Ministru kabinets otrdien, 3. oktobrī, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtos grozījumus Autopārvadājumu likumā.
SM sagatavotie grozījumi nosaka saskaņot Autopārvadājumu likumu ar regulējumu nodokļu administrēšanas jomā. Lai novērstu autotransporta līdzekļa pārlikšanu uz citu komersantu vai pārvadājuma veidu, paredzēts ierobežojums izmantot autotransporta līdzekli, kam Valsts ieņēmumu dienests (VID) reģistrējis attiecīgo liegumu līdz lieguma atcelšanas brīdim.
Grozījumi paredz papildināt prasības autotransporta līdzekļiem, kurus atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili, nosakot, ka šos komercpārvadājumus veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, kam nav reģistrēts VID piemērotais liegums, izmantot konkrēto autotransporta līdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili.Tādējādi tiktu risinātas konstatētās problēmas pasažieru komercpārvadājumu jomā saistībā ar nodokļu nomaksas disciplīnu.
Vienlaikus grozījumos noteikts precizēt normas attiecībā uz autoostu pakalpojumu maksu. Lai VSIA “Autotransporta direkcija” varētu izvērtēt autoostas sniegto pakalpojumu maksā, kas tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem, iekļauto izmaksu apmēru un to veidu, paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka autoostas pakalpojumu maksas saskaņošanai iesniedzamās informācijas apjomu un informācijas iesniegšanas termiņus, gadījumus un kritērijus, kādos Autotransporta direkcija autoostas īpašniekam vai valdītājam neapstiprina un uzdod pārrēķināt autoostas pakalpojumu maksu, kas piemērojama dotēto reģionālās nozīmes maršrutu apkalpošanai un autoostas pakalpojumu maksā iekļaujamo izmaksu maksimālos apmērus.
Tāpat iecerēts turpmāk noteikt administratīvo atbildību par kravas kabotāžas pārvadājumu veikšanu četru dienu laikā pēc pēdējā atļautā kravas kabotāžas pārvadājuma Latvijas teritorijā un par skaidru pierādījumu neiesniegšanu pārbaudes uz ceļa laikā par iepriekšējo starptautisko kravas pārvadājumu un attiecībā uz kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumentu neesamību transportlīdzeklī vai to neuzrādīšanu pārbaudes uz ceļa laikā.
Plānots noteikt arī sankcijas par tahogrāfa izmantošanas prasību, ja tas nav atbilstoši kalibrēts vai arī tajā nav attēloti to valstu simboli, kurās transportlīdzekļa vadītājs uzsācis un pabeidzis ikdienas darba laikposmu, vai kuru robežas transportlīdzekļu vadītājs ir šķērsojis ikdienas darba laikposmā, pārkāpšanu.
Vēl grozījumi paredz noteikt administratīvo atbildību par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju neiesniegšanu vai nepilnīgu aizpildīšanu, par informācijas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā uz Latviju neatjaunināšanu vai neuzrādīšanu.
Tāpat grozījumi salāgos normas ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu, kurā jau nostiprināts princips, ka transportlīdzekļa lietošana ar mazāku CO2 emisiju ir finansiāli izdevīgāka.Šāda ierobežojuma noteikšana varētu rosināt izvērtēt autotransporta līdzekļa efektivitāti un stimulēt komercpārvadājumu ar taksometru sniedzējus izvēlēties videi draudzīgākus autotransporta līdzekļus ar mazāku CO2 izmešu daudzumu, tādējādi mazinot mazāk ekoloģisku autotransporta līdzekļu skaitu, kas sniedz sabiedriskas nozīmes pakalpojumus vai pastāvīgi atrodas ceļu satiksmē un ietekmē vides kvalitāti.
Septiņās Latvijas pašvaldībās – Aucē, Madonā, Kuldīgā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Siguldā, kā arī Mālpilī – no 2.oktobra līdz 8.decembrim tiks īstenots bezmaksas juridisko konsultāciju pilotprojekts. Tieslietu ministrijas, Eiropas Padomes komisijas tiesu efektivitātei (CEPEJ) un Juridiskās palīdzības administrācijas kopīgi īstenotā projekta ietvaros iedzīvotājiem būs iespēja bez maksas saņemt sākotnēju konsultāciju par juridiskā veidā risināmiem jautājumiem.
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pilnveidošana, tostarp sākotnējās juridiskās palīdzības sistēmas ieviešana un sabiedrības pieejas tiesiskumam uzlabošana ir akcentēta visos nozīmīgākajos valsts politikas plānošanas dokumentos un izvirzīta kā Tieslietu ministrijas prioritāte. Projekts tiek īstenots, lai paplašinātu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību Latvijā un veicinātu sabiedrības izpratni par nepieciešamību juridiska rakstura problēmas risināt to agrīnā stadijā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem līdz šim bijis pieejams kvalitatīvs juridiskais atbalsts dažādu dzīves situāciju risināšanā, savukārt juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku. Piemēram, nesakārtoti ātrie kredīti, mantojuma, nekustamā īpašuma vai ilgstoša uzturlīdzekļu piedziņas prasības necelšana ietekmē ģimenes labklājību. Valsts ir atbildīga par tiesiskuma stiprināšanu un pieeju tam, tāpēc esam uzsākuši pilotprojektu, lai nodrošinātu bezmaksas juridisko atbalstu savlaicīgai jautājumu risināšanai. Saredzu, ja būs pieprasījums šādam pakalpojumam, turpmāk valsts to varētu nodrošināt pastāvīgi visā Latvijas teritorijā.”
Konsultācijas būs iespējams saņemt jautājumos, kas saistīti ar mantojumu, īpašumu un parādiem, dzīvokļa īri un darba attiecībām, ģimenes problēmām, kuras nav izdevies atrisināt saviem spēkiem, kā arī gadījumos, kad saņemtas vēstules no tiesām, valsts un pašvaldību iestādēm, par kuru saturu un nepieciešamo tālāko rīcību nav radusies skaidra izpratne vai pārliecība.
Konsultācijas sniegs speciālisti, kas parasti ir pirmie, pie kuriem cilvēki vēršas pēc palīdzības, – pašvaldību sociālo dienestu, krīžu centru un nevalstisko organizāciju darbinieki, kā arī Latvijas Universitātes Juridiskās prakses un palīdzības centrs. “Šo konsultāciju galvenais uzdevums ir panākt, lai cilvēki apzinās savu problēmu un sāk to risināt, pirms tā samilzusi,” atzina Juridiskās palīdzības administrācijas direktora vietniece Jeļena Bārbale.
“Jau 2020. gadā īstenotais pilotprojekts pierādīja, ka Latvijas iedzīvotāji sākotnējo juridisko palīdzību izmanto labprāt un, ka tā viņiem ir nepieciešama,” pirms jaunā projekta uzsākšanas uzsvēra CEPEJ pārstāvis Morics Teilors (Moritz Taylor), norādot, ka nepieciešamā atbalsta saņemšana ir viena no cilvēka pamattiesībām.
Plašāka informācija par konsultāciju saņemšanas laikiem un vietām būs pieejama Juridiskās palīdzības administrācijas interneta vietnē www.jpa.gov.lv.
– Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta finansēto projektu “Strengthening the access to justice in Latvia through fostering and legal aid services (2-nd phase)” (“Stiprināt pieeju tiesiskumam Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus (2. daļa)) īsteno Eiropas Padomes komisija tiesu efektivitātei (CEPEJ), sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu. Tieslietu ministrija un Juridiskās palīdzības administrāciju ir labuma guvēji projektā.
– Projekta ietvaros atbalstu sākotnējās juridiskās palīdzības sniedzējiem nodrošina “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” SIA.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi Risku vadības ieviešanas rokasgrāmatu, kuras mērķis ir palīdzēt Latvijas publiskās pārvaldes iestādēm izvēlēties vajadzībām un iespējām piemērotu un visaptverošu risku vadības modeli un nodrošināt izvēlētā modeļa ieviešanu un sistemātisku pilnveidošanu, sekmējot vienotas izpratnes par risku vadības nepieciešamību un ieguvumiem rašanos iestādēs.
“Rokasgrāmata ir pirmais dokuments, kurā ir apkopota un strukturēti atspoguļota informācija par publiskajam sektoram piemītošajiem, raksturīgākajiem riskiem. Paldies visiem iestāžu vadītājiem, risku vadības speciālistiem un iekšējie auditoriem, kas iesaistījās darba grupās un diskusijās par Rokasgrāmatas projektu. Tā būs nozīmīgs papildinājums mūsu visu ikdienas darbā,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.
Rokasgrāmatas mērķauditorija ir ministriju valsts sekretāri, iestāžu vadītāji, pašvaldību vadītāji, risku vadības speciālisti, risku vadības procesa dalībnieki, kvalitātes vadītāji, procesu vadītāji, iekšējie auditori un citi iestāžu un pašvaldību darbinieki. Rokasgrāmatas izstrādē nozīmīgu atbalstu sniedza arī iestāžu vadītāji, risku vadības speciālisti un iekšējie auditori, iesaistoties darba grupās.
2021. un 2022. gadā ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienības veica horizontālu risku vadības iekšējo auditu resoros vai konsultāciju ar mērķi novērtēt risku vadības sistēmas brieduma līmeni un sniegt ieteikumus risku vadības sistēmas ieviešanai un attīstībai ministrijās un iestādēs, tādējādi stiprinot kopējo pārvaldību. Auditu un konsultāciju rezultāti sniedza skaidru vēstījumu, ka ir nepieciešama valsts pārvaldes specifikai atbilstoša, vienota, detalizēta un praktiski pielietojama risku vadības metodika, lai veicinātu institūciju vadītāju un darbinieku izpratni par visaptverošas risku vadības sistēmas lomu, nozīmi un pievienoto vērtību institūcijas pārvaldībā un mērķu sasniegšanā, paaugstinātu teorētiskās un praktiskās zināšanas par risku vadības procesu, kā arī iedzīvinātu pozitīvu risku vadības kultūru katrā institūcijā un kopumā valsts pārvaldē.
Rokasgrāmatas pielikumos ir iekļautas metodiskas veidlapas, kas iestādēm ir pieejamas arī digitālā veidā, lai tās būtu ērti un ātri ieviešamas un pielāgojamas praktiskajā darbībā.
Rokasgrāmata veidota, piesaistot biedrību “Iekšējo Auditoru Institūts” un pieaicinot profesionālus, pieredzējušus un praktizējošus risku vadības ekspertus. Tā finansēta no Latvijas valsts budžeta.
Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, Ministru kabinets š.g. 26. septembrī lēma, ka sākot ar 2025. gada 1. janvāri publisku personu finansētutrešās grupas jaunu ēku būvniecībā tiks ieviesta būvniecības informācijas modelēšana (BIM). Kā liecina Lielbritānijas pieredze, BIM prasmīga izmantošana palīdz ietaupīt līdz pat 30% no būvniecības izmaksām, kā arī palīdz būvdarbus pabeigt termiņā.
“BIM plaša izmantošana publiskajos trešās grupas jaunu ēku būvniecības projektos ir solis būvniecības nozares digitalizācijas veicināšanā, būvniecības procesa kvalitātes un efektivitātes uzlabošanā, kā arī nozares produktivitātes sekmēšanā. Un publiskajam sektoram jākļūst par piemēru šo digitalizācijas iespēju izmantošanā, efektīvu investīciju veikšanā un kvalitatīvākas būvniecības veicināšanā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Šobrīd BIM pielietošana bijusi brīvprātīga, taču 3. grupas ēku jaunā būvniecībā būvniecības informācijas modelēšana diezgan plaši piemērota jau šobrīd, jo īpaši privātā sektora būvniecības iecerēs. Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem no 2025. gada prasība izstrādāt BIM modeli kā būvprojekta obligātu sastāvdaļu attieksies uz trešās grupas jaunu ēku būvniecību, kas finansēta no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem. Līdz ar to būves informācijas modelis būs daļa no būvprojekta sastāva trešās grupas jaunu ēku būvniecībā – arhitektūrai, būvkonstrukcijām un iekšējām inženiersistēmām.
Kā zināms, būves informācijas modelis ir digitāls trīsdimensiju būves attēlojums un satur informāciju (piemēram, tekstuālu, grafisku) par būves fizikālajām un tehniskajām īpašībām un funkcijām. Tas būtiski palielina būvprojekta kvalitāti un samazina riskus turpmākās būvniecības procesā, jo spēj identificēt visas “sadursmes” un neatbilstības starp projekta sadaļām. Būvniecības procesā BIM izmantošana rada optimālu būvdarbu organizācijas un veikšanas kārtību, un palīdz izvairīties no dīkstāvēm. BIM ir efektīvs rīks būves ekspluatācijas ietvaros, tas izveido optimālu ekspluatācijas modeli (tehniskās apkopes kārtību, palīdz orientēties būves uzbūvē).
Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar citām valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām, būvniecības nozares, izglītības iestāžu un būvniecības pasūtītāju pārstāvjiem jau 2019. gadā kopīgi izstrādāja Ceļa karti būvniecības informācijas modelēšanas ieviešanai Latvijā. Ceļa karte ir izstrādāta, lai veicinātu vienotu izpratni par sasniedzamajiem mērķiem un nepieciešamajiem uzdevumiem būvniecības informācijas modelēšanas ieviešanai. Viens no ceļa kartē iekļautajiem uzdevumiem ir ieviest būvniecības informācijas modelēšanu kā obligātu prasību publisko pasūtītāju īstenotajās būvniecības iecerēs sākot ar 2025.gadu. Lai sagatavotu nozari BIM lietošanai un lai BIM ieviešana neradītu sarežģījumus, ministrija jau vairāku gadu garumā īstenojusi kvalitatīvas un bezmaksas apmācības par BIM un BIM izmantošanu. Papildus prasmes strādāt ar BIM ir iekļautas arī būvinženieru profesijas aprakstos un būvinženieru izglītības programmās.
Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” var iepazīties Tiesību aktu portālā.
Otrdien, 26. septembrī, Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību. Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi. Tāpat tajā ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam, būtiski nepalielinot nodokļu slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Informatīvais ziņojums apkopo līdz šim paveikto – 14 Latvijā spēkā esošo nodokļu pārskatīšanu, makroekonomisko scenāriju modelēšanu, Latvijas nodokļu sistēmas ieņēmumu potenciālu un nospraustos nodokļu politikas stratēģiskajiem virzienus, kas sasaistīti ar valsts vispārējiem valsts attīstības mērķiem. Ziņojumā ir izvirzīti arī Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam mērķi.
Nodokļu politikas uzdevums ir atbalstīt virzību uz makroekonomisko virsmērķi, kas paredz, ka Latvijas ekonomikas izaugsmei jāpārsniedz vismaz 5% gadā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi un konsekventu labklājības pieaugumu līdz 2030. gadam, sasniedzot Eiropas Savienības vidējo labklājības līmeni.
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšanai izveidotā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa izskatīja virkni dažādu iespējamo nodokļu politikas izmaiņu, kas būs rūpīgi jāizvērtē un jāmodelē, gatavojot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.
Informatīvajā ziņojumā ietvertas dažādas iniciatīvas par iespējamām nodokļu izmaiņām, kas varētu tikt iekļautas 2024. gada valsts budžeta likumprojekta paketē. To kopējā fiskālā ietekme ir plānota 162,9 miljonu eiro apmērā.
Pēc diskusijām darba grupā Finanšu ministrija rosināja valdībai atbalstīt īpašo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu bankām un nebanku kreditētājiem, kas noteiktu maksājuma veikšanu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas. To plānots iestrādāt nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, un tas paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.
Ziņojumā iekļauti priekšlikumi par akcīzes nodokļa pakāpeniskai pārskatīšanai, lai harmonizētu nodokļu likmes un nosacījumus starp Baltijas valstīm, tāpat azartspēļu nodokļa, mikrouzņēmumu nodokļa, dabas resursu nodokļa izmaiņām, kā arī virknei nodokļu atvieglojumu izmaiņām.
Papildus izteikts priekšlikums iekļaut uzņēmējiem labvēlīgas normas, palielinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas slieksni no 40 000 uz 50 000 eiro, kā arī palielinot PVN priekšnodokļa korekcijas ierobežojumu zaudētajiem parādiem.
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā.
Valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, nodokļu maksātājiem saprotamai un noteiktai. Valdība ir vienojusies, ka nodokļu politika ir maināma vienu reizi politiskajā ciklā. Tāpat svarīgs Nodokļu politikas pamatnostādņu īstenošanas priekšnosacījums ir nodokļu administrēšanas pilnveidošana un ēnu ekonomikas ierobežošana. Latvijas Ēnu ekonomikas mazināšanas mērķis ir 2027. gadā tuvināties Eiropas Savienības vidējam rādītājam.
Ar mērķi uzlabot būvju ugunsdrošību, jo īpaši ēkās, kas tiek izmantotas tūrisma īstermiņa īres pakalpojuma sniegšanai Ministru kabineta sēdē š.g. 26. septembrī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””.
Būvnormatīvs papildināts ar jaunām prasībām attiecībā uz ugunsizturību konstrukcijai, kurā ir montēts ailu aizpildījums, virsspiediena sistēmai un durvīm īslaicīgas īres dzīvokļos. Svarīgi uzsvērt, ka normatīvā regulējuma izmaiņas nerada pienākumu ēku īpašniekiem uzreiz nodrošināt savu ēku atbilstību jaunākām prasībām, bet tās būs jāievēro, attiecīgās ēkas atjaunojot un pārbūvējot. Atjaunojot un daļēji pārbūvējot būvi, būvnormatīvu tehniskās prasības būs jāpiemēro attiecībā uz atjaunojamo un pārbūvējamo daļu. Jaunās prasības arī nebūs attiecināmas uz būvniecības iecerēm, kurām būvprojekts ir jau akceptēts.
Līdz šim būvnormatīvā netika nodefinēts, kas ir īslaicīga īre. Ņemot vērā konstatētās problēmas attiecībā uz ugunsdrošības noteikumu ievērošanu dzīvojamām telpām, kas tiek lietotas īslaicīgai īrei, būvnormatīvs papildināts ar definīciju “īslaicīga īre”, kas ir dzīvojamo telpu īslaicīga lietošana atpūtas un tūrisma vajadzībām.
Lai nodrošinātu, ka ailu aizpildījums spētu nodrošināt paredzēto funkciju, noteiktas arī ugunsreakcijas prasības ārsienu siltumizolācijai, lai izvairītos no ugunsgrēka izplatības par būves fasādi, t.i. noteiktas ārsienu siltumizolācijas sistēmu un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases.
Pašlaik būvnormatīvā nav noteiktas prasības kāpņu telpu logiem, taču paredzētas būves kāpņu telpā izvietot virsspiediena sistēmas. Virsspiediena sistēma nepildīs savu paredzēto funkciju, ja kāpņu telpu logi ugunsgrēka gadījumā būs atvērti. Līdz ar to būvnormatīvs papildināts ar prasību gadījumiem, ja 2. veida dūmaizsargātas kāpņu telpās paredz logus, tiem jābūt neveramiem vai aprīkotiem ar ierīcēm, kuras automātiski aizvērs logus gaisa virsspiediena sistēmas nostrādāšanas gadījumā.
Līdz šim būvnormatīvā nebija noteiktas prasības durvīm dzīvokļos, kurus izmanto īslaicīgai īrei, kas rada problēmas dzīvokļu iemītnieku izkļūšanai no dzīvokļiem ugunsgrēka laikā. Līdz ar grozījumiem būvnormatīvā noteikts, ka durvīm dzīvokļos, kurus izmanto īslaicīgai īrei, jābūt viegli atveramām bez atslēgas vai citas atvēršanas ierīces no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem.
Tāpat līdz ar grozījumiem būvnormatīvā pilnveidotas projektēšanas prasības attiecībā uz būves ugunsnoturības pakāpēm izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu; kā arī pārskatītas minimālās ugunsdrošības atstarpes starp divos blakus esošos zemesgabalos izvietotām mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām, kā arī ugunsdrošības attālumus līdz blakus esošo zemes vienību robežām.
Kā zināms, saistībā ar 2021. gadā notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Merķeļa ielā 8, Rīgā, kurā patvaļīgi bija ierīkots hostelis, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju saņēma uzdevumu pilnveidot regulējumu attiecībā uz ugunsdrošības prasībām būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas pakalpojuma sniegšanai iedzīvotājiem (piemēram, tūrisma pakalpojums).
Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””var iepazīties Tiesību aktu portālā.
Iepirkumu uzraudzības birojs aktualizējis skaidrojumu “Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi”, galvenokārt veicot izmaiņas trīs iepirkumu veicējam būtiskos virzienos. Ievērojot Latvijai adresētās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā iekļautās rekomendācijas, veikts papildinājums par daudzpusējiem attīstības banku sarakstiem. Atsaucoties uz biroja biežāk saņemtajiem jautājumiem, ir papildināta skaidrojuma ceturtā sadaļa – pārbaudāmās personas. Tāpat aktualizēts skaidrojums par ārvalstu izziņu pārbaudēm. Veiktie precizējumi caurvij visu aktualizēto skaidrojumu.
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas KP pilnvaras, neatkarība un resursi, kas turpmākajā plānošanas periodā sniegs stabilu pamatu izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanā. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – Padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem un palielinot Padomes pilnvaras, kas sniegs iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu. Lai Konkurences padome, būdama neatkarīgas iestādes statusā veicinātu sabiedrības līdzdalību un sadarbotos ar saviem stratēģiskajiem partneriem – ministrijām, pašvaldību un uzņēmēju pārstāvošajām biedrībām –, kā arī veidotu ciešāku un efektīvāku savstarpējo sadarbību konkurences politikas izstrādes un piemērošanas jautājumos, tika izveidota KP Konsultatīvā padome.
KP misija: Aizsargāt un veicināt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem visās tautsaimniecības jomās, novērst publisku personu – valsts un pašvaldības – nepamatotus ierobežojumus brīvai konkurencei, radot būtisku ieguvumu sabiedrībai.
KP vīzija: Konkurences padome ir efektīva un sabiedrībai atvērta iestāde, kurai uzticas un kura ir vērsta uz aktīvu, rezultatīvu iesaistīšanos tirgu attīstības procesos un tirgus dalībnieku tiesību uz godīgu konkurenci aizsardzību, sasniedzot ievērojamu konkurences vides uzlabošanos.
KP prioritātes:
PRIORITĀTE: Konkurences padomes komandā ir profesionāli, iesaistīti un uz attīstību vērsti darbinieki
PRIORITĀTE: Uz rezultātu vērsta ikdienas darbība un sadarbība, nodrošinot būtisko konkurences ierobežojumu atklāšanu un konkurences veicināšanu
No 2024. gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings. Reitinga vērtējums atspoguļos uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu. Nodokļu maksātāja reitings atšķirīgā detalizācijas pakāpē būs pieejams gan pašam uzņēmējam VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan publiski – VID Publiskojamo datu bāzē. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apkopojis praktiskus ieteikumus uzņēmējiem nodokļu maksātāja reitinga uzlabošanai.
Nodokļu maksātāja reitingam būs informatīvs raksturs, tas palīdzēs nodokļu maksātājam novērtēt savus nodokļu maksāšanas ieradumus no VID skata punkta, vienlaikus tas būs lietojams kā ceļa karte, kas sniegs atbalstu nodokļu maksāšanas disciplīnas sekmēšanai.
Jau laikā līdz 2024. gada 1. janvārim, kad jaunais nodokļu maksātāju reitings tiks publiskots, un jo īpaši pēc tam VID aicina uzņēmējus sekot saviem nodokļu maksāšanas ieradumiem un sniedz vairākas praktiskas rekomendācijas labas nodokļu maksāšanas disciplīnas uzturēšanai.
– Risini problēmas laikus, neļaujot tām samilzt!
Labam reitingam ir būtiski laikus un pilnībā deklarēt un nomaksāt nodokļus. Tomēr ikviens uzņēmējs var saskarties ar grūtībām laikus veikt visus maksājumus. Šādos gadījumos ir svarīgi vērsties VID un kopīgi meklēt risinājumu, neļaujot veidoties nekontrolētam nodokļu parādam, kas negatīvi ietekmēs reitingu.
Sekot līdzi, lai visas deklarācijas un pārskati būtu iesniegti noteiktajos termiņos. Iesniegšanas termiņiem ērti var sekot līdzi EDS sadaļā “Atgādinājumi” vai EDS pārskatā “Iesniegtās deklarācijas, nodokļu aprēķini un pārskati”.
Ja plānots uzņēmējdarbību neturpināt, uzņēmums jālikvidē arī juridiski, lai darījumu partneriem nav jāsatraucas par sadarbību ar neaktīvu uzņēmumu, kas nepilda saistības. Par to, kā pareizi likvidēt uzņēmumu, var izlasīt šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/uznemumu-likvidacija .
– Esi uzticams darba devējs!
Nodokļu maksātāja reitingu ietekmēs arī uzņēmuma spēja būt uzticamam darba devējam – tādam, kas darbiniekus nodarbina tiesiski un laikus un pilnībā maksā par viņiem algas nodokļus, tā garantējot saviem darbiniekiem arī sociālo aizsardzību.
Pārliecināties, vai ir deklarēta visa darbiniekiem izmaksātā darba samaksa.
Izvērtēt, vai deklarētā darba samaksa ir konkurētspējīga, salīdzinot ar darba samaksu gan nozarē un reģionā, gan valstī kopumā. To iespējams izdarīt Oficiālajā statistikas portālā, izvēloties tēmu kategoriju “Darbs”, tad sadaļu “Darba samaksa (algas)” un tajā pārskatu “DSV051c. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa pa darbības veidiem reģionos (eiro)”
– Pazīsti sava uzņēmuma amatpersonas!
Vērtējot uzņēmumu, ir svarīga ne tikai paša uzņēmuma, bet arī tā amatpersonu un pilnvaroto personu reputācija. Tāpēc uzņēmuma amatpersonu un pilnvaroto personu izvēles procesam ir jāpievērš īpaša uzmanība.
Praktiskie soļi:
Pārliecināties, vai uzņēmuma amatpersonas un pilnvarotās personas nav iekļautas Riska personu sarakstā
Pārliecināties, vai šiem cilvēkiem nav atņemtas tiesības ieņemt amatus vai uzlikti citi ierobežojumi.
– Pazīsti savu darījumu partneri!
Ikviens uzņēmums ir daļa no plašāka sadarbības partneru tīkla un kopā ar tiem veido un ietekmē Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Tāpēc nodokļu maksātāju reitingam būtiska ir arī apņēmība sadarboties tikai ar tādiem darījumu partneriem Latvijā un Eiropas Savienībā, kuriem ir laba reputācija.
Kādi rādītāji tiks izmantoti reitinga noteikšanai?
Reitings raksturos uzņēmuma nodokļu saistību izpildi un tā noteikšanai tiks vērtēti:
uzņēmuma reģistrācijas dati;
uzņēmuma amatpersonu un īpašnieku vēsturiskā informācija nodokļu saistību izpildes jomā;
nodokļu saistību laicīga deklarēšana;
nodokļu maksājumu laicīga veikšana, tai skaitā nodokļu parādu esamība un uzņēmuma rīcība to mazināšanai;
vai uzņēmumam bijuši būtiski pārkāpumi nodokļu un muitas jomā;
atalgojuma līmenis uzņēmumā, tai skaitā salīdzinājumā ar citiem konkrētās nozares uzņēmumiem;
no trešajām pusēm saņemtā informācija, kas liecina par iespējamiem neuzskaitītiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, izvairīšanos no netiešiem nodokļiem vai “aplokšņu algu” iespējamību uzņēmumā, kā arī citi indikatori, kas ļauj vispusīgi vērtēt uzņēmuma nodokļu saistību izpildi.
Reitinga kopējais novērtējums
Papildus pašam uzņēmējam pieejamai detalizētai nodokļu reitinga informācijai EDS, VID tīmekļvietnē būs pieejama reitinga publiskā daļa – uzņēmuma reitinga kopējais novērtējums. Publisks nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums, kas sniegs Valsts ieņēmumu dienesta redzējumu par uzņēmuma nodokļu saistību izpildes līmeni, atvieglos uzziņu par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi tā sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem.
Reitinga kopējam novērtējumam ir paredzēts lietot 5 klases, kas izteiktas burtos:
A – uzņēmums ar labu nodokļu samaksas disciplīnu un bez būtiskiem riskiem attiecībā uz nodokļu saistību izpildi;
B – uzņēmums, kam ir nodokļu saistību izpildes riski kādā no jomām – reģistrācija, deklarāciju iesniegšana, deklarēto datu pilnīgums, deklarēto nodokļu samaksa – un kam būtu jāuzlabo nodokļu saistību izpildi raksturojošie rādītāji;
C – uzņēmums, kurš pārkāpumu dēļ ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra vai VID ir lēmis apturēt tā saimniecisko darbību;
N – neaktīvs nodokļu maksātājs, jo pēc VID rīcībā esošajiem datiem neveic aktīvu saimniecisko darbību;
Saeimas sēdē š.g. 14. septembrī galīgajā lasījumā apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu, efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām.
Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu. Bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem. Šāds regulējums vairos patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū.
Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām un kam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.
Kvalificētās institūcijas Latvijā varēs būt jebkuras Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL) 22.pantā minētās biedrības, citas biedrības, ja viens no to darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses, tajā skaitā tādas, kuru sastāvā ir biedri no vairāk nekā vienas Eiropas Savienības dalībvalsts, un kuras vēlas iegūt kvalificētās institūcijas statusu. Lai iegūtu šādu kvalificētās institūcijas statusu, biedrībai būs jāiesniedz PTAC iesniegumu ar lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai, apliecinot atbilstību visiem PTAL noteiktajiem kritērijiem. Atbilstība noteiktajiem kritērijiem apliecinās, ka biedrība ir spējīga un tai ir resursi pārstāvēt patērētāju kolektīvās intereses. Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC mājaslapā un regulāri atjaunots.
Būtiski uzsvērt, ka jau šobrīd patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību atbilstoši kompetencei veic PTAC. PTAC, izvērtējot konstatēto patērētāju tiesību pārkāpumu, kas var radīt, rada vai ir jau radījis kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tā raksturu un ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīgs veikt vairākas darbības, tostarp, ierosināt rakstveida apņemšanos, aizliegt pārkāpumu, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu u.c. Taču tikpat svarīgi, kā novērst pārkāpumu, ir nodrošināt pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Šī brīža regulējums paredz PTAC tiesības konstatēt un pārtraukt pārkāpumu, taču neparedz iespēju patērētājiem saņemt kaitējuma atlīdzinājumu – lai saņemtu kaitējuma atlīdzinājumu, patērētājiem individuāli ir jāceļ prasība tiesā.
Ar likumprojektiem tiek nodrošināts, ka patērētāju aizsardzībai kvalificētajai institūcijai ir iespēja gan vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan tiesības iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā. Tiesā var celt patērētāju kolektīvo prasību par aizlieguma pasākumu (pārkāpuma konstatēšana un pārtraukšana) un tiesiskās aizsardzības pasākumu nolūkos (kompensācija, remonts, apmaiņa, cenas samazināšana, līguma izbeigšana u.c.). Gadījumā, ja ir jau spēkā esošs PTAC lēmums par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma konstatēšanu, kolektīvo prasību var celt tikai tiesiskās aizsardzības nolūkos. Tādējādi vienā gadījumā tiesa konstatēs un pārtrauks pārkāpumu un atlīdzinās patērētājiem, kas pieteikušies kolektīvajai prasībai, viņiem nodarīto kaitējumu, bet otrā gadījumā, balstoties uz jau konstatētu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, atlīdzinās patērētājiem, kas pieteikušies kolektīvajai prasībai, viņiem nodarīto kaitējumu.
Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, ieskaitot, piemēram, finanšu pakalpojumus, datu aizsardzību, ceļojumus un tūrismu, enerģētiku vai telekomunikācijas – ciktāl runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību.
Latvijā ieviestais mehānisms paredz, ka patērētājiem ir jāpauž griba iestāties kolektīvajā prasībā. Kvalificētā institūcija informēs patērētājus par iespēju pieteikties kolektīvajai prasībai, informējot atbilstošā saziņas līdzeklī, lai sasniegtu maksimāli daudz patērētājus, ko skāris pārkāpums. Tiem patērētājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nebūs varējuši pieteikties sākotnēji, tiks atkārtoti dota iespēja pieteikties kolektīvajai prasībai brīdī, kad prasība tiks iesniegta tiesā. Piesakoties kolektīvajai prasībai, patērētājam ir jādod piekrišana kvalificētajai institūcijai pārstāvēt patērētāju, jānorāda savs prasījums un jāiesniedz dokumenti, kas pamato prasījumu. Ja kvalificētā institūcija konstatē, ka patērētāja pieteikums neatbilst noteiktajām prasībām, patērētāju informē par trūkumiem un nosaka termiņu to novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, patērētāju informē par to, ka dalība patērētāju kolektīvajā prasībā tiek atteikta.
Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vēršas pie komersanta ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Komersantam tiek dots vismaz 14 dienu termiņš, kurā tas var izvērtēt kvalificētās institūcijas pieteikumu un izpildīt prasību pilnā apmērā vai arī piedāvāt noslēgt vienošanos. Ja pusēm neizdodas vienoties, kvalificētā institūcija vēršas tiesā.
Kvalificētā institūcija varēs vērsties tiesā, ja izpildās šādi nosacījumi:
patērētāju kolektīvajā prasībā būs vismaz pieci patērētāji;
patērētāju prasījumi būs pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem;
patērētāju prasījumu pamatā būs vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.
Kolektīvās prasības ir jauna lietu kategorija, kuru izskatīšanai tiek paredzēts atšķirīgs procesuālais mehānisms. Līdz ar to Civilprocesa likums tiek papildināts ar jaunu 30.9 nodaļu, kurā paredzēti izņēmumi no vispārējās kārtības, kas jāņem vērā, izskatot lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.
Lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, Likumprojekts paredz, ka kvalificētās institūcijas ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā to, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses un kvalificēto institūciju darbībai ir bezpeļņas raksturs.
Detalizēti grozījumiem Patērētāju tiesību likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā var iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē. Grozījumi likumos izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (turpmāk – Direktīva 2020/1828) prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.
Direktīvas 2020/1828 mērķis ir sekmēt ES iekšējā tirgus darbību un panākt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību. Šīs direktīvas prasības atbilst Eiropas Savienības mērķim – nodrošināt patērētājiem augstu aizsardzības līmeni pret riskiem un draudiem viņu drošībai un ekonomiskajām interesēm. Ir svarīgi konstatēt un novērst pārkāpumu, kas ir radījis, rada vai varētu radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, lai tas neradītu kaitējumu vēl lielākam patērētāju lokam. Taču tikpat svarīgi, kā novērst pārkāpumu, ir nodrošināt pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās efektīvu mehānismu gan pārkāpuma novēršanai, gan radītā kaitējuma atlīdzinājumam.
