Kategorija: Likumdošana, normatīvie akti

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

2018. gada izaicinājumi – informācijas sistēmas un saimnieciski visizdevīgākie nosacījumi

Aizvadītais 2017. gads publisko iepirkumu nozarei – iepirkumu rīkotājiem, iepirkumu uzraugiem (Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA)) bija ļoti svarīgs – Latvijas likumos iekļāva un sāka darboties trīs Eiropas Savienības (ES) jauno direktīvu nosacījumi. Nozares eksperti diskusijā Finanšu ministrijā (FM) pirmo reizi vērtēja pāreju uz jaunajiem spēles noteikumiem, salīdzināja Latvijas veikumu ar citām dalībvalstīm un vērsa uzmanību uz nākotnes izaicinājumiem iepirkumu nozarē.

Diskusijā piedalījās

  • FM Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš,
  • FM Juridiskā departamenta vecākais referents Edgars Matulis,
  • CFLA Juridiskā nodrošinājuma nodaļas vecākā eksperte Daina Pulkstene,
  • IUB Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore Monta Oga.
  • Diskusiju vadīja IUB vadītāja Dace Gaile.

Sākta pāreja uz elektroniskajiem iepirkumiem

D. Gaile: – Finanšu ministrija bija izmaiņu priekšpostenī, gatavojot likumprojektus ES direktīvu pārņemšanai. Kas, jūsuprāt, ir vissvarīgākais, ar ko jaunie likumi ienāca mūsu iepirkumu sistēmā?

turpināt lasīt “2018. gada izaicinājumi – informācijas sistēmas un saimnieciski visizdevīgākie nosacījumi”
Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Problēma ir likumā piemērošanā, nevis likumā

Iepazīstoties un izvērtējot esošo iepirkumu praksi, tiekoties ar mācību iestādēm un pašvaldību iepirkumu speciālistiem, varu minēt trīs iemeslus, kāpēc vēl aizvien klibo kvalitatīvu produktu izvēle:

  1. Grūtības atrast skaidrus, pārbaudāmus kritērijus kvalitatīviem produktiem.

    2. Zemākā cena sen jau nav spēkā, iepirkumu veicēji var izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Arī tad, ja izmanto zemākās cenas pieeju, var uzlikt skaidrus kvalitātes kritērijus. Tas nozīmē – konkursā var piedalīties tikai tie produkti, kas atbilst prasītajai kvalitātei, un tikai starp tādiem ir cīņa, kurš būs lētāks. Kritērijiem ir jābūt pamatotiem un pārbaudāmiem. Iepirkumu speciālists pašvaldībās parasti ir viens, un viņam vienlaikus jāpārvalda maizes cepšanas tehnoloģijas, būvdarbu kvalitātes izvērtējums, degvielas kvalitātes īpatnības –kā viņš vienlaicīgi var būt eksperts visās jomās un šādus kritērijus noteikt?

    turpināt lasīt “Problēma ir likumā piemērošanā, nevis likumā”
Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Viszemākā cena un mazāksolīšana iepirkumos

Intervijā Attieksme un kretīni žurnālam “Iepirkumi” šā gada septembra numurā Bauskas novada administrācijas Iepirkumu nodaļas vadītājs Andris Rācenis aicināja likumdevējus veikt izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Proti, ieviešot tajā normas, ka ir jāvērtē vien vislētākais piedāvājums un jārīko mazāksolīšana elektroniskajos iepirkumos. Eksperta ieteikumu vērtē zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” zvērināts advokāts MĀRIS LOGINS.

Par viszemākās cenas kritēriju

Lai gan līdz ar jauno 2014.gada ES direktīvu pārņemšanu likumā kā vienīgais izvēles kritērijs ir saglabāts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, atsevišķos gadījumos pasūtītājam joprojām pastāv iespēja noteikt, ka piedāvājuma izvēli veikts, vērtējot vien zemāko cenu.

turpināt lasīt “Viszemākā cena un mazāksolīšana iepirkumos”
Kategorijas
Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Nozīmīgākās Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta atziņas publisko iepirkumu tiesību piemērošanas jomā 2016. – 2017. gadā

Turpinājums, sāk skat. “iepirkumi” 2017.g. jūnija un 2017. septembra numurā

Piedāvājuma iesniegšana termiņā un “aiz skapja aizkrituša piedāvājuma” vēlāka iekļaušana vērtējumā

Pasūtītājam ir jānoteic piedāvājumu iesniegšanas termiņš. Termiņš noteicams tiesiskās apgrozības drošībai un noteiktībai. Pretendentam jāiesniedz piedāvājums tam atvēlētajā termiņā. Piedāvājumu iesniegšanas laika ilgumam jābūt samērotam ar līguma priekšmeta sarežģītību un piedāvājuma sagatavošanas laiku. Piedāvājums līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām nedrīkst tikt atklāts (sk. Publisko iepirkumu likuma 65. panta septītās daļas 2. un 3. punktu). Vispārīgās vienošanās 10. punkts noteic, ka pēc pasūtītāja uzaicinājuma vēstulē norādītā piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pasūtītājs atklātā sanāksmē atver iesniegtos piedāvājumus. Šis noteikums vērsts uz publisko iepirkumu organizēšanas atklātuma un pārredzamības sasniegšanu (sk. Publisko iepirkumu likuma 2. panta 1. punktu).

turpināt lasīt “Nozīmīgākās Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta atziņas publisko iepirkumu tiesību piemērošanas jomā 2016. – 2017. gadā”
Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Dažas atšķirības jaunajā iepirkumu regulējumā Baltijas valstīs

Šī gada laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā stājās spēkā jauni likumi publisko iepirkumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomās. Lai savus klientus visās trijās Baltijas valstīs iepazīstinātu ar jaunumiem, šī gada aprīlī un maijā zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” advokāti rīkoja seminārus saviem klientiem par jauno tiesisko regulējumu. Katrā no Baltijas valstīm uzstājās pārstāvji no “Sorainen” Latvijas, Lietuvas un Igaunijas birojiem.

Vēlos sniegt lasītājiem ieskatu dažās atšķirībās visu trīs Baltijas valstu tiesiskajā regulējumā iepirkumu jomā, ko guvu šo semināru laikā. Taču lūdzu lasītājus ņemt vērā, ka tālāk paustās atziņas ir mani personīgie secinājumi, nevis pilnvērtīgs juridisks padoms.

Zemākā cena kā piedāvājumu izvērtēšanas kritērijs

Latvijas jaunajos Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā cenu kā vienīgo piedāvājumu izvērtēšanas kritēriju atļauts izmantot tikai atsevišķos noteiktos gadījumos: 1) t.s. “mazajos iepirkumos”, 2) ja tiek veikts sociālo un citu īpašo pakalpojumu iepirkums, kas noteikti likumu 2.pielikumos vai 3) ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē.

turpināt lasīt “Dažas atšķirības jaunajā iepirkumu regulējumā Baltijas valstīs”
Kategorijas
Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Bez kvalitatīva iepirkuma procesa nebūs rezultāta

Žurnāls “Iepirkumi” sadarbībā ar Arnoldu Kardelu (SIA “Procurement Solutions – Latvia” vecākais konsultants) un “Iepirkumu vadība un konsultācijas” (SIA “Imperum”) turpina diskusiju ciklu par komerciālajiem iepirkumiem. Šajā numurā trešās diskusijas par iepirkumu procesu – tā pieciem pamatsoļiem, iepirkuma detaļām un iepirkuma stadijām, par iepirkuma dokumentāciju un par elektroniskā iepirkuma platformām – turpinājums.

Trešajā diskusijā AS “SEB banka” piedalījās:

DACE GAILE, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja,
KASPARS CIKMAČS, AS “Citadele banka” valdes loceklis,
MĀRTIŅŠ LĀCIS, AS “Latvijas finieris” valdes loceklis,
MĀRIS ZVIRBULIS, AS “Latvenergo” iepirkumu loģistikas direktors,
MĀRTINŠ BRĪVMANIS, AS “Sadales tīkls” pārmaiņu vadības menedžeris,
ALEKSANDRS USOVS, AS “Latvijas balzams” Iepirkumu daļas vadītājs,
LAILA ŠKOBA, “Iepirkumu vadība un konsultācijas” vadošā konsultante,
INGA CEPLĪTE, “iepirkumi.lv” un “tenderex.com” projektu vadītāja,
ZANE GULBE, AS “SEB banka” Iepirkumu pārvaldes eksperte.

Diskusiju vadīja ARNOLDS KARDELS, SIA “Procurement Solutions – Latvia” vecākais konsultants.

Turpinājums. Sākums “Iepirkumi” 2017. gada septembra numurā.

Ko iekļauj dzīves cikla izmaksās

A. Kardels: – Viens no vissvarīgākajiem nosacījumiem ir veidot TCO modeli (visas izmaksas dzīves cikla laikā – tulk. no angļu val.). Ir jāņem vērā, ka dzīves cikls ne vienmēr ir saistīts ar amortizāciju – tās ir atšķirīgas lietas. Piemēram, bankomāts. Amortizācija tam ir pieci gadi, dzīves cikls 7 – 10 gadi. Praktiski rēķinām reālo laiku, paturot prātā, ko iekļaut un ko ne. Tas ir sarežģīts aprēķins.

M. Brīvmanis: – Parasti sāpe ir par to, ko neiekļauj, ka kaut kas nav bijis izrēķināts līdz galam.

turpināt lasīt “Bez kvalitatīva iepirkuma procesa nebūs rezultāta”
Kategorijas
Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Veiksmīga iepirkuma pamats – pasūtītāja mājas darbs jeb nolikums

Uz jautājumiem par komunikācijas iepirkumu procedūru organizēšanu Latvijas Republikas Finanšu ministrijā (FM) un nozares specifiku saistībā ar jauno Publiskā iepirkuma likumu (PIL) žurnālam “Iepirkumi” atbild FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis un Darbības nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniece Sandra Ozola.

Kā vērtējat jauno Publisko iepirkumu likumu (PIL) no praktiskā viedokļa? Iepriekšējā likumā bija daudz grozījumu, vai arī šim jau saņemti kādi ierosinājumi?

A.Jarockis: Publisko iepirkumu likuma regulējums pastāvīgi ir ticis pilnveidots un arī nākotnē tiks pilnveidots, ņemot vērā izmaiņas Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos, kā arī prioritātes dažādās jomās. Šobrīd FM ir saņēmusi atsevišķu institūciju ierosinājumus par PIL, t.sk. konceptuālus priekšlikumus. Minētie ierosinājumi tiek izvērtēti un nepieciešamības gadījumā tiks virzīti kā grozījumi publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos.

turpināt lasīt “Veiksmīga iepirkuma pamats – pasūtītāja mājas darbs jeb nolikums”
Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti Nozares

VIEDOKĻI

Idejas ir uzņēmuma intelektuālais īpašums nevis “bezmaksas paraudziņi”

Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedre, aģentūras New Black projektu direktore Kristīne Rasnača ikdienas darbā saskaras ar situācijām, kad dalība konkursā izrādās veids, kā pasūtītājs apkopo “bezmaksas” idejas. Cīnīties pret to esot grūti un juridiski sarežģīti.

Kā kopumā vērtējat sabiedrisko attiecību jomas iepirkumus? Vai ikdienā vērojami līdzīgi piemēri kā RTU gadījumā? Kā tādi rodas?

– Lai arī šāda veida konkursi nav aģentūru ikdiena, tomēr, jā, vērojami ik pa laikam. Aģentūru darba stundas ir dārgas un uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams ilgstošs fokuss uz komunikāciju, nereti vienkārši pieņem darbā komunikācijas speciālistu. Taču pareiza stratēģiska virziena izvēle ne vienmēr šim cilvēkam ir pa spēkam. Arī šajā gadījumā, protams, uzņēmums var vērsties pie aģentūras un noslēgt līgumu par stratēģijas un taktiskā plāna izstrādi. Taču ik pa laikam esam saskārušies ar situācijām, kad tiekam aicināti piedalīties konkursā, kurā šādā veidā tiek vienkārši apkopotas “bezmaksas” idejas. Vēl biežāk – uzņēmuma komunikācijas cilvēks jau skaidri zina, ar kuru aģentūru strādās, taču skatījums un vērtējums no malas joprojām ir svarīgs. Tādēļ konkurss tiek izsludināts “ķeksītim”, lai paraudzītos uz iespējamiem komunikācijas virzieniem plašāk un, iespējams, ieraudzītu kādu jaunu perspektīvu.

turpināt lasīt “VIEDOKĻI”
Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Nezināmais zināmais Publisko iepirkumu likums

„Iepirkumos nav iespējams…”, „Publisko iepirkumu likums neparedz…” – tādus un līdzīgus apgalvojumus nereti nākas dzirdēt. Vai likums tiešām neparedz iespējas, kas ļautu iepirkumu padarīt elastīgāku un pasūtītājam draudzīgāku?

Jācer, ka aicinājumu dalīt daļās, piemēram, no sortimenta viedokļa apjomīgo pārtikas iepirkumu tā, lai veicinātu vietējo ražotāju piedalīšanos, pasūtītāji ir gan sadzirdējuši, gan prot saprātīgi izmantot, t.i., vairs neapvieno vienā iepirkuma daļā burkānus un ananāsus, tādējādi izslēdzot vietējos augļu un dārzeņu ražotājus.

turpināt lasīt “Nezināmais zināmais Publisko iepirkumu likums”
Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Lai nenonāktu situācijā, kad likums ir pārkāpts

Gan Latvijā, gan pasaulē iepirkumu pretendentu karteļi ir viens no biežāk konstatētajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tas nozīmē – ja uzņēmums piedalās iepirkumos, pastāv liela varbūtība nonākt tiešā saskarē ar pārkāpumu. Korporatīvā konkurences tiesību ievērošanas programma ir veids, kā mazināt sava uzņēmuma risku nonākt pārkāpēja lomā.

Tā kā par dalību kartelī paredzētais sods var sasniegt līdz pat 10% no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, turklāt pārkāpējiem uz gadu tiek liegta iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos, un būtisks ir arī reputācijai nodarītais kaitējums, daudzi pasaules uzņēmumi un arvien vairāk uzņēmumu Latvijā rūpējas, lai ar konkurences tiesību ievērošanas programmas palīdzību apzinātu riskus un gādātu, lai darbinieki zinātu, kā pareizi rīkoties, lai nepārkāptu likumu.

turpināt lasīt “Lai nenonāktu situācijā, kad likums ir pārkāpts”