Kategorija: Finanšu un apdrošināšanas darbības

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Komercpakalpojumi Likumdošana, normatīvie akti Nozares Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Politika Valsts pārvalde un pašvaldības

Vitenbergs: panācām vienošanos vēl vairāk paplašināt atbalstu uzņēmējiem un darbiniekiem

Ņemot vērā Covid-19 vīrusa straujo izplatību un nepieciešamību pastiprināt drošības pasākumus, Sadarbības sanāksmē š.g. 30. novembrī valdību veidojošās partijas vienojās būtiski paplašināt valsts atbalstu uzņēmējiem jauno atbalsta programmu ietvaros dīkstāves atbalsta un apgrozāmo līdzekļu subsīdijas saņemšanai.

“Jau vairākkārtīgi esamu uzsvēris, ka visiem valdības lēmumiem, ierobežojot kādus ekonomiskos procesus, ir jābūt samērīgiem ar piedāvātām atbalsta iespējām. Diemžēl epidemioloģiskai situācijai pasliktinoties, aizliegumi stājas spēkā ātrāk, nekā ar koalīcijas partneriem spējam vienoties par labāko atbalsta sniegšanas mehānismu. Tāpēc esmu gandarīts, ka šodien ar koalīcijas partneriem panācām vienošanos vēl vairāk paplašināt atbalstu visiem uzņēmumiem, kurus ir skāruši valdības noteiktie drošības pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai. Dīkstāves atbalstam tiks būtiski mainīts kritērijs par apgrozāmo līdzekļu kritumu pēdējos trīs mēnešos, tādējādi sniedzot finansiālu atbalstu visiem, kuri valdības noteikto pasākumu dēļ šobrīd nevar strādāt un saņemt atalgojumu. Tāpat paplašināsim atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem, nenosakot NACE koda kritēriju. Tas ļaus uzņēmējiem “pārziemot” un turpināt savu saimniecisko darbību,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pirmkārt, koalīcijas partneri vienojās arī apgrozāmo līdzekļu subsīdijas programmā atteikties no nozaru ierobežojuma. Tas nozīmē, ka arī granti apgrozāmajiem līdzekļiem būs pieejami visu nozaru uzņēmumiem, kuriem 2020.gada novembrī vai decembrī vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā.

Otrkārt, tika panākta vienošanās veikt vairākus būtiskus grozījumus dīkstāves atbalsta programmā. Ņemot vērā vairāku nozaru uzņēmumu priekšlikumus, nolemts atgriezties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma un samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (esošais regulējums paredz 50%) apgrozījuma kritumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem.

Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (esošais regulējums paredz 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 500 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents.

Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos nepieciešams precizēt normas, kas nosaka maksimālā atbalsta apmēru, ja nodarbinātais strādā pie vairākiem darba devējiem.

Ekonomikas ministrija gatavo attiecīgus grozījumus abu atbalsta programmu regulējošajos MK noteikumus, kas tiks iesniegti izskatīšanai, 1. decembra, Ministri kabineta sēdē.

Ekonomikas ministrijas , Sabiedrisko attiecību nodaļa

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-oktobri. Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Kopbudžeta izdevumu pieaugums šā gada desmit mēnešos par 8,2% saistīts gan ar valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem, lai mazinātu COVID-19 ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku (ALTUM programmas, dīkstāves pabalsti, papildu finansējums ceļu būvei un citi), gan arī jau budžetā iepriekš plānotiem izdevumu pasākumiem. Sagaidāms, ka līdz 22. novembrim apstiprinātais atbalsts tautsaimniecībai vispārējās valdības budžeta bilanci 2020. gadā pasliktinās par 1,27 miljardiem eiro jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet uz oktobra beigām faktiski izlietoti jau aptuveni 0,8 miljardi eiro. Savukārt, 2020. gadā atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam, vispārējās valdības budžetā pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijas deficīts tiek prognozēts 2,1 miljards eiro jeb 7,6% no IKP.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Sabiedriskajai apspriešanai pieejama prezentācija par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda nākamo gadu plānošanas perioda darbības programmām

Atbilstoši paziņojuma par “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programma stratēģisko ietekmi uz vidi” novērtējuma “Vides pārskata projekta” nodošanu sabiedriskajai apspriešanai, pieejama prezentācija par plānošanas dokumenta projektu: “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programmas Vides pārskata projektu”.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Mediji, PR, poligrāfija, reklāma

“JCDecaux Latvija” uzvarējusi iepirkumā par tiesībām izvietot informāciju par valsts budžetu

Vides reklāmas aģentūra SIA “JCDecaux Latvija” uzvarējusi Finanšu ministrijas (FM) iepirkumā par informatīvās kampaņas sniegšanu, kurā sabiedrība tiks informēta par 2021.gada valsts budžetu, kā arī nodokļu politiku, liecina FM informācija.

FM bija izsludinājusi iepirkumu “Sociāli informatīvo materiālu par 2021.gada valsts budžetu, kā arī nodokļu politiku izvietošana statiskajos un dinamiskajos vides reklāmas stendos”.

Tajā par uzvarētāju tika atsīts “JCDecaux Latvija”, kas minēto pakalpojumu sniegs par 48 400 eiro.

“JCDecaux Latvija” līdzīgos FM iepirkumos uzvarējusi jau iepriekš.
“JCDecaux Latvija” ir vides reklāmas operators Latvijā un pārstāv starptautisko vides reklāmas uzņēmumu “JCDecaux”.

SIA “JCDecaux Latvija” dibināta 1996.gadā un tās pamatkapitāls ir 1,075 miljoni eiro. Tās vienīgais īpašnieks ir Francijas uzņēmums “JCDecaux Europe Holding”.

Kā liecina SIA “Firmas.lv” informācija, “JCDecaux Latvija” apgrozījums 2019.gadā bija 4,5 miljoni eiro, bet peļņa – 10 218 eiro.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Finanšu un apdrošināšanas darbības Komercpakalpojumi Nekustamais īpašums Uzņēmējdarbība

Šā gada 3.ceturksnī palielinājās ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjomi

Ekonomiskās lejupslīdes izraisītais privāto investīciju samazinājums ir sabremzējis būvniecības attīstību – gan 2., gan 3.ceturksnī būvniecības apjomi faktiski saglabājušies iepriekšējā gada atbilstošo ceturkšņu līmenī. Būvniecības produkcijas apjomi 2020.gada 3.ceturksnī bija par 0,3% mazāki nekā pirms gada. Ņemot vērā 1.ceturkšņa labos izaugsmes rādītājus, būvniecības nozares dinamika 2020.gadā kopumā joprojām ir pozitīva.





2020.gada 3.ceturksnī ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjomi palielinājās, savukārt inženierbūvniecības apjomi saruka.

Ēku būvniecība 2020.gada 3.ceturksnī atguvās un pieauga par 1,9%, salīdzinot ar 2019.gada 3.ceturksni. Šajā periodā palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo ēku būvniecība. Dzīvojamo māju būvniecībā vērojams diezgan straujš divu un vairāku dzīvokļu māju būvniecības pieaugums.

Inženierbūvniecības apjomi šī gada 3.ceturksnī turpināja samazināties, tie bija par 8,1% mazāki kā 2019.gada attiecīgā periodā. Samazinājums vērojams visās inženierbūvniecības jomās.

Specializēto būvdarbu apjomi turpināja pieaugt visstraujāk, pieauguma tempam sasniedzot 7,8% salīdzinājumā ar 2019.gada 3.ceturksni. Aktivitāte palielinājās gandrīz visās specializēto būvdarbu jomās, izņemot ēku nojaukšanu un būvlaukuma sagatavošanu.

2020.gada 3.ceturksnī izsniegto būvatļauju skaits sasniedza 1377 būvatļaujas. Samazinājums ir par 9,6%, salīdzinot ar 2019.gada atbilstošo periodu. To galvenokārt noteica privātmāju būvniecībai izsniegto būvatļauju skaita samazinājums. Paredzamā platība ir samazinājusies straujāk; šajā periodā sarukums ir 22,4%.

Attiecībā uz būvniecības nozares tuvāko ceturkšņu attīstību saglabājas samērā piesardzīgas prognozes. Taču koronavīrusa negatīvās tendences pastiprina nenoteiktību par iespējamo attīstību.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja Jānis Ušpelis, EM Analītikas dienesta ekonomists.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Komercpakalpojumi Likumdošana, normatīvie akti Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Valsts pārvalde un pašvaldības

Atbalsta pasākumi būs pieejami Covid-19 krīzes administratīvi ierobežotiem un slēgtajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem

“Ārkārtējās situācijas ierobežojumi tieši skar cilvēkietilpīgās nozares. Ēdināšanā, tirdzniecībā, izklaidē, skaistumkopšanas jomā kopā ir nodarbināti vairāk kā 50 000 cilvēku. Taču uzņēmēju un darbinieku skaits, kuru saimnieciskā darbība tieši ietekmēta Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ, ir krietni lielāks. Lielai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespēja atsākt darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu daudziem uzņēmējiem uzlika vēl papildu darbības ierobežojumus, tāpēc atbalsts ārkārtējās situācijas laikā būs visiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu skartajiem un ietekmētajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ar mērķi sniegt atbalstu Covid-19 izplatības ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem uzņēmumiem Ekonomikas ministrija rīt, 10. novembrī, izskatīšanai valdībā piedāvās trīs atbalsta instrumentus:

subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē;

atbalstu nodarbināto algu subsīdijai;

subsīdija uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem.

Atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, kuru darbība ir skarta un ierobežota ar MK lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, un kuriem vērojams apgrozījuma kritums par 20% apmērā pret vidējo (augusts, septembris, oktobris). Atbalsta pasākumu termiņš no ārkārtas situācijas pirmās dienas līdz 31.12.2020.

Subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē plānota 70% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Subsīdiju izmaksās darbiniekam (nodarbinātiem, pašnodarbinātiem un patentmaksas maksātājiem). Subsīdijas minimālais apmērs plānots 330 EUR (neto, t.i. minimālā alga mīnus nodokļi); par katru apgādājamo darbiniekiem plānots izmaksāt vēl 50 EUR katram, subsīdijas maksimālais apmērs – 1000 EUR (neto). Vienlaikus iekļauts nosacījums, ka darbiniekiem izmaksājamais atbalsts nedrīkst pārsniegt 80% no bruto algas.

Savukārt, atbalsts uzņēmējiem nodarbināto algu subsidēšanai būs 50% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Subsīdijas apmērs būs līdz 500 EUR (neto) par darbinieku, kas tiks izmaksāts darbiniekiem.

Lai sniegtu atbalstu komersantiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, uzņēmumiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu subsīdija 30% apmērā no trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) darba algām, par kurām nomaksāti darba algas nodokļi. Subsīdiju izmaksās uzņēmumam.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija aktīvi iesaistījusies un sadarbībā ar Labklājības ministriju izstrādāts piedāvājums, kā palīdzēt uzņēmējiem, kuru darbinieki slimo vai darba kolektīvs ir spiests doties karantīnā Covid-19 izraisītās slimības dēļ. Panākta vienošanās, ka elpceļu saslimšanas gadījumā darbiniekam tiek izsniegta darbnespējas lapa B no 1.darbnespējas dienas līdz Covid-19 testa rezultāta dienai – ja tests pozitīvs, tad darbiniekam tiks turpināta B darbnespējas lapa; ja tests negatīvs, testa veikšanas un gaidīšanas dienās tiks izsniegta darbnespējas lapa B (vidēji 3 dienas), kuru tālāk aizstās ar darbnespējas lapu A. Ekonomikas ministrija pauž gandarījumu, ka atbalstīts mūsu sākotnējais priekšlikums slimības lapas apmaksāt darbiniekiem, kuriem ir elpceļu saslimšanas, jo šajā Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā ir ārkārtīgi svarīgi cilvēkiem ar jebkādu akūtu slimību simptomiem neapmeklēt darbavietu.

Tāpat Ekonomikas ministrija šobrīd strādā vēl pie citiem atbalsta instrumentiem, t.sk. komercdarbības aizsardzībai, izmaksu samazināšanai, apgrozījuma un nodarbinātības veicināšanai.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

No ES fondiem pirmajā pusgadā neatbilstoši iztērēti 1,9 miljoni eiro

No Eiropas Savienības (ES) fondiem šogad pirmajā pusgadā neatbilstoši iztērēti 1,9 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondu izlietojumu.
Atbilstoši ES regulējumam, ar neatbilstību tiek saprasts pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu. Ar neatbilstību tiek saprasts, piemēram, atmaksas pieprasījums par faktiski neveiktiem darbiem vai arī veiktie pārkāpumi iepirkumos.
Kopumā šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi 22,9 miljonu eiro apmērā. Šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem pieejami 4,4 miljardi eiro.
Visā ES fondu plānošanas periodā 51% gadījumu neatbilstības ir konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), 42% gadījumos par iespējamiem pārkāpumiem informējušas trešās personas, bet 7% gadījumu secināts revīziju ietvaros.
Savukārt 2020.gada pirmajā pusgadā par neatbilstoši iztērētiem tiek uzskatīti 1,9 miljoni eiro, no kuriem aizdomas par krāpšanu vai organizēto noziedzību konstatētas 1,11 miljonu eiro apmērā, bet iepirkumu normu pārkāpumi konstatēti par 520 000 eiro.
FM informēja, ka šā gada pirmajā pusgadā konstatētas 17 aizdomas par krāpšanu. Visos konstatētajos gadījumos turpinās tiesībsargājošo iestāžu procesi un sākotnēji identificētais neatbilstību apjoms var mainīties, balstoties uz tiesībsargājošo iestāžu gala lēmumiem. “Piemēram, ja netiks konstatētas nelikumīgas darbības, neatbilstība var tikt atcelta, atzīstot konkrētos izdevumus par attiecināmiem ES fondu līdzfinansējumam. CFLA vērtēs katru gadījumu atsevišķi,” norādīja ministrijā.
Šogad aizdomas par krāpšanu ar ES fondiem lielākoties konstatētas pašvaldībās – kopumā 1,13 miljonu eiro apmērā. Krāpniecība 380 030 eiro apmērā konstatēta komersantu rīcībā, 363 950 eiro apmērā valsts iestādēs, bet nevalstiskajās organizācijās – 24 206 eiro apmērā.
“Neatbilstību statistikas analīze uzrāda, ka finanšu apjoma ziņā lielākā ietekme ir konstatētiem aizdomu par krāpšanu un iepirkumu normu pārkāpumu gadījumiem. Ņemot vērā nulles toleranci pret publisko līdzekļu izkrāpšanu un korupciju, tiek apturēti arī maksājumi konkrēta projekta īstenotājam un “šaubīgie” izdevumi netiek deklarēti Eiropas Komisijā (EK) līdz pilnīgas pārliecības gūšanai par risku neesamību,” skaidroja FM.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Medicīna, farmācija, veselība Veselības aizsardzība

LNSO darbinieku veselības apdrošināšanu par 27 440 eiro veiks BTA

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra darbinieku veselības apdrošināšanu uz gadu par 27 440 eiro veiks uzņēmums “BTA Baltic Insurance Company” (BTA), liecina Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicētā informācija.

Elektroniskajā iepirkumu sistēmā publicētajā līgumā norādīts, ka polises termiņš būs viens gads un apdrošināšana būs spēkā no šī gada jūnija līdz nākamā gada 31.maijam.

Savu piedāvājumu līdzās BTA bija iesniegušas arī kompānijas “Balta” un “Gjensidige”, tomēr līguma slēgšanas tiesības piešķirtas BTA, jo tās piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

LETA jau vēstīja, ka risku apdrošinātāja BTA auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 10,649 miljoni eiro, kas ir par 16,4% vairāk nekā 2018.gadā, liecina kompānijas publiskotais gada pārskats.

Vienlaikus kompānijā aģentūrai LETA norādīja, ka BTA peļņa pirms nodokļu nomaksas Baltijas valstīs pagājušajā gadā bija 11,7 miljoni eiro, tostarp Latvijā BTA peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 6,7 miljoni eiro, Lietuvā – septiņi miljoni eiro, bet Igaunijā kompānija strādājusi ar zaudējumiem 1,9 miljonu eiro apmērā.

Bruto apdrošināšanas prēmijās BTA pagājušajā gadā parakstījusi kopumā 215,995 miljonus eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2018.gadā, bet bruto atlīdzībās kompānija izmaksājusi 138,818 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 18,2%.

Latvijā pagājušajā gadā BTA prēmijās parakstīja 83,059 miljonus eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2018.gadā, Lietuvā bruto apdrošināšanas prēmijās parakstīti 106,679 miljoni eiro, kas ir par 2,6% vairāk, savukārt Igaunijā – 26,257 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 2,7%.

Latvijā pagājušā gadā BTA visvairāk bruto prēmiju parakstījusi veselības apdrošināšanā – 22,1 miljonu eiro, kas ir par 6,9% vairāk nekā 2018.gadā. Seko KASKO apdrošināšana ar parakstītajām prēmijām 17,7 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,3%, un OCTA apdrošināšana ar parakstītajām prēmijām 14,1 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 12,5%.

2018.gadā BTA auditētā peļņa bija 9,152 miljoni eiro. Uzņēmuma lielākais akcionārs ir “Vienna Insurance Group” (90%).

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Finanšu un apdrošināšanas darbības

Auditi Rīgas kapitālsabiedrībās iezīmējuši problēmas iepirkumos un uzņēmumu darba novērtēšanā

Rīgas kapitālsabiedrībās veiktie auditi ir iezīmējuši problēmas iepirkumos un uzņēmumu darba novērtēšanā, aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāve Iveta Zalpētere.

Līdz šim pilnās anonimizētās auditu versijas ir publicējusi tikai puse Rīgas kapitālsabiedrību, noskaidroja aģentūra LETA.

Rīgas domes pagaidu administrācija bija uzdevusi visām kapitālsabiedrībām līdz 15.maijam publicēt pilnās anonimizētās auditu versijas. Līdz šim to ir izdarījušas tikai kapitālsabiedrības “Rīgas dzemdību nams”, “Rīgas veselības centrs”, “Rīgas meži”, “Getliņi EKO”, “Rīgas ūdens”, “Rīgas nami”, “Rīgas serviss” un “Rīgas 2.slimnīca”.

Kā vērtē Zalpētere, auditi ir iezīmējuši trīs lielas problēmu grupas. Pirmkārt, problēmas redzamas iepirkumos un iepirkumu procedūru piemērošanā, jo ziņojumos konstatētais variējot “no uzskatāmiem pārkāpumiem līdz nepilnībām procedūru piemērošanā”.

Otrkārt, precīzi neesot nodefinēti uzņēmumiem sasniedzamie finanšu un nefinanšu mērķi, kas rada problēmas novērtēt uzņēmuma un tā vadības darbu.

“Treškārt, iezīmējas pretruna starp uzņēmuma kā kapitālsabiedrības mērķi pelnīt un iedzīvotāju interesēm saņemt pēc iespējas lētākus pakalpojumus. Šeit jāatrod samērīgs līdzsvars, lai uzņēmumi varētu attīstīties, bet iedzīvotāji nepārmaksātu par saņemtajiem pakalpojumiem,” uzskata izpilddirektore.

AS “Rīgas centrāltirgus” un SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” ir lūguši pagarināt auditu publicēšanas termiņu līdz 29.maijam. Termiņu līdz 1.jūnijam lūdz pagarināt arī Rīgas 1.slimnīca. Savukārt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vēl risinot publiskošanas jautājumu ar auditoriem. Pilno audita versiju pagaidām nav publicējusi arī Rīgas zoodārza vadība.

Auditu rezultāti tiks skatīti uzņēmumu dalībnieku sapulcēs, kurās uzņēmuma vadība iesniegs savu skaidrojumu par izvērtējumos konstatēto un rīcības plānu ieteikumu ieviešanai.

Jau ziņots, ka Rīgas dome pērn atbalstīja neatkarīgo auditu veikšanu teju visās pašvaldībai piederošajās kapitālsabiedrībās. Audits tiks veikts tādās Rīgas pilsētas kapitālsabiedrībās kā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Rīgas meži”, AS “Rīgas Centrāltirgus”, SIA “Rīgas nami”, SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs”, SIA “Rīgas serviss”, SIA “Rīgas 1.slimnīca”, SIA “Rīgas Dzemdību nams”, SIA “Rīgas 2.slimnīca”, SIA “Rīgas veselības centrs”, kā arī publiski privātajā kapitālsabiedrībā SIA “Getliņi Eko”, kurā Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder apmēram 97,7% kapitāla daļu.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības Valsts pārvalde un pašvaldības

Jau šogad Latvijas lielajās pilsētās uzsākšanai gatavi investīciju projekti 400 miljonu eiro apmērā

Atsaucoties uz valdības lēmumu, kas paredz palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu par 150 miljoniem eiro un noteikt, ka turpmāk uz valsts aizņēmumiem dažādu investīciju projektu realizēšanai primāri varēs pretendēt lielās pilsētas un attīstības centru pašvaldības, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) informē, ka šobrīd lielajās pilsētās uzsākšanai ir gatavi nozīmīgi investīciju projekti 400 miljonu eiro apmērā.

LLPA apkopotā informācija liecina, ka ieguldījumi paredzēti pašvaldību izglītības infrastruktūras pilnveidošanai, ielu un ceļu uzlabošanai, degradētu teritoriju sakārtošanai, dzīvojamā fonda atjaunošanai, uzņēmējdarbības vides attīstīšanai un citām jomām. Tie visi ir augstas gatavības pakāpes projekti, kuriem būvprojekti ir jau gatavi vai to izstrāde tuvojas noslēgumam, vai jau ir izsludināti iepirkumi būvdarbu veikšanai.

“Lai cīnītos ar Covid-19 izraisītās krīzes sekām, pašvaldības ir gatavas sniegt būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā, pēc ārkārtējās situācijas beigām veicinot ekonomisko aktivitāti reģionos. Līdz ar valdības lēmumu šim mērķim papildus atvēlētie 150 miljoni eiro paātrinās jau plānoto investīciju projektu realizāciju,” uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Jāatgādina, ka vakar, 12.maijā, valdībā tika apstiprināti noteikumi, kas paredz, ka turpmāk uz valsts aizņēmumiem dažādu investīciju projektu realizēšanai primāri varēs pretendēt deviņas lielās pilsētas: Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils, kā arī 27 pašvaldības, kas ir reģionālās nozīmes attīstības centri. Tāpat ir atbalstīts priekšlikums palielināt pašvaldību aizņēmuma limitu par 150 miljoniem eiro.

Par LLPA

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001.gada 23.augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomiskajā, saimnieciskajā un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils un Valmiera.

Informāciju sagatavoja Kaspars Līcītis, mediju attiecību konsultants.