Kategorija: Likumdošana, normatīvie akti

Kategorijas
Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Svarīgākie Sankciju likuma labojumi

Svarīgākie labojumi starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Sankciju likums) regulē starptautisko un nacionālo sankciju noteikšanu un izpildi Latvijā.

Sankciju likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas, vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

Sankciju likums attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Sankciju likums tika pieņemts Saeimā 2016. gada 4. februārī un stājās spēkā 2016. gada 1. martā, aizstājot 2006. gada 5. oktobra likumu “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā”.

turpināt lasīt “Svarīgākie Sankciju likuma labojumi”
Kategorijas
Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti Vēsture

Kā rīkot labāku publisko iepirkumu?

Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja

Nesen publicēts Eiropas komisijas (EK) paziņojums par to, kā pilnveidot iepirkumus Eiropas Savienībā, kas rāda – ne tikai mēs Latvijā cīnāmies ar grūtībām iepirkumu sistēmas sakārtošanā. Eiropas Savienības iepirkumu eksperti ir neapmierināti, ka publiskie iepirkumi ir kļuvuši ļoti “juridiski”. Proti, pasūtītājam vissvarīgākais ir pievilkt ķeksi par iepirkuma procedūras formālu īstenošanu atbilstoši likuma prasībām, lai gan vajadzīgais iepirkuma rezultāts nav sasniegts. EK paziņojumā iekļauta atsauce uz pētījumu, kurā konstatēts – vien 17% nelietderīgi izlietotu resursu iepirkumos ir korupcijas dēļ, bet 83% – dēļ neprofesionāli rīkota iepirkuma.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) uzrauga publisko iepirkumu procedūru atbilstību normatīvo aktu prasībām. No malas sabiedrībai vislabāk redzama šīs uzraudzības skaļākā puse – iesniegumu jeb sūdzību izskatīšana. Taču birojs īsteno uzraudzības funkciju arī citos veidos, par kuriem sabiedrība nedzird vai dzird ļoti maz. Piemēram, nopietnu darbu veic ES fondu finansēto projektu iepirkumu uzraugi. Kontroles departamenta eksperti nepieļauj ierobežojošo prasību iekļaušanu nolikumos, veic iepirkumu pārbaudes pirms noslēgti iepirkuma līgumi, tādējādi mazinot finanšu korekciju risku. Administratīvo sodu departamentam ir tiesības administratīvi sodīt nekompetentus vai negodprātīgus iepirkuma veicējus. Birojam pat ir tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu amatpersonai noteiktu laiku ieņemt amatu, kas saistīts ar lēmumu pieņemšanu vai līgumu slēgšanu iepirkumos. Šādi lēmumi ir bijuši.

turpināt lasīt “Kā rīkot labāku publisko iepirkumu?”
Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Likumdošana, normatīvie akti

Sagatavoti standarta būvniecības līgumu kapitālsabiedrībām paraugi

Augusta sākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tikšanās laikā ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski pasniedza viņam agrāk sagatavotos standarta būvniecības līgumus kapitālsabiedrībām.

Kā norāda Finanšu ministrijā, Standarta būvniecības līgums ir sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) sagatavotos Būvniecības darbu līguma noteikumus.

“Finanšu ministrijas ekspertu izstrādātos līgumus aicinām izmantot par paraugu visām valsts kapitālsabiedrībām, lai veicinātu vienkāršāku dalību iepirkumos un nodrošinātu vienādas prasības. Pasaulē atzītu standarta noteikumu izmantošana arī nodrošinās, ka katrā iepirkumā līguma projekts nebūs jāizstrādā no jauna, tādējādi mazinot kļūdu un dažādi interpretējamu noteikumu iespēju, kas nereti ir novedis pie nelietderīgas sabiedrisko līdzekļu izlietošanas,” tā D. Reizniece-Ozola.

turpināt lasīt “Sagatavoti standarta būvniecības līgumu kapitālsabiedrībām paraugi”
Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti

Noteikta lielāka ES fondu projektu īstenotāju atbildība

Jūnija beigās valdība lēma par stingrākas disciplīnas ieviešanu attiecībā uz sākotnēji plānoto ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondu) projektu īstenošanas un plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas termiņu, kā arī apjoma ievērošanu.

Kā ziņots agrāk, atsevišķās nozarēs ir vērojami projektu plānu izpildes kavējumi. Secināts, ka finansējuma saņēmēji maksājumu pieprasījumu iesniegšanas plānu izpildē būtiski neievēro disciplīnu – nereti neiesniedz maksājumu pieprasījumus plānotajā termiņā un finanšu apjomā, kā arī vairākkārt iesniedz mainītus maksājumu pieprasījumu plānus, tos ievērojami samazinot gan pa mēnešiem, gan gadā kopumā.

Lai novērstu turpmākus ES fondu finansējuma ieviešanas riskus un disciplinētu projektu īstenošanu, lemts par nepieciešamību virzīt labojumus ar projektu īstenošanas nosacījumu kontroli saistītajos Ministru Kabineta (MK) noteikumos.

MK noteikumu labojumi sagatavoti, lai noteiktu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā sadarbības iestādes rīcību situācijā, kad finansējuma saņēmēja projekta gada finanšu plāns nav izpildīts virs 25% vai finansējuma saņēmējs projektu vēlas pagarināt par vairāk kā sešiem mēnešiem.

turpināt lasīt “Noteikta lielāka ES fondu projektu īstenotāju atbildība”
Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Likumdošana, normatīvie akti

FM, VID un būvniecības nozares uzņēmēji paraksta sadarbības memorandu

Finanšu ministrijā (FM) ir parakstīts sadarbības memorands ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu būvniecības izaugsmi Latvijā un būvniecības uzņēmumu godīgu konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarē.

Memorands paredz būvniecības nozares elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās reģistrēto datu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vēl pirms tiek izveidota vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāze un datu nodošana kļūst obligāta.

Memorandu parakstīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Iniciatīvai var pievienoties arī jebkurš cits būvniecības nozares uzņēmums, iesniedzot FM pievienošanās vēstuli un tādējādi sniedzot arī savu ieguldījumu ēnu ekonomikas mazināšanā un tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā mūsu valstī.

turpināt lasīt “FM, VID un būvniecības nozares uzņēmēji paraksta sadarbības memorandu”
Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Neskatoties uz Saeimas Juridiskā biroja, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Finanšu ministrijas (FM) iebildumiem, 2018. gada 26. aprīlī Saeimā tika pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL), ar kuriem noteikts pienākums pasūtītājiem izslēgt no publiskiem iepirkumiem ārzonā reģistrētas juridiskās personas un personu apvienības. Šie grozījumi attieksies uz iepirkumiem, kuri izsludināti, sākot ar 2018. gada 1. jūniju.

Ar grozījumiem PIL veikti arī vairāki tehniski labojumi, precizējot atsauces un vairākas normas, lai nodrošinātu to atbilstību Direktīvai 2014/24/ES, kā arī papildināti vairāki panti.

Pienākums izslēgt no iepirkuma ārzonā reģistrētas personas

Ar grozījumiem PIL ir papildināts to gadījumu saraksts, kad pasūtītājam ir pienākums izslēgt kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā. Pēc 2018. gada 1. jūnija kandidāts vai pretendents būs izslēdzams no iepirkuma, ja:

  1. kandidāts vai pretendents ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība;
  2. Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta vairāk nekā 25 procentu kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība;
  3. kāds no kandidāta vai pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem vai kāda no personām, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.
turpināt lasīt “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”
Kategorijas
Korupcija Likumdošana, normatīvie akti

Grozījumi PIL izslēgs krāpniecības shēmu īstenošanu iepirkumos

Likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” PPA “Latvijas Reģionu Apvienība” (LRA) iesniedza Saeimā vēl martā, kura to nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Pašlaik likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā un nodots komisijai tālākam darbam.

Spēkā esošais Publisko iepirkumu likums, kas stājies spēkā pagājušā gada martā, nenosaka pietiekami striktas prasības iepirkumu izsludinātājiem. Pastāvot Iepirkumu uzraudzības biroja norādījumiem, valsts un pašvaldību uzņēmumiem vienalga ir tiesības izraudzīties iepirkuma konkursa uzvarētāju pēc saviem ieskatiem. Tas iespējams arī gadījumā, ja uzvarējušā pretendenta piedāvājums pat vairākkārtīgi pārsniedz sākotnējo iepirkuma līguma līgumcenu. Tieši šī iemesla dēļ situāciju var izmantot ļaunprātīgi, apzināti radot finansiālus zaudējumus pasūtītājam. Nepamatots cenas sadārdzinājums un dārgākā pretendenta izvēle rada augstu korupcijas risku. Turklāt valsts un pašvaldību iestādēm izvēloties iepirkumu par nesamērīgi augstu cenu, tiek radīts papildu slogs nodokļu maksātājiem. 

turpināt lasīt “Grozījumi PIL izslēgs krāpniecības shēmu īstenošanu iepirkumos”
Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Kas ir Eiropas vienotais iepirkumu procedūras dokuments?

Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD) Latvijā tikpat kā neizmanto, lai gan tas varētu atvieglot iepirkuma procedūru gan pasūtītājiem, gan arī pretendentiem. Žurnāls “Iepirkumi” iepazīstina ar ESPD un e-ESPD, un to izmantošanas iespējām.

Kas ir ESPD un e-ESPD?

Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments (ESPD) ir instruments, kas atvieglo dalību publiskā iepirkuma procedūrās. Tā ir pašdeklarācija par uzņēmumu piemērotību, finansiālo stāvokli un spējām, kas kalpo par sākotnēju pierādījumu publiskā iepirkuma procedūrās, kas pārsniedz ES noteikto robežvērtību. Tas ir pieejams visās ES valodās un tiek izmantots par sākotnējo pierādījumu, ka ir izpildīti nosacījumi, kas vajadzīgi publiskā iepirkuma procedūrās visā ES.

Pateicoties ESPD, pretendentiem vairs nav jāsniedz pilnīgi dokumentāri pierādījumi un dažādas veidlapas, kas agrāk tika izmantotas ES iepirkumā, un tas ievērojami vienkāršo piekļuvi iespējām piedalīties pārrobežu konkursos. No 2018. gada oktobra ESPD sagatavos vien elektroniskā formā.

Eiropas Komisija piedāvā pircējiem, pretendentiem un citām ieinteresētajām personām bezmaksas tīmekļa pakalpojumu – aizpildīt ESPD elektroniski. Tiešsaistes veidlapu var aizpildīt, izdrukāt un nosūtīt pircējam kopā ar pārējo piedāvājumu. Ja procedūru veic elektroniski, ESPD var eksportēt, saglabāt un iesniegt elektroniski. Iepriekšējā publiskā iepirkuma procedūrā izmantoto ESPD var atkārtoti izmantot tikmēr, kamēr šī informācija ir pareiza. Pretendentus var izslēgt no procedūras vai sodīt, ja informācija ESPD ir būtiski sagrozīta, noklusēta vai par to nevar iesniegt apliecinošus dokumentus.

turpināt lasīt “Kas ir Eiropas vienotais iepirkumu procedūras dokuments?”
Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Komentārs par Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā

(Ne)pieņemtie jaunie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi

2018.gada 1.februārī Saeima pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL). Cita starpā pieņemtie grozījumi paredz šādas strīdīgas normas:

  1. Papildināt 9.panta astoto daļu ar noteikumu, ka no dalības iepirkumā tiek izslēgts tāds pretendents, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā reģistrēts uzņēmums. Šis pants attiecas uz t.s. “mazajiem iepirkumiem”, proti – ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro, un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir 20 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro.
  2. Papildināt 42.panta pirmo daļu ar vairākiem jauniem punktiem, kas nosaka, ka no dalības iepirkuma procedūrā jāizslēdz tāds kandidāts vai pretendents, kas (a) ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā reģistrēts uzņēmums, (b) kas ir reģistrēts Latvijas Republikā, kurā vairāk par 25 % kapitāldaļu (akciju) turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā reģistrēts uzņēmums un (c) kura kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā reģistrēts uzņēmums.
turpināt lasīt “Komentārs par Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā”
Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Vai esi gatavs Vispārīgai datu aizsardzības regulai?

Jau pavisam drīz, 2018.gada 25.maijā, spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Regula), un tās prasības attieksies uz komersantiem (tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem), dažādām organizācijām, valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī fiziskām personām. Līdz šim personas datu aizsardzības joma Eiropas Savienības līmenī bija regulēta ar direktīvas palīdzību, kuras normas bija ieviestas Fizisko personu datu aizsardzības likumā. No regulējuma viedokļa būtiskākā atšķirība ir tāda, ka Regulas normas tiks piemērotas tieši. Vienlaikus atsevišķus jautājumus aizvien regulēs nacionālajā līmenī, un šobrīd izskatīšanai Saeimā ir nodots likumprojekts “Personas datu apstrādes likums”.

Viens no iemesliem, kādēļ Regulai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, saistīts ar iespēju piemērot ievērojamus administratīvos naudas sodus par datu aizsardzības pārkāpumiem. Ja līdz šim lielākais sods, ko paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par pārkāpumiem datu aizsardzības jomā, ir 14 000 eiro, tad Regula paredz sodus līdz pat 20 miljoniem eiro vai uzņēmuma gadījumā līdz 4% no uzņēmuma kopējā visā pasaulē iepriekšējā gadā gūtā apgrozījuma. Tiesa, bieži vien Regulā ietverto sodu piesaukšana tiek izmantota, lai baidītu uzņēmējus un praksē tik lieli sodi Latvijā varētu arī nekad netikt piemēroti. Datu valsts inspekcija ir aprobežojusies ar pieticīgākām prognozēm un Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā ir ietverta informācija, ka sodos plānots iekasēt kopumā 461 tūkstoti eiro gadā. Tomēr tas liecina, ka kontrole pār Regulas ievērošanu tiks īstenota un pret personas datu aizsardzību būtu jāattiecas pavisam nopietni. Turklāt nedrīkstētu aizmirst, ka par pārkāpumiem šajā jomā var tikt piemērota ne tikai administratīvā atbildība, bet pat kriminālatbildība, kā arī datu subjekti sev nodarīto kaitējumu var piedzīt arī civiltiesiskā kārtībā.

turpināt lasīt “Vai esi gatavs Vispārīgai datu aizsardzības regulai?”