Autors: Agnija

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Vadības grupa apstiprina IIN avansa maksājumu nepiemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022. gadā

Vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tika izskatīts priekšlikums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu nepiemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022. gadā. Tāpat darba grupa apstiprināja priekšlikumu paredzēt, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji no 2021. līdz 2022. gadam var nepiemērot UIN likuma normu, kas paredz apliekamo ienākumu palielināt par palielinātiem procentu maksājumiem, izmantojot formulu aizņemtā un pašu kapitāla proporcijai.

Paredzēts arī 2022. taksācijas gadā IIN maksātājus atbrīvot no avansa maksājumu no saimnieciskās darbības ienākumiem veikšanas, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021. gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. Attiecīgi arī šajos gados gūtais saimnieciskās darbības ienākumu apmērs nebūs objektīvi piemērojams, nosakot 2022. gada avansa maksājumu apmēru.

Vienlaikus dažādās saimnieciskās darbības jomās ekonomiskās darbības atjaunošanās tempi un iespēja gūt saimnieciskās darbības ienākumus pēcpandēmijas apstākļos var atšķirties. Tādējādi tiek novērsta tādu avansa maksājumu veikšana, kuri balstās uz saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma apmēru, kas veidojies citos ekonomiskajos apstākļos, un kuri, taksācijas gadam noslēdzoties, rezumējošā kārtībā būtu jāatmaksā kā pārmaksātais nodoklis. Tāpat nodokļa maksātāji varēs maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos savā saimnieciskajā darbībā.

IIN maksātāji avansa maksājumus par 2022. gadu var veikt labprātīgi, ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs pozitīvs. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats var izvērtēt, vai tas spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā uz iesniegtās gada ienākumu deklarācijas pamata, veicot nodokļa nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas maksājumu sadalīt vairākās daļās (avansa maksājumos).

Savukārt UIN regulējums nepieciešams, lai uzņēmumi, kas krīzes laikā ir cietuši zaudējumus (samazinājuši pašu kapitālu vai palielinājuši aizņemtā kapitāla proporciju) varētu ātrāk atgūties –aizņemties līdzekļus, neradot papildu UIN slogu, ja aizņemtā un pašu kapitāla proporcija pārsniedz rādītāju 1:4. Pastāvošā finanšu situācija ir netipiska un tādējādi nodokļu maksātāju finanšu rādītājus krīzes periodā nevar salīdzināt ar rādītājiem normālas ekonomikas darbības periodā. Līdz ar to 2021. un 2022. gadā nodokļu maksātājiem varētu nepiemērot UIN likuma 10. panta pirmās daļas normas.

Darba grupā lēma, ka ir virzāmi arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas uz vienu gadu, proti 2022. gadu, pagarinās pašlaik likuma pārejas noteikumos noteikto atbrīvojumu no IIN kompensācijām, kuras darba devējs izmaksā darbiniekam saistībā ar attālināto darbu. Kompensācijas maksimālais apmērs noteikts līdz 30 eiro mēnesī. Sagaidāms, ka šie grozījumi tiks iekļauti grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas tiek virzīti Saeimā kopā ar 2022. gada budžeta likumprojektu paketi.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Uzņēmējdarbība

Piešķir papildu finansējumu biznesa inkubatoru atbalsta programmas turpināšanai līdz 2023. gada beigām

Atbalstot grozījumus ES fondu atbalsta programmas nosacījumos, 11 reģionālo biznesa inkubatoru un to atbalsta vienību, kā arī radošo industriju inkubatora turpmākās darbības nodrošināšanai līdz 2023. gada beigām piešķirts papildu finansējums 7,06 milj. eiro apmērā. Atbalsta programmu ievieš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

“Ekonomikas ministrija budžeta sarunās ir radusi risinājumu biznesa inkubatoru darbības turpināšanai. Biznesa inkubatoru programma sevi ir pierādījusi kā pieprasītu un veiksmīgu instrumentu jaunu un eksportspējīgu uzņēmumu izveidei, un arī turpmāk tas būs būtisks atbalsts uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai reģionos, kur saņemt atbalstu idejām, atspērienu uzņēmējdarbībai un finansiālu grūdienu izaugsmei, lai radītu ne tikai jaunus un  eksportspējīgus produktus, bet arī nodrošinātu jaunas darba vietas un celtu labklājības līmeni Latvijas iedzīvotājiem kopumā,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Tāpat LIAA ir izveidota vienota platforma biznesa attīstībai www.business.gov.lv, kur esošie un topošie uzņēmēji var saņemt personalizētu informāciju par nozarēm, tirgiem, sadarbības piedāvājumiem, LIAA atbalsta iespējām, dalību LIAA un sadarbības partneru pasākumos. Platforma nodrošinās arī iespējas iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai, t.sk. šajā atbalsta programmā, un tiešsaistē sazināties ar LIAA speciālistiem.

“Šobrīd platforma lietotājiem ir pieejama testa režīmā un tās funkcionalitāte pakāpeniski tiek papildināta. Jau tagad uzņēmēji var reģistrēties un saņemt personalizētu informāciju, kā arī sekot īpaši atlasītai ziņu plūsmai par uzņēmējdarbības aktualitātēm. Savukārt pārējie pakalpojumi platformā business.gov.lv tiks integrēti pakāpeniski. Esam iecerējuši, ka pilnā funkcionalitātē šī platforma nākotnē nodrošinās lielāko daļu valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu uzņēmējdarbības jomā,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Kā zināms, atbalsta programmas ietvaros tiek nodrošināts pirmsinkubācijas un inkubācijas atbalsts, kā arī ekspertu konsultācijas un specifisku semināru organizēšana biznesa inkubatoru dalībniekiem – jaunajiem komersantiem. Papildu finansējuma ietvaros inkubācijā plānots papildu uzņemt vismaz 50 jaunus komersantus, kā arī nodrošināt esošo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta vienību darbību Bauskā, Cēsīs, Gulbenē, Jēkabpilī, Saldū un Talsos.

Šobrīd esošais atbalsta programmas kopējais finansējums ir 28,12 milj. eiro, tajā skaitā ES fondu finansējums 22,76 milj. eiro un valsts budžeta finansējums 5,36 milj. eiro; atbalsta programma ir izteikti pieprasīta un kopš 2016. gada uzņēmējdarbības sekmēšanā reģionos ir ieguldīts gandrīz viss programmas finansējums. Līdz ar grozījumiem atbalsta programmas darbības turpināšanai līdz 2023. gada decembrim papildu tiek piešķirti 7,06 milj. eiro, tādējādi nodrošinot programmas finansējumu kopumā 35,18 milj. eiro apmērā.

Atbalsta programmas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim kopumā plānots sniegt atbalstu (grantu) 580 komersantiem, nefinansiālu atbalstu plānots sniegt kopumā 1030 komersantiem, darba vietu pieaugumu palielināt par 2150 darbiniekiem. Savukārt radošo industriju inkubatorā kopumā plānots sniegt atbalstu 90 komersantiem, nefinansiālo atbalstu – 2500 komersantiem.

Papildu finansējums biznesa inkubatoru darbības turpināšanai piešķirts no neiztērētā finansējuma atbalsta programmā ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai.

Līdz 2021. gada 31. augustam biznesa inkubatoru programmā atbalstīti (saņēmuši inkubācijas atbalstu) 837 komersanti, no kuriem 30% atbilst kādai no RIS3 nozarēm vai vidējo un augsto tehnoloģiju nozarei, savukārt radošā biznesa inkubatora dalībnieku vidējais eksporta apjoms no apgrozījuma sastāda 42%. Līdz š.g. augustam atbalsta  programmā kopumā izlietots 19,7 miljoni eiro, savukārt dalībnieku nomaksāto nodokļu apmērs ir 20,3 milj. eiro jeb vairāk kā programmā izlietots. Turklāt inkubatoru dalībnieku piesaistītās investīcijas ir 26,2 milj. eiro. Tādējādi secināms, ka ne tikai pieprasījums pēc biznesa inkubatoru atbalsta ir augsts, bet arī programmas atdeve kopumā ir augsta.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums

Aktualitātes par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu veikšanu

Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir apzināta, sistemātiska un stratēģiska tādu apsvērumu integrēšana ar iepirkumu saistītās darbībās, kas rada pozitīvu ietekmi uz sabiedrībai būtisku problēmu risināšanu. Sociālās atbildības kritēriji var tikt integrēti visās ar preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumu saistītās darbībās, sākot no vajadzību noskaidrošanas, atbilstošu specifikāciju izstrādes un novērtējuma procesa līdz pat sasniegto rezultātu uzraudzībai.

Publiskās iestādes var veikt publiskos iepirkumus sociāli atbildīgā veidā – pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskā iepirkuma procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.

Lai turpinātu sociāli atbildīga publiskā iepirkuma iedzīvināšanu, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā aicina tiešsaistes pasākumos uzzināt aktualitātes par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu veikšanu, kā arī praktiskus padomus un pasaules pieredzi to veikšanā. Katrs no pasākumiem ir veltīts noteiktam Latvijas reģionam un norisināsies katru novembra trešdienu no plkst. 10.00 – 12.00: 3.novembrī – Vidzemē, 10.novembrī – Zemgalē, 17.novembrī Latgalē un 24.novembrī – Kurzemē.

– Kāda ir sociāli atbildīga publiskā iepirkuma būtība un ieguvumi valsts un pašvaldību iestādēm?
– Kā praktiski ieviest sociāli atbildīgu publisko iepirkumu? Kādi praktiskie un juridiskie aspekti jāņem vērā?
– Kāda ir ārzemju pieredze šādu iepirkumu veikšanā?
Pasākumos tiks sniegtas atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, kā arī dalībnieki varēs uzdot sev interesējošos jautājumus Iepirkumu uzraudzības biroja un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāvjiem.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroniskais iepirkums Iepirkumi, ES fondi Pašvaldības

Rīgas pašvaldība līdzfinansēs Latviešu strēlnieku laukuma un Dailes teātra skvēra atjaunošanu

Rīgas dome atbalstīja pašvaldības dalību un līdzfinansējuma piešķiršanu valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) realizētajos Latviešu strēlnieku laukuma un Dailes teātra skvēra atjaunošanas projektos.

Novembra sākumā VNĪ sāks līdzās atjaunotajam Latvijas Okupācijas muzeja kompleksam esošās, Rīgas pašvaldībai piederošās Latviešu strēlnieku laukuma daļas atjaunošanu. Ieceres 1. posma īstenošanai līdz Strēlnieku piemineklim saņemta būvatļauja un darbus plānots īstenot līdz 2022.gada rudenim.

Patlaban VNĪ ir atjaunojis valsts pārvaldībā esošo teritoriju apkārt muzejam un piemiņas memoriālam. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai.

Darbi notiks vairākos posmos: 1. posmā tiks atjaunots laukuma segums līdz Strēlnieku piemineklim, ar ko iepirkuma procedūras rezultātā noslēgts līgums ar SIA “Kvinta BCL” – darbus plānots pabeigt 2022.gada sākumā. Vienlaikus VNĪ no muzeja kompleksa atjaunošanai piesaistītā finansējuma radis iespēju divu bruģēto laukumu seguma atjaunošanai un apgaismošanai ap 1400 m2 apjomā Daugavas pusē, ko plānots paveikt līdz 2022.gada rudenim (2. posms). Savukārt laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā (3. posms).

Pašvaldības plāno uzņemties visas ar projekta īstenošanu saistītās juridiskās un finanšu saistības līdz 604 190 eiro. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir līdz 577 838 eiro. No tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums paredzēts 491 162 eiro, bet Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 86 676 eiro.

Dailes teātra priekšlaukumu sakārtos, īstenojot metu konkursā uzvarējušā arhitektu biroja “Made arhitekti” ieceri. Būvdarbus plānots sākt šoruden un pabeigt līdz 2022.gada rudenim. Skvēru par 1,495 miljoniem eiro labiekārtos SIA “Kvinta BCL”.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.

Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai.

Priekšlaukuma atjaunošana notiks trijos posmos. Pirmajā posmā atjaunos laukuma segumu gan valsts, gan pašvaldības daļā, tiks veikta ārējo vājstrāvu inženiertīklu un ārējo elektroapgādes inženiertīklu pārbūve, pārbūvēta publiskā tualete, ierīkoti labiekārtojuma elementi un apstādījumi, nomainīts teritorijas ārējais apgaismojums un veikta digitālo ekrānu montāža. Otrajā posmā tiks sakārtota autostāvvietu zona un saimniecības pagalms, bet trešajā posmā – Dailes teātra teritorija gar Bruņinieku ielu.

Pieņemtais domes lēmums paredz, ka Rīgas pašvaldība uzņemas finanšu saistības līdz 672 000 eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums līdz 571 200 eiro un Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums līdz 100 800 eiro. Minētās summas attiecas tikai uz to skvēra daļu, kas pieder Rīgas pašvaldībai.

Informāciju sagatavoja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Iepirkumi, ES fondi

Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas pasākumiem pieejams ES fondu finansējums vairāk nekā 4,8 miljoni eiro

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlasi pašvaldībām un to iestādēm par kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanu Natura 2000 teritorijās. Šim mērķim pieejami vairāk nekā 4,8 miljoni eiro no Kohēzijas fonda (KF).

ES fondu atbalstam, kas segs līdz 85% no projekta attiecināmajām izmaksām, var pieteikties pašvaldība vai tās izveidota iestāde, kuras funkcijās ietilpst Natura 2000 teritorijas vai tai piegulošās teritorijas apsaimniekošana. Tās varēs īstenot pasākumus, lai attīstītu šo teritoriju infrastruktūru un  veicinātu ES nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanu.

Tiks atbalstīti tādi darbi, kas vērsti uz augsnes erozijas samazināšanu, epidemioloģiski drošas apmeklētāju plūsmas optimizēšanu, lai saglabātu dabas vērtības un novirzītu apmeklētājus uz mazāk jutīgām teritorijām, antropogēnā un eitrofā piesārņojuma mazināšanu. Tāpat Natura 2000 teritorijās varēs veidot veselības maršrutus, papildināt labiekārtojumu un uzlabot piekļuves infrastruktūru. Projektu īstenošanai atvēlēts laiks līdz 2023. gada oktobra beigām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā kopējais pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir 4 835 067 eiro, savukārt KF finansējuma apmērs projektam – no 250 000 līdz 797 500 eiro.

Projektu iesniegumus atklātā konkursā CFLA pieņem no š.g. 26. oktobra līdz 2022. gada 26. janvārim. Informācija par projektu atlasi, t.sk. atlases nolikums un veidlapas, pieejamas CFLA mājaslapā.

ES fondu atbalsts Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai paredzēts Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas” 5.4.1.1. pasākuma “Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās” un 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa “Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai” 5.4.3.2. pasākuma “Kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās” ietvaros.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Transports

Paraksta jaunu “Rail Baltica” finansēšanas līgumu 19,7 miljonu eiro apmērā

Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un starptautiskās dzelzceļa līnijas projekta “Rail Baltica” kopuzņēmums “RB Rail” parakstījuši jaunu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzfinansēšanas līgumu “Rail Baltica” būvniecībai, kura kopējā summa ir 19,7 miljoni eiro.


No tiem Eiropas Savienība (ES) nodrošinās 16,7 miljonus eiro jeb 85%, bet atlikušos 15% finansēs Baltijas valstis.


“RB Rail” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna norāda, ka papildus piešķirtais līdzfinansējums ne tikai apliecina ES un Baltijas valstu nemainīgu apņemšanos īstenot šo pārrobežu infrastruktūras projektu, bet arī ļaus pabeigt atlikušos dzelzceļa pamata trases projektēšanas darbus, paātrināt projektēšanas iepirkumus kritiskajā posmā Kauņa-Lietuvas/Polijas robeža, kā arī Kauņa-Viļņa posmā un sākt pamattrases būvniecības iepirkumu Latvijā.


Tāpat šis finansējums paredz vairāku projekta īstenošanai būtisku pētījumu, piemēram, jaunas izmaksu un ieguvumu analīzes un ilgtermiņa biznesa plāna izstrādi. 


Būtiskākās jaunajā finansēšanas līgumā ietvertās aktivitātes ir Kauņas dzelzceļa infrastruktūras projektēšana plānotās stacijas apkaimē (1.kārta) Lietuvā, Kauņas infrastruktūras uzturēšanas objekta projektēšana, projektēšanas darbu izmaiņas, lai nodrošinātu Rīgas dzelzceļa mezgla darbības attīstību Latvijā, Rīgas Centrālās stacijas dzelzceļa posma projekta grozījumi, pamatojoties uz “Rail Baltica” vilcienu kustības plānu, nesprāgušās munīcijas identificēšana un ģeotehniskās izpētes veikšana bijušajā Cekules militārajā zonā Latvijā, kā arī “Rail Baltica” infrastruktūras plānošanas darbi Pērnavas apgabalā Igaunijā.


Tāpat finansējums piešķirts arī pētījuma īstenošanai par kopīga ģeodēziskā tīkla attīstību Baltijas valstīs, kā arī “Rail Baltica” informācijas tehnoloģiju arhitektūras attīstības stratēģijas izstrādei.
No 2014.gada līdz šodienai parakstīti jau septiņi finansēšanas līgumi par vairāk nekā 950 miljoniem eiro ES fondu līdzfinansējuma “Rail Baltica” projekta īstenošanai Baltijas valstīs. Papildus piešķirtā līdzfinansējuma summa sasniegs līdz 17 miljoniem eiro un tiks novirzīta projektēšanas darbu pabeigšanai un jauniem pētījumiem. 


Šis ir pēdējais līdzfinansējums 2014.-2021.finanšu plānošanas perioda ietvaros. Kopā līdz šim “Rail Baltica” projekta īstenošanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Baltijas valstu budžetiem pieejami aptuveni 1,14 miljardi eiro.



Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.