Kategorija: Aizsardzība un drošība

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Auto Transports Valsts pārvalde un pašvaldības

Valdība dod zaļo gaismu VP autotransporta iepirkumu procedūras uzsākšanai

Otrdien, 6.jūlijā, Ministru kabinets izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu “Par Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamo transportlīdzekļu nomu 2022.gadam un turpmākajiem gadiem“, kas paredz atļaut Iekšlietu ministrijai šogad veikt iepirkuma procedūru par Valsts policijas (VP) funkciju nodrošināšanai nepieciešamo transportlīdzekļu nomu 2022. – 2027.gadam, ievērojot, ka beidzas iepriekš noslēgtajos līgumos paredzētais transportlīdzekļu nomas termiņš.

Iepirkuma līgumu par Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamo transportlīdzekļu nomu 2022. – 2027.gadam Iekšlietu ministrija (Valsts policija) drīkst slēgt tikai, ja ir atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana šim mērķim.

Tomēr, jāņem vērā, ka valdība valsts budžeta sagatavošanas procesā vēl lems par papildu finansējuma piešķiršanu autotransporta iepirkumam.


Pakāpeniski no 2021.gada beidzas nomas termiņš 810 VP turējumā esošajiem transportlīdzekļiem; 2021.gadā nomas termiņš beidzas 70% VP turējumā esošajiem transportlīdzekļiem. Tādēļ, lai nodrošinātu VP funkciju nodrošināšanas un izpildes nepārtrauktību, nepieciešams nekavējoši uzsākt iepirkuma procedūru saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām.


Lai risinātu jautājumu par Valsts policijas nodrošināšanu ar transportlīdzekļiem, Valsts policija ne tikai nomā transportlīdzekļus, bet veic transportlīdzekļu, kuriem beidzas nomas termiņš, izpirkšanu.


Ņemot vērā noslēgto nomas līgumu beigu termiņus, kā arī Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu, kurus plānots uzsākt nomāt no 2022.gada (kopumā 503 transportlīdzekļi), nepieciešams finansējumus 24 976 200 eiro apmērā, tajā skaitā sadalījumā pa gadiem: 2022.gadā: 3 181 300 eiro; 2023.gadā: 4 995 240 eiro; 2024.gadā: 4 995 240 eiro; 2025.gadā: 4 995 240 eiro; 2026.gadā: 4 995 240 eiro; 2027.gadā: 1 813 940 eiro.

Informāciju sagatavoja Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Finanšu un apdrošināšanas darbības Komercpakalpojumi Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Politika Uzņēmējdarbība

FM sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2021. – 2024. gadam

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2021. – 2024. gadam. Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2021., 2022., 2023. un 2024. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

“Stabilitātes programma ir pirmais svarīgais solis 2022.gada valsts budžeta veidošanā. Budžetam jābūt sabalansētam, un tā ir esošās situācijas fotogrāfija, kurā nofiksējam, kādi būs faktiskie ieņēmumi, izdevumi, prognozes. Balstoties uz Stabilitātes programmu, augustā Ministru kabinets spriedīs par valsts budžeta vajadzībām, salāgojot tās ar iespējām un rocību,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.


Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šī Stabilitātes programma tiek sagatavota augstas nenoteiktības apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir ikdienas realitāte gan Latvijā, gan pasaulē.


Šā gada februāra sākumā izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs pieņemts, ka ekonomikas attīstību vēl līdz 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties. Prognozes balstās uz Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju, līdz ar to atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.


2021. gadā FM prognozē ekonomikas izaugsmi 3,0% apmērā, savukārt 2022. gadā jau 4,5% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2020. gada jūnijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, bet 2022. gadam IKP pieaugums prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.


Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām.


Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp veicinot naftas un pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.


Bezdarba līmenis pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl nedaudz paaugstināsies līdz 8,3%, ekonomikas krīzei darba tirgū atspoguļojoties ar nelielu nobīdi. Savukārt 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs, pēc FM prognozēm, atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.


Stabilitātes programmas fiskālajā scenārijā tiek pieņemts, ka 2021. gadā un 2022. gadā joprojām spēkā būs Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula un darbosies Fiskālā disciplīnas likuma atkāpes nosacījums, tādējādi pieļaujot budžeta deficītu tādā apmērā, cik tas ir nepieciešams Covid-19 krīzes seku mazināšanai. Savukārt 2023. un 2024. gadā tiek pieņemts, ka atkāpes no budžeta disciplīnas nosacījumiem beidzas.


Atbilstoši FM novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā bija 5,4% no IKP, tai skaitā Covid-19 atbalsta pasākumu tiešā fiskālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta deficītu bija 3,7% no IKP. Aktualizētās fiskālās prognozes, kas balstās atjaunotajā makroekonomiskās attīstības scenārijā un ietver līdz šā gada 23. martam valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus tautsaimniecībai Covid-19 ietekmes mazināšanai, šogad paredz deficītu 9,3% no IKP apmērā. 2022. gadā un 2023. gadā deficīts tiek prognozēts attiecīgi 2,7% no IKP un 1,3% no IKP, savukārt 2024. gadā samazinās līdz 0,3% no IKP.


Sekojot ekonomikas attīstības tendencēm un vispārējās valdības budžeta deficīta būtiskajam pieaugumam, vispārējās valdības parāds 2020. gadā sasniedza 43,5% no IKP. Ņemot vērā, ka arī šogad tiek turpināts un paplašināts atbalsts tautsaimniecībai un iedzīvotājiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai, 2021. gadā tiek prognozēts parāda līmeņa pieaugums līdz 48,9% no IKP, savukārt 2022. gadā pašreizējās prognozes paredz parāda palielinājumu līdz 50,3% no IKP. Turpmākajos divos gados tiek prognozēts pakāpenisks parāda līmeņa samazinājums.


Pašreizējās Stabilitātes programmas budžeta prognozes pie nemainīgas politikas norāda uz augstāku budžeta deficītu 2023. gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, savukārt 2024. gadā deficīts ir zemāks. Attiecīgi uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi 2023. gadā veidojas negatīva fiskālā telpa, attiecīgi -0,9% no IKP apmērā, turpretī 2024. gadā – pozitīva fiskālā telpa +0,1% no IKP apmērā.


Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, augustā Ministru kabinetā tiks atkārtoti izskatītas aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins.


Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumentu pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.


Latvijas Stabilitātes programma 2021.-2024.gadam pieejama MK mājaslapā.MK mājaslapā.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Korupcija Politika

Jauns likums palīdzēs stiprināt cīņu pret ES finansējuma izkrāpšanu

Ceturtdien, 21. janvārī, Saeima trešajā lasījumā pieņēma jaunu likumu “Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai sniedzamā atbalsta likums”. Tas izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) tā veiktajās administratīvajās izmeklēšanās ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības (ES) finanšu intereses pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām.

“ES finanšu interešu aizsardzība un cīņa ar krāpšanu un korupciju pēc būtības ir jebkura Eiropas pilsoņa un viņa naudas aizsardzība. Tāpat tā ir arī Latvijas ekonomikas un demokrātiskās sistēmas aizsardzība. Ir svarīgi stiprināt cīņu ar organizēto noziedzību, kas ik gadu no ES budžeta izkrāpj nodokļu maksātāju naudu,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

OLAF misija ir atklāt, izmeklēt un novērst krāpšanu, kas saistīta ar ES līdzekļiem. Jaunajā likumā tiek definētas arī Finanšu ministrijas tiesības, kas kā kompetentā iestāde sniedz atbalstu OLAF izmeklēšanā.

OLAF galvenie uzdevumi ietver neatkarīgu izmeklēšanu par krāpšanu un korupciju saistībā ar ES līdzekļiem, lai nodrošinātu to, ka visa ES nodokļu maksātāju nauda nonāk projektos, kuri var radīt darbvietas un izaugsmi Eiropā. Tāpat būtiski ir stiprināt iedzīvotāju uzticēšanos ES iestādēm, izmeklējot ES ierēdņu un ES iestāžu darbinieku pieļautus būtiskus pārkāpumus, kā arī veidot stabilu ES krāpšanas apkarošanas politiku.

Īstenojot savu neatkarīgās izmeklēšanas funkciju, OLAF var izmeklēt lietas saistībā ar krāpšanu, korupciju un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud ES finanšu intereses attiecībā uz:

– visiem ES izdevumiem — galvenās izdevumu kategorijas ir struktūrfondi, lauksaimniecības politika un lauku attīstības fondi, tiešie izdevumi un ārējais atbalsts;

– dažām ES ieņēmumu jomām, galvenokārt muitas nodokļiem;

– aizdomām par ES ierēdņu un ES iestāžu darbinieku pieļautiem būtiskiem pārkāpumiem.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Iepirkumi, ES fondi Politika

Nākamajā gadā plānoti nozīmīgi ieguldījumi Nacionālo bruņoto spēku spēju stiprināšanā

Aizsardzības ministrija informē, ka 2021.gadā plānots realizēt vairākus nozīmīgus projektus, kas turpinās Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes mehanizāciju, kā arī uzlabos kaujas un atbalsta spējas.

No kopējā aizsardzības budžeta 707,82 miljonu eiro apmērā Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstības projektiem tiks atvēlēti 273,80 miljoni eiro, kas paredzēti nodrošinājuma spēju, netiešās uguns atbalsta, operacionālā un taktiskā līmeņa izlūkošanas spēju, vidējās kapacitātes kājnieku spēju, taktiskās gaisa transporta spēju, komandvadības spēju, kaujas inženieru spēju, kā arī speciālo uzdevumu spēju attīstīšanai.

Lielākais no 2021.gadā plānotajiem projektiem ir Somijas uzņēmuma “Patria Land Oy” jauno 6×6 bruņumašīnu pētniecība un izstrāde. Sagaidāms, ka Latvijā tiks ražotas un komplektētas bruņumašīnu sastāvdaļas ne mazāk kā 30% apmērā no kopējās pasūtījuma vērtības. Slēdzot sadarbības līgumus ar vietējiem Latvijas ražotājiem, paredzams, ka industriālā sadarbība ar Somijas partneriem varētu turpināties arī pēc šo bruņumašīnu iegādes, kas spētu nodrošināt pašmāju industrijas iesaisti arī citu “Patria Land Oy” līgumu ietvaros.

Šī gada vidū Nacionālie bruņotie spēki kopā ar Igaunijas bruņotajiem spēkiem iesniedza pasūtījumu Zviedrijas uzņēmumam “Saab Dynamics AB” par jaunu prettanku granātšāvēju “Carl Gustaf M4” piegādi līdz 2022.gadam. Plānots, ka par aptuveni 1,3 miljoniem eiro pasūtītie ieroči Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiks piegādāti līdz 2022.gadam. Jaunie granātšāvēji tiks lietoti paralēli “M2” modifikācijas ieročiem, kas iepriekš tika saņemti no Zviedrijas un Norvēģijas. 2020.gada izskaņā NBS veica arī jaunu “Carl Gustaf” munīcijas pasūtījumu par 7 miljoniem eiro, ko plānots saņemt 2022. un 2023.gadā.

Kopīga līguma ietvaros ar Igauniju 2020.gada novembrī tika pasūtītas mācību granātas par 1,6 miljoniem eiro, ko plānots saņemt 2021.gada ietvaros, pilnveidojot NBS regulāro spēku un Zemessardzes apmācību procesu. Savukārt kopīgā iepirkuma līgumā ar Lietuvu šogad tika uzsākta gāzmasku iegāde, kuras ietvaros Latvija plāno iegādāties gāzmaskas un saistīto aprīkojumu par 1,8 miljoniem eiro.

Nākamajā gadā tiek plānots trīs Baltijas valstu kopīgs mīnu un aizsardzības lādiņu iepirkums. Līdz šim ir noslēgta valstu tehniskā vienošanās, kas ir pirmais solis kopīgā iepirkuma īstenošanai.

Sadarbībā ar NATO atbalsta un iepirkumu aģentūru Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām ir pasūtīta izvēršamā infrastruktūra: 65 vada līmeņa vienības izmitināšanai paredzētas teltis, kas piemērotas gan siltiem, gan vēsiem laikapstākļiem, 11 izvēršamie noliktavu angāri ekipējuma izvietošanai, kā arī apsildes un gaisa kondicionēšanas ekipējums un iekraušanas tehnika. Tāpat šī gada nogalē ir uzsākts papildus izvēršamās infrastruktūras un ekipējuma iepirkums, līdz 2022.gadam paredzot saņemt 7 izvēršamos noliktavu angārus, 5 ēdināšanas teltis, 1 administratīvo telti, kā arī iekrāvēju, kas paredzēts telšu uzsliešanai.

Informāciju sagatavoja Roberts Skraučs, AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākais referents

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroniskais iepirkums Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Medicīna, farmācija, veselība Pārtika un dzērieni Transports

IUB vadītājs: Iepirkumos problemātiskākās nozares ir būvniecība, IT, apsardze, pārtika un autotransports

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, intervijā aģentūrai LETA sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.
“Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam,” teica Lapiņš.
Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. “Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti,” teica IUB vadītājs.
Lapiņš gan arī piebilda, ka šādu nesagatavoto jeb divrindīšu sūdzību nav daudz, jo pārsvarā sūdzas uzņēmumi, un uzņēmumi ir ar kapacitāti sagatavot pamatotu apstrīdēšanas iesniegumu.
Viņš atzīmēja, ka iepirkumi nav vienkāršs process, īpaši lielie iepirkumi. “Jebkurā procesā būs kādas nianses, kam iespējams piekasīties, taču tas, ko visi vērtē, vai tie pārkāpumi ir tādi, kas mainītu iepirkuma rezultātu. Ja ir pārkāpumi jeb nepilnības, kas tā vai tā rezultātu nemainītu, tad nu tam nav lielas jēgas,” teica IUB vadītājs.
Lapiņš arī stāstīja, ka bieži vien iepirkums tiek apstrīdēts, bet pēc tam pasūtītājs detalizētāk paskaidro vērtējumu vai noteiktās prasības, un iesniegums tiek atsaukts.
“Viens no aspektiem, ko varam novērot, ka arī pasūtītājam ir gan rūpīgāk jāsagatavo iepirkumi, gan arī rūpīgāk jāskaidro savi pieņemtie lēmumi. Ja pasūtītājs izskaidro savu lēmumu, tad arī sūdzību iesniedzēji bieži vien saprot, kur ir problēma, un rezultātā strīda vairs nav. Pasūtītājam pie tā ir jāstrādā, pie savu lēmumu pamatojuma un izskaidrojuma, jo sevišķi lielajos iepirkumos. Mums ir vairāk jāstrādā pie iepirkumu sagatavošanas, pie lielo iepirkumu sagatavošanas, kur zinām, ka interese būs liela un konkurence par līgumu būs liela,” atzina IUB vadītājs.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Komunikācija Konference Korupcija

KNAB aicina piedalīties tiešsaistes konferencē par institūciju un uzņēmumu iekšējās kontroles lomu publiskajos iepirkumos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu (VAS) aicina pārstāvjus no valsts iestādēm, pašvaldībām un tām piederošajām kapitālsabiedrībām, kā arī uzņēmējus š.g. 8.decembrī piedalīties Starptautiskajai pretkorupcijas dienai veltītajā tiešsaistes konferencē “4K”. Pasākuma mērķis ir akcentēt organizāciju iekšējās kontroles lomu korupcijas risku novēršanā gan pašreizējās Covid-19 krīzes, gan ikdienas apstākļos, kad uzņēmumi piedalās valsts un pašvaldību izsludinātajos konkursos.
Pandēmija ne tikai ietekmējusi valsts ekonomisko izaugsmi, bet arī būtiski ietekmējusi uzņēmējdarbības vidi, tāpēc uzņēmumu darbībai īpaši nozīmīgi ir valsts un pašvaldību iepirkumi, kas nodrošina pasūtījumus. Lai valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi tiktu ieguldīti godīgā un jēgpilnā veidā, pašreizējie pandēmijas apstākļi pieprasa īpašu abu iepirkumos iesaistīto pušu – publiskā un privātā sektora – atbildību un papildu piesardzību.
Viens no instrumentiem, kas organizācijas var pasargāt no nodarbināto apzināti vai neapzināti pieļautiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, ir efektīva iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma. Līdzšinējā KNAB pieredze liecina, ka publiskā un privātā sektora organizācijas ir kūtras efektīvas iekšējās kontroles izstrādē un ieviešanā, kas palielina korupcijas riskus publiskajos iepirkumos un veicina nelietderīgu valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietošanu.
Lai akcentētu iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas lomu organizāciju darbībā, KNAB sadarbībā ar VAS Starptautiskās pretkorupcijas dienas ieskaņā, 8.decembrī, no plkst. 10.00 līdz 13.00 rīko tiešsaistes pasākumu “4K”. Nosaukumā iekļautie četri elementi kopā veido pasākuma centrālo jautājumu: kāda ir iekšējās kontroles nozīme korupcijas risku novēršanā, kad uzņēmumi Covid-19 krīzes un ikdienas apstākļos piedalās valsts un pašvaldību konkursos, tostarp publiskajos iepirkumos.
Pasākumu atklās Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Pēc uzrunām OECD Pretkorupcijas nodaļas vecākā analītiķe France Chain iepazīstinās ar OECD pētījumu par pretkorupcijas pasākumu virzītājspēkiem un pārmaiņām korporatīvajā pārvaldē. Atklāšanas prezentācijai sekos Finanšu nozares asociācijas valdes locekļa un SIA “Tet” padomes locekļa Jāņa Brazovska vadītā paneļdiskusija, kurā dalību apstiprinājuši pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Rīgas domes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.
Lai pieteiktos dalībai tiešsaistes Zoom konferencē, KNAB aicina interesentus pieteikties elektroniskajā anketā, kas pieejama KNAB tīmekļa vietnē www.knab.gov.lv . Konferences darba valoda ir latviešu un angļu valoda ar sinhrono tulkojumu.
Pasākums organizēts un līdzfinansēts ESF projekta Nr.3.4.2.0/15/I/002 “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā” ietvaros.
Pilna pasākuma programma: https://ej.uz/4KonferenceProgramma
Elektroniskā anketa: https://ej.uz/4Konference

Informāciju sagatavoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Stratēģiskās komunikācijas nodaļa.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Elektroniskais iepirkums Likumdošana, normatīvie akti Valsts pārvalde un pašvaldības

Apstiprina Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nolikumu

Valdība šodien apstiprināja Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) nolikumu.
Nolikums paredz, ka centrs ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un tā funkcijas ir veikt publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas (AM) un tās padotībā esošo iestāžu, tostarp Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām. Tāpat centra funkcija ir veikt publiskos iepirkumus valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Ministru kabineta vai AM doto uzdevumu, ja iepirkuma priekšmets tiek iegādāts arī aizsardzības nozares vajadzībām.
Centra funkcijas būs arī īstenot pilnu materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē.
Jau ziņots, ka oktobrī valdība atbalstīja Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) strukturālo reorganizāciju, centra atsevišķas funkcijas nododot jaunveidojamam VALIC.
Pēc reformas VAMOIC būtu atbildīgs par aizsardzības infrastruktūras attīstību un pārvaldību, bet iepirkuma funkcijas un sāktā nodrošinājuma reforma, tai skaitā izpildē esošie uzdevumi tiks nodoti VALIC.
Paredzēts, ka reorganizācijas rezultātā kopējais personāla skaits aizsardzības nozarē netiks palielināts, jo tiks konsolidēti atbilstošo funkciju speciālisti no vairākām juridiskām iestādēm – Nacionālo bruņoto spēku 1., 2., un 3. Reģionālā nodrošinājuma centra, Zemessardzes, Jaunsardzes centra un VAMOIC.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Atpūta Likumdošana, normatīvie akti Nozares Pārtika un dzērieni Uzņēmējdarbība

Ārkārtējās situācijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi var tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai

Ministru kabineta ārkārtas sēdē š.g. 6. novembrī, nolemts uz ārkārtējās situācijas laiku ieviest arī stingrākus epidemioloģiskās drošības pasākumus sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Lai samazinātu cilvēku drūzmēšanos un ilgstošāku uzturēšanos sabiedriskās ēdināšanas vietās, piemēram, kafejnīcās, restorānos, ēdnīcās, bāros, ārkārtējas situācijas laikā – no š.g. 9. novembra līdz 6. decembrim sabiedriskās ēdināšanas vietās drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs Ministru kabineta sēdē norādīja uz šāda pasākuma kritisko ietekmi uz nozares darbību un lūdza MK protokollēmumam pievienot savu īpašo viedokli, uzverot: “Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbības pārtraukšana klātienē būtiski ietekmēs sabiedriskās ēdināšanas nozari, kas nodarbina 23 tūkstošus darbinieku, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz sabiedrības labklājību un ekonomiku kopumā. Tāpēc neatbalstu normas pieņemšanu šādā redakcijā, pirms nav nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts sabiedriskās ēdināšanas nozares darbiniekiem un uzņēmumiem.”

Šis ierobežojums neattieksies uz skolām, bērnudārziem un darba vietām, kā arī VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” termināli. Šajās vietās strādājošiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina:

mutes un deguna aizsegu lietošana gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem,

divu metru attālums starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena,

pie viena galdiņa neatrodas vairāk par diviem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi,

apmeklētāji atrodas tikai sēdvietās,

galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli,

pēc katras ēdienreizes (katra apmeklētāja) galdiņus dezinficē,

apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases) ir izvietota skaidri salasāma publiski pieejama informācija, tai skaitā svešvalodā, par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Elektroniskais iepirkums

Latvija un Igaunija kopīgi iegādāsies mācību granātas

Pagājušajā nedēļā Latvija un Igaunija parakstīja vispārējo vienošanos par mācību granātu iegādi no uzņēmumiem “Rheinmetall Waffe Munition ARGES GmbH” un “Bristol Trust OÜ”.
“Viens no būtiskākajiem militāro mācību elementiem ir to maksimāla pietuvināšana reāliem kaujas apstākļiem, un jaunā vienošanās mums palīdzēs to nodrošināt. Kopīgi iepirkumi ir spēcīgs apliecinājums mūsu sadarbībai ar tuvākajiem kaimiņiem un sabiedrotajiem, no kā ieguvēji ir visas iesaistītās puses,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Plānots, ka Latvija vispārējās vienošanās ietvaros varētu iegādāties vienreiz un daudzreiz lietojamas mācību granātas 1,4 miljonu eiro apmērā.
Vienošanās ir rezultāts 2019.gadā noslēgtajam līgumam par kopīgu mācību granātu iegādi starp Latvijas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem. Kopīgā iepirkuma mērķis ir apgādāt abu valstu bruņotos spēkus ar nepieciešamo mācību aprīkojumu, apvienojot pasūtījumus un samazinot pasūtījuma izmaksas. Vienošanās būs spēka līdz 2027 gadam.
Būtiski, ka vienreizlietojamo granātu ražošanā tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli, kas pēc granātu izmantošanas sadalās, samazinot militāro mācību ietekmi uz vidi.
Mācību granātu iepirkums seko vairākiem citiem veiksmīgiem kopīgiem Baltijas valstu iepirkumiem. Šogad kopā ar Igauniju veikts kopīgs jaunās paaudzes “Carl Gustaf M4” granātmetēju iepirkums, savukārt ar Lietuvu parakstīts līgums ar par kopīgu gāzmasku iegādi.


Informāciju sagatavoja Roberts Skraučs, AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākais referents.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Likumdošana, normatīvie akti Politika Valsts pārvalde un pašvaldības

K.Ģirģens: pastāv pamatotas bažas par valdības gatavību ārkārtas situācijai

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens uzskata, ka pēc pirmās ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī valdībai bija pietiekams laiks, lai sagatavotos otrajam pandēmijas krīzes vilnim. Tomēr šī brīža haotiskās rīcības norāda, ka daļa nozīmīgu mājas darbu nav veikti, radot bažas par valdības un valsts iestāžu gatavību ārkārtas situācijai.
Šodien komisija turpinās vērtēt atbildīgo institūciju rīcības ārkārtas situācijā – Aizsardzības ministrijas izveidoto iepirkumu sistēmu un veiktos iepirkumus ārkārtējās situācijas periodā pavasarī, kā arī Iekšlietu ministrijas izlietoto finansējumu individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei.
Ja piektdien tiks izsludināta jauna ārkārtas situācija valstī, Saeimas komisija savā darbā pievērsīs pastiprinātu uzmanību valdības pieņemtajiem lēmumiem un to izpildes kvalitātei, kā arī turpinās izvērtēt iepriekšējās ārkārtas situācijas lēmumus, liekot atskaitīties atbildīgajām institūcijām un skaidrot rīcību pamatotību.
Komisijas vadītājs kā savas prioritātes jaunās ārkārtas situācijas kontekstā redz, pirmkārt, caurspīdīgu un atklātu procesu valsts un pašvaldību iepirkumiem, kas netika nodrošināts pirmajā ārkārtas situācijā, kā arī efektīvu un viegli pielietojamu kompensāciju sistēmu uzņēmējdarbībai, kas netika sasniegts, piemēram, ar dīkstāves pabalstiem, kas bija pazemojošs process daudziem uzņēmumiem, kam sekoja atteikumu.
Kaspars Ģirģens: “Komisijā esam daudz apskatījuši un analizējuši iepriekšējās ārkārtas situācijas valstī lēmumus un atbildīgo institūciju rīcības, sākot no masku iepirkumiem līdz pat dīkstāves pabalstiem uzņēmējiem. Par daudzām lietām ir palikusi rūgtuma sajūta ar vairāk jautājumiem nekā atbildēm. Šī brīža lēmumi valdībā liek uzdot jautājumu, vai šos piecus mēnešus no jūnija līdz novembrim esam gudri izmantojuši, lai sagatavotos jaunam pandēmijas uzliesmojumam? Tikai šobrīd tiek sākts domāt par akreditētu testēšanas laboratoriju izveidi, kā paplašināt slimnīcās gultas vietu skaitu pie pieaugoša slimnieku skaita, kā nodrošināt stacionāro un ambulatorisko aprūpi citiem pacientiem, kā veikt mācību procesu skolās attālināti un nodrošināt ar datoru skolēnus, kuru rīcībā to nav. Viens no svarīgākajiem sektoriem valsts izdzīvošanai ir uzņēmējdarbība, kas šobrīd jūtas visapdraudētākā, jo ar to vispār nenotiek dialogs Veselības un Finanšu ministrijas līmenī.”
Kā galvenos riskus komisijas vadītājs pauž iepirkumu procedūru caurskatāmību, skaidri definētus rīcību plānus pie saslimušo skaita palielināšanās un atbalstu uzņēmējdarbības sektoram. Pirmajā posmā vislielāko neuzticēšanos radīja individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumi, kā arī policejiskā pieeja uzņēmējdarbības sektoram.
Informāciju sagatavoja Kaspars Ģirģens, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs.