Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Nozares Pašvaldības

Kāpēc Atēnu Olimpiskā stadiona būvnieki neuzvar Salaspils skrejceļa konkursā?

Mana sarunu biedra Salaspils novada domes izpilddirektora ANDREJA JAUNKALNA pieredze iepirkumos ir tikpat sena kā pats PIL un tā priekšgājējs, likums „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”, kopā. Tāpēc interesanti uzzināt, kā likums reāli darbojas būvniecības iepirkumos no konkrēta pasūtītāja ‒ Salaspils novada domes pārstāvja A. Jaunkalna – skatupunkta. Lūk, viņa pārdomas.

Viens no PIL mērķiem ir nodrošināt valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, taču, ievērojot visas likuma prasības, šī mērķa sasniegšana bieži vien nav iespējama. Mūsu likumdošana ir tendēta uz procedūrām, tās ir smalki aprakstītas, lai varētu salīdzinoši viegli pārbaudīt, bet visā šajā procesā pats rezultāts ir kļuvis otršķirīgs.

Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums

Manis teiktais noteikti nesaskanēs ar daudzu citu viedokli, bet es tomēr uzskatu, ka mūsu mērķis iepirkumos būtu zemākā cena. Taču būvniecības pakalpojumu nozarē tas ir iespējams tikai pie zināmiem nosacījumiem: ja ir ļoti precīzi izstrādāta tehniskā specifikācija un ir ļoti kvalitatīvs tehniskais projekts. Šobrīd saimnieciski izdevīgākais piedāvājums drīzāk ir mīts, kas ir izdevīgs tikai uz papīra. Lai par to pārliecinātos, pietiek paskatīties, kādi ir tie kritēriji, pēc kuriem iepirkumu komisijai tas jānosaka.

Pirmkārt, tā ir cena. Labs kritērijs pie nosacījuma, ka iepirkuma pamatā izsniegtais tehniskais projekts ir labi un detalizēti izstrādāts, ja specifikācija ir perfekta un pilnīgi atbilst visiem rasējumiem. Godīgi teikšu, tas ir retums. Pārējie kritēriji nav nepieciešami, jo tos var aizstāt pasūtītāja obligātās prasības. Tomēr šīs prasības iepirkumos pārtapušas kritērijos.

Piemēram, otrais kritērijs ir darbu izpildes termiņi. Ja pasūtītājs nav norādījis minimālo robežu, tad pretendents tur var uzrādīt zilus brīnumus, kas neatbilst projekta darba uzdevumā norādītajiem darbu izpildes termiņiem. Rezultātā mēs saņemam fiktīvus piedāvājumus, bet vēlāk, jau būvniecības laikā, šis uzvarētājs meklēs objektīvus iemeslus, kāpēc nav iespējams pasūtījumu izpildīt laikā. Savukārt, ja iepirkuma nolikumā norādīts minimālais termiņš, tad visi pretendenti tieši šo termiņu arī piedāvās. Un atkal nav iespējas neko izvērtēt, jo visiem pretendentiem būs vienāds punktu skaits šajā kritērijā! Ja kāds no pretendentiem izrādās godīgs un norāda reālu termiņu, kas ir kaut par mēnesi garāks, viņa piedāvājums automātiski vairs nav konkurētspējīgs.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Māksla, kultūra un atpūta Nekustamais īpašums Nozares

Saglabājot baznīcas un lauku muižas

Jau 20 gadus SIA Arhitektoniskās izpētes grupa nodarbojas ar vēsturisku objektu pirmsprojektu izpēti un attīstības plānu izstrādi. Esam veikuši pētījumus vairāk nekā 1000 namos visā Latvijas teritorijā un daudzi no tiem ir bijuši projekti, kurus līdzfinansē kāds no ES finanšu instrumentiem.
Pirmais, ko gribētos piezīmēt, lai arī kādas būtu grūtības šo līdzekļu apgūšanā ‒ pats fakts, ka Latvijas kultūras pieminekļiem ir iespēja šos līdzekļus saņemt un izmantot, nenoliedzami ir milzīgs atspaids kultūrvidei.

Pēterburgas un Ziemeļeiropas restaurācijas skolas

Iesākumā jāteic, ka iepirkumu procedūru šādos projektos būtiski sarežģī fakts, ka dažādos normatīvajos aktos nav precīzi definēts, kas ir restaurācija, renovācija, rekonstrukcija, ar ko katrs no šiem procesiem atšķiras, cik katram no tiem ir nepieciešams laiks un cik sarežģīti būs veicamie darbi. Arī pašu arhitektu vidū nav vienota viedokļa šajos jautājumos. Eksistē divas pieejas restaurācijas objektam. Vienu no tām pārstāv speciālisti, kas savu arodu apguvuši, balstoties uz Pēterburgas skolu, kas veidojās, restaurējot kara laikā bojā gājušās vērtības. Šajā gadījumā notiek objekta atjaunošana, izmantojot vēsturiskās metodes un materiālus, bet restaurācijas gala produkts izskatās kā tikko izgatavots. Savukārt Ziemeļeiropas valstīs attieksme pret restaurāciju ir diametrāli pretēja, tur speciālisti cenšas saglabāt katru niansi, kas liecina par to, cik ilgi šī māja vai priekšmets ir lietots. Šajās zemēs nav bijusi kara darbība, un restaurācija vairāk saprotama kā attīrīšana, sakārtošana, konservācija. Ja tās ir durvis, tad tām jāsaglabā nodilumi, lai nevienam nerodas jautājums, ka tās visus šos gadu simtus tiešām ir virinātas.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Nozares

Zemākā cena būvniecībā: ekonomija vai dempings?

Iepirkumu izvērtēšana pēc zemākās cenas principa nu jau kādu laiku tiek aprunāta krustu šķērsu, un arī šoreiz katram, ko aicināju izteikties par šo tēmu, bija pilna sirds un daudz piemēru no dzīves. Pretēji gaidītājam, daudzi no sarunu biedriem piekrita, ka zemākas cenas princips teorētiski ir attaisnojams. Nodokļu maksātājiem nav jāpārmaksā. Un pašā būvniecībā šis princips tomēr strādā. Taču tūlīt pat atskan BET… un vesela rinda atrunu, kas tādā vai citādā veidā nonāk līdz iepirkumiem būvniecības pakalpojumos – ekspertīzes, projektēšana un būvuzraudzība. Tas varētu liecināt tikai par vienu: ja pašā celtniecībā PIL un tā ieviešana ir apmierinoša, tad būvniecības pakalpojumu sfērā tā pati likumdošana vienkārši nestrādā.

Lēta cena – lēts rezultāts!

Nesen man laimējās piedalīties kādā konferencē, kuras tēma bija kvalitatīva būvniecība. Protams, arī tajā daudzkārt izskanēja ekonomijas un dempinga tēma ar piebildi, ka šīs problēmas attiecas tieši uz publisko sektoru un attiecīgi uz PIL. Kā piemēru uzņēmuma SIA Sakret komercdirektors Juris Grīnvalds savā prezentācijā minēja situācijas, kad pasūtītājs nav spiests izvēlēties zemākās cenas piedāvājumu. Maksātspējīgajā privātajā sektorā būvniecības rezultāts parasti ir daudz kvalitatīvāks. Kad bankas pasūta sev objektu, pat problēmu gadījumos, tām ir mehānismi un iespējas tās atrisināt, rezultātā saņemot ļoti kvalitatīvu ēku. Savukārt publiskā sektora paniskās bailes ko pārmaksāt, bieži vien rada virkni problēmu.

Savukārt Imants Akmentiņš, SIA Arčers Būvniecības departamenta direktora padomnieks, lielāko problēmu šajā jautājumā saskata tieši negodīgā konkurencē.

„Zemākās cenas princips iepirkumos joprojām rada apstākļus, kuros uzņēmumiem, kuri pilnā apjomā godprātīgi pilda savas saistības pret valsti, jāmēģina konkurēt ar dempingotājiem un nodokļu nemaksātājiem.

Būvniecībā ļoti daudz problēmu šā iemesla dēļ rodas jau projekta sagatavošanas posmā – izpētes procesā. Zemākās cenas kritērijs attiecas ne tikai uz būvniekiem, bet arīdzan uz projektēšanu, proti, pamata informācijas izstrādi. Būvniecības process nesākas ar būvnieku ierašanos būvlaukumā, kuru kompetence ir pasūtītāja apstiprināta projekta realizācija būvuzraudzības klātbūtnē. Kāds var būt rezultāts, ja projektēšana, būvniecība, būvuzraudzība un citi ļoti būtiski procesi, kas vienā vārdā parasti tiek apzīmēti kā būvniecība, tiek īstenoti pa lēto? Arī rezultāts būs pa lēto!

Arī paši inženierkonsultanti norāda, ka būvprojekta un būvuzraudzības kopējo izmaksu robeža ‒ 4,5 % no kopējām būvniecības izmaksām ‒, kas noteikta Latvijas likumdošanā, jau tā nav liela, taču reāli šīs izmaksas ir vēl daudz zemākas. Atsevišķu speciālistu vēlme par katru cenu saņemt kādu konkrētu piedāvājumu šo kopējo procentu 2012. gadā bija samazinājusi līdz 1,78 % ar tendenci pazemināties. Šādas izmaksas pašas par sevi izslēdz iespēju, ka darbs tiks paveikts kvalitatīvi.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Nozares

Gaismas pils ‒ gaisma tuneļa galā?

Latvijas Nacionālo bibliotēku tauta gaidīja ilgi – līdzīgi kā Brīvības piemineklim tai ir netverami plaša simboliskā nozīme – kā tautas tieksmei pēc zināšanām, izaugsmes, tā simbolizē arī neatlaidību, tālredzību un mērķtiecību. Tomēr arī šāda objekta būvdarbu iepirkums Latvijā nenoritēja bez aizdomu ēnas. Tāpat kā jebkurš publiskā iepirkuma līgums, kura līgumcena pārsniedz desmitiem, pat simtiem miljonus latu, pulcē ap sevi noteiktu personu loku, kuru alkatības diktētai izdomai nav robežu.

2002. gada 13. jūnijā tika pieņemts vēsturiski nozīmīgs lēmums. Par to liecina fragments no Saeimas sēdes stenogrammas.“Mīļie tautieši! Saeima šodien ir pieņēmusi vēsturisku lēmumu, kura sekas sniedzas ārpus ikdienības. Rīgā, Latvijas Republikas galvaspilsētā, tiks celta jauna Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. Tās projekta autors ‒ latviešu izcelsmes arhitekts Gunārs Birkerts ‒ to nosaucis par Gaismas pili. Viņš ir rakstījis, ka mūsu folklorā un ticējumos jau teikts, ka drosmīgi vīri un sievas to sauks, pils pacelsies no tumsas dziļumiem un tauta atkal kļūs brīva!”

Kādam tā ir Gaismas pils, citam varbūt ‒ Stikla kalns, dažs ir nosapņojis arī par radariem, slēpošanas trasi, un ir pat tādi, kuri Latvijas Nacionālo bibliotēku iedomājušies nosaukt par tumsas pili… Tie pēdējie, protams, ir skauģi, kuri nepļauj nātres pie savas mājas sliekšņa, paši neprot izgludināt savas bikses un vispār – neko nesaprot no latviešu tautas kultūras, tradīcijām, kur nu vēl no valsts pārvaldes un politikas!

Gaismas vārdā latviešu tautas cilvēks izcietīs visu! Ja vajadzēs, pats gulsies zem akmens, ja vajadzēs, sēdēs pamperī, vai arī upurēs jebko, kas līdz šim pašam bijis svarīgs un dārgs. Vai gan citādi daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji, kuru mājokļa vietā bija paredzēts būvēt milzīgo bibliotēkas ēku, bailēs no īpašuma atsavināšanas būtu pārdevuši savus īpašumus pārpircējiem, kuri pēc pāris gadiem saņēma valsts atvēlētos miljonus?

Lūk, citāts no paskaidrojuma raksta MK rīkojumam „Par līguma noslēgšanu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību”. „2007. gada jūnijā noslēdzās nozīmīgs etaps LNB projekta attīstībā – tika atrisināti īpašumtiesību jautājumi LNB būvniecības teritorijā. Šajā procesā izlietoti 6,147 miljoni latu un tā ietvaros: atsavināti 19 dzīvokļi, kas bija privatizēti nojaucamajās ēkās, un to īpašniekiem izmaksāta atlīdzība 2,263 miljoni latu; atsavināta 21 zemes (vai zemes un ēku) īpašuma vienība, par ko izmaksāta atlīdzība 1,417 miljoni latu; iegādāti 40 dzīvokļi, lai ierādītu līdzvērtīgu dzīvojamo platību ģimenēm, kas īrēja dzīvokļus nojaucamajās ēkās. Dzīvokļi iegādāti par cenu, kas atbilst nekustamā īpašuma tirgus situācijai, un kopumā izlietoti 2,467 miljoni latu.”

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Nozares

Būs kardināls pagrieziens būvniecības iepirkumos!

Žurnāla Iepirkumi rīkotajā apaļā galda diskusijā „Vai Beļģijas pieredze der Latvijas būvniekiem?” , kas notika 14. jūnijā Arhitektu namā, Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilze Oša prezentēja jaunu pieeju būvniecības iepirkumiem, kas varētu būtiski samazināt birokrātiskos šķēršļus, novērst korupcijas riskus un ļautu ietaupīt ievērojamus materiālos, finansiālos, kā arī darba laika resursus. Par to arī ekspertu diskusija.

EM piedāvātā jaunā sistēma ir iestrādāta jaunajā Būvniecības likumā un apstiprināta Saeimā. Piedāvātās sistēmas pamatā ir būvkompāniju klasifikācija vienotā reģistrā, izvērtējot plaša spektra finansiāli ekonomiskos un tehniskos kritērijus. Patlaban šo darbu veic iepirkumu komisijas katrā iepirkumā par visiem pretendentiem. Piedāvātā modeļa priekšrocība ir tā, ka kompānijas izvērtēšana notiek tikai vienu reizi un tai izsniedz dokumentu kādus darbus, kādā apjomā un kādā sarežģītības pakāpē tā drīkst strādāt.
Turpinājumā daži fakti no Ilzes Ošas (EM) prezentācijas par Beļģijas pieredzi.

Būvuzņēmējam jāklasificējas, ja:

  • pasūtītājs ir valsts vai pašvaldība;
  • pasūtītājs ir institūcija, kura tiek subsidēta no valsts vai pašvaldības budžeta un uz kuru atiecināmi publisko iepirkumu noteikumi;
  • pasūtītājs ir nevalstiskā organizācija, bet būvniecība tiek vismaz par ceturtdaļu finansēta no valsts vai pašvaldības budžeta;
  • vēlas pretendēt uz tādiem būvdarbiem, kuru kategorijas izmaksas ir lielākas par 75000 EUR un apakškategorijas izmaksas – lielākas par 50000 EUR.

Klasifikācija ir klasēs (tās norāda, par kādu summu būvuzņēmējs ir spējīgs izpildīt pasūtījumu – par cik tūkstošiem EUR slēgt līgumu), kategorijās (piem., būvniecība) un apakškategorijās (piem, kapitālceltniecība).

Vērtēšanas kritēriji:

  • Finansiāli ekonomiskie – bilance, maksātspēja, pašu kapitāls, lielākais 3 gadu summārais apgrozījums pēdējo 8 gadu laikā;
  • Tehniskie – lielākais 3 semestru vidējais darbinieku skaits uzņēmumā pēdējo 5 gadu laikā (vadītāju un pakļauto strādnieku), kā arī noteiktais skaits darba kvalitatīvas izpildes apliecinājumu par konkrētu darba veidu (kategoriju/apakškategoriju).

Kvalifikācijas apstiprinājums – sertifikāts

  • To izsniedz kompetenta reģionāla institūcija;
  • derīgs 5 gadus;
  • to pārskata derīguma termiņa beigās vai jebkurā citā brīdī pēc uzņēmēja, komisijas vai reģionālās institūcijas ierosinājuma;
  • vienreizējs kvalifikācijas apstiprinājums, kas ļauj viena publiskā iepirkuma ietvaros izpildīt vienu būvdarba viedu;
  • pagaidu kvalifikācijas apstiprinājums – jauniem uzņēmumiem ir atvieglotas prasības. Tas derīgs 20 mēnešus tikai vienā kategorijā vai apakškategorijā; klasi var paaugstināt derīguma termiņa beigās par 1 pakāpi.

Ilze Oša norādīja uz šīs sistēmas ieguvumiem un potenciālajiem šķēršļiem tās ieviešanai.

Ieguvumi:

  • nav nepieciešams vērtēt uzņēmumu kā tādu publiskā iepirkuma ietvaros, līdz ar to vērtēšanas komisija vērtē tikai konkursa piedāvājumus;
  • uzņēmējam nav ik reizi jāiesniedz liels daudzums dokumentu;
  • sarežģītāks vai mērogā lielāks projekts tiek uzticēts tikai noteiktam būvnieku lokam – kvalificētākiem būvniekiem ar lielāku pieredzi;
  • būvuzņēmums tā pastāvēšana slaikā rūpējas par savu reputāciju, jo uzņēmuma vērtēšanā ņem vērā paveiktos darbus, līdz ar to tiek minimalizēta krāpšanas iespēja.

Šķēršļi ieviešanai Latvijā:

  • Institucionālais risks. Kam uzticēt informācijas apkopošanu par būvuzņēmumiem un to vērtēšanu;
  • Informācijas patiesuma un pieejamības risks. Informācija, kuru sniedz pats uzņēmējs, var būt nepilnīga, neatbilstoša faktiskajai situācijai (pārbaudes ne vienmēr būs iespējamas un var prasīt ievērojamu cilvēkresursu darbu, bez tam pastāv saistīto personu risks – pārbaudes veicēji būs būvniecības nozares pārstāvji, kuri iepriekš var būt sadarbojušies ar pārbaudāmo vai arī šāda sadarbība var notikt nākotnē, tātad vērtējums var nebūt objektīvs);
  • Konkurences ierobežošanas risks (dārgāki objekti tiek būvuzņēmumiem ar lielāku apgrozījumu un mazākiem tiek ierobežotas izaugsmes iespējas,t.i., tie paliek tajā pašā klasē visu laiku un strādā kā apakšuzņēmēji, saņemot ievērojami mazāk kā par attiecīgo darbu saņemtu, ja nebūtu apakšuzņēmēja statusā);
  • Uzņēmuma vērtēšana pēc darbinieku vidējā skaita var būt maldinoša;
  • Sistēmas ieviešanai būtu jāveido neatkarīga iestāde, kuras darbiniekiem (ekspertiem) nebūtu ļauts savienot šo darbu ar darbu nozarē. Tas nozīmē, ka viņu atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar laba uzņēmuma maksāto atalgojumu.

DISKUSIJA

Diskusijas moderatore – Ieva Lācenberga-Rocēna, eksperte iepirkumu jautājumos, soc. zinātņu maģistre tiesību zinātnē, bijusī IUB Juridiskā departemaneta direktores vietniece, tagad SIA ILR (Inteliģenti un likumīgi risinājumi) valdes locekle.

Diskusijas dalībnieki

Dace Gaile – Iepirkumu uzraudzības biroja direktore
Ilze Oša – Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore
Valdis Birkavs – Biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerība vadītājs
Mārtiņš Straume – Būvinženieru savienības vadītājs
Ivars Gaters – SIA Latvijas energoceltnieks valdes priekšsēdētājs
Armands Garkāns – SIA Arčers valdes priekšsēdētājs
Elīna Rožulapa – Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja
Edgars Baldunčiks – Saeimas frakcijas Vienotība jurists

Ieguvumu ir daudz vairāk

Armands Garkāns: – Par šādu klasifikāciju mēs Latvijā sākām domāt jau pirms 10 gadiem. Katrreiz, kad es ieeju pie savām darbiniecēm, kas gatavo dokumentus iepirkumu konkursiem, man viņu ir žēl. Šie dokumenti, manuprāt, ir lieki. Ieviešot jauno sistēmu, mēs atvieglosim darbu arī valsts ierēdņiem, kas, piemēram, gatavo kārtējo izziņu, ka Garkāns nav sodīts. Pirms katra konkursa gadiem ilgi es personīgi ar pasi braucu uz policiju Stabu ielā pēc šādas izziņas. Mēs atslogosim arī lokālās konkursu komisijas, kas rada nolikumus, atslogosim darbu konkursu izvērtētājiem. Būs viens dokuments, kurā ierakstīta uzņēmuma klase, kategorija un apakškategorijas, un iepirkumā atliks vien izvērtēt viņa piedāvāto cenu. Samazināsies korupcijas risks un iespēja manipulēt.
Atslogosim IUB darbu, kur 60-70 procenti sūdzību ir saistītas ar kvalifikācijas kritērijiem. Ja būs ieviesta jaunā sistēma, atkritīs iespējas sūdzēties. Vienīgais sliktums jaunajai sistēmai ir tāds, ka juristiem nebūs vairs tik daudz darba.
Arčers Beļģijā ir saņēmis šādu dokumentu. Ir klases, kurās mēs varam strādāt A kategorijā, piem, stiklotās konstrukcijas, vai B, vai C kategorijā.

Ieva Lācenberga-Rocēna: Kā uz šādas sistēmas ieviešanu raugās Iepirkumu uzraudzības birojs?

Dace Gaile: Atgriežoties pie nosauktajiem 60-70 procentiem sūdzību par kvalifikācijas kritērijiem, gribu teikt, ka vairs jau nekā cita nav, par ko īsti sūdzēties. Tehniskos projektus neizvērtē un par tiem būvniecības iepirkumos nestrīdas. Strīdas par saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem, par nepamatoti lētu cenu un par kvalifikāciju.
Runājot par šo sistēmu, atceros, kā pirms 4 gadiem Tautsaimniecības padomē sprieda par iespēju izveidot Latvijā kvalificētu uzņēmēju reģistru, lai vienkāršotu uzņēmēju kvalifikācijas pārbaudi, un es jau toreiz teicu, ka pirmā nozare, kur varētu veidot kvalificētu uzņēmēju reģistru, ir būvniecība. Beļģijas sistēma nav nekas cits kā valsts uzturēts kvalificētu būvkomersantu reģistrs. Nosacījumi, kā tajā iekļūt, kā no tā izslēdz, kā tajā pārvietojas pa pakāpēm, ir atrunāti un visiem zināmi. Es šo sistēmu atbalstu, lai gan darbs, lai to sakārtotu, ir milzīgs. Vienkārši pie šī darba ir jāķeras klāt! Šobrīd neskaidrs jautājums – kurš konstatēs profesionālās darbības pārkāpumus? Līdz šim kontrole nav bijusi augstā līmenī. Bažas mazliet rada arī tas, kā notiks pārcelšana nākamajā klasē. Bet par to var diskutēt. Es gan neesmu tik optimistiska, lai teiktu, ka tad vairs nebūs, par ko strīdēties. Ja mēs sakārtosim kvalifikāciju, beidzot ieraudzīsim problēmas, kas ir ar tehniskajiem piedāvājumiem un nepamatoti lētajiem piedāvājumiem.

Valdis Birkavs: Ja skatāmies kopumā uz jauno sistēmu, ieguvumu ir daudz vairāk kā trūkumu. Pats esmu saskaitījis 10 labumus šai sistēmai. Visstiprāk daži no politiķiem reaģē uz to, ka sistēma ļaus nosargāt iekšējo tirgu. Es domāju, ka te nav tik daudz runa par iekšējā tirgus nosargāšanu, cik par ārvalstu kompāniju, kuras arī mēdz būt negodīgas un nekvalitatīvas, iekļūšanu Latvijas tirgū. Ilze ļoti labi ir definējusi riskus. Būtu svarīgi likt pretī tiem veidus, kā šos riskus novērst. Es šajā sistēmā saredzu pozitīvu cīņu pret korupciju. Ir svarīgi, kas notiks ar maziem uzņēmumiem. Sistēma jārada tā, lai uzņēmumi, apvienojoties grupās, var tikt nākamajā klasē. Uzņēmumu grupām ir jādod iespējas! Šobrīd pats galvenais ir pieņemt šo sistēmu un virzīt uz priekšu.

Elīna Rožulapa: Es kā arhitekte ļoti ceru, ka neviens nekad neizdomās šādu sistēmu piemērot inženieriem un arhitektiem, kas iesaistīti būves projektēšanā. Kas attiecas uz būvuzņēmēju kvalifikāciju, risks ir kvalificēts darbaspēks. Mēs labi zinām, cik lielas cīņas Būvniecības likuma pieņemšanas sakarā ir izraisījusi šobrīd pastāvošā augstāko kvalifikācijas līmeņa speciālistu – arhitektu, būvinženieru, būvdarbu vadītāju –profesijas reglamentācija. Mums grūti klājas ar dažādu kvalifikācijas līmeņu, speciālitāšu nosaukšanu vārdā, īsti šī sistēma Latvijā nepastāv.

Dace Gaile: Neviens īsti nevar noteikt šos kvalificētā darbaspēka kritērijus, kā uzņēmumu raksturo darbinieku skaits uzņēmumā.

Ierocis cīņā pret birokrātiju un korupciju

Mārtiņš Straume: 2002.gadā Mehiko notika vispasaules FIDIC kongress, un tur noskaidrojās, ka 12 Ziemeļamerikas valstīs šāda sistēma jau strādā, par kādu mēs vēl sapņojam. 2005.gadā, kad likvidējām licencēšanu un pārgājām uz būvkomersantu reģistrēšanu, doma par šādu sistēmu jau iesakņojās. Ieviešot šo sistēmu, iegūs visi – gan uzņēmēji, gan pasūtītāji, gan visa valsts, jo ieekonomēs līdzekļus. No riskiem lielākā daļa ir veiksmīgi atrisināma. Šobrīd kopā ar Izglītības ministriju mē strādājam pie būvniecības speciālistu kategoriju sakārtošanas, sākot no palīgstrādnieka līmeņa. Igauņiem ir 7 kategorijas, poļiem un lietuviešiem – 8 kategorijas. Mēs vēl neesam šo lietu sakārtojuši un kategorijas nodefinējuši.

Ieva Lācenberga – Rocēna: Spriežot pēc teiktā, no klātesošajiem nevienam nav iebildumu pret jaunās sistēmas ieviešanu. Diemžēl diskusijā nepiedalās Pašvaldību savienības pārstāvji, kas varētu arī pret to iebilst. Kādi varētu būt iespējamie argumenti pret šo sistēmu?

Valdis Birkavs: Pret šo sistēmu iebildīs tie, kam tiks atņemtas manipulēšanas iespējas. Klasifikācija būs kā liels siets, ar kuru izsijāsim visus un sakārtosim būvniecības sistēmu.

Armands Garkāns: Beļģijā, lai iekļūtu A klasē, ir jābūt uzbūvētam objektam par 6 miljoniem EUR, Apvienotajos Arābu Emirātos ir vēl demokrātiskāk – tiek prasīts 5 gadu summārais agrozījums un tikai vienam uzbūvētajam objektam jāatbilst A klases līmenim. Neviens neliedz uzņēmējam uzbūvēt kādam privātajam pasūtītājam A klases līmeņa objektu un tad nokārtot sertifikātu un pretendēt uz valsts vai pašvaldību A klases objektiem.

Ilze Oša: Būvnieki Latvijā pārsvarā dzīvo tikai no valsts pasūtījumiem! Privātajā sektorā ļoti maz ir tādu, kas var piedāvāt lielus objektus.

Elīna Rožulapa: Ja šī sistēma tiks saprātīgi izveidota un strādās labi, tad arī privātie pēc tās vadīsies un viņiem tā atvieglos izvēli, bet tā būs konkurences ierobežošana, samazinās izredzes būvuzņēmējiem iekļūt augstākā kategorijā.

Armands Garkāns: Kad mēs ejam pie daktera, negribam, lai mūs operē iesācējs. Ikvienam gribas ķirurgu ar stāžu, labu reputāciju, modernu aprīkojumu. Ja mēs dakteriem ierobežojam konkurenci, tad kāpēc lai tas neattiektos uz būvniekiem?

Elīna Rožulapa: Bet kā lai būvfirma izaug? Ja runājam par speciālistiem, arhitekts ienāk darba tirgū ar to pieredzi, ko guvis citu uzraudzībā. Bet būvuzņēmējus mēs gatavojamies vērtēt pēc kvantitatīvajiem kritērijiem.

Dace Gaile: Bet arī šobrīd pasūtītāji prasa iepriekšējā darba pieredzi! Jaunie uzņēmēji var iet kā apakšuzņēmēji vai startēt grupās. Un to pašu neizslēdz arī šī jaunā sistēma, te es atšķirības neredzu.

Armands Garkāns: Sistēma nevis ierobežos, bet paplašinās iespējas! Piemēram, šobrīd ir izsludināts Rīgas lidostas būvniecības konkurss. Ja man pēc Beļģijas piemēra būtu A klase, es piedalītos konkursā, jo esmu reiz uzbūvējis objektu par 6 miljoniem. Bet lidostas būvkompānijai prasa uzrādīt divus objektus, katru par 20 miljoniem EUR. Lūk, tā ir ierobežojoša prasība! Ja būtu kā Beļģijā, tad šādā konkursā varētu piedalīties 15 – 20 firmas, bet ar šādām prasībām būs stipri vien mazāk.

Valdis Birkavs: Kad izsludināja Nacionālās bibliotēkas būvniecības konkursu, ārzemēs tika meklēta būvkompānija, kurai būtu uzbūvēti objekti ne mazāk kā par 100 miljoniem EUR!

Ivars Gaters: Runājot ar politiķiem, ir svarīgi veidot pareizo uztādījumu. Ja mums vajag Beļģijas sistēmu, politiķiem būs aizdomu ēna tam pāri – kāpēc tieši Beļģijas? Kas aiz tās sistēmas slēpjas? Ja mēs pie viņiem ejam ar uzstādījumu, ka vajag mazināt korupciju un birokrātiju, kura šobrīd valstī ir reāls slogs, tad tiem ir jābūt atslēgas vārdiem, nevis Beļģijas sitēmai.

Valdis Birkavs: Valdībai ir speciāls birokrātisko šķēršļu novēršanas plāns, kas jau tiek minēts kā arguments, bet vispār ideja ir laba! Man ir ierosinājums žurnālam Iepirkumi šo diskusiju nosaukt: Jaunā pieredze – ierocis cīņā pret birokrātiju un korupciju!

Tāmes ir ķīmija

Ieva Lācenberga-Rocēna: Ja mēs saskaitītu izmaksas vienam iepirkumam, pareizinātu tās ar iepirkumu procedūru skaitu, plus ar IUB iztērētajiem resursiem, pieskaitītu vēl neapgūto ES struktūrfondu naudu, tad šādu ciparu uzrādot, ekonomiskums tiktu pierādīts. Eiropas jaunajās direktīvās figurē arī tāds jēdziens kā Eiropas uzņēmēja pase. Ko tā sevī ietver?

Dace Gaile: Šis jauno direktīvu priekšlikums paredzēja, ka dalībvalstu uzņēmējam tiek izsniegti kvalifikācijas serifikāti – Eiropas uzņēmēja pase, kas ietver informāciju par daļu no izslēgšanas noteikumiem, kā arī tiesībām veikt attiecīgo komercdarbību, un tad uzņēmējs var startēt iepirkumos ES tirgū ar šādu pasi. Tas bija mēģinājums nodrošināt informācijas iegūšanu par citu dalībvalstu uzņēmējiem, ar šo problēmu saskaras arī Latvijas pasūtītāji. Tomēr šis priekšlikums jauno direktīvu redakcijai neguva dalībvalstu atbalstu. Arī veidojot būfirmu klasifikāciju, mums kā ES dalībvalstij būs noteikti jāparedz kārtība, kā savu kvalifikāciju varēs pierādīt ārzemju kompānijas. Jāņem vērā, ka jebkuru likuma izmaiņu iedzīvināšana prasa laiku. Spriežot pēc PIL grozījumiem, pasūtītāju inerce aptvert jaunos likuma grozījumus ir aptuveni gads, taču dažādas PIL izmaiņas stājas spēkā ik pēc pusgada.

Ivars Gaters: Vai Beļģijā uzņēmums var startēt iepirkumos arī bez sertifikāta un sagatavot visus dokumentus iepirkumam?

Armands Garkāns: Nevar. Tas būtu kā braukšana ar auto bez tiesībām.

Ivars Gaters: Ja ir jaunā sistēma, no demokrātijas viedokļa būtu pareizi, ka uzņēmējs drīkst piedalīties iepirkumā arī bez sertifikāta un sagatavot tonnu papīra.

Dace Gaile: Viņš drīkst gatavot tonnu papīra sertifikācijas institūcijai, lai iegūtu pagaidu sertifikātu vai sertifikātu vienam iepirkumam.

Ivars Gaters: Es tomēr ieteiktu atrast kādu Beļģijas būvnieku, kas ir pret šo sistēmu, un ar viņu aprunāties. Tikai tā var uztaustīt vājās vietas sistēmai.

Valdis Birkavs: Šī sistēma neatrisina zemākās cenas principu, bet ievērojami sašaurina, jo tiek atsijāti tie uzņēmumi, kas nevar realizēt projektu.

Dace Gaile: Bieži vien murgainajās tāmēs ir grūti saprast, vai piedāvājums ir pamatoti vai nepamatoti lēts. Es ļoti ceru, ka būvnieki beidzot izdomās, kādas tāmes viņiem vajag, jo pasūtītājiem ir milzīga slodze ķibināt ārā kļūdas no lokālajām tāmēm. Lokālās tāmes ar drausmīgo izvērsumu ir ķīmija uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi un ķīmija visā līguma izpildes gaitā…

Valdis Birkavs: … un pamats sūdzībām!

Dace Gaile: Un pamats sūdzībām, tieši tā.

Mārtiņš Straume: Mēs esam piedāvājuši variantu ar kontroltāmi, ko izstrādā zvērināts tāmētājs.

Armands Garkāns: Un kontroltāme ir jāaktualizē ik pa pusgadam. Piedāvājumi, kas ir 10 procenti zem kontroltāmes, netiek izskatīti – tā būtu pareizi.

Par reputāciju un kvalitāti

Ieva Lācenberga-Rocēna: Vai jaunā sistēma paaugstinātu būvkompāniju reputācijas nozīmi?

Mārtiņš Straume: Protams, ka paaugstinātu, ja to ieviestu!

Valdis Birkavs: Tiek radīta sistēma, kas motivē iekļūt arvien augstākā grupā. No 5000 kompānijām, kas ir šobrīd būvkompāniju reģistrā, par aptuveni 4500 sabiedrība neko nezina. Jaunā sistēma visus izcels saulītē un izgaismos. Pašvaldības tāpēc varētu būt skeptiskas pret šo sistēmu. Būvinspektori šobrīd pakļauja spašvaldību vadītājiem.

Armads Garkāns: Es izturos atturīgi – diez vai reptācijas nozīme paaugstināsies. Ir daudz mazo kompāniju, kas strādās savā klasē un necentīsies iekļūt nākamajā klasē. Reputācija ir kvalitātes, nevis kvantitātes rādītājs.

Ieva Lācenberga-Rocēna: Vai sistēma uzlabos būvniecības kvalitāti?

Ivars Gaters: Jebkura sakārtošana uzlabo kvalitāti, varbūt ne tiešā veidā, bet pastarpināti.

Armands Garkāns: Tas novērsīs pasūtītāju iegrābšanos uz nekvalitatīvu, finansiāli nespējīgu būvnieku. Tas samazinās risku un tāpēc uzlabos kvalitāti.

Elīna Rožulapa: Vai ir paredzēti kādi kvalitātes rādītāji šajā sistēmā? Kvantitāte neko neliecina par kvalitāti. Labi, bija firmai apgrozījums 10 miljoni, bet varbūt tie bija tāpēc, ka būvnieks strādā slikti un nemitīgi pārtaisa vienu lietu. Kurš kontrolēs nekvalitatīvu darbu?

Ivars Gaters: Ir garantijas termiņi. Sistēma kvalitātes izmērīšanai jau darbojas!

Mārtiņš Straume: Par kvalitāti jāspriež tad, kad garantijas termiņš tuvojas beigām, nevis brīdī, kad objektu nodod ekspluatācijā.

Ieva Lācenberga-Rocēna: Noslēdzot šo diskusiju, lūdzu, pasakiet katrs, kāpēc šī sistēma ir vai nav ieviešama Latvijā?

Valdis Birkavs: Ieva, es domāju, ka Beļģijas sistēma, kas likvidē korupciju, birokrātiju, iegrābšanos, lieku darbu IUB, ir ļoti vajadzīga Latvijai, un visi klātesošie tam piekrīt. Atliek to vien ieviest!

Dace Gaile: Es gribu skaidrību, kā mēs kontrolēsim kvalitāti. Ja varam to atrisināt, esmu par šo sistēmu ar abām
rokām!

Ivars Gaters: Es negribētu politiķiem šo sistēmu nodot izķidāšanai niansēs. No viņiem vajadzīgs globāls akcepts darba turpināšanai pie šīs sistēmas.

Elīna Rožulapa: Jautājums ir nopietns, un uz mani tas īsti neattiecas, tāpēc ar savu viedokli neietekmēšu diskusijas iznākumu. Piekrītu Dacei, ka jāiestrādā kvalitātes kritēriji. Bieži vien es gribētu, lai uz objektu, kas ir sprīdi virs kategorijai pieļaujamās normas strādā konkrēts mazais būvnieks, kurš spēj garantēt kvalitāti, nevis kāds lielāks, kurš to nespēj un strādā pavirši.

Edgars Baldunčiks: Es varu pievienoties tam, ka jāsamazina korupcijas riski un birokrātija. Par kvalitātes kritērijiem runājot, diez vai daudzskaitlīgo tautas klases automašīnu ražotāji kvalitātē var sacensties ar Mercedess vai Ferari klases auto, ko neražo tik lielos apjomos. Jebkura kārtības ieviešana uzlabo darbu. Esmu par jauno sistēmu.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Nozares

Būvniecības iepirkumi slimnīcās

Iepriekšējos ERAF plānošanas periodos ievērojami līdzekļi tika ieguldīti ārstniecības iestāžu stacionāru infrastruktūras sakārtošanai, renovējot un rekonstruējot slimnīcu ēkas un būvējot jaunas. Lai dalītos pieredzē, kā veicies ar šiem iepirkumiem, 5. aprīlī Eiropas Savienības mājas Sarunu telpā notika žurnāla Iepirkumi organizētā diskusija Slimnīcu veiktie un prognozētie celtniecības iepirkumi.

DISKUSIJAS DALĪBNIEKI

Helēna Endriksone, Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece.
Rodrigo Pelsis, Būvinženieru savienības eksperts.
Vita Rauhvargere, Arhitektu savienības pārstāve.
Daina Dzilna, Latvijas pašvaldību savienības iepirkumu speciāliste.
Māris Vanags, Vidzemes slimnīcas iepirkumu daļas vadītājs.

Slimnīcām raksturīgās īpatnības

– Kādas ir galvenās problēmas, kas iezīmējas tieši slimnīcu būvniecības iepirkumos?

Māris Vanags: – Ārstniecības iestādēm būvniecība pārsvarā gadījumu ir jāorganizē vairākās kārtās, kas ietekmē gan būvprojekta ieviešanas termiņu, gan arī būvdarbu procesu. Būvdarbu laikā visbiežāk ārstniecības iestādes darbība netiek apturēta un ir jārēķinās ar pacientu klātbūtni – jāievēro gan prasības par trokšņu līmeni un putekļu daudzumu, gan arī jāņem vērā, ka konkrētos laika posmos vispār nedrīkst veikt būvdarbus, jo tas var ietekmēt pacientu ārstniecības procesu (operācijas, izmeklējumus), kad ir būtiski izslēgt jebkādas trokšņus, vibrācijas. Līdz ar to, lai atvieglotu pasūtītāja darbību procesa organizēšanā, ir ļoti svarīgi precīzi izstrādāt būvprojektu un būvdarbu izpildes līgumu, kā arī citu uz būvniecību attiecināmo dokumentāciju, piemēram, projektēšanas uzdevumu. Jo skaidrāk ir definētas mūsu prasības, jo precīzāk tās zināmas būvuzņēmējam – jo mazākas ir iespējas atkāpties no to izpildes.

Būvniecības iepirkšana pa kārtām sadārdzina būvdarbus un noslogo procesu. Būvniecība ārstniecības iestādēs ir diezgan specifiska, un katrs šāds iepirkums mums ir kā jauna grāmata. Pasūtītājam jāiedziļinās visās specifiskajās projekta niansēs: gan finansējuma plūsmā, gan projekta īstenošanas organizēšanā, gan citās.

– Pasūtītāja īstenotā būvniecības projekta kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no to profesionāļu zināšanām, kuru pakalpojumi ir iepirkti. Vai pie zemākās cenas kritērija pasūtītājs var būt drošs par projektētāja un būvnieka kompetenci?

Māris Vanags: – Veiksmes stāsts sākas ar kvalitatīvu būvprojektu. Ja tā izstrādes gaitā nav pareizi veikta būves izpēte, tad būvdarbu izpildes procesā parādās neparedzēti vai pat neplānoti darbi. Tas sarežģī būvdarbu realizāciju. Esam spiesti organizēt papildu iepirkumu procedūras. Parādās jautājumi, kas risināmi ar CFLA, lai apgūtu projekta finansējumu. Ārstniecības iestāžu finansējums ir ierobežots, līdz ar to tās nevar atļauties neattiecināmo izmaksu risku.

Helēna Endriksone: – Vēlos precizēt, kur ir problēmas sakne. Būvniecība ir projektēšana un būvdarbi. Pilnībā piekrītu, ka kvalitatīva būvniecība sākas ar kvalitatīvu projektu. Pēc tam var runāt par būvdarbu problēmām, kas lielā mērā saistītas tieši ar to, ka atsevišķi darbi vispār nav paredzēti vai nav precīzi noteikti un ietverti projektā. Ja ekonomējam uz projekta izstrādes pakalpojuma rēķina, tas var ne vien padarīt problemātiskāku būvdarbu īstenošanu, bet pat sadārdzināt to. Savukārt kvalitatīvā projekta izstrādē būtiska nozīme ir speciālistiem. Ir vērts padomāt, vai kvalitatīvu projektu var nopirkt par zemāko cenu. Diez vai!

Ļoti daudzos gadījumos nākas secināt, ka pasūtītājs sākumposmā ir neprecīzi noteicis vajadzības, kuras vēlāk, kad vilciens jau aizgājis, tiek papildinātas, un skaidrs, ka pēc tam iekļaut izmaiņas ir daudz grūtāk.
Lai ļoti profesionāli definētu prasības, kas nodrošina darbu kvalitatīvu izpildi, pasūtītājam ir nepieciešami labi speciālisti, taču, piemēram, slimnīcā strādā medicīnas speciālisti, kas nav saistīti ar būvniecību. Tāpēc ir nepieciešams pieaicināt inženieru konsultantu, būvniecības ekspertu, kas var palīdzēt pasūtītājam uzrakstīt precīzas un pamatotas prasības.
Nākamais posms – projektēšana, kur kvalitātei ir būtiska nozīme. Ko gan varam sagaidīt, ja lētākā cena ir noteicošais kritērijs uzvarai?! Tad projekta kvalitāte ir apšaubāma un projekta sastāvs nav pilnīgs.

Kad projekts pabeigts, būtiska nozīme ir projekta ekspertīzei, bet šobrīd arī tā ir palaista brīvajā tirgū. Kas notiek? Viena projektēšanas firma projektē, un viņu draugu firma veic ekspertīzi. Būtu vēl labi, ja projektēšanas ekspertīzi tiešām veiktu eskpertu komanda, taču bieži vien ekonomijas nolūkos ekspertīzi veic fiziska persona. Mēs Būvinženieru savienībā daudz par to diskutējam, jo projekta ekspertīze ir pārvērtusies par vienkāršu projekta izskatīšanu, un ekspertīzes slēdziens ir uz vienas lapas, kurā vienkārši formāli uzrakstīts, ka viss atbilst normatīvajiem aktiem. Un šādi ekspertīzes rezultāti ir projektiem, kuru tālākās būvniecības izmaksas būs trīs vai četri miljoni latu! Formāli ekspertīze ir veikta. Bet kas ir atbildīgs par tās saturu?

Vēl jāizvēlas būvnieks, kas veiks darbus, un uzraugs, kas kontrolēs darbu izpildes atbilstību. Un atkal būvuzraugs tiek izvēlēts pēc zemākās cenas kritērija! Es pat nevēlos saukt tos ciparus, par kādiem tiek piedāvāts veikt būvuzraudzību! Tāpēc nav brīnums, ka būvuzraugs ierodas objektā reizi dienā vai pat reizi nedēļā, neveicot kvalitatīvu uzraudzību. Tā nu sanāk, ka slimnīcu vajadzību nodrošināšana ir veiksmes spēle, kas atkarīga no firmām, kuras par zemāko cenu piekritušas īstenot būvniecību.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Pašvaldības

Labākie risinājumi top sadarbībā

Siguldas novada domē nav Iepirkumu nodaļas, bet ir Iepirkumu komisija, kurā katrs, būdams citas nozares speciālists, jūtas līdzatbildīgs par iepirkumu procesu. Šķiet, ka komanda ir sastrādājusies, cits citu papildina un zina, ka kopā var paveikt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi. Tāpēc sarunā piedalās ne tikai domes izpilddirektore INESE ZĪLE, bet arī Attīstības pārvaldes vadītāja INGA ZĀLĪTE, iepirkumu speciāliste, juriste INGUNA ABZALONE un Īpašuma nodaļas vadītājs DIDZIS SKRODELIS.

– Kuri projekti šobrīd Siguldā ir tie svarīgākie?

Inga Zālīte: – Pagājušā gadā noslēdzās vairāki vērienīgi ES fondu finansēti projekti – Dzelzceļa stacijas ēkas un stacijas laukuma rekonstrukcija, Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai, Velotūrisma maršruta izstrāde un veloceliņa izbūve Siguldā. Visapjomīgākais un unikālākais projekts pašlaik ir Tūrismam piemērotas vides izveidošana Viru (Igaunija), Siguldas (Latvija), Sanktpēterburgas (Krievija) pārrobežu reģionos, kura ietvaros tiek izveidota distanču slēpošanas trase ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī iegādāta sniega tehnika trases uzturēšanai Sporta un aktīvās atpūtas centram Laurenčos. Šis ir viens no retajiem šāda veida projektiem pasaulē ar iebūvētu aukstuma iekārtu sniega seguma saglabāšanai, kas ļauj pagarināt slēpošanas sezonu.

Didzis Skrodelis: – To plānots nodot ekspluatācijā jau šoruden. Tas ir unikāls projekts gan no projektēšanas, gan celtniecības, gan ekspluatācijas viedokļa, jo pieredze pasaulē ir minimāla. Tuvākā šāda veida trase ir pieejama Somijā. Projektētāji labi tika galā ar uzdevumu. Cerams, ka celtniekiem arī izdosies izpildīt līguma saistības.

– Vai Siguldas novadā projektētāji ar celtniekiem sadarbojas veiksmīgi?

Inese Zīle: – Pieredze ir dažāda. Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas un laukuma rekonstrukcijas projekts bija vizuāli pievilcīgs, bet sarežģīts. Kā tas mēdz būt daudzos rekonstrukcijas projektos, visi izstrādātā tehniskā projekta tehniskie risinājumi nebija paredzami un pilnīgi. Pēc tehniskā projekta izstrādes tika rīkots atklāts konkurss par būvdarbiem. Konkursā uzvarēja un celtniecības darbus veica profesionāla firma YIT Celtniecība, kura lieliski tika galā ar tehniskā projekta īstenošanu, paši piedāvājot tehniskos risinājumus atsevišķām tehniskā projekta sadaļām.

Ne velti martā, kad tika godināti konkursa Gada būzinženieris Latvijā 2012 laureāti, starp tiem nominācijā Gada būvdarbu vadītājs 3. vietu ieguva Oļegs Bogdanovs no YIT Celtniecības par Siguldas stacijas un laukuma rekonstrukciju. Te jāpiebilst, ka nominācijā Gada jaunais speciālists 2. vietu ieguva Jānis Keiselis no uzņēmuma Siguldas Būvmeistars par ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu.

Didzis Skrodelis: – Lai projektētāju un celtnieku sadarbība būtu veiksmīga, tehniskajām prasībām jābūt ļoti precīzi formulētām. Tehnisko specifikāciju, darba uzdevuma, plānošanas arhitektūras uzdevuma un tehnisko prasību sagatavošana un izstrāde prasa milzīgu darbu no pašvaldību speciālistu puses.

– Vai gatavojot iepirkumu dokumentāciju, tiek piesaistīti nozaru speciālisti un eksperti?

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

Vai viegli uzvarēt konkursā? Būvfirmas “Merks” pieredze

Šobrīd daudzu uzņēmēju pastāvēšana un attīstība ir atkarīga no mākas sagatavot piedāvājumu un vinnēt dažādos konkursos. Būvkompānijas „Merks” birojā septiņi cilvēki diendienā nodarbojas tikai ar iepirkumiem. Par firmas pieredzi stāsta uzņēmuma valdes loceklis un celtniecības nodaļas direktors JĀNIS ŠPERBERGS un juriste INETA KAŅEPE.

Cik no pašreizējiem objektiem ir iegūti pēc piedalīšanās iepirkumos?

Jānis Šperbergs: Lielākoties viss, ko patlaban būvējam, ir iepirkums, jo arī tad, ja pasūtītājs ir privāta kompānija, tā ir rīkojusi konkursu. Ja konkurss ir privāts un tas nav izsludināts publiski, vienalga tiek uzaicināti vairāki dalībnieki. Parasti uzaicina, ņemot vērā uzņēmuma reputāciju un dažādu būvkonsultantu ieteikumus. Vienīgais objekts, kurš iegūts bez konkurences, ir mūsu pašu attīstītais projekts „Skanstes mājas” – Grostonas ielas dzīvojamā māja. To paši projektējam un paši būvējam.

Ko „Merks” patlaban būvē?

J.Š.: Pēdējais līgums, ko parakstījām, ir Rīgas Tehniskās universitātes Elektroenerģijas fakultāte. Citi šā brīža objekti ir Spīķeru kvartāla revitalizācija, „Rīgas Satiksmes” inženiertīklu pārbūve Juglā. Vēl būvējam Salaspils katlumāju, AS „Rīgas meži” kokzāģētavu, nobeigumam tuvojas Bērnu klīniskās slimnīcas 20.korpusa rekonstrukcija. Novembra vidū nodevām Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterināro klīniku.

Kurš jūsu uzņēmumā seko līdzi pasūtītāju izsludinātajiem iepirkumiem un izlemj, kuros no tiem piedalīties?

J.Š.: Mums ir Piedāvājumu nodaļa, ko paši dēvējam par tenderu daļu. Tās darbinieku uzdevums ir izvērtēt tos uzaicinājumus, kas publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā iepirkumi.lv vai saņemti tieši no pasūtītājiem. Izvēlamies objektus, kas atbilst mūsu sākotnējiem kritērijiem, un kopīgi apspriežam, vai izsludinātais konkurss mums ir interesants, vai ir vērts tērēt resursus un tajā piedalīties.

Cik liela ir jūsu Piedāvājumu nodaļa?

J.Š.: Nodaļā strādā septiņi darbinieki. Divi cilvēki gatavo kvalifikācijas dokumentus un visu „literatūru”, viens cilvēks nodarbojas ar tehniskajiem piedāvājumiem, arī apkopo materiālu un iekārtu sertifikātus, reizēm jāapraksta darbu veikšanas metodes, jātulko dokumenti ārvalstu sadarbības partneriem. Vēl ir četri tāmētāji, kas aprēķina, cik maksā būvdarbi, un sagatavo finanšu piedāvājumu.

Cik iepirkumos gadā piedalāties?

J.Š.: Vidēji 100 gadā, tātad katru mēnesi tiek sagatavota dokumentācija dalībai astoņos iepirkumos. Vinnējam no tā visa kādus desmit, piecpadsmit procentus. Tas skaitās labi pēc vispārējās statistikas datiem.

Tad iznāk, ka deviņdesmit procenti darba nonāk papīrgrozā?

J.Š.: Jā, tā ir. Tā ir konkurence!

„Merks” ir aktīvs uzņēmums un mēdz arī apstrīdēt iepirkumus. Kādēļ?

Ineta Kaņepe: Pamatā ir divu veidu iesniegumi – sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam, kā pretendenti var aizstāvēt savas intereses. Pirmā apstrīd iepirkuma procedūru nolikumos iekļautās prasības, otrā – iepirkuma procedūras rezultātus. Mūsu sūdzības galvenokārt bijušas tieši par nolikumiem un tajos izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, kas neatbilst Publisko iepirkumu likumam (PIL). Visbiežāk tās ir konkurenci ierobežojošas un nesamērīgas prasības: iepirkuma priekšmetam neatbilstošs apgrozījums, pretendenta pieredzes apliecināšanai liels objektu skaits vai, gluži pretēji, pietiek ar vienu objektu, bet tam jāatbilst daudzām ļoti detalizēti aprakstītām pazīmēm. Lai saprastu, pārspīlējot var sacīt, ka prasa pieredzi apaļas mājas būvniecībā… Un ir zināms, ka ir tikai viens komersants, kurš ir uzbūvējis šādu apaļu māju, tātad nolikums ir rakstīts konkrētam uzņēmējam.

Daudz par to ir runāts, tomēr pēc jūsu teiktā izskatās, ka nekas nemainās un vēl arvien šādi nolikumi tiek radīti.

J.Š.: Protams! Var palasīt pēdējos lielos iepirkumus un nešaubīgi tajos pamanīt šādas dīvainas prasības. Nesen bija tāds iepirkums, kur mēs nevarējām atrast sadarbības partneri nevienā Baltijas valstī, tādu nebija arī Polijā, Norvēģijā, bet Latvijā gan ir viens uzņēmums, kurš var izpildīt šo kvalifikāciju.

Vai to nevar aizliegt – izvirzīt šādas specifiskas prasības?

I.K.: PIL nosaka – lai pārliecinātos par pretendenta tehniskajām un profesionālajām spējām, var izvirzīt prasības pieredzei un speciālistiem. Atslēgas vārds ir – samērīgas. Piemēram, var prasīt pieredzi publisku ēku būvniecībā, norādot to platību un vērtību. Šajā gadījumā būs daudz pretendentu, bet, tiklīdz prasībās būs noteikts, ka publiskajai ēkai ir jābūt bērnudārzam, pretendentu skaits samazināsies.

Bija tāds gadījums, kad objekta ietvaros tika prasīta lielas teritorijas apzaļumošana. Iznāk, ka tava būvnieka pieredze nekam neder, bet tev vajag apzaļumošanas pieredzi. Vēlams, lai ēkas celtniecības projekta ietvaros ir veikta arī parka rekonstrukcija, bet Latvijā ir tikai viens vai divi tādi realizēti objekti. Te arī parādās prasību samērīgums – ja uzņēmējs ir apzaļumojis 500 m2, vai tad viņš 1500 m2 nevarēs apzaļumot? Kur te ir loģika, kāpēc vajag tādu uzņēmēju, kurš ir apzaļumojis tieši 1500 m2 kopā ar ēkas būvniecību? Un tā ir daudzās lietās. Šādas lietas ir sastopamas arī inženiertīklu izbūves prasībās. Līdzīgi, ja esi licis 10 centimetru diametra caurules, tad nemācēsi ielikt 20 centimetru diametra caurules? Tagad, šeit runājot, mums tas liekas smieklīgi, bet prasībās tas tiešām ir sastopams. Prasībām ir jābūt samērīgām. Samērīgumu mēs mērām…

Katrs ar savu sapratni par samērīgumu…

I.K.: Jā, vai ar kāda labvēļa izpratni. Bija vienubrīd tāda mode prasīt būvniekiem 5–7 objektu pieredzi. Kuram tad ir piecu bērnudārzu celtniecības pieredze? Tagad panākts, ka lielākais šādu objektu skaits ir trīs. IUB savos norādījumos ir pateicis, ka tas ir samērīgi: ja būvnieks ir mācējis uzbūvēt vienu, tas varētu arī neliecināt par pietiekamu pieredzi, ja uzbūvējis divus, tad jau to nevar atzīt par sagadīšanos, savukārt trīs objektu pieredze vairs nepieļauj nekādas šaubas.

Tas attiecas uz objektu specifiku. Saistībā ar bērnudārza būvniecības iepirkumu bija pat tāds kuriozs, ka pasūtītājs, aizstāvot IUB konkrēto nolikumu, norādīja, ka būvnieks, kurš nav būvējis bērnudārzu, nepareizā augstumā pieskrūvēs bērniem izlietnes. Jāatceras, ka būvē pēc projekta, un, ja projektā ir kļūda, tad būvētājs pagrozīs galvu un varbūt pajautās, vai tā var būt, ka tik augstu jāskrūvē izlietne, bet tas, ka pieskrūvēs izlietni ne tādā augstumā, jo nav būvējis bērnudārzu, – nav pieredzes jautājums, jo būvē saskaņā ar projektu. Tāda mums ir bijusi pieredze, cīnoties ar dīvainībām nolikumos.

Kādos gadījumos esat apstrīdējuši rezultātus?

I.K.: Rezultātus kopumā esam apstrīdējuši kādas piecas reizes, kad tie ir bijuši izteikti tendenciozi, apmēram tā, ka par komata trūkumu zaudē konkursā. Esam panākuši, ka uzdod pasūtītājam pārvērtēt. Pasūtītāja pārvērtēšanas rezultāti ir dažādi…

J.Š.: Dažreiz parādās divdomīgi vērtēšanas kritēriji, ka var saprast gan tā, gan citādi. Tas ir jautājums, vai pietiek ar zemākās cenas konkursiem vai jāvērtē saimnieciski visizdevīgākais. Dažreiz saimnieciskā izdevīguma kritērijos ir parādījies tāds brīnums kā darba tehnoloģiskais apraksts, par ko iedod pat 30 un vairāk punktus. Kāds no tā pasūtītājam „izdevīgums”, ja esam izpildījuši kvalifikācijas kritērijus, mums ir pieredze, bet ir jāapraksta, kā strādāsim – vai vispirms raksim zemi vai betonēsim pamatus?! Nu, tas taču ir muļķīgi! Reti, bet šādi brīnumi pa brīdim no pasūtītāju puses „uzpeld”.

I.K.: Papīrs panes visu, bet reāli to visu varētu vērtēt tikai būvlaukumā. Var uzrakstīt, ka strādās pēc nezin kādas nanotehnoloģijas, bet būvlaukumā rakt ar lāpstu.
Vēl, ja runā par saimniecisko izdevīgumu, dažos tā sauktajos siltināšanas iepirkumos no būvnieka tika prasīts garantēt rezultātu, kas apsolīts, lai saņemtu finansējumu. Būvniecībā atbildība par rezultātu šajā gadījumā jāuzņemas visiem dalībniekiem. Par to, kas uzbūvēts, ir atbildīgs gan projektētājs, kurš ir veicis aprēķinus, gan būvnieks. Vēl jo vairāk, rezultāts jeb saimnieciskais izdevīgums tiks sasniegts vienīgi tad, ja pasūtītājs nodrošinās atbilstošu ekspluatāciju. Šādos gadījumos saimnieciskā izdevīguma kritērijs var novest līdz kašķim visu iesaistīto pušu starpā, nevis līdz rezultātam.

Kā tad rīkojas tie, kuri vēlas labākas kvalitātes ēku ar ekskluzīviem, nevis lētākajiem materiāliem?

I.K.: To var ielikt projektā. Projektā tiek paredzēts, piemēram, Gustava Berga pods vai ekvivalents. Un tad būvnieks var meklēt tādu, kas ir ekvivalents. Tas attiecas uz visiem materiāliem. Valsts vai pašvaldības iestāžu pasūtītājs nevar gribēt konkrētas firmas krānus vai tapetes, bet viņš var nosaukt produktu, paredzot tiesības piedāvāt ekvivalentu. Konkrētas tirdzniecības markas preci nedrīkst pieprasīt, jo tā ir konkurences ierobežošana. Tikai privātfirmu konkursos pasūtītājs var darīt, kā grib.

J.Š.: Dažreiz cenas princips darbojas sliktā nozīmē tādā ziņā, ka būvnieks zemo cenu piedāvā, jau aprēķinājis, ka kaut ko nomainīs, kaut ko nedarīs… Šobrīd Latvijā ir gana daudz puspabeigtu objektu, kur būvnieki ir pazuduši, bankrotējuši, lauzuši līgumu… Jo viņi savulaik vinnēja ar zemāko cenu, cerēdami, ka nomainīs uz kaut ko lētāku, bet būvniecības izmaksas pieauga un viss apstājās.

Cilvēki runā, ka, nespējot iekļauties zemajās cenās, būvkompānijas sameklē lētākus materiālus, nekā projektā paredzēts, un tā blēdījoties izķepurojas. Vai tā tiešām notiek, pasūtītājam nezinot – „pa kluso”?

I.K.: Tas nav tik vienkārši, jo ir būvuzraudzība un autoruzraudzība. Lai tā varētu notikt, tas ir jāapstiprina minētajām personām, tātad vismaz trīs cilvēki to zina.

J.Š.: Zinu, ka daži veikalu attīstītāji uz tā „grābekļa” ir kāpuši, jo viņiem vienmēr vajadzīga zemākā cena un nekas vairāk. Ceļot dažus mazos veikalus, beigās būvuzņēmējs noliek pasūtītāju „pie vietas”, izvirzot ultimātu, ka vai nu tiek samaksāts par papildu darbiem, vai viņš bankrotēs un veikals paliks puscelts. Tas notiek tad, kad iekārtas pasūtītas, preces pasūtītas, zināma veikala atvēršanas diena… Esmu dzirdējis šādus stāstus, un tad pasūtītājam nākas piekāpties. Pašvaldība tā nevar. Ja celtnieks netiek galā, tad pašvaldībai nākas sakost zobus un nomainīt kādu materiālu uz lētāku, jo tā nevar piemaksāt.

Vai arī jums ir gadījies, ka ar savu zemāko cenu neesat varējuši paveikt darbus?

I.K.: Ir šāds gadījums mūsu biogrāfijā – vienas slimnīcas renovācija. Iepirkumu procedūra ievilkās gan ilgstošas piedāvājumu vērtēšanas, gan sūdzības rezultātā. Kad sapratām, ka nevarēsim izpildīt līgumsaistības, vienojāmies par līguma izbeigšanu. Visus pārējos objektus esam realizējuši. Arī tā, ka bez peļņas vai ar mīnusiem, bet esam visu izdarījuši līdz galam.

Bez peļņas – vai tas nozīmē, ka nodrošināt cilvēkiem darbu un uzņēmumam apgrozījumu?

J.Š.: Uzkrājam pieredzi un mācāmies katrā objektā, apgrozījums ir, uzņēmuma reputācija un labā slava tiek noturēta. Pēdējais piemērs bija Mārupes dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija, kur neko nenopelnījām, beidzām objektu pa nullēm. Tāda ir realitāte.

Vai zaudējumi konkursos ir piedzīvoti arī jūsu pašu kļūdu dēļ?

J.Š.: Reizēm gadās arī kļūdas, parasti tās ir tehniskajā piedāvājumā. Mums bija rūgta pieredze pirms vairākiem gadiem, kad šādas kļūdas dēļ zaudējām, kaut arī mums bija labākā cena. Varētu jautāt, vai tas ir tik būtiski, ka tehniskajā piedāvājumā ir ielikts par dažiem milimetriem mazāka diametra ventiļa kvalitāti apliecinošs dokuments, jo būvēs taču tā, kā ir projektā? Šādas kļūdas dēļ mēs esam „izmesti” no iepirkuma, un par šādiem gadījumiem gan ir dusmas. Paradoksāli, ka kļūdu tāmē atļauj labot, bet tehniskajā piedāvājumā ne. Tie, diemžēl ir nepārsūdzami gadījumi.

Bet gadījumos, kad ir objektīvi zaudēts konkurss, tāpēc ka esam bijuši dārgāki, nav ko pārdzīvot – tāda ir dzīve… Jo reizēm uzvar tas, kurš ir kļūdījies visvairāk.

Kā jūs varat paredzēt, ka jums varētu būt zemākā cena?

J.Š.: Tā ir pieredze. Tiek veikta cenu aptauja par to, ko var saņemt no piegādātājiem, ir jāparedz arī zināmi riski. Tikai apsverot, kur inženieris var piedāvāt finansiāli izdevīgāku risinājumu, zinot, ka granītu var atvest arī no Ķīnas, ne tikai no Itālijas, var uzvarēt. Ja visiem būtu jārealizē tas, kas ielikts projektā, tad spēle būtu godīga un vinnētu tas, kurš mācētu uzbūvēt ātrāk ar saprātīgu peļņu un labā kvalitātē, bet šobrīd tie apsvērumi ir nedaudz citādi. Kāds pavisam nekaunīgi izrēķina, ka nesamaksās apakšuzņēmējiem – arī tā notiek. Būvniecībā atrast iemeslu, kāpēc nemaksāt apakšuzņēmējam, ir viegli.

Kā jūs strādājat ar saviem apakšuzņēmējiem? Kā tos izvēlaties?

J.Š.: Atsevišķiem darbiem ņemam konkrētus apakšuzņēmējus. Veicam cenu aptauju. Ja divi sola veikt darbus par vienādu cenu, tad izvēlamies to, ar kuru mums ir bijusi pozitīva sadarbības pieredze. Ir jābūt uzmanīgam, ja kāds sola darbus izpildīt ļoti lēti, jo nav teikts, ka izpildīs visu solīto. Lielākoties strādājam ar mums zināmiem uzņēmumiem, bet gadās, ka paņemam pilnīgi nezināmu.

Vai pārliecināties par apakšuzņēmēju reputāciju?

J.Š.: Protams. Mēs nestrādāsim ar „melnu” apakšuzņēmēju, kuram ir slikta vēsture. Apakšuzņēmēji pēc iepirkuma dalās vismaz trīs kategorijās. Vieni ir tādi, kuri ir nepieciešami un tiek norādīti, lai izpildītu konkursa kvalifikācijas prasības – ja vajag restauratoru vai augstspiediena cauruļvadu metinātāju. Tad ir otra apakšnieku grupa, kas izpilda 20 un vairāk procentu, viņiem jāatbilst 39.panta noteikumiem – bez nodokļu parādiem. Pārējie ir tādi, kas izpilda mazāk par 20 procentiem. Maziem darbiem teorētiski var paņemt „kabatas kantori”. Bet vai tas attaisnojas? Tā kā esam lielais nodokļu maksātājs, visi mūsu uzņēmuma darījumi un atskaites tiek rūpīgi pārbaudītas, tāpēc vieglāk ir strādāt tīri. Varbūt ne vieglāk, bet mierīgāk gan!

Es saprotu, ka „Merkam” vairs nav strādnieku, nav nekādu celtnieku. Vai tā ir?

J.Š.: Jā, mums bija betonētāji un cauruļvadu montētāji, kad sākām būvēt „Skanstes virsotnes”, bet šobrīd ir tikai būvlaukuma menedžments.

Ko vajadzētu mainīt iepirkumu likumā? Varbūt ir kas tāds, kas jums traucē strādāt tā, kā gribētos?

J.Š.: Pats likums ir labs, bet tā interpretācija pasūtītāja sagatavotajos nolikumos gan varētu būt samērīgāka. Klibo likuma piemērošana, jo katram tā ir sava. Piemēram, ir pašvaldības, kas labprāt mūs gribētu redzēt vēlreiz, bet ir pašvaldības, kurās uzvarēt iepirkumā ir ļoti grūti pat ar labāko cenu, labām atsauksmēm un atbilstošu pieredzi līdzīgu darbu izpildē.

Kāpēc grūti?

J.Š.: Nojaušu, bet negribu izteikties.

Vai piedalāties arī citu valstu iepirkumos?

J.Š.: Nē, esam dibināti Latvijā ar uzdevumu un mērķi darboties tikai Latvijas tirgū. Mūsu mātes uzņēmums ir Igaunijā, un visi tā meitas uzņēmumi Lietuvā un Latvijā ir orientēti tikai uz konkrētās valsts tirgu.

Ar kuriem objektiem jūs lepojaties?

J.Š.: Man pašam ļoti patīk Cēsu parks, kas patiesībā ir mazs objekts – tā ir Cēsu parka rekonstrukcija un labiekārtošana. Mēs kaut ko tādu līdz šim nebijām darījuši. Vēl varam lepoties ar viesnīcu „Tallink”, kur brīvi stāvošai sienai, kas būvēta 19.gadsimta beigās un ir daļa no izcilā arhitekta K. Felsko projektētā nama, bet jau vairākus gadu desmitus šūpojās un bija balstīta ar stutēm, piebūvējām klāt viesnīcu. No jaunajām būvēm lepojamies ar „Skanstes virsotnēm”, ko paši projektējām un paši būvējām.

UZZIŅAI

  • Igaunijas būvniecības uzņēmuma „Merko Ehitus” meitas uzņēmums Latvijā SIA „Merks” dibināts 1996.gadā.
  • Konsolidētais apgrozījums 2011.gadā Ls 29 490 506.
  • Ik gadu piedalās aptuveni 100 iepirkumos.

Teksts: Iveta Daine, foto no “Merks” arhīva