Kategorija: Iepirkumi, ES fondi

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti Pašvaldības Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Par iepirkuma līguma grozījumiem, ja līgumu nav iespējams izpildīt ārkārtējās situācijas dēļ

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ir noteikti pasākumi, kas var kavēt iepirkuma līgumu izpildi noteiktajā termiņā, piemēram, darbaspēka vai materiālu / izejvielu nepieejamības, kā arī citu ar minētajiem apstākļiem saistītu iemeslu dēļ.

Iepirkumu uzraudzības birojs paskaidro, ka izsludinātā ārkārtējā situācija ir pamats pasūtītājiem veikt grozījumus iepirkuma līgumā saistībā ar neparedzētiem apstākļiem, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 61.panta trešās daļas 3.punktu. Papildus pasūtītājam ir tiesības izmantot Publisko iepirkumu likuma 61.panta piektajā daļā paredzēto iespēju par līgumcenas izmaiņām līdz 10% (precēm un pakalpojumiem) vai līdz 15 % (būvdarbiem) apmērā no sākotnējās līgumcenas. Minētais attiecināms arī uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju noslēgtiem līgumiem.

Vienlaikus Birojs aicina rūpīgi izvērtēt un pamatot katru ar ārkārtējo situāciju pamatotu līguma grozījumu veikšanas nepieciešamību, lai nepieļautu nepamatotu grozījumu veikšanu, kā rezultātā mainītos ekonomiskais līdzsvars par labu uzvarējušajam pretendentam vai palielinātos līgumcena, nepamatoti sadārdzinot līgumu.

Birojs aicina, slēdzot jaunus iepirkuma līgumus, nodrošināt iespējami detalizētu grozījumu klauzulu iekļaušanu, tai skaitā iespējamo rīcību ārkārtējās situācijas apstākļos.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Rūpniecība un tirdzniecība Tehnoloģijas un iekārtas

Ikru ražotājs “Sudrablīnis” plāno ieguldīt 130 000 eiro tehnoloģiskajā iekārtā ar aprīkojumu

Ikru ražotājs “Sudrablīnis” plāno ieguldīt 130 000 eiro zivju fileju porcionēšanas iekārtā ar aprīkojumu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Investīciju projekts tiks īstenots, piesaistot finansējumu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.

Pretendentiem piedāvājumi “Sudrablīņa” izsludinātajā iepirkumu konkursā ir jāiesniedz līdz 6.aprīlim.

Iekārta būs jāpiegādā līdz 31.augustam.

Informācijas “Firmas.lv” liecina, ka uzņēmums 2018.gadā strādāja ar 2,455 miljonu eiro apgrozījumu un 475 017 eiro peļņu. Finanšu dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami.

2000.gadā reģistrētā kompānija “Sudrablīnis” nodarbojas ar zivju pārstrādi, pamatā ražojot ikrus. Kompānijas pamatkapitāls ir 320 000 eiro. Uzņēmums pieder Aivaram Līnim (54%) un Jeļenai Līnei (46%).

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Izejvielas un ražojumi

Mājsaimniecības izstrādājumu ražotāja “Brabantia Latvia” plāno ieguldīt 700 000 eiro attīstībā

Mājsaimniecības izstrādājumu ražotāja “Brabantia Latvia” plāno ieguldīt 700 000 eiro automatizētā gludināmo dēļu kāju ražošanas līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Ražošanas līniju plānots uzstādīt Darba ielā 7, Pastendē, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā līdz 2022.gada 31.decembrim, piesaistot finansējumu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskajā atbalsta mērķī “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē”.

Pretendenti piedāvājumus iepirkumu konkursā var iesniegt līdz 2020.gada 17.martam.

Informācija “Firmas.lv” liecina, ka 2018.gadā “Brabantia Latvia” strādāja ar 16,391 miljonu eiro apgrozījumu un 451 145 eiro peļņu.

Kompānija ir reģistrēta 2007.gadā un tās pamatkapitāls ir 1,414 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Nīderlandes uzņēmums “Brabantia International B.V.”. Uzņēmuma pamatdarbība ir mājsaimniecības izstrādājumu ražošana.

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Pārtika un dzērieni Rūpniecība un tirdzniecība Tehnoloģijas un iekārtas

Līvānu novada uzņēmums “Saltums 2” plāno ieguldīt 250 000 eiro saldētavā

Līvānu novada saldējumu ražotāja “Saltums 2” plāno ieguldīt 250 000 eiro saldētavas izbūvē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzēts, ka saldētavai ir jābūt ar priekštelpu, un tās būvniecībā iekļauts montāžas materiāls, detaļas un darbs, materiāli un darbs kameru uzstādīšanai, kā arī durvis un grīda.

Investīciju projektu plānots īstenot, piesaistot finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Ieguldījumi lauku saimniecībās”. Saldētava jāpiegādā uz Celtniecības ielu, Līvānos līdz šā gada 31.augustam.

Pretendenti iepirkumu konkursā pieteikumus var iesniegt līdz šā gada 24.martam.

LETA jau vēstīja, ka “Saltums 2” 2018.gadā strādāja ar 2,617 miljonu apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 3,8 reizes – līdz 446 436 eiro.

“Saltums 2” ir reģistrēts 1994.gadā un vienādās daļās pieder Andim Teivānam un Jānim Trokšam. Kompānijas pamatkapitāls ir 42 686 eiro. Kompānija produkciju tirgo ar zīmolu “Zemnieku saldējums” un citiem.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Iepirkumi, ES fondi

Ventspilī izsludina iepirkumus par kanalizācijas tīklu pārbūvi

Ventspils pašvaldības SIA “Ūdeka” izsludinājusi iepirkumus par esošo kanalizācijas tīklu pārbūvi iekšpagalmā Paula Stradiņa ielā 17a un jaunu ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi Kuldīgas ielā 138, aģentūru LETA informēja “Ūdeka” mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Vītola.

Stradiņa ielā paredzēta esošo kanalizācijas tīklu pārbūve 92 metru garumā.

Tāpat kapitālsabiedrība ir izsludinājusi iepirkumu par ūdenssaimniecības infrastruktūras izveidi Kuldīgas ielā 138, Ventspilī, kas nodrošinās centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus topošajam daudzfunkcionālajam centram Gāliņciemā, kā arī nodrošinās jaunu kanalizācijas pieslēgumu izbūvi uz diviem privātīpašumiem, kam pašlaik nav pieejami centralizēti pakalpojumi. Šajā objektā kopā paredzēts izbūvēt 135 metrus ūdensvada un 136 metrus kanalizācijas tīklus.

Pašlaik ūdenssaimniecības infrastruktūras atjaunošanai un paplašināšanai nav pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums, tādēļ ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras sakārtošana notiek ievērojami mazākā apmērā nekā citus gadus, jo darbi jāveic par kapitālsabiedrības budžeta līdzekļiem. Visi tīklu sakārtošanas darbi šogad ir plānoti kompleksajos objektos, kas tiek īstenoti kopā ar citiem pasūtītājiem.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Piena lopkopības uzņēmums “Agro-Kaķenieki” attīstībā plāno ieguldīt miljonu eiro

Piena lopkopības uzņēmums “Agro-Kaķenieki” plāno ieguldīt miljonu eiro attīstībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas izsludinātajam iepirkumam par liellopu kompleksa ražošanas būvju atjaunošanu un jaunbūves celtniecību pievienotajā tehniskajā specifikācijā skaidrots, ka iepirkums paredz atbilstoši izstrādātajam un būvvaldē akceptētajam būvprojektam pārbūvēt esošo skābbarības tranšeju, uzbūvēt jaunu skābbarības tranšeju, kā arī uzbūvēt jaunu pakaišu kūtsmēslu krātuvi.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2021.gada 30.decembrim Imantas kompleksā, Kaķeniekos, Annenieku pagastā, Dobeles novadā.

Investīciju projekta realizācijai iecerēts piesaistīt finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Ieguldījumi lauku saimniecībās”.

Pretendentiem pieteikumi iepirkumu konkursā ir jāiesniedz līdz šā gada 27.martam.

Informācija “Firmas.lv” liecina, ka “Agro-Kaķenieki” 2018.gadā strādāja ar 3,005 miljonu eiro apgrozījumu un 78 624 eiro peļņu. Savukārt kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

Kompānija ir reģistrēta 1998.gadā, un tās pamatkapitāls ir 576 664 eiro. Kompānijas lielākais īpašnieks ir Vasilijs Pravdivecs (98,11%), bet 1,89% kapitāldaļu pieder Viktoram Ņikitinam.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Māksla, kultūra un atpūta

VNĪ uzsāk darbu pie Lielās ģildes atjaunošanas projekta izstrādes

VAS “Valsts nekustamie īpašumi’ (VNĪ) izsludina iepirkumu iemīļotās koncertzāles “Lielā ģilde” – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietas Rīgā, Amatu ielā 6 atjaunošanas būvprojekta izstrādei, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli, atklāj VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

“VNĪ saprot, ka viena senākajām Rīgas koncertzālēm šobrīd prasa fundamentālus ieguldījumus, jo ēkā būtiski uzlabojumi kopš Padomju Latvijas laikiem nav veikti. Saskaņā ar iezīmēto projekta grafiku šogad uzsāksim projektēšanas darbus, būvdarbiem paredzēti divi gadi – 2022. un 2023. gads. Lai nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, ēkas atjaunošanas detalizētais projekts tiks saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Saskaņā ar piesaistītā ES finansējuma prasībām ēkas atjaunošana jāpabeidz līdz 2023. gada nogalei,” atklāj VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai prioritāri plānots veikt Lielās ģildes Lielās zāles pārbūvi, t.sk. gan skatuves, gan zemskatuves pārbūvi, pārplānojot skatītāju sēdvietas, paredzot atbilstošu izvietojumu skaņu un gaismu tehniķiem, ventilāciju un apgaismojumu. Vienlaikus plānots pārbūvēt zāles skatuves tehnisko aprīkojumu – griestu konstrukcijas un veikt logu restaurāciju. Lielās ģildes apmeklētāju ērtībai plānots pārbūvēt (tai skaitā paplašināt) esošās labierīcības, kā arī izbūvēt liftu, kas nodrošinās piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem un lielgabarīta mūzikas instrumentu un skatuves aprīkojuma ērtāku pārvietošanu.

Vadoties no finansiālām iespējām, plānots izbūvēt mūsdienu prasībām atbilstošas sistēmas, ventilācijas, elektroapgādes un siltumapgādes tīklu, nomainot nolietotos inženiertīklus. Īpašu uzmanību plānots pievērst ugunsdrošības jautājumiem. Tāpat plānots uzlabot administrācijas un mūziķu telpas un darba apstākļus. Ēkā veicamo darbu plānošana notiek ciešā sadarbībā ar ēkas lietotāju – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.

Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 6,56 miljoniem eiro, kurus Kultūras ministrija piesaistījusi no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Lielās ģildes ēku VNĪ pārņēma pārvaldībā 2006. gadā. Atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmai “Mantojums 2018”, Lielajā ģildē tika veikts fasādes remonts un daļējs iekštelpu kosmētiskais remonts par valsts budžeta līdzekļiem.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

“Agrofirma “Turība”” ieguldīs 230 000 eiro piena liellopu kūts aprīkojumā

Piena pārstrādes uzņēmuma “Preiļu siers” meitasuzņēmums Riebiņu novada “Agrofirma “Turība”” ieguldīs 230 000 eiro piena liellopu kūts aprīkojumā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pretendenti aicināti iesniegt pieteikumus kompānijas izsludinātajā iepirkumu konkursā par piena liellopu kūts aprīkojuma piegādi līdz 2020.gada 5.martam.

Aprīkojums jāpiegādā “Progresa fermai”, “Šļomovkā”, Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā līdz šā gada 30.novembrim. Aprīkojums piena liellopu kūtij ir daļa no piena liellopu novietnes pirmā korpusa jaunbūves projekta.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā skaidrots, ka iepirkuma pretendentam jānodrošina pilna kūts aprīkojuma piegāde un montāža. Komplektācijā ietilpst guļvietu nožogojumi (kopā 422 guļvietas), barības galda nožogojums, teleskopiskie vārti , dzirdnes, gaisa plūsmas ventilatori, birstes, gumijas paklāji, kūtsmēslu ķēdes transportieris, elektriskais šķidrmēslu sūknis, fermas sienu atveramie aizkari un jumta caurspīdīgā kore.

LETA jau pērn vasaras beigās vēstīja, ka “Agrofirma “Turība”” par vairāk nekā miljons eiro plāno celt liellopu novietnes korpusa jaunbūvi.

Būvdarbus bija iecerēts veikt līdz 2020.gada 30.decembrim “Progresa fermā” saskaņā ar būvprojektu, kas paredz šīs liellopu novietnes divu korpusu jaunbūvju celšanu, šķūņa atjaunošanu, liellopu fermu nojaukšanas otro kārtu. Projektu plānots realizēt, piesaistot finansējumu Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstība pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”.

Jau ziņots, ka “Agrofirma “Turība”” 2018.gadā strādāja ar 3,481 miljona eiro apgrozījumu un 103 801 eiro peļņu. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

“Agrofirma “Turība” nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Kompānija papildus sniedz arī graudu kaltes, komunālos un lauksaimniecības darbu pakalpojumus. “Agrofirmas “Turība”” 96,47% kapitāldaļu pieder “Preiļu sieram”.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

“Dārzkopības institūts” plāno pētījumiem būvēt jaunu siltumnīcu kompleksu

Dārzeņkopības un augļkopības pētniecības centrs “Dārzkopības institūts” plāno ieguldīt no 750 000 līdz 830 000 eiro, lai daļu laboratorijas korpusa ēkas pārbūvētu par siltumnīcu kompleksu ar palīgtelpām, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Institūts plāno izveidot siltumnīcu augu patoloģijas pētījumiem ne mazāk kā 70 kvadrātmetru platībā un siltumnīcu selekcijas un tehnoloģiju pētījumiem ne mazāk kā 75 kvadrātmetru platībā.

Tāpat daļu “Dārzkopības institūta” laboratorijas korpusa ēkas 438,7 kvadrātmetru platībā plānots pārbūvēt, lai izveidotu palīgtelpas siltumnīcu darbības nodrošināšanai, augsnes sagatavošanai un pētījumiem ziemā.

Iepirkuma tehniskajā specifikācijā skaidrots, ka projekta mērķis ir nodrošināt Baltijas jūras reģionam piemērotu dārzaugu šķirņu klāsta daudzveidošanu un selekciju, kā arī dārzkopības zinātnes bioloģisko pamatu pētījumus, izmantojot energoefektīvu vidi. Tāpat projektā iecerēts radīt priekšnoteikumus efektīvākam zinātnieku darbam un savstarpējai sadarbībai, veicinot inovatīvu ieceru īstenošanu.

Būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un pārbūve siltumnīcu kompleksa ar palīgtelpām izveidei plānota no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta “LLU un tās pārraudzībā esošo zinātnisko institūciju infrastruktūras attīstība un institucionālās kapacitātes stiprināšana” līdzekļiem.

Pretendentiem pieteikumi “Dārzkopības institūta” konkursā par būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un institūta siltumnīcu kompleksa ar palīgtelpām pārbūvi ir jāiesniedz līdz 2020.gada 13.martam.

Projektu plānots īstenot Ceriņos, Krimūnu pagastā, Dobeles novadā.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Skatīs rosinājumu veikt precizējumus publisko iepirkumu regulējumā

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus trīs likumos, kas paredz veikt precizējumus publisko iepirkumu un koncesiju regulējumā.

Izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Publiskās un privātās partnerības likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.

Kā skaidrots grozījumu Publisku iepirkumu likumā anotācijā, to mērķis ir tehniski precizēt pasūtītāja definīcijas un formulējumu vienam no paredzētajiem gadījumiem, kad pieļaujami būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi. Precizējumi nepieciešami, lai nodrošinātu to redakcionālu atbilstību Eiropas Savienības direktīvas normām, tādējādi veicinot tiesisko noteiktību attiecībā uz šo normu piemērošanu.

Likumā tiks precizēta definīcija vienam no pasūtītāja kritērijiem. Tajā būs noteikts, ka pasūtītājam ir jāatbilst kritērijam, ka tas atrodas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē Koncernu likuma izpratnē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē tā paša likuma izpratnē, vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50% finansēs publiska persona, tās institūcija vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona. Daļa no šiem nosacījumiem ir spēkā arī pašlaik. Arī Publiskās un privātās partnerības likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā paredzēta atsauce uz Koncernu likumu.

Aizstājot atsauci uz Koncernu likumu, no visiem trim likumiem tiks svītrots skaidrojums izšķirošajai ietekmei, ka šī ietekme izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā.

Tāpat Publisko iepirkumu likumā tiks precizēta viena no normām saistībā ar būtiskiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumiem nosakot, ka tie ir pieļaujami saistībā ar sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi. Publiskās un privātās partnerības likumā tiks veikti līdzīgi grozījumi, ka būtiski koncesijas līguma grozījumi nepieciešami sākotnējā koncesijas līguma izpildei. Līdzīgi grozījumi tiks veikti Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā attiecībā uz sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi.