Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izsludinājusi iepirkumu diasporas skolotāju izglītības tālmācības programmas izstrādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Iepirkums paredz izstrādāt un realizēt diasporas skolotāju izglītības tālmācības programmu “Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs”.
Paredzamā līgumcena ir 120 000 eiro un plānotais līguma darbības laiks ir pieci gadi.
Izsludinātajam iepirkuma konkursam būs atklāta procedūra un termiņš, līdz kuram iesniedzami piedāvājumi vai pieteikumi ir 29.jūnijs, plkst.10.
Jau vēstīts, ka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) veiktā diasporas skolu aptauja atklāja, ka Eiropā ārpus Latvijas ir aptuveni 77 latviešu nedēļas nogales klātienes skolu ar 1942 skolēniem, kuri esot tikai apmēram 6% no bērniem diasporā. Šajās skolās māca 454 skolotāji.
Pēc apvienībā paustā, šo diasporas skolu mērķis ir uzturēt bērnos latvietību un saiknes ar Latviju, atbalstot vecākus un bērnus latviešu valodas un ar Latviju saistītu zināšanu apguvē daudzvalodu vidē mītnes zemēs.
ELA Izglītības nozares vadītājs Māris Pūlis informēja, ka apvienība aicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas, Latviešu valodas aģentūras un citas diasporas organizācijas apaļā galda diskusijā vienoties par praktisko atbalstu attālināto mācību kvalitatīvai nodrošināšanai diasporas skolās.
Vienlaikus viņš atklāja, ka ELA šovasar plāno šai tēmai veltīt skolotāju profesionālās pilnveides un ideju koprades semināru, kas šoreiz notiks virtuālajā vidē un būs pieejams diasporas izglītotājiem visā pasaulē.
Kategorija: Izglītība un zinātne
Lai maksimāli izmantotu un mobilizētu Latvijas zinātnisko potenciālu cīņai ar Covid-19 izraisītajām sekām, Izglītības un zinātnes ministrija mērķtiecīgi strādā pie vairākām iniciatīvām, kas ļaus jaunākajos atklājumos un pierādījumos rastiem risinājumiem mazināt Covid-19 ietekmi Latvijas sabiedrībā un tautsaimniecībā.
Valdība 2020.gada 30.aprīlī ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu piecu miljonu eiro apmērā valsts pētījumu programmas Covid-19 slimības ierobežošanai un seku mazināšanai Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrija vēl papildus ir atradusi iespēju novirzīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda piešķirtos līdzekļus Covid-19 epidemioloģiskajai izpētei indikatīvi pusmiljona eiro apmērā un NordFosk pētījumu projektu konkursam par Ziemeļvalstu veselības datu izmantošanu Covid-19 pandēmijas apkarošanai un tās seku mazināšanai 400 tūkstošu eiro apmērā.
Pieci miljoni eiro paredzēti valsts pētījumu programmas (VPP) izveidei veselības, inženiertehnisko risinājumu, sabiedrības un tautsaimniecības jomās. Programmu plānots īstenot līdz 2020.gada beigām starpdisciplināru pētniecības projektu veidā, īpaši izceļot informāciju un tehnoloģiju un ekonomikas komponentes, kuru devums ir plānots horizontāls viscaur programmai. VPP projekti būtu veltīti tādām pētniecības tēmām kā vīrusa biomedicīniskā izpēte, jaunas darba un izglītības formas, digitālie rīki un platformas, attālinātie medicīnas pakalpojumi, psiholoģija un ģimenes, pēc-Covid-19 sekas veselībai, klīniskās rekomendācijas zālēm un vakcīnām, kā arī citiem ar Covid-19 seku mazināšanu saistītiem jautājumiem.
Papildus VPP Izglītības un zinātnes ministrija tuvākajā laikā izziņos iepirkumu pētījumam par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā. Covid-19 epidemioloģiskā izpēte, kas ietver specializētas biobankas izveidošanu, paraugu sekvencēšanu un bioinformātisko analīzi, ļaus identificēt Latvijā cirkulējošos vīrusa celmus un infekcijas izplatīšanās ģeogrāfiju, mazināt infekcijas apjomus, laicīgi pamanīt un novērst jaunu uzliesmojumu rašanos, izstrādāt jaunus ārstniecības līdzekļus un vakcīnas, veikt klīniskos pētījumus esošo medikamentu pārprofilēšanai Covid-19 ārstēšanai. Pētījums vienlaikus būs arī Latvijas ieguldījums Horvātijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē izstrādātā rīcības plāna īstenošanā. Iniciatīvā “Eiropas pētniecības telpas aktivitātes cīņai pret koronavīrusa izraisīto Covid-19 pandēmiju” (First ERAvsCorona Action Plan) ir noteiktas 10 Eiropas prioritārās pētniecības un inovācijas aktivitātes.
Tāpat Latvija plāno dalību Ziemeļvalstu pētniecības organizācijas
“NordForsk” pētniecības projektu konkursā par veselības datu izmantošanu Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai. Konkursa ietvaros paredzēta esošu klīnisko, sociālekonomisko, statistikas un citu datu izmantošana, jaunu datu iegūšana un pārrobežu datu apmaiņas sekmēšana. Lai startētu projektu konkursā, Latvijas zinātniskajām institūcijām būs jāsadarbojas starptautiskos konsorcijos ar vismaz diviem Ziemeļvalstu partneriem.
Rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” publicēts Ministru kabineta mājaslapā.
Informāciju sagatavoja Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa.
Žurnāls “Iepirkumi” pirmo reizi stāsta, kā iepirkumus rīko vienā no Latvijas augstskolām. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) iepirkumu komisijas sekretāre IEVA DEVJATŅIKOVA, Stratēģiskās attīstības projektu vadītāja ILONA GRODSKA un infrastruktūras prorektors, Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs ARMANDS LAPIŅŠ intervijā “Iepirkumiem” stāsta par iepirkumu rīkošanas specifiku Latvijas vienīgajā mūzikas augstskolā, vērtē iepirkumu vidi un sniedz ieteikumus tās uzlabošanai.
– Kā JVLMA izvēlas iepirkumu komisijas locekļus? Kas šajā komisijā darbojas?
Ieva Devjatņikova: – Iepirkumu komisiju apstiprina JVLMA Senāts pēc Rektorāta ieteikuma. Komisijas sastāvā tiek iekļauti dažādu jomu pārstāvji – finanšu, infrastruktūras un juridiskās jomas, kā arī tiek iekļauti iepirkuma priekšmetā (JVLMA pērkamajā pakalpojumā vai precē) kompetenti kolēģi un kāds, kurš nepastarpināti ir iesaistīts studiju procesa nodrošināšanā – docētājs. Tā kā pēdējā gada laikā esam būtiski atjaunojuši JVLMA pūšaminstrumentus, komisijā bijām iekļāvuši docētāju no Pūšaminstrumentu katedras. Protams, veidojot komisijas sastāvu, tiek ņemts vērā, vai darbinieks spēs apgūt darbu Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS).
2018. gada 26. novembrī Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja DACE GAILE saņēma Ministru Kabineta (MK) balvu* “Par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu publisko iepirkumu sistēmas veidošanā un attīstībā”, kas, protams, ietver arī iepirkumu jomas speciālistu izglītošanu. Dace Gaile strādā IUB jau no pašiem pirmssākumiem un pati smej, ka veicot inventarizāciju, nedrīkstot aizmirst pielikt inventāra numuru arī viņai. Lai noskaidrotu, kāds īsti ir labs iepirkumu speciālists un cik garu ceļu iepirkumu izglītības jomā jau esam nogājuši, žurnāls “Iepirkumi” aicināja Daci Gaili uz sarunu par iepirkumu jomas speciālistu izglītības iespējām un izaicinājumiem Latvijā.
Vispirms sirsnīgi sveicam ar balvas saņemšanu. Vai apbalvojums bija pārsteigums?
Atklāti sakot biju samulsusi par šo balvu, jo starp apbalvotajiem ir tādas personības – Ivars Seleckis, Vija Vētra, Sandis Prūsis, Egils Levits – es sevi nevarēju iedomāties šajā sarakstā. Biju atvaļinājumā, tālu no Latvijas, un kad saņēmu šo ziņu, biju ļoti pārsteigta un aizdomājos, par ko gan? Protams, bija satraukums un ļoti daudz emociju – saņemt tik augstu apbalvojumu valsts pārvaldes darbiniekam, turklāt vēl Latvijai tik zīmīgā gadā – tā nav ikdiena. Tas bija ļoti svinīgs un emocionāls brīdis. No finanšu ministres runas, balvu pasniedzot, secināju, ka arī no kolēģiem tas ir simbolisks žests, jo arī valsts pārvaldes darbinieks, kurš šķietami dara savu ikdienas darbu, var būt novērtēts un tā darbs ir svarīgs un nepieciešams. Otrs secinājums no ministres uzrunas, ko viņa uzsvēra kā personīgu pieredzi sadarbībā – laipnība un atsaucība – kas man lika aizdomāties, ka laikam jau tiešām mani ir grūti nokaitināt, un ar laipnību un atsaucību tiešām var tālāk tikt nekā kāpjot citiem uz galvas. Esmu ļoti pagodināta un pateicīga Finanšu ministrijai par atbalstu un novērtējumu, un varu teikt, ka ministrijas darbinieki vienmēr bijuši labi sadarbības partneri.
Kategorijas
Kā top iepirkumu speciālisti?
Ja cilvēks ir nolēmis pievērsties grāmatvedībai vai loģistikai, skaistumkopšanai vai sporta pedagoģijai, atliek vien izlemt, cik nopietni šo nodarbi vēlas apgūt un iestāties vidējās profesionālās vai augstākās izglītības iestādē, minimālā gadījumā – pieejami kursi, kuros dažu mēnešu laikā var apgūt kāroto profesiju vienkāršākā līmenī. Diemžēl iepirkumu jomas speciālisti Latvijā par tādiem kļūst vien pašmācības ceļā. Ja neskaita tematiskus seminārus, kas parasti ilgst nepilnu dienu un apskata kādu šauru iepirkumu nozares jomu, neviena akreditēta izglītības iestāde nepiedāvā ne pašas iepirkumu speciālista profesijas, ne atsevišķas programmas apguvi šajā jomā. Cik aktuāla ir šādas profesijas izglītība un kur smelties zināšanas esošajiem un topošajiem iepirkumu jomas speciālistiem žurnāls “Iepirkumi” jautāja gan Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), gan dažādu izglītības iestāžu pārstāvjiem un lektoriem, kas piedalās semināros.
“Mācīties darot” – vai pareizā pieeja?
Pasaulē plaši atzītais izziņas modelis learning by doing (mācīties darot), protams, ir uzteicams, un ļauj katram iedziļināties un izprast nepieciešamo jomu, taču atstāj darbinieku visnotaļ bezpalīdzīgā situācijā, ja līdzās nav neviena cita speciālista, kurš varētu apstiprināt, ka darbs tiek veikts pareizi vai sniegt rekomendācijas uzlabojumiem. Vadīties pēc rezultāta šajā gadījumā nav precīzākā metode, jo iepirkumu jomā negatīvs rezultāts vai pat vienkārša kļūda var izrādīties ļoti dārgs, laikietilpīgs un pat juridiski sarežģīts process. Diemžēl tieši šī metode ir vispopulārākā Latvijas iepirkumu jomas speciālistu vidū, jo nozare neregulē īpašas izglītības prasības iepirkumu speciālistiem un zināšanu papildināšana pieejama vien tad, kad piedāvājumā ir kādi kursi vai semināri, kā arī, ja konkrētā speciālista darba devējs ir gatavs finansiāli šīs alkas pēc izglītības apmierināt. Kad žurnāla redakcija vērsās IZM ar jautājumu, vai viņu rīcībā ir informācija par pieejamām studiju programmām vai kursiem iepirkumu speciālistiem, un vai viņu ieskatā šādas programmas būtu nepieciešamas, saņēmām noraidošu atbildi.
Kategorijas
Mācīties nekad nav par vēlu
Līdz ar bērnu skolas gaitu atsākšanu septembrī sarosās arī pieaugušie – varbūt arī man apgūt ko jaunu, sākt apmeklēt sporta nodarbības vai iesaistīties kādā interešu klubā?
Rudenī cilvēkiem ir vieglāk pievērsties kā jauna apguvei tāpēc, ka apkārtējā vide uz to noskaņo. Bērni atsāk mācības skolā, studenti dodas augstskolas gaitās, laiks pamazām kļūst vēsāks un vakari – tumšāki. Jaunais var būt kaut kas sen gribēts un vistālākajos sapņos lolots, bet tikpat labi var pavērot, ar ko nodarbojas paziņas, vai smelties idejas sociālajos tīklos.
Angļu, franču vai kādu mazāk populāru valodu?
Runājot par pašizglītošanos, šobrīd aktuālas ir dažādas kulinārijas, veselīga uztura, laika plānošanas un mērķu sasniegšanas meistarklases, kas nereti notiek tikai vienu dienu vai dažas stundas. Aktuāla varētu būt arī autovadītāja, motocikla vadītāja vai dažāda ūdenstransporta vadītāja apliecības iegūšana. Iespējams, varat pat esat iestāties kādā augstskolā? Ja nē, populāri ir apmeklēt svešvalodu kursus, kur joprjām vieni no pieprasītākajiem ir dažādu līmeņu angļu valodas kursi. Ja pat savas spējas sazināties angļu valodā vērtējat augstu, var palūkoties pēc nodarbībām, kur tiekas cilvēki ar līdzīgu angļu valodas zināšanu līmeni un, piemēram, kopīgi skatās filmas, bet pēcāk par tām diskutē. Iespējams, jūs jau sen vilinājusi melodiskā franču vai temperamentīgā spāņu, itāliešu valoda?! Nepamatoti zemu popularitātes reitingā atrodas vācu valoda, taču ja vien jums izdodas apgūt gramatikas pamatus un uzkrāt pieklājīgu vārdu krājumu šajā svešvalodā, jums paveras durvis saziņai ar miljoniem cilvēku ne tikai Vācijā. Noteikti esat ievērojuši, ka atsevišķos darba sludinājumos īpaši pieprasītas tieši vācu vai franču valodas zināšanas. Protams, tās lieti noder arī biznesa kontaktu veidošanā. Vienlīdz noderīgi ir apgūt arī kādu skandināvu vai tepat kaimiņvalstu valodu – ja strādājat starptautiskā vidē, šīs valodas kļūst neatsveramas un ceļ jūsu vērību darba devēja acīs.
Konkursā “Iepirkumu gada balva” kategorijā “Gada iepirkums” apbalvotā Daugavpils Būvniecības tehnikuma direktore Ināra Ostrovska pauž gandarījumu, ka tehnikuma rīkotais atklātais konkurss par mācību iekārtu un aprīkojuma piegādi un uzstādīšanu tehnikuma prioritāro profesionālās izglītības programmu nodrošināšanai guvis šādu atzinību, bet reizē darbs turpinās pie citiem lielākiem un mazākiem iepirkumiem. Tehnikuma darbības mērķis ir nodrošināt tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamus un darba tirgū pieprasītus augstas kvalifikācijas konkurētspējīgus speciālistus dažādās izglītības pakāpēs un arī ar iepirkumu palīdzību iegūtās jaunās iekārtas, aprīkojums lieliski palīdz mērķa sasniegšanai.
Daugavpils Būvniecības tehnikums ir valsts dibināta profesionālās izglītības iestāde – reģionālais būvniecības kompetences centrs ar mūsdienīgu, modernu bāzi būvniecības tehnoloģiju ieviešanai, prestižs, uz zināšanām un kvalitāti balstīts profesionālās izglītības, mūžizglītības un tālākizglītības pakalpojumu sniedzējs, kas īsteno 25 profesionālās izglītības programmas.
“Tehnikuma darbība apriori ir specifiska un īpaša, jo strādā sekojot valsts pasūtījuma tendencēm, un savā darbībā, īstenojot izglītības programmas, tehnikums ņem vērā izglītības vidi, kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartos noteikto izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu. Viena no tādām prioritārajām izglītības tematiskajām jomām ir mašīnzinības profesionālās izglītības programmā „Autotransports” ar kvalifikāciju „Autoelektriķis” („Autodiagnostiķis” sākot no 2017. gada). No 2014. gada kvalifikācija „Autoelektriķis” kļuva ļoti pieprasīta, kas arī prasīja bāzes atjaunošanu un jaunu speciālistu sagatavošanu,” mācību vidi un tai nepieciešamo raksturo Daugavpils Būvniecības tehnikuma direktore Ināra Ostrovska.
Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība
Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu
Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.
Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.
Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”
Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.
Kādas netīrās dejas mēdz dejot?
Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.
Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.
Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība
Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1
Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.
Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?
2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.
Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…
Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.
Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?
Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.
Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?
Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.
Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?
Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…
Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?
Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.
Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.
Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?
Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.
Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?
Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.
Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…
Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.
Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.
Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?
Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.
Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?
Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.
Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.
Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.
Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.
Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?
Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.
Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?
Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.
Kādi ir nākotnes plāni?
Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!
Teksts: Iveta Daine
Par aktualitātēm mācību grāmatu un skolēnu darba burtnīcu iepirkumos 15. martā Latvijas Pašvaldību zālē žurnāls Iepirkumi diskutēja kopā ar septiņiem ekspertiem. Pa vienam pārstāvim bija no Izglītības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Iepirkumu uzraudzības biroja, biedrības Vecāki par izglītību, Ogres novada domes, Rīgas 28. vidusskolas un mācību grāmatu izdevniecības Zvaigzne ABC.
Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas katru augustu vecāki stāv rindās pie grāmatnīcām ar skolotāju izsniegtajiem sarakstiem, kuros ir norādītas nepieciešamās darba burtnīcas un arī pa kādai grāmatai nākamajam mācību gadam. Kā būs šogad? Tiesībsargs paziņojis, ka katrai pašvaldībai pašai ir jāsedz izdevumi par skolēnu nodrošināšanu ar mācību grāmatām un darba burtnīcām. Vecākiem likt iegādāties mācību līdzekļus ir bezmaksas izglītības principa pārkāpums!
Izrādās, ka jau 20 gadus Latvijā tiek ignorēta ANO Bērnu tiesību konvencija un Satversmē iekļautais punkts par vienādām tiesībām iegūt bezmaksas pamatizglītību.
Ir atrasts viens grēkāzis, diskusijā klātesošais 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, kurš, lūk, ir atļāvies likt vecākiem pirkt mācību līdzekļus.
Skolas ir kļuvušas par ķīlniecēm – ar skubu no dažu skolu mājaslapām izņemti obligāti nopērkamo darba burtnīcu saraksti un radīts iespaids, ka valstī tomēr ir bezmaksas izglītība. Kam mēs cenšamies to iestāstīt? Paši sev?
Situācija dažādās pašvaldībās ir atšķirīga. Piemēram, Ventspils skolās bezmaksas izglītība tiek nodrošināta. Darba burtnīcas iepērk pašvaldība, skolās tās tiek kopētas un izmantotas skolēnu apmācībai. Tomēr lielākajā vairumā pašvaldību, to skaitā arī Rīgā, vecāki paši iegādājas darba burtnīcas un samērā dārgās angļu valodas grāmatas. Citas grāmatas tiek izsniegtas skolu bibliotēkās bez maksas.
DISKUSIJAS DALĪBNIEKI
IZM Izglītības departamenta vecākais eksperts Ēriks Sīka:
– Šobrīd Izglītības likuma grozījumi ir sagatavoti projekta veidā, drīzumā tie nonāks Saeimā. No deputātiem atkarīgs, vai jaunie noteikumi stāsies spēkā šogad vai nākamgad. Lielas grūtības, kā zināms, sagādā valsts fiskālā disciplīna.
IUB Metodoloģijas departamenta direktores vietniece Arita Ūdre:
– Varbūt var runāt ar VRAA, kas veido EIS, lai tā piedāvā īpašu mācību grāmatu katalogu? Tas atvieglotu konkrētu mācību grāmatu iepirkumu.
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe:
– Izglītības sistēma nevarēs normāli funkcionēt, ja to centralizēs. Skolotāju iespējas, variācijas, kvalitāte, uzskati ir tik atšķirīgi!
Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons:
– Pateicoties manai rūgtajai pieredzei un Tiesībsarga aktivitātēm, cerams, ka valsts beidzot tiks skaidrībā, kas ir valsts pienākums, kas jādara pašvaldībām un kas – vecākiem.
Pašvaldību savienības Iepirkumu speciāliste Daina Dzilna:
– Ja līgumsumma būs virs 70 000 latu, jārīko iepirkumu procedūra un jāskatās, kā sagrupēt šos mācību līdzekļus. Jūs varat tos iepirkt kaut piecas reizes, bet tā būs atklāta konkursa procedūra.
Apgāda Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka:
– Vēl lielāka iepirkumu centralizācija par skolas līmeni nebūtu vēlama, jo bieži vien mācību grāmatu autori ir paši skolotāji, un būtu dīvaini, ja vēstures grāmatas autors mācītu vēsturi no cita autora grāmatas.
Biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simanovska:
– Valsts zina, cik lielā apjomā tā var atļauties finansēt vienu skolēnu, pašvaldība arī to zina. Tikai vecākiem neviens nejautā, cik lielu summu viņi var samaksāt.
– Šobrīd tiek veikti grozījumi Izglītības likumā un saskaņā ar tiem izdoti jauni noteikumi par kārtību, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu iegādi. Kas tajos būs jauns, kādas pārmaiņas gaidāmas un kad tie varētu stāties spēkā?
Ēriks Sīka: – Jā, mēs Izglītības ministrijā uzskatījām, ka ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai precīzāk definētu, kas īsti tiek uzskatīts par mācību līdzekļiem, lai precizētu finansiālo atbildību, kas attiecas uz valsti, pašvaldībām un vecākiem. Pašvaldības visu laiku ir bijušas atbildīgas par izglītības procesa nodrošināšanu savās mācību iestādēs. Grozījumi likumā netiek veikti, lai noteiktu konkrētas summas, termiņus, grāmatu atjaunošanas regularitāti utt.
Šobrīd Izglītības likuma grozījumi ir sagatavoti projekta veidā, drīzumā tie nonāks Saeimā. No deputātiem atkarīgs, vai jaunie noteikumi stāsies spēkā šogad vai nākamgad. Lielas grūtības, kā zināms, sagādā valsts fiskālā disciplīna.
Vita Pūķe: – Vai ministrija ir padomājusi par to, ko izglītībā prasīs eiro ieviešana? Mainīsies mācību līdzekļi, vairs nevarēsim komerczinībās, ekonomikā vai matemātikas teksta uzdevumos skaitīt latus, tā būs pagātne.
Ēriks Sīka: – Konkrēti par eiro ieviešanu neesam sprieduši, bet tas, ka jāpalielina finansējums mācību līdzekļu iegādei, visiem ir skaidrs.
Vita Pūķe: – Mēs patiešām esam satraukušies, jo problēmas ar mācību līdzekļu iegādi ir lielas. Šim mērķim esošā budžeta ietvaros mums papildus jāatrod 250 000 latu, kas ir praktiski neiespējami. Godīgi sakot, arī nākamgad, kad budžetā tiks samazināta ienākumu nodokļa sadaļa, es neredzu iespējas atrast šādu summu. Protams, mēs atbalstīsim savas skolas, cik vien būs mūsu spēkos, – arī šobrīd papildus valsts niecīgajam finansējumam mēs plānojam piecus latus uz skolēnu mācību grāmatām un burtnīcām, bet tas joprojām ir nepietiekami.