Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Aktualizēts skaidrojums “Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi”

Iepirkumu uzraudzības birojs

 

Iepirkumu uzraudzības birojs aktualizējis skaidrojumu “Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi”, galvenokārt veicot izmaiņas trīs iepirkumu veicējam būtiskos virzienos. Ievērojot Latvijai adresētās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā iekļautās rekomendācijas, veikts papildinājums par daudzpusējiem attīstības banku sarakstiem. Atsaucoties uz biroja biežāk saņemtajiem jautājumiem, ir papildināta skaidrojuma ceturtā sadaļa – pārbaudāmās personas. Tāpat aktualizēts skaidrojums par ārvalstu izziņu pārbaudēm. Veiktie precizējumi caurvij visu aktualizēto skaidrojumu.

 

Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi 

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Iepirkumi, ES fondi

Eiropas Parlaments pieņem noteikumus par kopīgu ieroču iepirkumu

Eiropas Parlaments

EP deputāti otrdien pieņēma jaunus noteikumus par ES aizsardzības nozares nostiprināšanu, izmantojot kopīgu iepirkumu.

Ar jauno regulu, par kuru jau panākta vienošanās ar dalībvalstīm, tiek izveidots īstermiņa instruments, lai līdz 2025. gada 31. decembrim stiprinātu Eiropas aizsardzības nozari, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA). Tas mudinās dalībvalstis brīvprātīgi sadarboties, lai risinātu visneatliekamākās vajadzības aizsardzības jomā, ko saasinājusi vajadzība sniegt militāro palīdzību Ukrainai.

KOPĪGI JĀRĪKOJAS TRĪS ES DALĪBVALSTĪM, JĀPĒRK NO ES REĢISTRĒTIEM UZŅĒMUMIEM

Instrumenta finansēšanai piešķirti 300 miljoni eiro. Kopīgajā iepirkumā jābūt iesaistītam vismaz trim dalībvalstīm, un tam jābūt atvērtam arī Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kas ir Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas locekles.

Līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem jābūt reģistrētiem ES vai asociētā valstī, un tie nedrīkst būt pakļauti neasociētai trešai valstij vai struktūrai, kas tajā atrodas. Vismaz 65 % no paredzamās galaprodukta vērtības jāveido ES vai asociēto valstu izcelsmes sastāvdaļām.

PIEMAKSAS PROJEKTIEM, KAS ATBALSTA UKRAINU, MOLDOVU UN MAZO UZŅĒMĒJDARBĪBU

ES finansiālais ieguldījums katrā kopīgajā iepirkumā būs ierobežots līdz 15 % no katra konsorcija iepirkuma līguma paredzamās vērtības. Šos griestus var palielināt līdz 20 %, ja daļu iepirkto aizsardzības produktu paredzēts novirzīt Ukrainai vai Moldovai, vai ja vismaz 15 % no kopējā iepirkuma līguma paredzamās vērtības ir piešķirti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.

“Šodienas balsojums iezīmē vēsturisku brīdi ES aizsardzībā, izveidojot pirmo ES instrumentu kopīgam ieroču iepirkumam. Tas palīdzēs papildināt mūsu krājumus, palielinās mūsu bruņoto spēku sadarbspēju, stiprinās mūsu rūpniecību un ieguldīs mūsu atbalstā Ukrainai. Tomēr pašreizējos vēsturiskās krīzes apstākļos EDIRPA ir tikai sākumpunkts daudz vērienīgākai kopējai aizsardzības programmai,” pēc balsojuma teica Ārlietu komitejas ziņotājs Mihaels Gālers (EPP, Vācija).

“Mēs esam panākuši saprātīgu kompromisu, kas ļaus EDIRPA papildināt otru svarīgo aizsardzības nozares likumu — Munīcijas ražošanas atbalsta aktam. Mums izdevās aizstāvēt Parlamenta prioritātes, tostarp attiecībā uz iepirkuma projektiem, kas atbalstīs Ukrainu vai Moldovu. Vissvarīgākais ir tas, ka pastiprinot kopīgu militārā aprīkojuma iepirkumu, EDIRPA palīdzēs stiprināt dalībvalstu aizsardzības spējas,” teica Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņotājs Zdžislavs Krasnodabskis (ECR, Polija).

TURPMĀKIE SOĻI

Tiesību akts tika pieņemts ar 530 balsīm par, 66 pret un 32 atturoties. Vēl vajadzīgs oficiāls atbalsts Padomē, lai tas varētu kļūt par likumu.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir dramatiski saasinājusi vajadzību pielāgot Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi (EDTIB) strukturālajām pārmaiņām: pastiprināt ES militāro pētniecību un izstrādi, modernizēt militāro aprīkojumu un stiprināt dalībvalstu sadarbību aizsardzības iepirkumu jomā, lai palielinātu Eiropas Savienības starptautisko nozīmi.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Māksla, kultūra un atpūta

Izsludināts iepirkums RMM ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” objektu izveidei 

Valsts nekustamie īpašumi

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājuši atklātu konkursu Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” objektu un ar to saistīto tehnoloģisko risinājumu izgatavošanai un vēlākai uzstādīšanai muzeja jaunajā mājvietā Mārstaļu ielā 6, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.  

“RMM jaunā mājvieta Mārstaļu ielā sāk iegūt aizvien konkrētākas aprises, proti, līdztekus vēsturiskās ēkas atjaunošanas darbiem sākam strādāt arī pie jaunas, modernas ekspozīcijas izveides. Mēs ceram, ka izsludinātajā konkursā izdosies atrast prasmīgu izpildītāju, kas ļaus pilnā mērā piepildīties muzeja radošajām iecerēm,” saka Gavrilova.   

Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais darbu izpildes termiņš ir seši mēneši, pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 2023.gada 12.oktobra plkst. 10.00.  

Pieteikšanās un plašāka informācija par iepirkumu: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/107810  

Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” veltīta abām muzeja pārstāvētajām abām radošajām nozarēm – latviešu rakstniecībai un mūzikai. Tā vēstīs par rakstnieku un mūziķu personībām, liekot uzsvaru uz pašu radīšanas procesu. Stāstot par rakstniecības un mūzikas personībām, izgaismosies radošuma cilvēciskie aspekti, par kuriem maz vai nemaz nav rakstīts klasiskos pētniecības avotos: radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un dažādas iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā.  

“Mūziķi un literāti ir mūsu tautas bagātība, tādēļ jaunajā ekspozīcijā ļausim apmeklētājiem viņus sajust kā radošus cilvēkus, kā līdzbiedrus, kuru radošais ceļš bijis gan iedvesmas, gan arī pārbaudījumu pilns. Vienlaikus muzeja iekārtojums būs ļoti mūsdienīgs, tas ietvers dažādas instalācijas, runājošus objektus, arī pieeju elektroniskajām datu bāzēm. Mēs ļoti gaidām brīdi, ka Rakstniecības un mūzikas muzejs varēs vērt durvis jaunajā mājvietā un vest apmeklētājus radošā piedzīvojumā,” stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.   

Ekspozīcijas saturs tapis ciešā Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas ekspertu sadarbībā ar rakstnieci Noru Ikstenu, mākslinieci Annu Heinrihsoni, radošo direktori Unu Rozenbaumu, mūziķi Sigvardu Kļavu. 

Plānots, ka pēc pieteikumu atvēršanas tiks precizēta objektu izveidei un tehnoloģijām nepieciešamā summa. 2023.gadam projektā šim nolūkam ir atvēlēti 1,7 miljoni eiro. RMM ekspozīcijas iekārtošana noslēgsies 2024.gadā.  

Vēsturiskajai ēkai Mārstaļu ielā 6 patlaban ir gandrīz pilnībā atjaunots jumts, pabeigta nepieciešamā būvkonstrukciju pastiprināšana, ir daļēji veikti restaurācijas un inženierkomunikāciju sistēmu izbūves darbi, kā arī fasādes atjaunošanas darbi. Iepriekš veikto demontāžas darbu laikā nams ir atbrīvots no nevērtīgiem uzslāņojumiem un pēdējās desmitgadēs izbūvētajām liekajām starpsienām. Vienlaikus turpinās izpētes un projektēšanas darbi, kas nepieciešami jauniem būvrisinājumiem.   

Turpmākajā darbu posmā būtiska būs iekštelpu sienu zīmējumu un ieejas portāla restaurācija. Ēkas galvenās fasādes kompozīcija ir saglabājusies kopš 1823.gada. Fasādei ir trīs logu asis, tā vēl pēc viduslaiku pilsētas kvartālu veidošanas sistēmas orientēta uz galveno ielu, bet ēkas galvenais būvapjoms paslēpts kvartāla iekšpusē. Galvenais akcents ir greznais ar rokoko detaļām veidotais portāls – XVIII gs. valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas atrodas ēkas galvenās fasādes centrālajā daļā. Tāpat līdz mūsdienām saglabājies galvenās fasādes 1.stāva veidojums, kas pārbūvēts 1905.gadā pēc prominentā Rīgas arhitekta Vilhelma Bokslāfa projekta. 

Paredzams, ka 2024.gadā vasarā 1400 kvadrātmetru plašajās Mārstaļu ielas nama telpās būs iekārtota RMM pastāvīgā ekspozīcija, tiks organizētas izstādes, kā arī būs pieejams labiekārtots pagalms radošiem pasākumiem. Vēsturiskā nama atjaunošanas darbus saskaņā ar “Arhitektu birojs Krasts” projektu kopš 2021. gada vasaras veic AS “UPB”. 

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Korupcija Nozares

Iepirkumu pasūtītāja rokās ir iespēja novērst karteļa vienošanos

Konkurences padome

Neraugoties uz to, ka jau teju gadu ir spēkā stājušies Publisko iepirkumu likuma grozījumi, kas paredz jaunos pretendentu izslēgšanas nosacījumus, tostarp iespējamo konkurences tiesību pārkāpumu dēļ, vēljoprojām gūstam pastiprinātu pašvaldību un to kapitālsabiedrību iepirkumu rīkotāju interesi gan par iespējamām karteļa pazīmēm iepirkumos, gan to, kā rīkoties, ja šādas pazīmes tiek atklātas.

No 2023. gada 1. janvāra Publisko iepirkumu likums paredz jaunu izslēgšanas kritēriju, pēc kura iepirkumu pasūtītāji var liegt tālāku uzņēmuma dalību iepirkumā. Proti, pasūtītāju rokās ir iespēja izslēgt uzņēmumu no iepirkuma gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkumā konstatē norādes, kas liecina par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu ir konsultējies ar Konkurences padomi, saņemot iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, iepirkuma pasūtītājam ir iespēja pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.

Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite: “Prevencija nenozīmē gaidīt, kad notiks kas slikts, bet gan būt gataviem novērst un risināt situācijas, lai tas sliktais scenārijs nekad neiestātos. Diemžēl prakse rāda, ka, nerunājot par prevenciju, visticamāk vēlāk būs jārunā par noteiktām problēmām un to negatīvajām sekām. Tāpēc novērtējot to, cik pārkāpumu atklāšanā un reizēm arī novēršanā būtiska loma ir pasūtītājiem, Konkurences padome ir izstrādājusi ikdienā izmantojamu, preventīvu rīku – Signālsarakstu jeb ieteikumus kā atpazīt karteļa iespējamās pazīmes iepirkumā.

Papildu izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas paredz pretendentu izslēgšanu no turpmākas dalības iepirkumos:

– Līdz šim kartelisti tika izslēgti no iepirkumiem uz vienu gadu, bet tagad grozījumi Publisko iepirkumu likumā nosaka, ka aizliegums piedalīties publiskajos iepirkumos būs trīs gadi;

– Jaunie izslēgšanas nosacījumi paredz, ka pretendentu var izslēgt no iepirkumiem ne tikai tad, kad Konkurences padomes lēmums ir neapstrīdams un stājies spēkā, bet gan no brīža, kad lēmums ticis paziņots tirgus dalībniekiem;

– Izlīgums ar Konkurences padomi pēc tam, kad konstatēts jau kartelis, automātiski nenozīmē, ka uz pretendentu nav attiecināmi jaunie izslēgšanas nosacījumi iepirkumos. Tādā gadījumā pretendentam joprojām ir jāspēj pierādīt pasūtītājam, ka tas ir atjauninājis savu uzticamību;

– Iecietības programmas piemērošana tiek atzīta kā izņēmums, uz kuru nav attiecināmi jaunie izslēgšanas nosacījumi. Tirgus dalībnieka un Konkurences padomes sadarbība Iecietības programmas ietvaros ir vienīgais veids, kā uzņēmums, kurš iesaistījies kartelī, var turpināt piedalīties iepirkumos.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

Pieejams ES fondu finansējums vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi ierobežotu projektu atlasi par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu vienlīdzīgu iespēju veicināšanai un diskriminācijas mazināšanai, īstenojot informatīvus, izglītojošus un metodiskā atbalsta pasākumus politikas plānotājiem, īstenotājiem un darba devējiem. No Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) šim mērķim pieejami 1,7 miljoni eiro.  

ES fondu programmā ESF+ finansējumu projekta īstenošanai var saņemt Labklājības ministrija, kā sadarbības partneri realizācijā piesaistot Valsts administrācijas skolu. Valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem paaugstinās profesionālo veiktspēju par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos, savukārt darba devējiem – uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem – uzlabos zināšanas par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem. Plānots, ka projekta īstenošanas rezultātā profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā paaugstinās 2700 personas.

Projekta iesniegumu Labklājības ministrijai jāiesniedz CFLA līdz š.g. 27. novembrim, savukārt projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2029. gada beigām. Projekta īstenošanai  paredzēts 2 miljonu eiro finansējums – 1,7 miljoni eiro no ESF+  un valsts budžeta līdzfinansējums 300 000 eiro. Projekta atlases dokumentācija pieejama CFLA  tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

ES fondu atbalsts paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām” 4.3.4.1. pasākuma “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” ietvaros.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Iepirkumi, ES fondi

IUB Kontroles departaments ir apkopojis iepirkuma dokumentācijas pirmspārbaužu ietvaros konstatēto neatbilstību TOP 10

Iepirkumu uzraudzības birojs

Apkopotās neatbilstības veido gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji – proti, gan tādas neatbilstības, kuras nav ļoti būtiskas, bet kuras bieži atkārtojas, gan tādas neatbilstības, kurām ir būtisks raksturs, kaut arī tās sastopamas salīdzinoši retāk.

Neatbilstošs izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs

Saskaņā ar nolikumos noteikto gadījumā, ja pasūtītājs konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, par uzvarētāju tiks noteikts pretendents, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre. Kaut arī minētais kritērijs nav pretrunā ar publisko iepirkumu regulējumu1, Birojs vērš uzmanību, ka Eiropas Komisijas auditori iepirkumu audita ietvaros ir norādījuši, ka šāds izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs ir diskriminējošs; tāpat vēlams, lai izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs būtu saistīts ar konkrētā līguma priekšmetu.

Vienlaikus nereti nolikumos tiek iekļauti arī nosacījumi par izlozes rīkošanu šādos gadījumos. Arī attiecībā uz izlozi Birojs norāda, ka, lai arī tās paredzēšana nav pretrunā ar iepriekš minēto regulējumu, šī kritērija vietā ieteicams izvēlēties kādu ar līguma izpildi saistītu aspektu, kas pasūtītājiem ļautu izvēlēties savām vajadzībām visatbilstošāko/visizdevīgāko piedāvājumu (piemēram, kādu no saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem un attiecīgi izloze varētu būt kā galējais piedāvājuma izvēles kritērijs).

Konkrētu standartu norādīšana

Joprojām nereti tiek konstatēts, ka iepirkuma dokumentācijā pasūtītājs ir atsaucies uz konkrētiem standartiem, šīs atsauces nepapildinot atbilstoši PIL 20.panta piektās daļas 2.punkta regulējumam (SPSIL 23.panta piektās daļas 2.punkts) ar vārdiem “vai ekvivalents”.

Novēlota informācijas ievietošana EIS (pircēja profilā)

Birojs joprojām konstatē, ka informācija EIS par iepirkumu tiek publicēta vienu vai vairākas dienas vēlāk, nekā publicēts paziņojums par līgumu Biroja tīmekļvietnē. Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar PIL 36.panta pirmās daļas regulējumu (SPSIL 42.panta sestā daļa) pasūtītājam savā pircēja profilā ir jānodrošina brīva un tieša elektroniska piekļuve iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot ar attiecīgā iepirkuma izsludināšanas brīdi.

Konkrētu parametru norādīšana tehniskajā specifikācijā

Pasūtītājam ir jānosaka minimālās tehniskās prasības piegādājamajām precēm, kādas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu to funkcionalitāti un piemērotību konkrētiem apstākļiem. Nereti tehniskajā specifikācijā tiek noteikti konkrēti specifiski parametri (piemēram, izmērs, svars, krāsa), kas var liecināt, ka var tikt piedāvātas tikai konkrēta ražotāja preces. Rūpīgi jāizvērtē šādu parametru objektīvā nepieciešamība; pasūtītājs ir tiesīgs noteikt preču funkcionalitātei nepieciešamos parametrus, pieļaujot iespējamās amplitūdas vai norādot minimālos vai maksimālos parametrus.

Atzīšanas institūcijas atļaujas prasīšana ārvalsts būvdarbu vadītājam un būvuzraugam

Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 21.janvāra noteikumu Nr.47 “Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā” regulējumu būvdarbu vadītājam un būvuzraugam, kura mītnes zemes vai sniegto pakalpojumu izcelsmes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, nav pamatoti prasīt atzīšanas institūcijas izsniegtu atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai un tas var uzsākt savu darbību Latvijā vienlaikus ar deklarācijas iesniegšanu atzīšanas institūcijai; attiecīgi pasūtītājs var lūgt uz līguma izpildi iesniegt informāciju no atzīšanas institūcijas par to, ka visi nepieciešamie dokumenti ir saņemti un attiecīgais speciālists ir iekļauts Būvniecības informācijas sistēmā.

Netiek norādīts tehniskās specifikācijas sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datums

Saskaņā ar PIL 20.panta vienpadsmito daļu (SPSIL 23.panta vienpadsmitā daļa) pasūtītājam iepirkuma procedūras dokumentos (tehniskajā specifikācijā vai nolikumā) ir jānorāda tehnisko specifikāciju sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datums. Pasūtītājam ir jāaktualizē tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma izsludināšanas, ja pēc to sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas ir izdarīti grozījumi attiecīgās jomas tiesību aktos. Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas vai aktualizētas vairāk nekā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas, pasūtītājam, to fiksējot protokolā, pirms iepirkuma izsludināšanas ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāaktualizē tehniskajās specifikācijās un, ja attiecināms, citos iepirkuma procedūras dokumentos ietvertie rādītāji un aprēķini, kas var ietekmēt paredzamās līgumcenas noteikšanu.

Būvdarbu līgums neatbilst Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumu Nr.419 Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” prasībām

Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem pasūtītājam publiskajā būvdarbu līgumā, ko slēdz saskaņā ar PIL (vai SPSIL) noteiktajā kārtībā veiktu iepirkumu vai iepirkuma procedūru, ir jāietver šajos noteikumos paredzētie līguma nosacījumi un jānodrošina, ka citi līguma noteikumi nav pretrunā ar šajos noteikumos minētajiem noteikumiem. Attiecīgie līguma nosacījumi un to saturs ir jāietver arī apvienotajā publiskajā projektēšanas un būvdarbu līgumā attiecībā uz būvdarbu līgumtiesisko regulējumu.

Ministru kabineta noteikumos citastarp iekļauti nosacījumi par būvdarbu pieņemšanas kārtību, norēķinu veikšanas kārtību, līgumsoda un līgumsaistību izpildes garantijas noteikumiem, kā arī tajos iekļauts nosacījums obligāti paredzēt līgumcenas indeksācijas noteikumus līgumiem, kuru izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu.

Darbu apjomu samazināšanas prioritārās secības nenorādīšana

Ja pasūtītājs pieļauj, ka finanšu līdzekļu trūkuma dēļ varētu būt nepieciešamība samazināt līguma ietvaros veicamo darbu apjomu, šāda iespējamība jānosaka jau iepirkuma dokumentācijā, papildus norādot prioritārā secībā tos darbu apjomus, no kuriem pasūtītājs varētu atteikties, ja iestātos attiecīgais gadījums.

Atsauce uz Latvijas normatīvajiem aktiem pretendenta pieredzes vērtēšanā

Piemēram, saskaņā ar nolikumā noteikto būvprojekta elektroietaišu daļas vadītājam un elektroietaišu izbūves darbu vadītājam iepriekšējo 3 vai 5 gadu laikā ir jābūt pieredzei vismaz vienā objektā, kurā projektēšanas vai izbūves darbi veikti saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” noteiktajām prasībām attiecībā uz apgaismojumu. Šādā gadījumā nepieciešams papildināt iepirkuma dokumentāciju ar nosacījumiem, kā attiecīgo pieredzi var apliecināt ārvalsts pretendents.

Sankciju regulējuma attiecināšana uz visiem apakšuzņēmējiem

Gadījumos, kad iepirkuma dokumentācijā pasūtītājs nav paredzējis veikt tiešus maksājumus apakšuzņēmējam, nav pamatoti nolikumā noteikt pārbaudi pār piemērotajām sankcijām (saskaņā ar Sankciju likumu) attiecībā uz apakšuzņēmējiem.

Skat. Biroja skaidrojumu “Sankciju piemērošana publiskajos iepirkumos”.

Vienlaikus Birojs vērš uzmanību, ka attiecībā uz iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena sasniedz Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības, pasūtītājam jāņem vērā arī Padomes regulas (ES) 2022/575.k pantā noteiktais.

Skat. Biroja skaidrojumu “Eiropas Komisijas sankcijas, kas stājās spēkā 2022.gada 9.aprīlī”.

1. Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 51.panta septītā daļa; Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (turpmāk – SPSIL) 57.panta septītā daļa.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Iepirkumi, ES fondi Korupcija

Starpinstitūciju sadarbība, pasūtītāju izglītošana, uzticamas datubāzes un digitāli rīki var veicināt karteļu atklāšanu publiskajos iepirkumos

Konkurences padome

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir apstiprinājusi Rekomendācijas karteļu apkarošanai publiskajos iepirkumos, kas aicina valstis veicināt godīgu konkurenci iepirkumos, samazinot saskaņotu piedāvājumu iesniegšanas risku, kā arī atvieglotu karteļu atklāšanu un veicinātu tiesības aktu ieviešanu, kas izskauž karteļus publiskajos iepirkumos.

Rekomendācijas iesaka OECD dalībvalstīm novērst saskaņotu darbību risku publiskajos iepirkumos, veicinot konkurenci un apgrūtinot slepenu shēmu izveidi un uzturēšanu. Piemēram, pasūtītājiem ir ieteikts pirms iepirkuma procedūru uzsākšanas veikt atbilstošu tirgus izpēti, identificējot iepirkuma vajadzības, potenciālos piegādātājus reģionā un ārvalstu tirgos, veicināt konkurenci, maksimāli palielinot potenciālo pretendentu loku, noteikt iepirkumā pārredzamus un nediskriminējošas prasības, lai nepamatoti no iepirkumiem neizslēgtu pretendentus un nedotu priekšroku vēsturiskajiem pakalpojumu sniedzējiem, tāpat, ja iespējams, lielākus iepirkumus ieteikts sadalīt daļās (lotēs), lai veicinātu mazo un vidējo komersantu iespējas piedalīties iepirkumā, tāpat ieteikts izmantot elektroniskās iepirkumu sistēmas visos iepirkuma procesa posmos, uzturēt uzticamas un visaptverošas iepirkumu datu bāzes, kur apkopoti dati par iesniegtajiem piedāvājumiem, līgumiem, kā arī pieprasīt pretendentiem iesniegt apliecinājumu par neatkarīgu piedāvājuma sagatavošanu un informēt par sankcijām, kas paredzētas par iesaisti aizliegtās vienošanās. Konkurences padome aicina šos ieteikumus ieviest pasūtītāju ikdienas praksē, tos sistemātiski popularizējot izglītojošos pasākumos pasūtītājiem. Vienlaikus rekomendācijas iesaka iepirkumu rīkotājiem noteikt amatpersonu pienākumos izglītoties par aizliegtām vienošanām un gadījumos, kad iepirkumu speciālisti veiksmīgi identificējuši aizliegtu vienošanos pazīmes, tos apbalvot.

Konkurences iestādēm rekomendācijas iesaka izglītot iepirkumu rīkotājus un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekus, lai nodrošinātu, ka visas ieinteresētās personas ir informētas par karteļu pazīmēm un aizliegtu vienošanos shēmām. Tajā skaitā ir ieteikts stiprināt sadarbību ar citām uzraugošajām un valsts pārvaldes institūcijām, piemēram, Iepirkumu uzraudzības biroju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, prokuroriem un citiem, lai palielinātu sadarbības partneru informētību par slepenām vienošanām un nepieciešamības gadījumā tie varētu identificēt “sarkanos karogus”, kas liecina par īstenotām aizliegtām vienošanām, un ziņotu par tiem konkurenci uzraugošajai iestādei.

“Efektīva sadarbība ar sadarbības institūcijām ir noteikta par vienu no Konkurences padomes prioritātēm. Konkurences padome katru gadu būtiskus resursus velta partneru izglītošanai par aizliegtu vienošanos pazīmēm. Kopš 2022. gada organizēti septiņi izglītošanas pasākumi sadarbības institūcijām, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes, Eiropas prokuratūras, Finanšu izlūkošanas dienesta, Centrālā finanšu līgumu aģentūras un citu iestāžu darbiniekiem. Veiksmīgas sadarbības rezultātā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju ir atklāts 2021. gadā t.s. “Būvnieku kartelis” un 2023. gadā “Ceļu būves kartelis”, savukārt sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru 2022. gadā atklāts pirmais kartelis privātā pasūtītāja lietā. Ar Konkurences padomes sagatavotajiem ieteikumus pasūtītājiem un izglītošanās iespējām aicinām iepazīties Konkurences padomes tīmekļa vietnē,” stāsta Ieva Šmite, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore.

Konkurences padomes līdzšinējā prakse liecina, ka iepirkumu karteļi ir smagākais un vienlaikus visizplatītākais konkurences vides kropļotājs Latvijā. Un pasūtītāji ir pirmie, kuri var konstatēt līdzības un aizdomīgas sakritības iepirkumos. Tāpēc Konkurences padome 2022. gadā iepirkumu rīkotājiem izstrādāja rokasgrāmatu jeb Karteļu signālsarakstu. Tajā ir apkopota informācija par aizliegtu vienošanos veidiem, karteļa pazīmēm, preventīviem rīkiem karteļu atpazīšanai, ziņošanas iespējām un cita noderīga informācija. Papildus 2023. gada pirmajā pusgadā organizēti 12 izglītošanas semināri iepirkumu rīkotājiem, tajā skaitā sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju tika rīkots semināru cikls “Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”, kur sešos semināros kopā tika izglītoti vairāk nekā 1100 iepirkumu speciālisti no valsts un pašvaldību iestādēm.  

Vienlaikus OECD iesaka apsvērt iespēju attīstīt automatizētus digitālos rīkus karteļu identificēšanai iepirkumos, piemēram, Elektronisko iepirkumu sistēmā automātiski pēc noteiktām pazīmēm atlasot aizdomīgus piedāvājumus. Konkurences padome jau pašlaik izmanto karteļu skrīninga metodes iepirkumu analīzē, kā arī ierobežotu resursu ietvaros pastāvīgi strādā, lai uzlabotu gan izmeklēšanas un pierādījumu analīzes IT risinājumus, gan iegulda resursus iestādes procesu digitalizācijai, piemēram, ieviešos digitālu e-lietu.

OECD rekomendācijas nosaka valstīm noteikt atbilstošus un bargus sodus par dalību kartelī, kā arī veicināt uzņēmumu atzīšanos pārkāpumos jeb dalību Iecietības programmā, nepiemērojot Iecietības programmas dalībniekiem liegumu piedalīties iepirkumos. Jānorāda, ka Publisko iepirkumu likuma normas Latvijā jau sen paredz Iecietības programmas dalībniekiem atbrīvojumu no izslēgšanas no iepirkumiem, kā arī iespēju atjaunot sev zaudēto uzticību.

Tāpat rekomendācijas izcelta konkurenci uzraugošo iestāžu loma normatīvo tiesību aktu izvērtēšanā, kas saistīti ar publisko iepirkumu vides regulēšanu, piemēram, nodrošinot konkurences iestādei padomdevējas lomu, lai izvērtētu regulējuma ietekmi uz konkurenci. Konkurences padome jau pašlaik aktīvi iesaistās iepirkuma jomas regulējuma izvērtēšanā un sniedz priekšlikumus.

Iepriekšējās OECD rekomendācijas karteļu apkarošanai publiskajos iepirkumos tika pieņemtas 2012. gadā. Ņemot vērā valstu jaunāko praksi karteļu apkarošanā un konkurences veicināšanā, un digitālo rīku ieviešanā, 2023. gadā rekomendācijas ir detalizētas un atjaunotas jaunā redakcijā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Uzņēmējdarbība

Jaunu un inovatīvu uzņēmumu atbalstam būs pieejami 93 miljoni EUR

Ekonomikas ministrija

Ministru kabinets š.g. 15. augusta sēdē apstiprināja jaunu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmu iespējkapitāla ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, lai sekmētu jaunu, inovatīvu, ar augstas izaugsmes un produktivitātes potenciālu uzņēmumu izveidi un attīstību Latvijā.

Uzņēmējdarbības uzsācējiem un strauji augošiem inovatīviem uzņēmumiem bieži nav pieejami komercbanku aizdevumi, jo šie uzņēmumi neatbilst komercbanku kredītpolitikai nepietiekamas darbības vēstures, neto ieņēmumu plūsmas, nodrošinājuma, pašu kapitāla un grūti prognozējama apgrozījuma pieauguma dēļ. Vienlaikus šādu uzņēmumu pienesums ekonomikai un Latvijas tautsaimniecības izaugsmei ilgtermiņā ir vitāli nozīmīgs,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Atbalsta programma nosaka trīs jaunzņēmumu iespējkapitāla fondu, viena sākuma stadijas iespējkapitāla fonda un viena izaugsmes stadijas iespējkapitāla fonda izveidi, kuros sabiedrības finanšu institūcijas Altum atlasīti finanšu starpnieki, piesaistot privāto līdzfinansējumu, izveidos iepriekš minētos iespējkapitāla fondus, lai nodrošinātu pieejamību iespējkapitāla investīcijām uzņēmumiem. Tādejādi tiks sekmēta finanšu pieejamība, nodrošinot komercbanku finansējumam alternatīvus finanšu resursus, un vienlaikus veicināta iespējkapitāla nozares attīstība.

Programmas ietvaros kopumā pieejamais maksimālais publiskais finansējums ir 93 miljoni EUR, attiecīgi jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondos (kopā 3 fondi) kopā pieejamais finansējums ir 55,8 milj. EUR, sākuma stadijas iespējkapitāla fondā – 12,4 milj. EUR un izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondā – 24,8 milj. EUR.

Trīs jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondos, sākuma stadijas iespējkapitāla fondā un izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondā līdz 2029. gada beigām plānots atbalstīt 400 uzņēmumus (no tiem vismaz 300 jaunuzņēmumus), kā arī tiks radītas 300 jaunas darba vietas. Atbalstot uzņēmumus, ik gadu plānots nodokļos nomaksāt vismaz 12 milj. EUR un eksportā ik gadu sasniegt vismaz 20 milj. EUR. Kopā paredzēts, ka tiks investēti aptuveni 50 milj. EUR un piesaistītas privātās investīcijas vismaz 31,6 milj. EUR .

Atbalsta maksimālā summa Jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondā vienam uzņēmumam paredzēta pirmssēklas naudas atbalsta veidā – 250 000 EUR un sēklasnaudas atbalsta veidā – 1 500 000 EUR. Savukārt atbalsta maksimālā summa Sākuma un Izaugsmes stadiju iespējkapitāla fondos vienam uzņēmumam sākuma stadijas iespējkapitāla fondā – 2 000 000 EUR, izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondā – 4 000 000 EUR.

Programmas nosacījumi paredz, ka finanšu institūcija Altum finanšu starpniekus un to piedāvātos finanšu pakalpojumus izvēlēsies atklātā un nediskriminējošā atlases procedūrā, piemērojot publiskā iepirkuma regulējuma nosacījumus.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Iepirkumi, ES fondi

LVC aicina uz piegādātāju sapulci par dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidi

VSIA Latvijas Valsts ceļi

VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) plāno izveidot un ieviest dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidi satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (signālstabiņi, drošības barjeras, ceļazīmes) iepirkumiem. Lai informētu ieinteresētos piegādātājus, LVC rīko apspriedi.

Apspriedes pirmā daļa norisināsies rakstveidā. Ieinteresētie piegādātāji jautājumus, komentārus un priekšlikumus par plānoto iepirkuma priekšmetu var iesūtīt rakstiski līdz 2023. gada 28. augusta plkst. 14.00 uz pasūtītāja kontaktpersonas e-pastu ina.logina@lvceli.lv.

Apspriedes otrā daļa noritēs tiešsaistē MS Teams platformā 2023. gada 29. augusta plkst. 10.00. Ieinteresētie piegādātāji var pieteikties tiešsaistes apspriedei līdz 2023. gada 28. augusta plkst. 14.00, nosūtot savu pieteikumu uz pasūtītāja kontaktpersonas e-pastu ina.logina@lvceli.lv.

Detalizētāka informācija par apspriedi un plānoto iepirkuma priekšmetu publicēta Elektronisko iepirkumu sistēmā pasūtītāja pircēja profilā konkrētās publikācijas sadaļā ŠEIT . Paziņojums par apspriedi ar piegādātājiem publicēts arī Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Vide un asenizācija

Ieguldot ES fondus, uzlabos vides monitoringa sistēmu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) sagatavot un iesniegt projektu Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma saņemšanai, lai uzlabotu vides monitoringa sistēmu. No ERAF finansējuma šim mērķim pieejami 9,2 miljoni eiro.

Ieguldījuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību un iestādes ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām, attīstot valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas darbību un īstenojot sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus vides stāvokļa novērojumus un mērījumus.

Paredzēts, ka projekta īstenošanā  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs kā sadarbības partneri piesaistīs Valsts vides dienestu (VVD), kas līdzdarbosies atmosfēras gaisa radioaktivitātes mērījumu nodrošināšanā, tostarp radiācijas monitoringa staciju sistēmas modernizācijā.

Programmas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim plānots sasniegt šādus rezultātus: uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas divās gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonās, tiks veiktas investīcijas jaunās vai modernizētās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām, nodrošināts klimata un vides monitorings, tas ir, projektu ietvaros ir veikti ieguldījumi 58 vietās, lai izveidotu jaunas vai modernizētu esošās monitoringa vietas, kopumā sasniedzot – 242 vietas.

Pirmajā programmas kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 875 000 eiro apmērā, ERAF finansējums – 9 243 750 eiro, valsts budžeta līdzfinansējums –  1  631 250 eiro. Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

Projektu iesniegumi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram jāiesniedz līdz š.g. 13. oktobrim. Atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē.

ERAF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.4. pasākuma “Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai”  ietvaros.