Kategorija: Finanšu un apdrošināšanas darbības

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Izglītība un zinātne Pašvaldības

Pašvaldībām pieejams ES fondu finansējums mūsdienīgas un ērtas mācību vides veidošanai speciālās izglītības mācību iestādēs

 Izglītības un zinātnes ministrija

Lai celtu speciālās izglītības kvalitāti un pieejamību, pašvaldības varēs ieguldīt 14,7 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu speciālās izglītības iestāžu mācību saturam atbilstoša un mācību sniegumu veicinoša skolēnu un skolotāju labizjūtu veicinošā mācību vidē. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumi, kurus šodien, 14.novembrī apstiprināja valdības sēdē.

Pašvaldības ar pieejamo ES fondu atbalstu 30 speciālās izglītības iestādēs varēs pilnveidot mūsdienīgu, ērtu un pieejamu infrastruktūru un mācību vidi. Ar pieejamo atbalstu mūsdienīgu mācību metožu un paņēmienu ieviešanai būs iespējas modernizēt mācību klašu telpas, nodrošinot arī atbilstošu mēbeļu un specializēta aprīkojuma iegādi, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un risinājumu ieviešanu. Lai pilnveidotu sadzīves un pašaprūpes un patstāvīgo iemaņu uzlabošanu, pieejamais finansējums sniedz iespējas pašvaldībām veikt ieguldījumus arī speciālās izglītības iestāžu internātu infrastruktūras uzlabošanai un aprīkošanai, kā arī teritorijas, tajā skaitā sporta aktivitātēm paredzētu zonu labiekārtošanu.

Viens no Latvijas izglītības sistēmas pamatprincipiem ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību ikvienam bērnam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un izglītības iestādes atrašanās vietas. Pašvaldībām īstenojot speciālās izglītības iestāžu ES fondu investīciju projektus, paredzēts īstenot arī speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, nosakot, ka projekta īstenošanas gadījumā pašvaldībās (izņemot Rīgas valstspilsētu) darbojas ne vairāk kā viena specialās izglītības iestāde (reorganizētas tiktu septiņas speciālās izglītības iestādes un sešas speciālās izglītības programmu īstenošanas vietas). Speciālās izglītības iestāžu tīkla izmaiņas tiek īstenotas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un sniegtu pilnvērtīgu atbalstu bērniem ar speciālām vajadzībām.

Ministru kabineta noteikumi “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.3. pasākuma “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

No jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 700 eiro

Labklājības ministrija

No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 620 eiro līdz 700 eiro.

To paredz otrdien, 14. novembrī, valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu””.

Pieņemtie noteikumi attiecas uz darba devējiem un darba ņēmējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2023. gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. CSP dati arī liecina, ka 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16,0%.  

CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022. gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Finanšu ministrija atzinīgi novērtē uzņēmumu sekmes piesaistīt kapitālu biržā

Finanšu ministrija

Finanšu ministrija atzinīgi novērtē, ka uzņēmumi rod iespējas sekmīgi piesaistīt kapitālu to darbības paplašināšanai ar biržas palīdzību, un sveic Latvijas olu ražotāju AS APF Holdings (APF) ar sekmīgi īstenoto sākotnējo akciju piedāvājumu. APF sākotnējā publiskā piedāvājuma rezultāti apliecina Latvijas iedzīvotāju interesi ieguldīt akciju tirgū.

“Kapitāla tirgus attīstība ir viena no valdības prioritātēm, un jauna uzņēmuma ienākšana biržā ir viens mazs, bet nozīmīgs solis tuvāk valdības izvirzītajam mērķim – akciju tirgus kapitalizācijai sasniegt 9% no IKP līdz 2027. gadam. Sveicu APF ar šo pakāpienu biznesa attīstībā un novēlu saglabāt apņēmību, virzoties uz noteikto mērķu sasniegšanu turpmāk!” pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Saskaņā ar Nasdaq Riga biržas paziņojumu APF sākotnējā akciju piedāvājumā, kas noslēdzās 3. novembrī, ir piesaistījis 107% no investīciju mērķa jeb 5 624 204 eiro. Akcijas iegādājās 2 128 investori un nozīmīgu daļu emisijas akciju ir iegādājušies arī divi Latvijas pensiju fondi.

Sākotnējais publiskais akciju piedāvājums ir pirmreizēja akciju sabiedrības akciju emitēšana un publiska piedāvāšana ieguldītājiem, kam parasti seko sabiedrības akciju kotēšanas uzsākšana biržā. Tā ir iespēja iedzīvotājiem kļūt par investoriem un ilgtermiņā pelnīt kā šī uzņēmuma akcionāriem.

“Attīstīts kapitāla tirgus paplašina uzņēmumu pieeju finansējumam, paplašina ieguldījumu iespējas iedzīvotājiem un institucionālajiem investoriem, tai skaitā pensiju fondiem. Valdība turpinās uzsākto darbu ne vien pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību aktīvākas finansējuma piesaistes kapitāla tirgos, bet arī nākamajā gadā izveidojot IPO fondu kā ilgtermiņa tirgus investoru. Pateicoties IPO fondam, tiks veicināta uzņēmumu sektora attīstība, nodrošinot tieši mazo un vidējo uzņēmumu pieejamību finansējumam un sniedzot atbalstu inovāciju, izaugsmes un darbavietu radīšanai. Tas kopumā veidos labvēlīgu vidi uzņēmumu izaugsmei un sekmēs Baltijas reģiona konkurētspēju. Vienlaikus darbu turpinās arī jau esošā mazo un vidējo uzņēmumu kotācijas atbalsta programma,” uzsver finanšu ministrs.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Izglītība un zinātne

Profesionālās izglītības izcilības veicināšanai pieejams ES fondu finansējums

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir uzaicinājusi Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam, kas paredzēts talantu attīstībai profesionālajā izglītībā – prasmju meistarības konkursu norisei Latvijā, kā arī dalībai tajos starptautiskā līmenī. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) pieejami gandrīz 3,3 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā VIAA varēs saņemt finansējumu, lai organizētu nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia, kā arī nodrošinātu Latvijas pārstāvību starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos EuroSkills un WorldSkills, kā rezultātā  profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem būs iespēja  paaugstināt konkurētspēju darba tirgū. Vienlaikus projektā tiks sniegts atbalsts profesionālās izglītības iestādēs  pedagogiem darbā ar talantīgajiem audzēkņiem profesionālo prasmju apguvē un pilnveidē.

Projekta īstenošanai paredzēti 3 272 500  eiro no ESF+, kā arī valsts budžeta līdzfinansējums 577 500 eiro apmērā.

Projekta iesniegums VIAA jāiesniedz CFLA līdz š.g. 20. decembrim, savukārt īstenošana jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2027. gada beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

ES fondu atbalsts talantu attīstībai profesionālajā izglītībā paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam  4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu” 4.2.2.9. pasākuma “Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai” otrās atlases kārtas ietvaros.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Tehnoloģijas un iekārtas

Inovāciju sekmēšanai un tehnoloģiju pārnesei būs pieejami vairāk kā 26 milj.eiro

Ekonomikas ministrija

Ministru kabinets š.g. 7. novembra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto atbalsta programmu uzņēmējiem tehnoloģiju pārneses sistēmu pilnveidošanai. Ar tās palīdzību tiks nodrošināta finansējuma pieejamība komersantiem jaunu produktu vai pakalpojumu izstrādei, augsti kvalificētu darbinieku piesaistei un inovatīvā iepirkuma izstrādei.

“Šis nenoliedzami ir būtisks papildinājums valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Ar jaunās atbalsta programmas palīdzību tiks stiprināta un pilnveidota zināšanu pārneses sistēma, sekmējot ciešāku, ilgtermiņa pētniecības un uzņēmējdarbības sektora sadarbību, vienlaikus tiks turpināts atbalsts arī inovāciju attīstībai un jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei. Svarīgi, ka ar mērķi sekmēt inovāciju pieaugumu visā Latvijā, ar atbalsta programmu neizdalīsim kādu konkrētu reģionu, bet gan sniegsim iespēju attīstīt pētnieciskos projektus to ideju autoriem visā Latvijā” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 26 548 890 eiro. Programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Programmas ietvaros finansējums tiks novirzīts:

  • inovāciju vaučeriem sīkiem (mikro) maziem un vidējiem komersantiem;
  • jaunuzņēmumiem augsti kvalificētu darbinieku piesaistei;
  • inovatīvā iepirkuma ietvaros izstrādātiem jauniem produktiem un to komercializācijai.

LIAA programmas ietvaros nodrošinās arī dažādas aktivitātes, kas saistītas ar sadarbības veicināšanu starp pētniecības organizācijām un komersantiem un Latvijas tēla veidošanai ārvalstīs inovāciju jomā.

Plānots, ka programmas ietvaros tiks atbalstīti vismaz 200 komersanti, kas attīsta savus biznesa vai komercializācijas projektus, izstrādāti 100 jauni produkti ar augstu pievienotu vērtību, izstrādāti vismaz 5 inovatīvā iepirkuma risinājumi, piesaistīti 120 augsti kvalificēti darbinieki jaunuzņēmumiem, kā arī atbalstītajos komersantos eksporta apjoms pieaugs vismaz par 150 milj. eiro pēc programmas pabeigšanas. Līdz ar programmas ieviešanu inovācijās tiks ieguldīti vismaz 30 milj. eiro no valsts un privātā sektora finansējuma.

Sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti vaučeru atbalstā varēs saņemt līdz 25 000 eiro, savukārt inovatīvā iepirkuma gadījumā komersanti varēs saņemt līdz 50 000 eiro. 

Vienlaikus, šobrīd Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju strādā pie grozījumiem Zinātniskās darbības likumā. Pēc to stāšanās spēkā tiks nodrošināts atbalsts pētniecības organizācijām komercializācijas nodrošināšanai. Pēc likumprojekta apstiprināšanas, kopējais finansējums atbalsta programmas ietvaros tiks sadalīts sekojoši – 30% pētniecības organizācijām un 70% komersantiem.

Līdz 2023.gada 30.septembrim, iepriekšējā ES struktūrfondu plānošanas perioda Tehnoloģiju pārneses atbalsta programmas ietvaros, LIAA kopumā ir noslēgusi 375 inovāciju vaučeru projektu līgumus jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādei un attīstībai. Vienlaikus programmas ietvaros nodrošināts atbalsts arī pētniecības ideju komercializācijai, kopumā apstiprinot 101 projektu. 

Detalizēti ar MK apstiprināto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” īstenošanas noteikumiem var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Finanšu un apdrošināšanas darbības Zaļais iepirkums

Satiksmes ministrijas nākamā gada budžetā uzsvars virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības uzlabošanu

Satiksmes ministrija

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens uzsver, ka Satiksmes ministrijas (SM) 2024. gada budžetā plānotie pasākumi dos pozitīvu pienesumu nozares prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai.

SM 2024. gada budžets ir 788 miljoni eiro, un finansējums paredzēts reģionālā sabiedriskā transporta attīstībai iedzīvotāju mobilitātes vajadzību nodrošināšanai, stiprinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, valsts autoceļu būvniecībai, kur lielāks uzsvars plānots drošības uzlabošanai un pieejamības veicināšanai, kā arī Rail Baltica projekta īstenošanas turpināšanai, pilnveidojot projekta pārvaldību.

Skaidrojot nākamā gada SM budžeta prioritātes, satiksmes ministrs uzsver virzību uz zaļo kursu un pasākumu īstenošanu, kas veicinās ikdienas pārvietošanos ar sabiedrisko transportu. Finansējums 235,8 milj. eiro apmērā paredzēts dotācijām reģionālajam sabiedriskajam transportam, nodrošinot iedzīvotāju mobilitāti visā valsts teritorijā par samērīgu maksu, jaunu un mūsdienīgu elektrovilcienu iegādei un dzelzceļa infrastruktūras darbības nodrošināšanai. Tāpat kā līdz šim, finansējums paredzēts braukšanas maksas atvieglojumiem konkrētām iedzīvotāju grupām, tostarp bērniem bāreņiem valstspilsētu sabiedriskajā transportā. Nākamgad tiks turpināts darbs, lai ieviestu integrētu sabiedriskā transporta sistēmu, saskaņotus kustības grafikus un vienotus biļešu risinājumus.

2024. gadā budžets valsts autoceļu nozarei ir 334,5 milj. eiro, tai skaitā finansējums pašvaldībām 47 milj. eiro no Atveseļošanas fonda ielu remontam un pārbūvei Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros un budžeta mērķdotācijas 60 milj. eiro apmērā. Plānota valsts autoceļu būvniecība un remonts, ieguldot 93 milj. eiro. Tāpat finansējums paredzēts ceļu satiksmes drošības uzlabošanai un mikromobilitātes infrastruktūras attīstībai. Sagaidāms, ka plānotie pasākumi veicinās ikvienam cilvēkam piekļūstamas un drošas transporta infrastruktūras attīstību.

Rail Baltica projekta īstenošanai – projektēšanas un būvniecības darbiem – nākamgad plānots 174,7 milj. eiro, t.sk. 115 milj. eiro Eiropas Savienības finansējums. Projekta īstenošana ir stratēģiski svarīga reģionālās un starptautiskās savienojamības nodrošināšanai; vienlaikus arī nozares konkurētspējas stiprināšanai.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

LPS aicina Saeimu sadzirdēt pašvaldības par kritisko situāciju nākamā gada pašvaldību budžetos

Latvijas Pašvaldību savienība

Lai arī parakstīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols par budžetu 2024.gadam un vidējam termiņam, aizvien saglabājušies atšķirīgi viedokļi par finansējuma nepieciešamību pašvaldībām strauji pieaugošo izdevumu segšanai un pamatfunkciju nodrošināšanai. Tāpēc LPS aicina Saeimu, izskatot nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, uzklausīt un sadzirdēt pašvaldības par kritisko situāciju nākamgad, īpaši visās Latgales pašvaldībās.

Valdība nākamā gada valsts budžetu ir nosaukusi par drošības un ilgtspējas budžetu. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, – ja valsts prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība, tad arī pašvaldībās tā ir prioritāte. Tāpat arī izglītība, veselība un citas svarīgas nozares, kurās pašvaldības darbojas. Budžeta kontekstā pašvaldības nevar skatīt kā vienu atsevišķu nozari. Tomēr šī brīža situācija aizvien rada nopietnus izaicinājumus lielai daļai pašvaldību līdzekļu trūkuma un nenoteiktības dēļ, jo tikai pašvaldības ar stabilu bāzes finansējumu nākotnē ir valsts pamats turpmākajai attīstībai, drošībai, ilgtspējai un sociālajam mieram.

Tāpēc ir jānodrošina nepieciešamais finansējums pašvaldību funkciju veikšanai, citādi nākamgad saskarsimies ar virkni izaicinājumu, ko izjutīs iedzīvotāji. Pēc sarunām ar Ministru prezidentu un Finanšu ministriju valsts budžetā rasti papildus 7 milj. eiro 19 viskritiskākajā situācijā esošām pašvaldībā, kā arī 5,5 milj. eiro deisntitucionalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti. Tomēr šāds atbalsts nebūs pietiekams, jo ieņēmumi pašvaldībām jau kļuvuši neatbilstoši izdevumu prasībām un to vairs nevar risināt ar aizņemšanos.

G.Kaminskis akcentē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par 5% pašvaldībām pēdējo gadu laikā radījis situāciju, kurā līdzekļu vairs nav pat pamatfunkcijām, nerunājot par attīstību. Šogad dēļ nodokļa proporcijas maiņas 130 miljoni eiro nav ieskaitīti pašvaldību budžetos. Paralēli pašvaldībās visu laiku tiek optimizēti izdevumi, bet to var veikt līdz zināmam līmenim, jo vairs nav pieejamo rezervju, iespējas ir izsmeltas. Turklāt valsts līdzdalība izlīdzināšanā salīdzinoši ar pagājušo gadu ir samazinājusies par 45 milj. eiro. Ar MK panākta vienošanās uzsākt kopīgu darbu pie pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas pilnveides.

Lai arī pašvaldībām pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums ir 7,9%, nākamgad tas nenosegs valsts papildu uzliktās funkcijas, kas noteiktas ar dažādiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Tā, piemēram,  2024.gadā par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, deisntistucionalizācijas projektu īstenošanai nepiešķirti 25 milj. eiro, palielinās arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļu pabalsta izmaksa.

Vienlaikus inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, bet kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Nākamgad būs arī jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts līdzfinansējums to īstenošanai, piemēram, pašvaldību policijas izveidei un darbības uzsākšanai. Ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un visos reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu visā valstī, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus un ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājībā. 

Jau vēstīts, ka šī gada 24.oktobrī valdībā apstiprināts LPS un MK vienošanās un domstarpību protokols, tādējādi noslēdzies sarunu cikls par pašvaldību budžetu 2024.gadam un vidējam termiņam, bet 31.oktobrī to parakstīja Ministru prezidente Evika Siliņa un LPS priekšsēdis G.Kaminskis. Lai arī panāktas vairākas pašvaldībām būtiskas vienošanās, puses saglabā atšķirīgus viedokļus dažādos pašvaldībām un tās iedzīvotājiem nozīmīgos jautājumos. Pēc protokola parakstīšanas tas tika pievienots 2024. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram līdz 2026. gadam. Oficiāli tas iesniegts Saeimā šī gada 3. novembrī.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Izglītība un zinātne Pašvaldības

2024. gada valsts budžets Kultūras ministrijas atbildības jomās – 243 miljoni eiro

Kultūras ministrija

2024. gada valsts budžets Kultūras ministrijas (KM) atbildības jomās – kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā – sasniegs 243 075 885 eiro. Tā 1. novembra ārkārtas sēdē lēma Ministru kabinets.

“Kultūras nozarē 2024. gads iezīmējas ar pārejas budžetu. Kultūras iestāžu darbinieku atalgojums tiks palielināts, taču, bez šaubām, šim atalgojumam ir jāturpina kāpt. Liels atbalsts tiks sniegts “Latvijas skolas soma” programmai, kas ļauj jauniešiem iepazīties ar kultūras mantojumu un notikumiem – finansējums uz katru jaunieti palielināsies par aptuveni 40%. Gribu uzsvērt šīs programmas nozīmi Latvijas kultūras ilgtspējai: ”Skolas somas” piedāvātā iespēja skolēniem iepazīties ar kultūru, neatkarīgi no viņu ģimeņu finansiālajām iespējām, nodrošina to, ka mums aug nākamā Latvijas kultūras baudītāju un veidotāju paaudze. Savukārt valsts drošības jomā jāizceļ papildu 5,6 miljoni eiro mediju stratēģiskās lomas stiprināšanai un virzībai uz izsvērtu, ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu. Šis process palielinās mediju neatkarību, satura kvalitāti un konkurētspēju, un stiprinās Latvijas informatīvo telpu,” norāda kultūras ministre Agnese Logina.

Kā ik gadu arī 2024. gadā aptuveni trešā daļa KM budžeta tiks novirzīta kvalitatīvas kultūrizglītības – 3 kultūras augstskolu, 10 profesionālo vidusskolu un 150 pašvaldību /privāto mūzikas, mākslas un deju skolu – darbības nodrošināšanai. Šajā finansējumā ietilpst arī kultūrizglītības pedagogu atalgojums.

Mazliet mazāk par trešdaļu finansējuma tiks investēta profesionālajā mākslā, t. i. kvalitatīviem kultūras pasākumiem vizuālās mākslas, filmu, mūzikas, teātra, cirka, literatūras, dejas un dizaina jomās, savukārt lielākā daļa atlikušā finansējuma tiks ieguldīta kultūras mantojuma – valsts muzeju, arhīva pakalpojumu nodrošināšanā, bibliotēku tīkla darbībā, kultūras pieminekļa statusa ēku un kultūras objektu atjaunošanā, jauna kultūras satura un pakalpojumu radīšanā caur Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), kā arī kultūras funkcijas nodrošinošo ēku nomas maksās VNĪ, ES fondu instrumentu ieviešanā kultūrā, dažādos starpvalstu kultūras projektos, digitālajos pakalpojumos kultūrā, sabiedrības integrācijas un diasporas pasākumos, kā arī, protams, mediju politikā.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 26. septembra sēdē, izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu pieprasījumus, lēma par papildu 13,7 miljonu eiro piešķīrumu KM atbildības jomām – kultūras nozarei 2024. gadā piešķirti papildu teju 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai – 5,5 miljoni eiro.

KM izvirzītajai prioritātei – valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024. gadā – panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai turpinātu pietuvināt kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam. Finansējuma pieaugums šajā jomā nav optimāls, jo KM prioritāro pasākumu sarunās šim mērķim virzīja pieprasījumu nepilnu 8,6 miljonu eiro apmērā.

Lai nākamgad palielinātu Latvijas kultūras pakalpojumu programmu no 7 eiro uz 10 eiro uz katru skolas vecuma bērnu, programmas “Latvijas skolas soma” finansējums palielināts par 1,4 miljoniem eiro.

Lai 2024. gadā nodrošinātu Latvijas kino filmu ražošanu vismaz 2022. gada līmenī, nacionālā kino saglabāšanai piešķirts papildu finansējums 0,9 miljonu eiro apmērā.

Savukārt ārkārtīgi nepieciešamajām bērnu lasītprasmes veicināšanas aktivitātēm un grāmatu iepirkumam publiskajās bibliotēkās – papildu 0,4 miljoni eiro.

Tāpat valsts budžeta veidošanas sarunās rasta iespēja piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro kultūras IKT infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai – Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā valsts nozīmes datu centra drošības nodrošināšanai, darbības uzlabošanai un IT infrastruktūras veiktspējas uzlabošanai – kā arī papildu gandrīz 0,4 miljoni eiro kultūras ēku nomas maksu sadārdzinājuma segšanai VNĪ.

Mediju politikas jomā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP), t.sk. sabiedrisko mediju apvienošanas uzsākšanai, piešķirts papildu finansējums nepilnu 5,6 miljonu eiro apmērā, savukārt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) Latvijas informatīvās telpas drošības stiprināšanai papildu 0,2 miljoni eiro.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Likumdošana, normatīvie akti

Valdība atbalsta kiberdrošības projekta “Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija” līdzfinansēšanu

Aizsardzības ministrija

Otrdien, 31. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu ļaut Aizsardzības ministrijai un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai īstenotu un līdzfinansētu kiberdrošības projektu “Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija” (NCC-LV), informē Aizsardzības ministrija.

Projektu “Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija” plānots īstenot līdz 2025. gada 31. augustam. Tas paredz Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra (ECCC) Nacionālā koordinācijas centra kapacitātes stiprināšanu, kiberdrošības kompetenču kopienas attīstīšanu, sabiedrības izglītošanu kiberdrošības jomā un kiberdrošības transformācijas grantu programmas administrēšanu sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada regulu tika izveidots Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs, kura mērķis ir veicināt pētniecību, inovāciju un tehnoloģiju ieviešanu kiberdrošības jomā, atbalstot Eiropas Savienības kiberdrošības kompetenču kopienu, kuru regulā noteiktajā kārtībā veidos publiskā un privātā sektora organizācijas.

Tāpat saskaņā ar regulu katrai Eiropas Savienības dalībvalstij jāizveido savs Nacionālais koordinācijas centrs, kas darbojas kā nacionālais kontaktpunkts saziņai ar Eiropas Kiberdrošības kompetenču centru un Eiropas Komisiju. Latvijā šīs funkcijas īsteno Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.

Viens no centra pamatuzdevumiem ir apzināt un atbalstīt nacionālo kiberdrošības kompetenču kopienu, ko veido valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, informējot par iespējām saņemt Eiropas Savienības līdzfinansējumu ar kiberdrošību saistīto projektu īstenošanai, kā arī koordinējot un uzraugot tos dalībnieku projektus, kas tiek līdzfinansēti ar Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra pārvaldīto finanšu instrumentu atbalstu.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Nodrošināti labvēlīgāki nosacījumi uzņēmumiem lielo investīciju projektu īstenošanai

Ekonomikas ministrija

2023. gada 31. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Lielo aizdevumu ar kapitāla atlaidi atbalsta programmā, kuras ietvaros uzņēmumi varēs saņemt ALTUM papildus aizdevumus savu investīciju projektu īstenošanai.

Izmaiņas sniegs iespēju pieteikties papildaizdevumam pirmās un slēgtās kārtas komersantiem, kuri vēl turpina izvērtējumu ALTUM (ar nosacījumu, ka investīciju projekts nav uzsākts pirms pieteikuma iesniegšanas). Būtiski ņemt vērā, ka papildaizdevumam netiks piemērota kapitāla atlaide. Šim mērķim atbalsta programmai tiks piešķirts papildu finansējums 30,5 milj. eiro apmērā.

Tāpat tiek pagarināts nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš ALTUM līdz 2024.gada 1.aprīlim (iepriekš 2023.gada 1.novembris).

Apstiprinātās izmaiņas nodrošinās uzņēmumiem finansējuma pieejamību plānotajiem investīciju projektiem, ražošanas efektivizācijai un jauno tehnoloģiju ieviešanai, kā arī sniegs papildu stimulu turpmākai uzņēmuma attīstībai.

Līdz šim ALTUM pieņēmis 11 pozitīvus lēmumus par atbalsta piešķiršanu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 249,3 milj. eiro apmērā un ar pieteikto kapitāla atlaidi 66,6 milj.eiro apmērā, t.sk., ar astoņiem ir noslēgts līgums. Vienlaikus, ALTUM turpina izvērtēt vēl 11 investīciju projektus par kopējo investīciju summu 233,8 milj. eiro un pieteikto kapitāla atlaidi 67,5 milj. eiro, kas potenciāli arī varētu pieteikties papildaizdevumam.

Plānots, ka programmas ietvaros tiks radītas vairāk nekā 1000 jaunas darba vietas ar atalgojumu virs vidējā tautsaimniecībā, nodrošināts eksports 207,27 milj. eiro gadā, kā arī veikti ieguldījumi pētniecībā un attīstībā vismaz 14 milj. eiro gadā.

Vairāk par grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai” – vienotajā Tiesību aktu portālā, kā arī par saistīto Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 377 “Noteikumi par garantiju programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai” atzīšanu par spēku zaudējušiem un grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 349 “Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai“.