Otrdien, 21. novembrī, Eiropas Komisija (EK) publicējusi atzinumus par eirozonas valstu budžeta plāna projektiem nākamajam gadam, tostarp par Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2024. gadam. Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) prognozēm vispārējās valdības deficīts ir 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). FM prognozē pakāpenisku deficīta samazinājumu vidējā termiņā – 2025. gadam tiek prognozēts deficīts 2,3% no IKP un 2026. gadam 0,9% no IKP apmērā.
EK atzīst, ka Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2024. gadam nav pilnībā saskaņā ar rekomendācijām, jo valsts finansēto neto primāro izdevumu pieaugums pārsniedz rekomendētos 3%. Latvija kopumā piekrīt EK vispārējam secinājumam, taču uzskata, ka pārsniegums ir pamatots, jo mēs saskaramies ar ārkārtējiem apstākļiem saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu. Pārsniegums galvenokārt ir saistīts ar vienreizējiem ieguldījumiem, lai palielinātu noturību pret ģeopolitiskajiem draudiem.
Nav iespējams mainīt faktu, ka Latvija atrodas blakus agresoram – Krievijai, tāpēc arī diskusijās par Stabilitātes un izaugsmes panta reformu Latvija iestājas par to, ka fiskālajiem noteikumiem nevajadzētu būt par šķērsli aizsardzības izdevumu palielināšanai.
Arī citām valstīm EK konstatēja atkāpes no rekomendācijām 2024. gadam valsts finansēto neto primāro izdevumu pieauguma jomā, kā arī plānoto strukturālās bilances līmeņa pārsniegumu. Valstis pamato atkāpes ar krīžu sekām, izteikti augsto inflāciju un tās ietekmi uz sociālo pabalstu un pensiju indeksāciju, nepieciešamību celt algas, lai noturētu iedzīvotāju maksātspēju, plānotajām investīcijām un reformām, kā arī neprognozējamo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību celt izdevumus aizsardzības jomā.
Jau gandrīz mēnesi darbojamies jaunā iepirkumu publikāciju paziņojumu vidē – e – veidlapas. Atskatoties uz paveikto, Iepirkumu uzraudzības birojs novērtē lietotāju aktīvo iesaisti, kas ir īpaši būtiska katras jaunas sistēmas darbības sākumposmā un tās attīstības procesā. No šī gada 25. oktobra līdz 15. novembrim Iepirkumu uzraudzības birojs ir nodrošinājis 1528 iepirkumu paziņojumu publicēšanu Publikāciju vadības sistēmā un 377 – Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Birojs turpina iesākto publikāciju paziņojumu vides attīstības virzienu, nodrošinot e-veidlapu pilnveidošanu un digitālo risinājumu uzlabošanu, kā arī novērtē un lūdz lietotāju turpmāku aktīvu iesaisti, lai nodrošinātu uzlabojumus izstrādātā digitālā risinājuma attīstībai. Kopīgās sadarbības rezultātā esam apkopojuši arī biežākos jautājumus par e-veidlapu aizpildīšanu.
Aktuāli jautājumi un atbildes
1,Ja pievieno lietotāju “vecajā” PVS, vai būs dati arī e-veidlapu modulī? Nē, abās vidēs lietotājs jāpievieno atsevišķi.
2,Ko atzīmēt laukā “Iestādes darbība”, ja neviena no vērtībām nav atbilstoša Atbilstoši e-veidlapu ieviešanas Regulai šajā laukā datu tips ir kods jeb tikai tās vērtības, kas definētas ES Vārdnīcās. Visas pieejamās vērtības (vērtības kopā gan laukam “Iestādes darbība”, gan laukam “Līgumslēdzēja darbība”) var apskatīt minētajā saitē, kur pieejams arī katras vērtības detalizētāks skaidrojums: saite
3.Kāda ir lauku “Pārjaunojumu maksimums”, “Vai paredzētas iespējas”, “Vai paredzēti atkārtojumi” nozīme?
Pārjaunojumi – līgumu var pagarināt uz noteiktu periodu pēc līguma beigām bez iepirkuma procedūras.
Iespējas – vai paredzētas papildu iegādes līguma ietvaros (atrunātie līguma grozījumi).
Atkārtojumi – iepirkums, kura mērķis pārskatāmā nākotnē varētu tikt iekļauts citā procedūrā, piemēram, regulāri atkārtoti izsludināts pakalpojums.
4.Ko norāda laukā paredzamā līgumcenā? Kopējo vērtību līguma darbības laikā, ieskaitot iespējas un pārjaunojumus.
5.Kur definēti jēdzieni “pieņemami” un “nepieņemami” piedāvājumi, kāda tiem ir nozīme?
Piedāvājumu uzskata par pieņemamu (pilnībā atbilstošu), ja to ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā ar izslēgšanas noteikumiem un kas atbilst atlases kritērijiem, un kura piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām un nav neatbilstīgs vai nepieņemams, vai nepiemērots.
Neatbilstīgs piedāvājums – piedāvājums, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemts novēloti, kas liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētu.
Nepieņemams piedāvājums – piedāvājums, kuru iesniedzis pretendents, kam nav prasītās kvalifikācijas un piedāvājums, kura cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāli reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.
Nepiemērots piedāvājums – piedāvājums, kam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos.
Rezultātu paziņojumos ir jāsniedz informācija par saņemtajiem piedāvājumiem un jānorāda cita starpā skaits attiecībā uz piedāvājumiem, kuriem nav pārbaudīts, vai tie ir pieņemami vai nepieņemami.
6.Kur noteikts, ka jābūt atrunātam piedāvājuma derīguma termiņam (atklātam konkursam)? Šāda informācija tiek prasīta e-veidlapās atbilstoši Regulas prasībām. Sistēmā ir noklusētā vērtība 6 mēneši, vērtība ir maināma.
7.Kā paziņojumā par līgumu norādīt līguma uzsākšanas un beigu datumu, ja līguma noslēgšanas laiku nevar paredzēt? Paziņojumā ir jānorāda tuvākais iespējamais (prognozētais) līguma sākuma datums. Līguma izpildes termiņu var norādīt arī mēnešos. Ja izpildes termiņš ir īsāks par mēnesi, tad var norādīt prognozēto līguma izpildes laiku (sākuma un beigu datumu).
8.Kāda ir lauka “Vai uz iepirkumu attiecas GPA?” nozīme, kur pieejams skaidrojums, kas ir Nolīgums par valsts iepirkumu? Ja iepirkums tiek izsludināts ESOV (“virssliekšņu” iepirkums), tad šajā laukā ir jāatzīmē vērtībā “Jā”. Skaidrojumi par GPA jeb Nolīgumu par valsts iepirkumu, tai skaitā par piemērošanas izņēmumiem, ir pieejami šeit: saite
9.Ja iepirkums saistīts ar vairākiem ES fondiem, kā aizpildīt rezultātu paziņojumu, kurā iespējams izvēlēties tikai viena fonda nosaukumu? ES fondu atzīme ir tikai pret iepirkuma daļu, un iespējama tikai viena vērtība. Ja nepieciešams norādīt vairākus fondus, tad to var norādīt pie papildu informācijas
10.Kā norādīt vērtēšanas kritērijus, ja vienīgais kritērijs ir cena? Sistēmā tiks veikti funkcionalitātes uzlabojumi saistībā ar vērtēšanas kritērijiem. Šobrīd, norādot cenu kā vienīgo vērtēšanas kritēriju, kritērija algoritms ir jāizvēlas “Precīzs punktu skaits”, un attiecīgi jānorāda vērtība 0, 1 vai 100.
11.Kā tiek noteikti piedāvājumu iesniegšanas termiņi? Sistēma piemēro validācijas attiecībā uz minimālo iesniegšanas termiņu dienās, attiecīgi pasūtītājam ir jāpārbauda, vai sistēmas noteiktais minimālais termiņš atbilst tam termiņam, ko paredzējis pasūtītājs (termiņš nevar būt īsāks par sistēmas piedāvāto).
12.Kā tiek noteikti apstrīdēšanas termiņi? Sistēma aprēķina termiņu atkarībā no tiesiskā regulējumā – dienās vai darba dienās. Taču jāņem vērā, ja paziņojumā norādītais apstrīdēšanas termiņš (kas noteikts dienās), iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, tas tiek pārcelts uz nākamo darba dienu.
13.Kāds termiņš jānorāda Iepriekšējā informatīvajā paziņojumā laukā “Datums, kad tiks publicēts paziņojums par līgumu”? Ja tiek publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums, ko izmanto tikai informācijai, tad minimālais termiņš nosakāms ne ātrāk kā 2 dienas pēc šī paziņojuma publicēšanas/nosūtīšanas publicēšanai ESOV. Ja tiek publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums, ko izmanto piedāvājuma termiņa saīsināšanai – ne ātrāk kā 35 dienas pēc šī paziņojuma publicēšanas/ nosūtīšanas publicēšanai ESOV.
14.Kā rezultātu paziņojumos pareizi norādīt informāciju par noslēgtajiem līgumiem? Vienā daļā var tikt pievienots viens vai vairāki līgumi. Katram līgumam ir jānorāda līguma noslēgšanas datums, nosaukums, identifikators. Svarīgi ņemt vērā, ka līguma noslēgšanas datumam jābūt pēc lēmuma pieņemšanas datuma (ievērojot obligāto nogaidīšanas termiņu), kā arī katram līgumam ir jānorāda savs unikālais līguma identifikators (līguma numurs). Savukārt centralizētu iepirkumu gadījumā katram līgumam jānorāda arī pircējs, kurš slēgs konkrēto iepirkuma līgumu (ja līguma slēdzējs nav pasūtītājs, kurš rīkojis iepirkuma procedūru).
15.Vai pasūtītājam ir jāpilda Rezultātu paziņojumi par vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem līgumiem? Nē e-veidlapās nav paredzēts Rezultātu paziņojums par vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem iepirkuma līgumiem. Bet pasūtītājiem ir pienākums sūtīt regulārus Līguma izpildes paziņojumus par vispārīgās vienošanās ietvaros faktiski iztērētajām naudas summām iepriekšējā ceturksnī.
Papildus atgādinām, ka publikāciju paziņojumu vides lietojamības jautājumu vai sistēmas nepilnību vai darbības traucējumu gadījumā ar IUB aicinām sazināties, zvanot pa vienoto tālruni +371 22416641un nospiežot taustiņu “2” vai rakstot uz e-pastu: atbalsts@iub.gov.lv. Tieši atbildīgie darbinieki vislabāk varēs atrisināt konkrēto problēmu vai palīdzēs ar ieteikumiem, vai piefiksēs izteiktos ierosinājumus nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Konkurences padome (KP) nereti saņem patērētāju sūdzības, kas saistītas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu konkrētā reģionā, sadzīves atkritumu apsaimniekotāju noteiktajiem tarifiem un papildu maksām, noslēgtā līguma nosacījumiem u. c., jo gandrīz katras pašvaldības administratīvās teritorijas (novadā) vai pašvaldības teritorijas atkritumu apsaimniekošanas zonā (ja pašvaldības (novada) teritorija ir sadalīta vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz viens sadzīves atkritumu apsaimniekotājs. Klientiem (atkritumu radītājiem) ir obligāts pienākums slēgt līgumu ar vienu konkrētu apsaimniekotāju, nepastāvot izvēles iespējai slēgt līgumu ar citu pakalpojumu sniedzēju.
Atkritumu apsaimniekošana ir valsts vides aizsardzības politikas sastāvdaļa. Latvijas vides un atkritumu apsaimniekošanas politiskie mērķi ir skatāmi vienotā sistēmā ar Eiropas Savienības apsaimniekošanas politikas mērķiem, kā arī ar Eiropas direktīvu prasībām, kas ir atspoguļotas Latvijas normatīvajā regulējumā.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma (AAL) 18. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldība iepirkuma procesa rezultātā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Savukārt Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Līdz ar to pašvaldībai patstāvīgi ir jānodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpilde savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs.
Minētās autonomās funkcijas īstenošanas ietvaros, kā arī atbilstoši AAL 8. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam pašvaldības kompetencē ir izdot saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā. Šajos noteikumos norādītas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu nepieciešamās prasības, nosakot:
Jāņem vērā, ka pašvaldībai ir pienākums izstrādātos saistošos noteikumus nosūtīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas izvērtē šo noteikumu atbilstību normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un reģionālajiem plāniem.
KP vērš uzmanību uz gadījumiem, kad pašvaldība izvēlas nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā patstāvīgi vai uzdot pašvaldības to komersantam (in-house). Pašvaldība uz in-house principa pamata kā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju savā teritorijā izvēlas “savu” (t. i., komersantu, kurā attiecīgā pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja) atkritumu apsaimniekotāju, ņemot vērā iepirkuma procesa normatīvajā regulējumā pastāvošo izņēmumu. Tomēr minēto izvēli pašvaldība var realizēt, tikai ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteiktos priekšnoteikumus, t. sk. lai novērstu tirgus nepilnības. KP skaidro, ka in-house procedūra, ņemot vērā tās ilgtermiņa negatīvo ietekmi uz privāto tirgus dalībnieku konkurētspēju un konkurenci kopumā, ir piemērojama tikai gadījumos, ja pašvaldība var pamatot tirgus nepilnības pastāvēšanu un to, ka konkrētā pakalpojuma sniedzēja izvēle efektīvāk nav īstenojama tirgus dalībnieku savstarpējās sāncensības ceļā. Turklāt ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu saistītos riskus iespējams novērst ar skaidru prasību izvirzīšanu iepirkuma konkursa nolikumā.
Ja pašvaldība sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanai izvēlas nolīgt privātpersonu nodibināto apsaimniekotāju, pašvaldība to var darīt iepirkuma procedūras vai publiskās un privātās partnerības procedūras veidā. KP aicina pašvaldības izvērtēt iespēju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (savākšanas un pārvadāšanas) pakalpojumu sniedzēju izvēlēties publiskā iepirkuma ceļā, kas tādējādi savstarpējās sāncensības apstākļos ļautu nodrošināt iedzīvotājiem un komersantiem izdevīgākās cenas, kā arī augstākas kvalitātes atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu.
Jāņem vērā, ka minimālās prasības, kas pašvaldībai jāiekļauj darba uzdevumā, izvēloties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ir norādītas Ministru kabineta 16.08.2016. noteikumos Nr. 546 “Noteikumi par minimālajām prasībām, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un atkritumu apsaimniekošanas līgumu būtiskie nosacījumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 546).
Iepirkuma konkursā atbilstoši AAL 18. panta pirmajā daļā noteiktajam par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakāms saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Konkursam noslēdzoties, pašvaldība noslēdz līgumu ar konkursa uzvarētāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu pašvaldības teritorijā.
Līguma slēgšana ar iepirkuma konkursa uzvarētāju
KP norāda[1], ka tieši iepirkuma konkurss ir efektīvākais veids, kā pašvaldībai izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kas vislabāk atbilst prasībām un teritorijas iedzīvotāju vajadzībām, jo publiskā iepirkuma rīkošana ļauj publiskai personai saņemt finansiāli izdevīgāko piedāvājumu. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka privātie atkritumu apsaimniekotāji nevarētu nodrošināt vienlīdz efektīvu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (savākšanas un pārvadāšanas) pakalpojumu sniegšanu, t. i., privātie atkritumu apsaimniekotāji jau ilgstoši sniedz minētos pakalpojumus atbilstoši pašvaldību rīkotajos iepirkuma konkursos izvirzītajiem noteikumiem. Būtiski uzsvērt, ka iepirkuma konkursa, t. i., konkurences rezultātā, pašvaldības teritorijā ir iespējama augstāka pakalpojuma kvalitāte un zemāka cena.
Pašvaldības rīkotās iepirkuma procedūras rezultātā pašvaldība slēdz līgumu ar iepirkuma uzvarētāju uz termiņu, kas nepārsniedz 7 gadus. Gadījumā, ja pašvaldība sadzīves atkritumu apsaimniekotāju izvēlas normatīvajos aktos par publisko un privāto partnerību noteiktajā kārtībā, līgumu var slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 20 gadiem. Laiks, uz kādu slēdzami iepriekš minētie līgumi, noteikts AAL 18. panta septītajā daļā.
Pašvaldību kompetence
Atbilstoši Noteikumiem Nr. 546 atkritumu apsaimniekošanas līgumos pašvaldības nosaka atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, t. sk. pakalpojumus, kurus pašvaldības organizētā iepirkuma konkursa rezultātā izvēlētais atkritumu apsaimniekotājs sniedz, pieprasot papildu samaksu. Iepirkuma konkursa rezultātā noslēgtā līguma darbības laikā konkurence sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū nepastāv, un pašvaldības teritorijā šajā laikā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz viens sadzīves atkritumu apsaimniekotājs – iepirkuma konkursa uzvarētājs, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu.
Organizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus savā teritorijā, pašvaldība uzņemas rūpes par šā uzdevuma izpildi, ne tikai izdodot normatīvos aktus, bet arī faktiski nodrošina noteiktu publisko pakalpojumu pieejamību, piemērojot risinājumus vietējām iespējām un vajadzībām un koordinējot pakalpojumu faktisku īstenošanu. Līdz ar to KP norāda, ka tās kompetencē neietilpst AAL un pašvaldību saistošo noteikumu, kas regulē atkritumu apsaimniekošanu pašvaldību teritorijās, ievērošanas uzraudzība.
Tomēr, pat ja uz konkrēto situāciju attiecas atkritumu apsaimniekošanas normatīvais regulējums, kuru piemērošanu uzrauga VARAM un/vai pašvaldības, tas neizslēdz tirgus dalībnieku un pašvaldību pienākumu ievērot konkurences tiesības, ja to rīcība likvidē konkurenci. Piemēram, KP piemēro Konkurences likuma 13. pantu, gadījumā, kad tiek konstatēta pašvaldības atrašanās dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū un šī stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, liedzot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem konkurences procesā piekļuvi konkrētajam tirgum[2].
Ieteikumi atkritumu apsaimniekošanas tirgus attīstībai
Brīvā tirgus modeļa ieviešana atkritumu apsaimniekošanas nozarē pašvaldību teritorijās ar lielu iedzīvotāju skaitu (pašvaldībā ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000) un blīvumu veicinātu konkurenci un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas attīstību un efektivitāti patērētājam. Tādējādi tiktu dota iespēja sadzīves atkritumu apsaimniekošanu uzticēt savstarpēji konkurējošiem pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot efektīvu konkurenci. Šāds atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas modelis, piemēram, līdz 2019. gadam pastāvēja Rīgā.
Gadījumā, ja normatīvajā regulējumā tiktu noteikta prasība pašvaldībai (piemēram, valstspilsētās) sadalīt savu teritoriju apsaimniekošanas zonās, izpildoties noteiktiem kritērijiem (iedzīvotāju skaitam un blīvumam), vairākiem atkritumu apsaimniekotājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu būtu iespēja konkurēt vienas pašvaldības ietvaros vairākās zonās. Pastāvot šādam regulējumam nekvalitatīva un noslēgtajam līgumam neatbilstoša pakalpojuma sniegšanas gadījumā apsaimniekotājs zaudētu iespējas sniegt pakalpojumus attiecīgajā apkalpošanas zonā, kurā apsaimniekošanas tiesības iegūtu citā apsaimniekošanas zonā strādājošais apsaimniekotājs. Nosacījumi par pašvaldības teritorijas sadalīšanu zonās, kā arī nepieciešamība izvēlēties vairākus savstarpēji neatkarīgus sadzīves atkritumu apsaimniekotājus pašvaldības teritorijā, KP ieskatā veicinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus izaugsmi un attīstību.
[1] KP 01.07.2022. atzinums Nr. 1.7-2/636 “Par līdzdalības izvērtējumu SIA “ZAAO”, ↩.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole”
Rīgas vicemērs un Rīgas un pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka jaunākie Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka Rīgas Metropoles pašvaldības 2024. gadā veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā 174,76 miljonu eiro apmērā, kas būtu par 20 miljoniem eiro vairāk nekā šogad (2023.gadā – 154,5 miljoni eiro). Lielāko daļu jeb 2/3 no summas būs jāveic Rīgai, novirzot šim mērķim 133,35 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija fondā veidos 35,9 miljonus eiro.
Metropoles pašvaldības pašas saskaras ar būtisku izdevumu pieaugumu
“Ar katru gadu valsts pārliktās saistības uz pašvaldību pleciem tikai palielinās, kā arī objektīvu iemeslu dēļ pieaug pašvaldību pamatbudžetu izdevumi, ko rada vispārīgais izmaksu kāpums. Tāpēc visas pašvaldības valstī ir neapskaužamā situācijā, lai īstenotu tām noteiktās funkcijas un vēl domātu par infrastruktūras un jaunu projektu attīstību, ko no tām sagaida iedzīvotāji un uzņēmēji. Mums ir grūti paskaidrot mūsu iedzīvotājiem, ka mums trūkst līdzekļu elementārām vajadzībām, jo desmitā daļa tiek atdota finanšu izlīdzināšanā citām pašvaldībām. Vienlaikus iedzīvotāji kā veiksmīgus attīstības piemērus ar sakārtotiem iekšpagalmiem un ceļiem, jaunām ēkām un atbalstu uzņēmējiem min pašvaldības, kas saņem dotāciju no mums. Mēs nerunājām par pašvaldībām, kurām šī finanšu piešprice patiešām ir izdzīvošanas jautājums, bet būtu svarīgs visaptverošs izvērtējums un taisnīgāka pārdale,” norāda Edvards Ratnieks.
Rīgas Metropoles ieskatā būtu svarīgi izvērtēt pašvaldību, kas saņem līdzekļus, pašpietiekamību – cik lielā mērā šie līdzekļi konkrētajai pašvaldībai ir vajadzīgi pamatvajadzību nodrošināšanai un cik tie tiek novirzīti kā papildu finansējums dzīves kvalitātes uzlabošanai, ko bieži vien tik lielos apjomos nemaz nevar atļauties maksātāju pašvaldības. Apzinoties ar kādiem izmaksu kāpuma izaicinājumiem šobrīd sakaras visas pašvaldības Latvijā, iespējams, viens no risinājumiem varētu būt no valsts puses proporcionāli palielināt iemaksu apjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanā – šobrīd tas veido aptuveni piektdaļu no visa finansējuma.
Ar nākamo gadu iemaksas veiks visas Rīgas Metropoles pašvaldības
Ar nākamo gadu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksas veiks visas Rīgas Metropoles pašvaldības, tostarp arī Salaspils un Sigulda, kuras iepriekš, atbilstoši kritērijiem, nebija maksātāju kategorijā. Bez deviņām Rīgas Metropoles pašvaldībām iemaksas fondā veic vēl tikai Jūrmala – nākamgad 10,6 miljonu apmērā. Visas pārējās pašvaldības ir saņēmēju lokā.
No Rīgas Metropoles lielākās iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā veic Rīga – 133,3 (šogad – 124,8) miljonus eiro. Tam seko Mārupes novads – 16,2 (šogad 12,3) miljonus eiro, Ropažu novads – 9,27 (šogad – 7,2) miljonus eiro, Ādažu novads – 6,4 (šogad – 4,39) miljonus eiro, Ķekavas novads – 6,2 (šogad – 4,8) miljonus eiro, Salaspils novads – 1,18 miljonus eiro, Saulkrastu novads – 1,3 miljonus (šogad – 843,9 tūkstošus) eiro un Olaines novads – 665,5 (šogad – 170) tūkstošus eiro, Siguldas novads – 120 tūkstošus eiro.
Jau iepriekš Rīgas Metropole līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks aicināja izveidot stingrāku valsts puses uzraudzību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksu izlietošanai, minot Rēzeknes pašvaldību kā piemēru līdzekļu izlietošanai neatbilstoši fonda izveides mērķim.
Fonda mērķis ir atbalstīt trūcīgākās pašvaldības, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pamatpakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” šī gada jūnijā tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai uzsāktu sarunas par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda šī brīža modeļa ietekmi uz Rīgas un Pierīgas attīstību un funkciju izpildi.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.
Oficiālie valsts statistikas dati liecina, ka 2022.gadā Rīgā un Pierīgā dzīvoja 53% valsts iedzīvotāju, turklāt 2/3 valsts iekšzemes kopprodukta tiek saražota tieši Rīgas metropoles areālā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Rīgas metropole ir noteikta kā valsts nozīmes attīstības mērķteritorija un viena no nacionālas nozīmes interešu telpām, kas stiprina Rīgas kā globāli orientētas Baltijas jūras metropoles lomu, tādējādi veicinot visas valsts attīstību kopumā.
Otrdien, 14. novembrī, Ministru kabinets izskatīja pusgada informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) fondu, Atveseļošanas fonda (AF) un citu ārvalstu finanšu instrumentu ieviešanu.
“Latvijas ekonomikas izaugsmei un iedzīvotāju labklājības sekmēšanai šogad ir pieejamas ievērojams ES fondu un Atveseļošanas fonda finansējums. Visām ES fondu ieviešanā iesaistītajām iestādēm ir svarīgi mobilizēt visus savus resursus, lai varētu iespējami labi noslēgt esošo ES fondu periodu un nekavējoties uzsākt jaunā ES fondu perioda finansējuma ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Visu šo gadu esmu organizējis vairākas darba sanāksmes, kurās kopā ar nozīmīgāko ES fondu piešķīrumu atbildīgajiem ministriem pārrunājam progresu un pieņemam nepieciešamos lēmumus finanšu plūsmas izpildes uzlabošanai, taču vēljoprojām konstatējam nobīdes no plānotā. Šāda situācija nedrīkst veidoties, jo ES fondu finansējums cieši saistīts ar kopējo budžeta ietvaru,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda noslēguma fāzē kopumā ir pieaugošs temps investīciju pabeigšanas darbiem un attiecīgi maksājumiem projektu īstenotājiem. Vienlaikus saglabājas riski vairāku projektu (jo īpaši transporta un veselības infrastruktūras jomā) pabeigšanai līdz šī gada beigām. ES fondu pārvaldībā iesaistītās iestādes sadarbībā ar projektu īstenotājiem veic nepieciešamos risku vadības pasākumus, lai sekmētu visa Latvijai pieejamā ES finansējuma izmantošanu un uzsākto projektu investīciju mērķu sasniegšanu.
Līdz 2023. gada 31. augustam īstenošanā ir 2468 ES fondu projekti par gandrīz visu Latvijai pieejamo ES fondu līdzfinansējuma summu – 4,6 miljardiem eiro. Tajā skaitā pabeigti ir vairāk nekā puse projektu par 1,8 miljoniem eiro. Projektiem kopumā ir izmaksāti 3,9 miljardi eiro, kas ir 84,3 % no kopējā ES piešķīruma Latvijai. Savukārt valsts budžetā no Eiropas Komisijas (EK) saņemti gandrīz 3,4 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā puse no plānošanas periodā pieejamā finansējuma. 2023. gads ir noslēdzošais, kad projektu īstenotājiem jāveic pēdējie maksājumi projektos, lai par veiktajiem izdevumiem varētu pretendēt uz paredzēto ES fondu līdzfinansējumu.
Paralēli arī norit intensīvs darbs pie ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzsākšanas. Normatīvās bāzes izstrāde joprojām ir ar nobīdēm no 2023. gada aprīlī MK apstiprinātā laika grafika. Ņemot vērā laika grafika plānu, 2023. gada 1. pusgadā atbildīgajām iestādēm bija jāiesniedz MK apstiprināšanai 25 investīciju normatīvo regulējumu par kopējo finansējumu 664,7 miljoniem eiro. Kopā no plānošanas perioda sākuma ir apstiprināti 37 MK noteikumi par 637,92 miljoniem eiro publiskā finansējuma. Līdz 2023. gada 14. septembrim izsludinātas vai noslēgušās 14 ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda projektu atlases par 179 miljoniem eiro. Vienlaikus atbildīgās iestādes jau iniciē izmaiņas 2023. gada normatīvās bāzes izstrādes plānā, tikai atsevišķos gadījumos tās objektīvi pamatojot. Atbildīgajām iestādēm ir jāturpina mērķtiecīga regulējošo normatīvo aktu izstrāde, nodrošinot iespējami plašu un efektīvu sadarbību ar partneriem, kā arī jāņem vērā ES fondu izmantošanas nosacījumi – ierobežots īstenošanas laiks līdz 2029. gada beigām!
AF ieviešanā turpinās ne tikai darbs pie atlikušā regulējuma izstrādes par reformu un investīciju ieviešanu, bet ir arī izsludinātas vai noslēgušās AF ierobežotas vai atklātas projektu iesniegumu atlases visās AF investīciju jomās. Līdz 2023. gada septembra sākumam īstenošanā ir 95 AF projekti par 650,7 miljoniem eiro, kas ir par 38 projektiem un 186,1 miljoniem eiro vairāk nekā pusgadu iepriekš. Īstenošanā apjomīgākie projekti ir klimata pārmaiņu jomā – energoefektivitātes paaugstināšanai. Pabeigti ir 3 projekti par 3,2 miljoniem eiro.
Lai Latvija 2023. gadā EK varētu iesniegt otro maksājuma pieprasījumu, ir nepieciešams izpildīt vēl vienu Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo AF rādītāju par 2022. gadu tuvākajā laikā. Vēl par sešu rādītāju termiņu pagarināšanu tiek virzīti AF plāna grozījumi EK.
Pusgada ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm līdz 2023. gada 1. septembrim ir pieejams ES fondu mājaslapā – Ziņojumi Ministru kabinetam – ES fondi.
Lai celtu speciālās izglītības kvalitāti un pieejamību, pašvaldības varēs ieguldīt 14,7 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu speciālās izglītības iestāžu mācību saturam atbilstoša un mācību sniegumu veicinoša skolēnu un skolotāju labizjūtu veicinošā mācību vidē. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumi, kurus šodien, 14.novembrī apstiprināja valdības sēdē.
Pašvaldības ar pieejamo ES fondu atbalstu 30 speciālās izglītības iestādēs varēs pilnveidot mūsdienīgu, ērtu un pieejamu infrastruktūru un mācību vidi. Ar pieejamo atbalstu mūsdienīgu mācību metožu un paņēmienu ieviešanai būs iespējas modernizēt mācību klašu telpas, nodrošinot arī atbilstošu mēbeļu un specializēta aprīkojuma iegādi, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un risinājumu ieviešanu. Lai pilnveidotu sadzīves un pašaprūpes un patstāvīgo iemaņu uzlabošanu, pieejamais finansējums sniedz iespējas pašvaldībām veikt ieguldījumus arī speciālās izglītības iestāžu internātu infrastruktūras uzlabošanai un aprīkošanai, kā arī teritorijas, tajā skaitā sporta aktivitātēm paredzētu zonu labiekārtošanu.
Viens no Latvijas izglītības sistēmas pamatprincipiem ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību ikvienam bērnam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un izglītības iestādes atrašanās vietas. Pašvaldībām īstenojot speciālās izglītības iestāžu ES fondu investīciju projektus, paredzēts īstenot arī speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, nosakot, ka projekta īstenošanas gadījumā pašvaldībās (izņemot Rīgas valstspilsētu) darbojas ne vairāk kā viena specialās izglītības iestāde (reorganizētas tiktu septiņas speciālās izglītības iestādes un sešas speciālās izglītības programmu īstenošanas vietas). Speciālās izglītības iestāžu tīkla izmaiņas tiek īstenotas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un sniegtu pilnvērtīgu atbalstu bērniem ar speciālām vajadzībām.
No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 620 eiro līdz 700 eiro.
To paredz otrdien, 14. novembrī, valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu””.
Pieņemtie noteikumi attiecas uz darba devējiem un darba ņēmējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2023. gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. CSP dati arī liecina, ka 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16,0%.
CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022. gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.
2023.gada 13.–14. novembrim Spānijā norisinās Eiropas Savienības (ES) neformālā ministru, kas atbildīgi par mājokļu un pilsētu attīstības jautājumiem, sanāksme, kurā plānots pārrunāt pilsētu attīstības un mājokļu politikas jautājumus. Latviju sanāksmē pārstāvēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece būvniecības un mājokļu politikas jautājumos Ilze Beināre.
Sanāksmē plānots apstiprināt iniciatīvu pilsētu attīstības jautājumos, kas paredz sadarbību starp visiem pārvaldes līmeņiem un iesaistītajām pusēm ES Pilsētprogrammas īstenošanā, ņemot vērā Jaunās Leipcigas hartā iekļautos politiskos uzstādījumus. ES Pilsētprogramma tiek izmantota, plānojot dažādas ES iniciatīvas ar mērķi sekmēt labākas zināšanas par pilsētu attīstības jautājumiem, labāku politiku un normatīvu izstrādi.
Latvijas delegācija plāno atbalstīt vienošanos par ES Pilsētprogrammu ar vietējā pārvaldes līmeņa iesaisti. Paredzēts, ka tiek uzsāktas divas jaunas neformālas ES mēroga partnerības ar vietējā pārvaldes līmeņa iesaisti, nolūkā uzlabot zināšanas, likumdošanu un politiku saturu. 2024. gadam tiek piedāvātas divas partneru tēmas – ūdens problēmas pilsētās – ūdens trūkums un plūdi, kā arī mājokļu dekarbonizācija un dzesēšanas risinājumi vietējos attīstības plānos. Jaunās partnerības palīdzēs labāk saprast izaicinājumus vietējā pārvaldes līmenī izvirzītajās tematiskajās prioritātēs, kā arī iespējamos uzlabojumus likumdošanā un politikas atbalsta mehānismos, ņemot vērā aktuālās vajadzības un iespējas.
Latvijas pašvaldības ir izrādījušas interesi par iesaisti neformālajā partnerībā par mājokļu dekarbonizāciju, apkuri un dzesēšanas risinājumiem. Vienlaikus Latvijas puse sanāksmē plāno uzsvērt nepieciešamību, lai veidojot šo partnerību tiek veidota sinerģija ar jau iepriekš īstenotām radniecīgām partnerībām, jo īpaši mājokļu partnerību, gaisa kvalitātes partnerību, aprites ekonomikas partnerību, piemērošanās klimata pārmaiņām partnerību, pāreja uz dabai draudzīgiem energoresursiem partnerību, ilgtspējīgas zemes izmantošanas un dabā balstītu risinājumu partnerību, partnerību par nabadzību pilsētās, kā arī ar partnerību par drošība publiskajā telpā. Tāpat delegācija akcentēs horizontālās prioritātes nozīmību – pilsētu politikas veicināšanu kopējam labumam, iekļautībai, pieejamībai un vienlīdzībai, kas iekļauj arī drošības aspektu.
Savukārt mājokļu jautājumu sesijā ir spriedīs par to, kā ikvienam nodrošināt pieejamu, iekļaujošu un kvalitatīvu mājokli, ņemot vērā ekonomiskos, sociālos un vides faktorus, kā arī Jaunā Eiropas “Bauhaus” vērtības, kas paredz īstenot Eiropas zaļo kursu, apvienojot dizainu, ilgtspēju, piekļūstamību, pieejamību cenas ziņā un ieguldījumus. Vienlaikus tiks diskutēts par to, kādas iespējas mājokļu sektoram var piedāvāt Eiropas Atveseļošanas instrumentu (Next Generation EU) izmantošana un kā tas var veicināt jauna sociāli pieejamu mājokļu fonda attīstību un esošo mājokļu fonda atjaunošanu un uzlabošanu.
Sanāksmes ietvaros Latvija plāno paust nostāju saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.- 2027. gadam, 2020. gada informatīvo ziņojumu “Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija” un pamatnostādņu projektu “Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2023. –2027. gadam” . Tāpat Latvijas delegācija sanāksmē plāno konceptuāli atbalstīt Hihonas (Gijón) deklarāciju “Mājokļi ikvienam ilgtspējīgā, veselīgā un iekļaujošā vidē”, kas nosaka izveidot stabilu dalībvalstu un Eiropas Komisijas ekspertu tīklu, lai atvieglotu sadarbību mājokļu politikas izaicinājumu risināšanā, kā arī paredz mājokļu pieejamības risinājumu veicināšanu.
Ekonomikas ministrija 2023.gada 13.novembrī ir noslēgusi vienošanos ar biedrību “Latvijas būvinženieru savienība” papildinot darbības sfēru sarakstu, kurās tā veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar sekojošām darbības sfērām:
– Ostu un jūras hidrotehnisko būvju projektēšana;
– Ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšana;
– Ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu būvuzraudzība.
Līdz ar to būvspeciālista sertifikāta pretendenti, kuri vēlās iegūt patstāvīgās prakses tiesības ostu un jūras hidrotehnisko būvju jomā var vērsties Latvijas būvinženieru savienībā.
Ar deleģēšanas Ekonomikas ministrijas noslēgtajiem deleģēšanas līgumiem par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgas prakses uzraudzību var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājas lapā.
Finanšu ministrija atzinīgi novērtē, ka uzņēmumi rod iespējas sekmīgi piesaistīt kapitālu to darbības paplašināšanai ar biržas palīdzību, un sveic Latvijas olu ražotāju AS APF Holdings (APF) ar sekmīgi īstenoto sākotnējo akciju piedāvājumu. APF sākotnējā publiskā piedāvājuma rezultāti apliecina Latvijas iedzīvotāju interesi ieguldīt akciju tirgū.
“Kapitāla tirgus attīstība ir viena no valdības prioritātēm, un jauna uzņēmuma ienākšana biržā ir viens mazs, bet nozīmīgs solis tuvāk valdības izvirzītajam mērķim – akciju tirgus kapitalizācijai sasniegt 9% no IKP līdz 2027. gadam. Sveicu APF ar šo pakāpienu biznesa attīstībā un novēlu saglabāt apņēmību, virzoties uz noteikto mērķu sasniegšanu turpmāk!” pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Saskaņā ar Nasdaq Riga biržas paziņojumu APF sākotnējā akciju piedāvājumā, kas noslēdzās 3. novembrī, ir piesaistījis 107% no investīciju mērķa jeb 5 624 204 eiro. Akcijas iegādājās 2 128 investori un nozīmīgu daļu emisijas akciju ir iegādājušies arī divi Latvijas pensiju fondi.
Sākotnējais publiskais akciju piedāvājums ir pirmreizēja akciju sabiedrības akciju emitēšana un publiska piedāvāšana ieguldītājiem, kam parasti seko sabiedrības akciju kotēšanas uzsākšana biržā. Tā ir iespēja iedzīvotājiem kļūt par investoriem un ilgtermiņā pelnīt kā šī uzņēmuma akcionāriem.
“Attīstīts kapitāla tirgus paplašina uzņēmumu pieeju finansējumam, paplašina ieguldījumu iespējas iedzīvotājiem un institucionālajiem investoriem, tai skaitā pensiju fondiem. Valdība turpinās uzsākto darbu ne vien pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību aktīvākas finansējuma piesaistes kapitāla tirgos, bet arī nākamajā gadā izveidojot IPO fondu kā ilgtermiņa tirgus investoru. Pateicoties IPO fondam, tiks veicināta uzņēmumu sektora attīstība, nodrošinot tieši mazo un vidējo uzņēmumu pieejamību finansējumam un sniedzot atbalstu inovāciju, izaugsmes un darbavietu radīšanai. Tas kopumā veidos labvēlīgu vidi uzņēmumu izaugsmei un sekmēs Baltijas reģiona konkurētspēju. Vienlaikus darbu turpinās arī jau esošā mazo un vidējo uzņēmumu kotācijas atbalsta programma,” uzsver finanšu ministrs.
