biznesa Inkubatori ir Latvijas un ES atbalsta programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas. Apmācības tiek organizētas brīvā formātā, fokusējoties uz uzņēmēju interesēm un apgūstamo zināšanu nepieciešamību. Šī ir lielākā jauno uzņēmumu kopiena un kontaktu tīkls Latvijā ar pieeju LIAA pārstāvniecībām 18 pasaules valstīs.

“Būt inkubatorā ir lieliska iespēja jaunam uzņēmējam gan saņemt tik vajadzīgo padomu, atbalstu un zināšanas, gan iepazīt citus uzņēmējus un ideju autorus. Saprast, ka katram savs ceļš ejams, taču izaicinājumi un grūtības ir līdzīgas. Sajust atbalstu un ticību sev un savai idejai – tas ir ļoti svarīgi katram jauna ceļa gājējam,” tā savu izvēli pamato Talsu biznesa inkubatora dalībniece SIA “Pilsētnieki” īpašniece Terēze Riekstiņa. Savukārt Rīgas Radošo industriju inkubatora dalībniece Elizabete Palasiosa no SIA “Story Hub” akcentē, ka otrs labākais lēmums mūsu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē pēc dibināšanas bija pieteikums inkubatoru programmai, jo dalība inkubatorā ir viena no vērtīgākajām iespējām, ko izmantot sava biznesa attīstībai Latvijā.

Pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Siguldā un Radošo industriju inkubatorā notiks no 1. līdz 20.septembrim. Jēkabpils biznesa inkubatorā atvērta pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmā.

Vairāk informācijas par biznesa inkubatoru programmu un pieteikšanās kārtību var iegūt LIAA tīmekļa vietnē: https://www.liaa.gov.lv/lv/programmas/biznesa-inkubatori

LIAA biznesa inkubatoru programmu finansē Latvijas Republika un Eiropas Reģionālais attīstības fonds projektā “Reģionālie biznesa inkubatori un Radošo industriju inkubators”.

Informāciju sagatavoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Komercpakalpojumi Pārtika un dzērieni Uzņēmējdarbība

Maizes ceptuve “Lāči” plāno ieguldīt 177 000 eiro iekārtās un tehnoloģiskajā aprīkojumā

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA “Lāči” plāno ieguldīt 177 000 eiro iekārtās un tehnoloģiskajā aprīkojumā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
“Lāču” vadītājs un īpašnieks Normunds Skauģis aģentūrai LETA teica, ka līdz ar tehnoloģiskā aprīkojuma iegādi “Lāči” cenšas atvieglot darbu, piemēram, lai milti nav jāpārvieto ar rokām, bet šis process būtu automatizēts.
Tāpat, pēc “Lāču” vadītāja teiktā, daļa iekārtu ir savu laiku nokalpojušas, tāpēc jāatjauno. Investīciju projekta īstenošanas rezultātā uzlabosies arī “Lāčos” strādājošo darba apstākļi.
Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā teikts, ka tostarp kompānija plāno piegādāt un uzstādīt miltu beztaras glabāšanas sistēmu ar svēršanas sistēmu par 50 000 eiro. Tāpat iecerēts piegādāt un uzstādīt arī maizes griešanas iekārtu par 45 000 eiro, maizes cepšanas iekārtu par 36 000 eiro, maizes iepakošanas iekārtu par 26 000 eiro, saldēšanas – dzesēšanas-raudzēšanas iekārtu par 20 000 eiro.
Piedāvājumus iepirkumu konkursos pretendentiem jāiesniedz līdz šā gada 24.jūlija, plkst. 16 uzņēmuma ražotnē. Investīciju projektus plānots īstenot līdz 2022.gada 3.martam, piesaistot finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”. Projekta nosaukums ir “Ražošanas efektivitātes paaugstināšana SIA “Lāči” ceptuvē”.
Jau ziņots, ka “Lāči” 2018.gadā strādāja ar 8,314 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 23,9% – līdz 164 254 eiro. Kompānijas 2019.gada rezultāti vēl nav publiskoti.
Kompānija “Lāči” reģistrēta 1995.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro. “Lāči” pilnībā pieder Normundam Skauģim.

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Komercpakalpojumi Pētniecība un izstrāde

IKT koplietošanas platformu izmantošana uz amatvietām ļāvusi ietaupīt gandrīz miljonu eiro

Piecu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) koplietošanas platformu izmantošana uz cilvēkresursiem ļāvusi ietaupīt 995 434 eiro, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā un valdības izskatītā informatīvā ziņojuma.

Ziņojums par cilvēkresursu nodrošināšanu valsts IKT platformu uzturēšanai atspoguļo Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturēto centralizēto platformu radīto cilvēkresursu ietaupījumu valsts pārvaldē, informē par šo platformu arvien pieaugošo izmantošanas intensitāti, kā arī sniedz priekšlikumus par risinājumu uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo finansējumu un cilvēkresursiem.

Dokumentā norādīts, ka, ieviešot e-pārvaldi, tai skaitā koplietošanas platformas, publisko pakalpojumu sniegšana kļūst racionālāka un resursu ziņā efektīvāka.

“Turpinot ieviest vienotos IKT risinājumus, valsts pārvalde būtiski nodrošina finanšu un administratīvo resursu ekonomiju. Turklāt arī jaunie koplietošanas risinājumi, kas patlaban vēl ir izstrādes stadijā, ļaus iestādēm savus resursus ietaupīt. Tas savukārt ļauj realizēt valsts pārvaldes reformu un tās ietvaros plānoto darbinieku skaita samazinājumu,” apgalvo VARAM.

VARAM aprēķinājusi, ka, izmantojot piecas IKT koplietošanas platformas, ir “ietaupītas” 50 amata vietas par kopējo finansējumu 995 434 eiro. Šāds ietaupījums radies, konsolidējot tos cilvēkresursus, kas nodrošina iestāžu atbalsta funkcijas – lietvežus, iepirkumu speciālistus, juristus.

Piemēram, Elektronisko iepirkumu sistēmas ieviešana ļāvusi ietaupīt 418 702 eiro un 24 amatvietas, oficiālās elektroniskās adreses informācijas sistēma – 198 453 eiro un astoņas amatvietas, bet valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma – 168 784 eiro un septiņas amatvietas.

Vienotās pieteikšanās modulis ļauj iestādēm piedāvāt savus e-pakalpojumus, izmantojot jau gatavus autentificēšanās rīkus. Tādējādi iestādes var ietaupīt resursus, jo nav nepieciešams individuālu risinājumu iegāde un uzturēšana, kā rezultātā kopumā ietaupītas sešas amata vietas par 141 458 eiro.

VARAM arī norāda, ka patlaban norit intensīvs darbs pie e-rēķinu sistēmas izstrādes, kas turpmāk palīdzēs grāmatvežiem un finansistiem ietaupīt laiku un resursus apstrādājot rēķinus. Šī sistēma ļaušot ietaupīt trīs ar pusi amata vietas kopumā par 68 033 eiro.

Vienlaikus ziņojumā pausts, ka koplietošanas platformu uzturēšanai un attīstībai patlaban pieejamie cilvēkresursi ir nepietiekami, līdz ar to aktuāls esot jautājums par VRAA kapacitātes stiprināšanu un celšanu.

Piemēram, Elektronisko iepirkumu sistēmas darba nodrošināšanai trūkst astoņu cilvēku, oficiālās elektroniskās adreses informācijas sistēmas – piecu, bet e-rēķinu aprites risinājuma darba nodrošināšanai – divu cilvēku.

Vienotās pieteikšanās moduļa un valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas darbam nepieciešami kopumā astoņi cilvēki – katrā pa četriem. Kopumā trūkst 23 darbinieku, no kuriem 15 nepieciešami jau šogad.

Lai nepalielinātu valsts pārvaldē nodarbināto kopējo skaitu, plānots, ka, sākot ar 2020.gada 1.martu nozaru ministrijas veiks amata vietu skaita samazinājumu kopumā par 15 vietām, tādējādi nodrošinot nepieciešamo 15 amata vietu skaita palielinājumu šo platformu uzturēšanai, pauž VARAM.

Nepieciešamais papildu finansējums platformu uzturēšanai 2020.gadā ir 559 879 eiro, 2021.gadā – 733 638 eiro, bet 2022.gadā – 725 307 eiro.

Finansējums amata vietām 2020.gadā tiks nodrošināts VARAM piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt nepieciešamā finansējuma nodrošinājums amata vietām 2021.gadā un turpmāk tiks vērtēts VARAM piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros vai nepieciešamības gadījumā skatīts sastādot 2021.gada budžetu un vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023.gadam.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

turpināt lasīt “Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu”

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine

turpināt lasīt “Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1”