Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Veselības aizsardzība

VM lūgs e-veselības projekta termiņu pagarinājumu līdz 2023.gada decembrim

Veselības ministrija (VM) lūgs Ministru kabinetu līdz 2023.gada 30.decembrim pagarināt e-veselības sistēmas ieviešanas termiņu, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Patlaban Nacionālais veselības dienests (NVD) sadarbībā ar VM gatavo ziņojumu Ministru kabinetam, lai aprakstītu esošo situāciju un lūgtu projekta termiņa pagarinājumu, norādīja Strapcāne. Ministrija un NVD esot ciešā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju un Centrālā finanšu un līgumu aģentūru par projekta tālāko virzību.

Jau ziņots, ka intervijā TV3 veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja: “Ja jūs vaicājat, vai man ir bijusi vēlme pateikt “beidzam mocīties un vienkārši atzīstam, ka tā [pašreizējā e-veselība] ir bijusi kļūda, izpildījums ir zemas kvalitātes un tā produkta lietošana ir ļoti apgrūtināta,” tad jā, man ir šāda vēlme bijusi.”

Tomēr viņa uzsvēra, ka iepriekš uzbūvētās sistēmas attīstīšana tiek turpināta, jo “Eiropas fondu finansējums uzliek noteiktus rāmjus”.

Savukārt NVD pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik e-veselības trešās kārtas projekta aktivitātes tiek plānotas atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem, proti, 2021.gada novembrim.

Finanšu ministrijas pārstāvji Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā iepriekš informēja, ka no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem tālākai e-veselības attīstībai pašlaik rezervēti 8,5 miljoni eiro.

Tāpat sēdē tika uzsvērts – ja VM piedāvājums finansējuma izmantošanai nepārliecinās, to varētu pārvirzīt citiem projektiem, lai Latvija attiecīgos līdzekļus nezaudētu pavisam.

Uzklausot klātesošo viedokļus, komisijas deputāti pauda bažas par e-veselības projekta nākotni un to, vai paredzētais finansējums tiks izlietots lietderīgi.

Komisija lēma nosūtīt Ministru kabinetam vēstuli, aicinot pievērst īpašu uzmanību tam, ka ar e-veselības sistēmas izstrādi un darbību saistītās problēmas rada risku zaudēt tai paredzēto finansējumu.

Atspēkojot deputātu kritiku, NVD direktors Edgars Labsvīrs teica, ka lielākās problēmas ir finansējuma aizplūšana un dienesta nespēja noturēt darbiniekus. Viņš skaidroja, ka otrais faktors ir cieši saistīts ar nepietiekamo atalgojumu, kas tiek piedāvāts konkrētām vakancēm.

Nesenā intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” NVD direktors pastāstīja, ka tuvākajos trīs gados e-veselības attīstībā plānots investēt desmit miljonus eiro. Tostarp paredzēts ieguldīt 5,39 miljonus eiro e-veselības sistēmas uzturēšanā.

Plānots arī izsludināt vēl vienu iepirkumu par kopējo summu – 112 000 eiro. Iepirkuma mērķis būs atrast uzņēmumu, kurš varētu sakārtot, kā arī atjaunināt e-veselības testa vidi, lai tajā būtu iespējams veikt e-veselībā nepieciešamo uzlabojumu un jauninājumu testēšanu.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Veselības aizsardzība

Pēc IUB iebildumiem pagarinās termiņu Stradiņa slimnīcas būvdarbu iepirkumam

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) iebildumiem tiks pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta iepirkumam, aģentūru LETA informēja PSKUS komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga.

PSKUS 31.janvārī saņēma IUB lēmumu, kurā slimnīcai uzdots veikt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentācijā, atceļot konkursa nolikumā ietvertā vērtēšanas kritērija “Būvdarbu izpildes kvalitātes veicināšana” noteiktās prasības.

PSKUS Iepirkuma komisija ir pieņēmusi lēmumu pagarināt sākotnējo piedāvājumu iesniegšanas termiņu un lems par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentācijā, atbilstoši grozījumiem, aktualizējot piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Pašlaik nav apdraudēta projekta ieviešana un pilnas funkcionalitātes sasniegšana noteiktajā termiņā, uzsvēra Veinberga.

LETA jau ziņoja, ka pēc trīs uzņēmumu sūdzībām IUB pieņēma lēmumu aizliegt turpināt iepirkumu, neveicot izmaiņas, PSKUS izsludinātajā iepirkumā A korpusa būvdarbu otrās kārtas realizēšanai, kuru prognozētā līgumcena ir 56,6 miljoni eiro.

Kā liecina IUB informācija, sūdzības bija iesnieguši SIA “Merks”, SIA “Monum” un personu apvienība “BBA, PMK un Tilts”.

Sūdzībās tika apstrīdēts iepirkuma konkursa nolikuma punkts, kas paredz pretendentiem uzdot veikt būvniecības projekta ekspertīzi nolūkā noteikt šī projekta atsevišķajās sadaļās norādīto datu savstarpējo saderību un atbilstību, taču iepirkuma priekšmetā nav iekļauta projektēšana vai būvprojekta ekspertīze.

Attiecīgi sūdzības iesniedzēji uzskata, ka šajā kritērijā noteiktais punktu piešķiršanas algoritms nav pamatots, tā kā nav noteikts, kuru pretendentu un kuras no norādītajām neatbilstībām tiks atzītas par pamatotām un kuras par nepamatotām. Iesniedzēji uzskata, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi nebūs savstarpēji salīdzināmi un novērtējami, jo pretendentu piedāvājumos varētu atšķirties gan neatbilstību daudzums, gan saturs.

Kā vēstīts, konkursa pirmais posms tika izsludināts 2019.gada 11.aprīlī un noslēdzās 28.maijā. Šajā posmā slimnīca saņēma deviņu kandidātu pieteikumus, kurus izvērtēja gan slimnīcas Iepirkumu komisija, gan Iepirkumu uzraudzības biroja speciālisti.

Konkursa otrajam posmam, tas ir, pretendentu piedāvājumu iesniegšanai, novembra sākumā tika atlasītas piecas sabiedrības ar ierobežotu atbildību – “Arčers”, “Merks”, “Monum”, “Skonto Būve” un “Velve”, divas pilnsabiedrības – “LNK Industries Group”, “Rere Būve 1”, kā arī akciju sabiedrība “UPB” un personu apvienība “BBA, PMK un Tilts”.

Plānots, ka Stradiņa slimnīcas A korpusa otrajā kārtā taps jauna ēka, kurai plānoti pieci virszemes stāvi un pagrabstāvs, telpu platībai kopumā sasniedzot aptuveni 37 000 kvadrātmetru. Jaunajā ēkā tiek paredzēts Neatliekamās palīdzības centrs, Operāciju bloks ar 15 operāciju zālēm, Sievietes un bērna veselības klīnika, Intensīvās terapijas nodaļa, Neiroloģijas klīnika ar telpām Insulta vienībai, kā arī ķirurģijas profila nodaļas.

Saistībā ar šo projektu izskanējušas bažas par finansējumu. Eiropas Komisijā projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr pērn augustā tika paziņots, ka projektam papildu nepieciešami 29 miljoni eiro.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) toreiz pauda, ka ir “pietiekami optimistiska”, ka slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai trūkstošos 29 miljonus eiro izdosies rast. Viņa sacīja, ka sākumam nepieciešamais finansējums jau iezīmēts bāzes budžetā, bet projekta sākšanai jābūt pārliecībai, ka tiks atrasta arī trūkstošā daļa.

Viņķele tolaik arī norādīja, ka trūkstošā finansējuma atrašanai ir vairāki risinājumi saistībā ar Eiropas Savienības (ES) finansējuma pārdali. Vienlaikus politiķe atzina, ka diemžēl kāda daļa nepieciešamā finansējuma būs jārod arī Veselības ministrijas (VM) “saimniecībā”.

2019.gada sākumā slimnīca noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības fonda lielā projekta “Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība” īstenošanu laika posmā līdz 2023.gada 31.decembrim.

Jaunā korpusa pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2017.gada 30.martā, projekta pilnā funkcionalitāte sasniegta 2018.gada 30.jūnijā, un tajā jau vairāk nekā gadu ārstējas Gastroenteroloģijas, Nefroloģijas, Endokrinoloģijas, Uroloģijas, Otorinolaringoloģijas, Endoskopijas nodaļu pacienti, ka arī atrodas Poliklīnika, Diagnostiskās radioloģijas institūts, Dienas stacionārs un Apvienotā laboratorija.

Kategorijas
Tehnoloģijas un iekārtas Veselības aizsardzība

FM: e-veselības ieviešanai ir būtiski riski, bet ar valdības lēmumu projekta īstenošanu var pagarināt

LETA vēstīja, ka Veselības ministrija (VM) lūgs valdībai pagarināt e-veselības projekta termiņu. Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) padomnieks Edgars Skvariks aģentūrai LETA skaidroja, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) sadarbībā ar VM patlaban gatavo ziņojumu Ministru kabinetam, kurā tiks lūgts pagarināt projekta termiņu. Ziņojumā arī tiks skaidrota pašreizējā situācija, kurā ir nonācis e-veselības projekts, klāstīja ministres padomnieks.

FM informēja, ka 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā tika sākti divi e-veselības projekti – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un NVD noslēdza vienošanos “Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju” un vienošanos “Veselības nozares informācijas sistēmu (reģistri) modernizācija, attīstība un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu”.

Vienlaikus ministrijā atzina, ka projektu ieviešanā ir novērojamas būtiskas nobīdes no apstiprinātā laika grafika, kas saistīts ar ieilgušo iepirkuma procedūru saskaņošanas procesu, ir būtiski aizkavējusies vairāku projektos plānoto iepirkumu izsludināšana un 2020.gada janvārī projekta faktiskā īstenošana nav uzsākta.

Minētās nobīdes CFLA vērtējumā rada būtisku risku neiekļauties projekta īstenošanas termiņā, jo, atbilstoši abu projektu vienošanās paredzētajam, plānotais projektu īstenošanas termiņš ir 2021.gada pēdējais ceturksnis, kad jābūt pabeigtām visām projektā paredzētajām darbībām un sasniegtiem projekta rezultātiem.

Tomēr pēc FM teiktā, sākotnēji plānotais projekta īstenošanas termiņš var tikt pagarināts ilgāk par 36 mēnešiem ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu. NVD jau ir informējis CFLA, ka projekta pagarinājums ir plānots, un VM šomēnes plāno iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par projektu statusu un to pagarināšanu.

“Ņemot vērā, ka projektu turpmāka īstenošana šobrīd ir atkarīga no valdības lēmuma, tad CFLA, FM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ir norādījušas, ka no risku vadības viedokļa jaunu finansiālo saistību uzņemšanās, piemēram, iepirkuma līgumu slēgšana, nebūtu pieļaujama līdz pozitīva valdības lēmuma pieņemšanai,” atzina FM.

Nesenā intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” NVD direktors pastāstīja, ka tuvākajos trīs gados e-veselības attīstībā plānots investēt desmit miljonus eiro. Tostarp paredzēts ieguldīt 5,39 miljonus eiro e-veselības sistēmas uzturēšanā.

Plānots arī izsludināt vēl vienu iepirkumu par kopējo summu – 112 000 eiro. Iepirkuma mērķis būs atrast uzņēmumu, kurš varētu sakārtot, kā arī atjaunināt e-veselības testa vidi, lai tajā būtu iespējams veikt e-veselībā nepieciešamo uzlabojumu un jauninājumu testēšanu.

Kategorijas
Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Veselības aizsardzība

Sociālie iepirkumi vēl mazpazīstami un nenovērtēti

Oktobra sākumā Rīgā notikušajā konferencē “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”* eksperti no vairākām valstīm vērtēja sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, par ko Latvijā agrāk runāts maz. Žurnāls “Iepirkumi” piedāvā divu Latvijas ekspertu Agneses Frīdenbergas un Kristīnes Gaigules-Šāvējas, kā arī IUB vadītājas Daces Gailes konferencē stāstīto.

Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness ar galveno mērķi – risināt sabiedrībai svarīgu problēmu, radot produktus un pakalpojumus ar augstu sociālo pievienoto vērtību. Tātad peļņa sociālo uzņēmumu definīcijā neparādās, vissvarīgākais ir risināt sociālo problēmu. Sociālo uzņēmējdarbību Latvijā vien kopš 2018. gada 1. aprīļa regulē Sociālā uzņēmuma likums.

Vēl nav pieredzes

Sociālās uzņēmējdarbības eksperte Agnese Frīdenberga savā pētījumā “Sociālie uzņēmumi kā pakalpojumu sniedzēji un preču piegādātāji publisko iepirkumu sistēmā” vērš uzmanību, ka Latvijā nav pieredzes stāstu par to, vai sociālie uzņēmumi ir gatavi publisko iepirkumu sistēmai. Valsts un pašvaldības neveic iepirkumus, piemērojot tādas pazīmes, kas ļauj līdzdarboties publisko iepirkumu sistēmā, kur līdz šim galvenokārt dominē vislētākās cenas piedāvājums.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība Statistika Veselības aizsardzība

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju 12 mēnešu laikā nav apmeklējuši ģimenes ārstu

2017. gadā 20,1 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nav apmeklējuši ģimenes ārstu1, gandrīz puse – ārstu-speciālistu (48,7 %) un zobārstu (48,9 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ģimenes ārstu pēdējo 12 mēnešu laikā 1 līdz 2 reizes ir apmeklējuši 36 % aptaujāto, 3 līdz 5 reizes – 25,6 % un 6 vai vairāk reizes – 18,3 %. Ārstu – speciālistu un zobārstu 1 līdz 2 reizes bija apmeklējuši attiecīgi 30,2 % un 36,1 % iedzīvotāju. Vairāk nekā 2 reizes pie ārsta – speciālista ir devušies 21 % iedzīvotāju, pie zobārsta – 15,1 %.

Kļūstot vecākiem, ģimenes ārstus un ārstus – speciālistus apmeklē biežāk, zobārstus – retāk
2017. gadā 27,9 % jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem apgalvoja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nav apmeklējuši ģimenes ārstu, 47,5 % – zobārstu un 62,7 % – ārstu – speciālistu. Lielākā daļa jauniešu gada laikā ārstus bija apmeklējuši 1 līdz 2 reizes.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība Veselības aizsardzība

E-veselība vai (ne)veselība?

E-veselība saviļņojusi Latvijas sabiedrību līdzīgi kā nodokļu politika, minimālās algas celšana un biļešu iegāde uz gaidāmajiem Dziesmu svētkiem. No pacientu sajūsmas par iespēju saņemt medikamentu receptes attālināti pat brīvdienu naktīs līdz ārstu galvassāpēm, kā strādāt ar lēno sistēmu, kas (vismaz pagaidām) darbu, nevis atvieglo, bet apgrūtina. Tam visam pa vidu ierēdņi, kuri satraucas, kā saglabāt piešķirto Eiropas Savienības (ES) finansējumu, demagogi, kuri allaž uzskata, ka valstī viss ir slikti, un IT speciālisti, kuri jau sen atmetuši cerības Latvijā ieviest kādu jēgpilnu sistēmu birokrātijas un izpratnes par nozari trūkuma dēļ. Kā pēdējais piliens bija hakeru uzbrukums e-veselības portālam, kaut gan par kiberdrošību atbildīgās iestādes ir apstiprinājušas, ka uzbrukums bijis ar mērķi pārslogot portālu, nevis nesankcionēti iegūt no tā pacientu informāciju. Apvienojot visu iepriekšminēto, gribas teikt, ka pagaidām e-veselības vietā esam ieguvuši (ne)veselību.

E-veselības attīstības gaita

Pirmās e-veselības vēsmas parādījās jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad sociāli attīstītās un sakārtotās valstis lēma, ka nepieciešama vienota un ērta sistēma, kas apvienotu informāciju par katru pacientu ar kopīgas datu bāzes starpniecību, kurā elektroniski iespējams norādīt diagnozes, ārstēšanu, izmeklējumu rezultātus, veiktās manipulācijas, izrakstīt receptes – vienvārdsakot – padarīt ārstiem un pacientiem dzīvi vienkāršāku visu informāciju glabājot vienuviet un izvairoties no papīru kalniem, turklāt tas veicinātu nozares caurskatāmību un ļautu izvairīties no pelēkās ekonomikas.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine

Kategorijas
Uzņēmējdarbība Veselības aizsardzība

Apeirons izdzīvo, pateicoties iepirkumiem

Daudzi bija pārsteigti, kad gada sākumā invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons kļuva par vienu no uzvarētājām Finanšu ministrijas konkursā par video un audio materiālu veidošanu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā. Apvienības valdes priekšsēdētājs IVARS BALODIS skaidro, ka iepirkumi ir šīs organizācijas ikdiena un katrs piesaistītais finansējums sniedz cilvēkiem ar invaliditāti jaunas iespējas. Īstenībā Apeirons ir gan iepirkumu pasūtītājs, gan piegādātājs.

Kā vērtējat savu veikumu, izpildot Finanšu ministrijas pasūtījumu?

Mēs spējām nodrošināt labu kvalitāti, labu sadarbību, un Finanšu ministrija bija apmierināta. Apeirona pienākums šī iepirkuma ietvaros bija izveidot pirmos videomateriālus un uzrunas, kamēr vēl nebija sākusies lielā eiro komunikācijas kampaņa. Viens no darbības virzieniem, ko invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons attīstījusi, ir videostudija, tāpēc arī varējām piedāvāt šo pakalpojumu par salīdzinoši zemu cenu. Par mūsu uzvaru FM iepirkumā gan bija jaušams izbrīns, kāpēc daudzu zināmo TV studiju vietā esam izvēlēti mēs, bet mums ir pietiekami liela pieredze. Arī pašlaik veidojam LTV 1 raidījumu Trīs ceturtdaļas par sociālajiem jautājumiem, fokusējoties uz invaliditātes tematiku. Mēs varētu sagatavot vēl kādu raidījumu vai pat uzņemt filmu!

Cik lielas ir nevalstisko organizāciju iespējas pelnīt, ja reiz tām nav tiesību gūt peļņu?

Latvijā nevalstiskajām institūcijām ir divu veidu juridiskās formas, proti, ir biedrības un nodibinājumi. Biedrībām ir biedri, bet nodibinājumiem nav šīs biedru institūcijas – tā arī ir galvenā atšķirība. Mums ir nodibinājuma forma, jo mūsu darbība attiecas uz visiem cilvēkiem, nevis uz kādu izveidotu biedru grupu. Sniedzot pakalpojumus, mēs negūstam peļņu, bet par to naudiņu nomaksājam telpu īri, organizējam vasaras nometnes vai nodrošinām šeit darbu, kas arī ir būtiski.