Kā liecina Lattelecom 2011. gadā veiktā aptauja par ārpakalpojumiem, nodokļu konsultācijas ir otrs populārākais ārpakalpojums Latvijā. Dažu gadu laikā diezin vai kas būtisks mainījies. Tomēr izrādās – situācija ar šo ārpakalpojumu nebūt nav tik vienkārša. Lai gan Nodokļu konsultantu asociācija (NKA) darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, likuma par nodokļu konsultantiem joprojām nav. Vēl vairāk – faktiski valsts sektorā nav arī publisku nodokļu konsultāciju iepirkumu. Tajā pašā laikā konsultanti bez darba nesēž. Kā tas iespējams un kā situācija var transformēties nākotnē, stāsta viens no NKA dibinātājiem un ilggadējs tās vadītājs, bet tagad valdes loceklis AINIS DĀBOLS.
Kas mūsdienās īsti ir nodokļu konsultants? Finanšu speciālists, kas ar savu darbu netieši gādā, lai valsts saņemtu tai pienākošos nodokļus jeb gluži pretēji – cilvēks, kas fiziskām un juridiskām personām atvieglo dzīvi, palīdzot izvairīties no nodokļu maksāšanas? Diemžēl pašlaik viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams.
Kā saka Ainis Dābols, nodokļu konsultanta pamatuzdevums ‒ palīdzēt precīzi un pareizi aizpildīt nodokļu deklarācijas. Gan pievienotās vērtības, gan uzņēmuma ienākuma, gan iedzīvotāja ienākuma nodokļa deklarācijas. To darot tiklab konsultanti, kā arī grāmatveži.
„Nākamais līmenis, ar ko savā praksē saskaras nodokļu konsultanti, ‒ attiecīgo likuma normu piemērošana, lai nodokli varētu pareizi aprēķināt. Tātad vienlaikus arī jāpārzina un, galvenais, jāsaprot skaitļi, no kuriem nodoklis tiek aprēķināts. Un, visbeidzot, trešais – nepieciešamības gadījumā jāspēj diskutēt par šiem skaitļiem, lai pierādītu, kāpēc attiecīgais nodoklis ir tik liels vai mazs,” viņš turpina.
Tās tad arī ir trīs akadēmiskās pamatlietas, ar ko nodarbojas nodokļu konsultanti. Protams, papildus nākas risināt vēl virkni citu jautājumu. Piemēram, attiecībā uz nodokļu revīzijām, finanšu uzskaiti un likumdošanu. Līdz ar to šķiet pats par sevi saprotams, ka visiem, kas darbojas šajā jomā, jābūt ne tikai attiecīgām zināšanām, bet arī vērā ņemamai pieredzei. Tātad jebkurš nevar būt nodokļu konsultants? Izrādās ‒ nekā! Var gan! Un, iespējams, tieši šeit meklējami ne vienas vien nopietnas problēmas cēloņi.
Konsultēt nevienam nav aizliegs
Ņemot vērā, ka pasūtītājam, izmantojot nodokļu konsultanta pakalpojumu, jāgūst kāds fiskāls labums, Latvijā šī profesija esot ne tikai eksotiska, bet arī samērā dārga. To nosaka arī ierobežotā biznesa vide. Lielajās kompānijās ar nodokļu jautājumiem parasti nodarbojas finanšu plānošanas departamenti, mazākos uzņēmumos ‒ grāmatveži. Tāpēc, kā saka Ainis, katram nodokļu konsultantam šajā tirgū jāatrod sava niša.
Pašlaik valstī esot nedaudz vairāk par 120 sertificētu nodokļu konsultantu.
„Tomēr, neraugoties uz nozares specifiku, Latvijā par nodokļu konsultantu var būt jebkurš, kas spēj pārdot savu pakalpojumu. Tāpēc reāli to cilvēku skaits, kas nodarbojas ar tamlīdzīgām konsultācijām varētu būt daudz lielāks.” stāsta Ainis. „Nekādu likumu, kas šo procesu reglamentē, nav. Ar sertifikāciju nodarbojas asociācija. Tā izstrādājusi speciālu kārtību, un sertifikācijas eksāmens ir diezgan sarežģīts. Lai to noliktu, jābūt ievērojamām zināšanām un krietni vien jāpamācās. Kuram katram tas nebūs pa spēkam.”
Vai tādai nelielai ekonomikai, kāda ir Latvijā, 120 konsultantu nav par daudz? „Asociācija darbojas jau divpadsmit gadus, un katru gadu kādi desmit cilvēki vēlas sertificēties. Acīmredzot viņi atraduši šo savu tirgus nišu,” saka Ainis.
Problēma tāda, ka vienas sabiedriskās organizācijas, konkrēti asociācijas, izsniegtais sertifikāts, kas apliecina noteiktu kvalifikāciju, diemžēl nav uzskatāms par juridiski apstiprinātu dokumentu.
„Jau pirms desmit gadiem mēs iesniedzām Saeimā likumprojektu Par sertificētiem nodokļu konsultantiem. Diemžēl līdz pat šim brīdim tas pēc būtības tā arī nav izskatīts. Pa šo laiku mainījušās valdības, toreizējo deputātu vietā nākuši citi, tomēr likumprojekts tālāk nevirzās. Acīmredzot valdībai tas nešķiet pietiekami aktuāls un svarīgs, jo nepārtraukti ir daudzas citas – aktuālākas un svarīgākas lietas. Tajā pašā laikā tirgus arī ir salīdzinošs mazs un Latvijā diemžēl joprojām valda uzskats – viss, kas tiek noteikts ar likumu, tiek darīts kāda interesēs. Tas nāk mums līdzi vēl no deviņdesmitajiem gadiem, lai gan īstenībā tamlīdzīgs likums visvairāk kalpotu tieši valsts interesēm,” uzskata nodokļu konsultants un NKA valdes loceklis, joprojām būdams pārliecināts, ka likumu nepieciešams pieņemt.
Kāpēc? Tāpēc, ka tas ietekmētu ne tikai konsultantu darbu, bet arī nodokļu ieņēmumus valstī kopumā. „Likums noteiktu rāmjus, kādos darbotos gan sertificētie nodokļu konsultanti, gan visi pārējie, kas sniedz šos pakalpojumus,” skaidro Aivis. „Tas noteiktu profesijai nepieciešamo kvalifikācijas līmeni un atbildības pakāpi. Pašlaik par nodokļu konsultantu var uzdoties ikviens, jo līdz brīdim, kamēr VID neuzrēķina soda naudas, neviens neatbild ne par ko.” Atliek vien piebilst, ka arī pēc tam neatbild. Tāpēc pašreizējā situācija izdevīga tieši avantūristiem un dažādiem shēmotājiem.
Profesijas specifika
Bet atgriezīsimies pie sertificētajiem konsultantiem. Kāda ir viņu pamatizglītība un specialitāte? „Tā kā mūsu nodokļu sistēma veidota vairāk uz finanšu, nevis juridiskās bāzes, tad arī nodokļu konsultantu vidū vairāk finansistu un grāmatvežu nekā juristu,” skaidro Ainis Dābols. Savukārt vaicāts par klientiem, viņš saka – katram konsultantam noteikti būšot sava un pilnīgi atšķirīga klientu struktūra. Gan juridiskas, gan fiziskas personas. Jo pēc NKA valdes locekļa domām vairumā gadījumu nacionālā jeb ārpakalpojumu līmenī konsultantus meklē situācijās, kad izraisījies nodokļu strīds. „Parasti jau deklarācijas visi aizpilda paši, skaitļus sarēķina paši, bet, kad Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka tie nav pareizi un draud uzrēķināt papildu nodokļus, tad arī tiek meklēts šis akadēmiskais nodokļu konsultants,” viņš turpina.
Klienti katram konsultantam ir atšķirīgi un līdz ar to niansēs atšķiras arī darba specifika, bet viens gan visiem ir kopīgs. Lai maksimāli efektīvi un pēc būtības, varētu aizstāvēt pasūtītāja intereses, starp klientu un konsultantu jāvalda pilnīgai savstarpējai uzticībai. Ja tādas nav, nodokļu strīdus reāli nav iespējams atrisināt. Tāpēc no šī aspekta Aivis Dābols nodokļu konsultanta darbu salīdzina ar advokāta vai pat mediķa profesiju. Nav iespējams palīdzēt, ja cilvēks kaut ko slēpj un neuzticas. Tajā pašā laikā arī konsultantam jāapzinās, ka viņa rīcībā nereti nonāk diskrēta un konfidenciāla informācija.
Ja viena vai otra puse attiecīgos nosacījumus neņem vērā, tad skaidrs, ka nekāda turpmāka sadarbība nav iespēja. Tomēr prakse liecina, ka parasti klientu un konsultantu sadarbība, kas reiz aizsākusies, ir ļoti ilgstoša. „Tas ir tāds pats bizness kā jebkurš cits, kur liela nozīme atpazīstamībai un uzticamībai… Klients negrib pazaudēt konsultantu, kam var uzticēties, bet konsultants klientu, kas nodrošina to ar darbu,” secina Aivis Dābols.
Konsultanti, pieprasījums un iepirkumi, kuru nav
Nonākot līdz mūsu sarunas galvenajam jautājumam – publiskajiem iepirkumiem – Aivis Dābols spiests atzīt, ka tādu praktiski neesot. Zinot, ka nodokļu konsultācijas ir viens no pieprasītākajiem ārpakalpojumiem, tas pārsteidz.
„Varbūt neesmu pietiekami uzmanīgi pētījis un sekojis līdzi, bet man nav gadījies redzēt nevienu valsts vai ministrijas līmeņu publisko iepirkumu, kas attiektos un nodokļu konsultācijām vai finanšu revīzijām,” saka Aivis. Iespējams, visa vaina esot kritēriju un reglamentācijas trūkumā. Piedevām laikam nav arī īsti skaidrs, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem par šo pakalpojumu norēķināties. Tomēr prakse liecina, ka nepieciešamība pēc tamlīdzīgiem pakalpojumiem ir. Kaut vai visiem zināmā un bēdīgi slavenā airBaltic lieta. Jautājums vienīgi, kam šādā gadījumā uzticas valsts un no kādiem kritērijiem vadās, izvēloties pretendentu? Tomēr kaut kā jau izvēlas, jo starp tiem parasti esot viena otra pašmāju kompānija un lielās auditorfirmas ar starptautisku pieredzi un ievērojamiem resursiem. Bet kāpēc izvēlas tieši tās, turklāt nereti vienas un tās pašas, nav skaidrs.
„Vai ir kāds nolikums?” retoriski vaicā Aivis un turpina: „Ja es kā uzņēmējs iestādei piegādāju, teiksim, sulas, man obligāti jāpiedalās konkursā. Ir noteikti kritēriji, kuriem jāatbilst piedāvājumam. Bet kāpēc man kā konsultantam nav šāda publiska konkursa un nav iespējas tajā piedalīties, lai gan pieprasījums pēc tamlīdzīgiem pakalpojumiem ir un tos pērk. Nav vienīgi skaidrs, kā tas notiek.”
Aivis Dābols domā, ka viens no šādas, samērā absurdas situācijas iemesliem – sabiedrībai un valsts pārvaldei grūti saprast un pieņemt, ka īsts nodokļu konsultants, kuram tas ir bizness, nav shēmotājs. Tieši tāpēc likums Par sertificētiem nodokļu konsultantiem vairāk vajadzīgs valstij, un tikai pēc tam pašiem nozares speciālistiem.
„Tagad viss atstāts pašplūsmā. Var konsultēt, kā maksāt nodokļus un var konsultēt arī, kā tos nemaksāt. Bet, ja tiktu pieņemts likums, tad cilvēkiem, kuri nodarbotos ar nodokļu konsultācijām, būtu likumā noteikts sertifikāts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā nodokļu konsultanti ir fiksēti kā viens no šī likuma subjektiem. Tas nozīmē ‒ rodoties aizdomām par nelegāli iegūtiem līdzekļiem vai mēģinājumu tos legalizēt, mums par to jāziņo likumā paredzētajā kārtībā. Bet, ja reiz nav likuma, kurš fiksē, kas tad ir nodokļu konsultants, nav arī iespējams šo procesu kontrolēt. Teorētiski konsultants pašlaik var būt katrs grāmatvedis vai arī ikviens jurists,” situāciju mēģina raksturot Aivis.
Daļā ES dalībvalstu, sevišķi vecajās dalībvalstīs, šāds likums esot. Bet, ja nav, tad nodokļu konsultantu darbība atrunāta citos likumos, kā, piemēram, Lietuvā, ‒ likumā par revidentiem. Tomēr, kā zina teikt Aivis Dābols, pašlaik pasaulē vērojama globāla tendence cīņā ar nodokļu nemaksāšanu. Tas esot aktuāls jautājums arī ES, tāpēc visticamāk, lai cīnītos ar nodokļu nemaksātājiem, tiks mainītas atsevišķas regulas, kurās lielāka loma būs ierādīta nodokļu konsultantu pašpārvaldei. Tāpēc, sekojot ES ieteikumiem, acīmredzot likums Latvijā tomēr agrāk vai vēlāk tiks pieņemts. Tas kardināli mainītu pašreizējo situāciju. Iespējams, arī attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem. Jo nav jau runa par vienu atsevišķu profesiju, bet gan par nodokļiem, kā būtisku valsts pārvaldes sastāvdaļu.
Latvijas nodokļu sistēma uz citu valstu fona
„Runājot par nodokļu sistēmu dažādās valstīs, jāteic, ka mēs ar saviem nodokļiem uz citu valstu fona izskatāmies gana labi,” zina teikt Aivis Dābols. Protams, salīdzinājums ar citām valstīm esot nosacīts. Jo, piemēram, Krievijas uzņēmēji Latvijā neinvestē vis nodokļu, bet gan valodas dēļ. Šeit joprojām daudzus pakalpojumus var saņemt krievu valodā. „Dānijā vai Vācijā nekas tāds nebūtu iespējams,” saka Ainis, tūlīt gan piebilzdams, ka pati nodokļu sistēma Krievijā esot krietni sarežģītāka nekā Latvijā. Atšķiroties gan juridiskā pieeja, gan deklarāciju aizpildīšana.
„Savukārt, salīdzinot nodokļu apjomu, es parasti tos dalu vismaz trīs kategorijās, jo salīdzināt nodokļus kopumā, saliekot tos vienā pakā, nav korekti,” turpina šīs nozares speciālists. „Mums jāsaprot, par kādiem nodokļiem ir runa. Jo uzņēmējiem un fiziskām personām ir jāmaksā atšķirīgi nodokļi, un ir arī sociālās apdrošināšanas iemaksas. To visu nevar jaukt kopā, aprēķinot kaut kādu vidējo statistisko bāzi.” Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) mums ir apmēram tāds pats kā vidēji Eiropā, uzņēmuma ienākuma nodoklis salīdzinoši mazs, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis jādala divās kategorijās – tā sauktajā algas nodoklī, kas Latvijā ir salīdzinoši liels, toties mazs ir tā sauktais kapitāla pieauguma nodoklis, kas jāmaksā, piemēram, pārdodot nekustamo īpašumu. Samērā lielas ir sociālās iemaksas.
„Tātad īstenībā daudz kas atkarīgs no uzņēmējdarbības veida. Ja tā ir ražošana, kur nepieciešams zināms skaits darbinieku, tad nodokļi ir salīdzinoši augsti. Ja tā ir loģistika vai tranzīts, kur darbinieku skaits var būt mazs, arī nodokļu kopējais apjoms būs zemāks. Bet, to visu apkopojot, var teikt, ka PVN ir līdzīgs kā citās valstīs, sociālās iemaksas augstas, darbaspēka nodoklis augsts, bet ienākuma nodoklis zemāks nekā citur,” skaidro Aivis Dābols.