Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pametusi viena no pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” iepirkumu lietas svarīgākajām izmeklētājām, šodien žurnālistiem apliecināja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
KNAB jau sākumā pēc lietas ierosināšanas brīdināja, ka izmeklēšana nebūs ātra, jo lieta ir apjomīga, nozīmīga un sarežģīta. Arī tagad Straume norādīja, ka turpinās aktīvs izmeklēšanas darbs un ir izsūtīti starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumi.
“Ko mēs Latvijā varam paveikt, to arī darām, un šajā ziņā nekas nekavējas, taču jāgaida arī informācija no ārvalstīm, kurās veiktas izmeklēšanas darbības. Diemžēl, tas aizņem laiku,” piebilda Straume.
Straume apliecināja, ka viena no lietas svarīgākajām izmeklētājām aizgājusi no darba. Viņš detalizētāk nekomentēja, cik būtiski šis fakts ietekmē lietas virzību. “Protams, šo lietu neizmeklē viens izmeklētājs, bet viņa bija viena no svarīgākajām izmeklētājām lietā,” piebilda KNAB priekšnieks.
KNAB priekšnieks uzskata, ka izmeklētāja KNAB pametusi slodzes dēļ. “Es domāju, ka tas bija vairāk vai mazāk dēļ slodzes. Cik man zināms, viņa nav aizgājusi uz kādu citu darbavietu,” piebilda Straume.
KNAB priekšnieks vērsa uzmanību, ka birojam kopumā patlaban trūkst vairāku izmeklētāju. Ņemot vērā krimināllietu apjomu un slodzi, Straume uzskata, ka birojam vajadzētu papildus 30 līdz 40 darbiniekus, tostarp, izmeklētājus.
Lai arī iepriekš birojs publiski bija paziņojis, ka saskaņā ar izmeklēšanā iegūto informāciju “Rīgas satiksmes” lietā nodrošināta kukuļu maksāšana Rīgas domes amatpersonām, Straume nekomentēja, vai kādas domes amatpersonas ir nonākušas aizdomās turēto statusā. “Mēs to paziņosim, kad izmeklētāji uzskatīs par vajadzīgu. Tas šobrīd nav atklājams,” piebilda Straume.
KNAB veic izmeklēšanu kriminālprocesā saistībā ar trim “Rīgas satiksmes” veiktajiem iepirkumiem – par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.
Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2018.gada decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, “Rīgas satiksmes” Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja “Škoda Transportation” amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.
Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma “Tram Servis Riga” valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Daļu lietā apcietināto personu vēlāk atbrīvoja pret drošības naudu, bet pārējos apcietinātos atbrīvoja bez drošības naudas noteikšanas. Kopējais noteiktais drošības naudas apmērs ir 870 000 eiro.
Saistībā ar šo lietu kratīšana notika arī pie toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova (S). Pērn jūnija beigās Ušakovam tika piemērots aizdomās turētā statuss, taču par citiem iespējamiem nodarījumiem – veicot procesuālās darbības konkrētajā kriminālprocesā, KNAB Ušakova darba kabinetā Rīgas domē bija atradis priekšmetu, kas ar kompetentās institūcijas atzinumu atzīts par stratēģiskās nozīmes ierīci.
Pats Ušakovs sociālajā tīklā “Facebook” tika norādījis, ka izņemtā ierīce bijusi “paštaisīta ierakstoša ierīce”, kas atradusies plauktā. “Kā es sapratu no apraksta, runa ir par līmētu albumu, kurā bija iebūvēti kamera un mikrofons,” skaidroja Ušakovs. Viņš arī norādījis, ka ierīces atrašanās kabinetā viņam radījusi izbrīnu.
Ušakova gadījums patlaban ir izdalīts atsevišķā kriminālprocesā no “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietas. Bijušā Rīgas mēra iespējamās darbības gan netiek vērtētas, izmeklējot “Rīgas satiksmes” iepirkumus.
No KNAB iepriekš skaidrotā par “Rīgas satiksmes” kriminālprocesu izriet, ka tas sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar “Rīgas satiksmi” saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.
KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.
“Nekā personīga” ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādējādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.
KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja CBA un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, Polijas pretkorupcijas dienests (CBA) sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.