Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Zaļais iepirkums

VARAM: aktualizētas zaļā publiskā iepirkuma prasības deviņās preču pakalpojumu grupās

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība””. Grozījumi izstrādāti, lai aktualizētu, vienkāršotu zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības un nodrošinātu otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, VARAM sagatavojusi noteikumu projektu, kurā iekļautas aktuālākās Eiropas Komisijas ZPI vadlīnijas vairākām preču un pakalpojumu grupām, tādējādi gan veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos, gan vienkāršojot ZPI piemērošanas prasības.

Kopumā tiek veikti grozījumi deviņās preču un pakalpojumu grupās, no kurām piecas ir ZPI obligāti piemērojamās grupas, kurās ietilpst datortehnika un IKT infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un? pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Tāpat grozījumi veikti četrās brīvprātīgi piemērojamās grupās, kurās ietilpst šādi publiskie pakalpojumi – būvniecība, ceļu būve, mēbeles, transports, kā arī ir izstrādāti jauni ZPI kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūras preču un pakalpojumu grupai.

Jaunie ZPI kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai paredz ražošanā izmantot videi draudzīgus materiālus un procesus. Noteikts, ka infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pirmreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumija un/vai nolietotas riepas. Tādā veidā veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu (riepu, gumijas, platsmasas, metāla, u.c.) noietu.

Pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiek noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz bioloģiskās pārtikas iegādi. Tas nozīmē, ka, iegādājoties pienu un kefīru, vismaz 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1.janvāra vismaz 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, savukārt iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piem., auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Tāpat noteikumu grozījumos tiek noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz pārtikas produktu piegādi- nosakot, ka pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attālumā no pārtikas produktu audzēšanas/ražošanas vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros. Tādējādi tiks mazinātas transportēšanas laikā radītās emisijas, kā arī veicināts kvalitatīvu vietējas izcelsmes produktu noiets.

Aktualizētajos ZPI kritērijos mēbelēm tiek noteikts, ka pretendentam jānorāda REACH* jeb īpaši bīstamu vielu klātbūtne, ja koncentrācija izstrādājumā un jebkurā tā detaļā/sastāvdaļā pārsniedz 0,1% (masas). Lai nodrošinātu mēbeļu kvalitāti un atbilstību izmantošanai, Noteikumu projektā tiek noteiktas prasības, ka mēbeļu izstrādājumam jāatbilst attiecīgu Eiropas (EN) standartu jaunākajās versijās izklāstītajām prasībām, kas var attiekties uz izstrādājuma ilgizturību, izmēriem, drošumu un stiprību. Tāpat tiek paaugstinātas ZPI prasības attiecībā uz mēbeļu garantijas laiku, piešķirot vismaz trīs gadu garantiju, termiņu sākot no izstrādājuma piegādes vai pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas dienas. Garantija attiecas uz remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar izstrādājuma aizvešanas un atvešanas vai uz vietas veikta remonta iespēju.

Laika posmā kopš MK noteikumu stāšanās spēkā (01.07.2017.), ZPI īpatsvars audzis gan finansiālā izteiksmē, gan pēc veikto iepirkumu skaita. 2019.gadā ZPI finanšu apjoms Publiskā iepirkuma likuma ietvaros sasniedzis 515 miljonus EUR, jeb 17,3% un ZPI skaits sasniedzis 1494, jeb 13,2% no kopējā iepirkumu skaita.

* REACH kandidātu saraksts: īpaši bīstamu kandidātu saraksta vielu saraksts licencēšanai, kas publicēts saskaņā¯ ar Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulas 59.panta 10.punktu: https://echa.europa.eu/lv/candidate-list-table

Informāciju sagatavoja Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Zaļais iepirkums

Nacionālajos bruņotajos spēkos pārbaudīs zaļā publiskā iepirkuma principu ievērošanu

Aizsardzības ministrija informē, ka uzsāks pārbaudes Nacionālo bruņoto spēku struktūrās, lai pārliecinātos, ka nolīgtie komersanti pakalpojumu sniegšanas gaitā ievēro līgumos noteiktos zaļā publiskā iepirkuma principus.

“Mēs nepārtraukti strādājam pie tā, lai Nacionālie bruņotie spēki tiktu nodrošināti ar galvenokārt Latvijā ražotiem resursiem. Spēja pārvarēt krīzes ar pašu resursiem ir arī viena no visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas dimensijām. Tās nostiprināšana palīdz ne tikai bruņotajiem spēkiem, bet gan arī pašmāju uzņēmējiem un saimniecībām,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Aizsardzības ministrija apkopos visus Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības, Zemessardzes, kā arī Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra noslēgtos līgumus, kas sastādīti un parakstīti, balstoties uz zaļā publiskā iepirkuma principiem. Regulāras pārbaudes par piegāžu atbilstību līgumu nosacījumiem Nacionālo bruņoto spēku struktūrās plānots veikt turpmāko divu mēnešu garumā.

Zaļais publiskais iepirkums ir process, kurā valsts un pašvaldības iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem. Izvērtējot un ievērojot zaļā publiskā iepirkuma principus, iespējams ne tikai mazināt pakalpojuma ietekmi uz vidi, bet gan arī veicināt sociālus uzlabojumus un panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas kārtību kopš 2017.gada nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, kas cita starpā paredz obligātu zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanu pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā, lai katra institūcija, uzņēmums, mājsaimniecība un indivīds zinātu savu lomu un rīcību krīzes gadījumā.

Uzsākot šīs sistēmas ieviešanu, 2019.gadā Aizsardzības ministrija rīkoja krīzes vadības mācības nozaru ministrijām, secinot, ka ministrijām jāizstrādā vai jāpilnveido trauksmes un krīzes plāni. Tāpat tika secināts, ka šāda veida mācības ministrijām, to padotības iestādēm un nozaru komersantiem jāorganizē ik gadu.

Tāpat 2019.gadā Saeima pieņēma Nacionālās drošības koncepciju, kurā uzsvērta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm, valsts institūcijām savstarpēji sadarbojoties.

Informāciju sagatavoja Roberts Skraučs, AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākais referents.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Pārtika un dzērieni Zaļais iepirkums

Cik “zaļi” ir zaļie iepirkumi pārtikas produktu piegādēm?

Latvijā kopš 2014.gada pārtikas produktu piegāde un ēdināšanas pakalpojumi publiskajam sektoram (valsts un pašvaldības iestādēm) ir jāveic atbilstoši zaļā iepirkuma prasībām. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, 2019. gadā 96% pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumi finansiālā izteiksmē atzīmēti kā veikti atbilstoši zaļā iepirkuma prasībām. Vai tiešām gandrīz visi pārtikas iepirkumi Latvijā atbilst zaļā iepirkuma prasībām? Detalizēta izpēte liecina, ka nē.

Sekojot līdzi norisēm Eiropas Savienībā (ES) un ar mērķi veicināt Latvijas produktu ienākšanu sabiedriskajā ēdināšanā, Latvijas valdība 2014. gadā izdeva Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem”, padarot zaļo publisko iepirkumu (ZPI) piemērošanu kā obligātu pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumiem. 2017.gadā šīs prasības tika pārskatītas un iekļautas kā obligātas MK not. Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”. Atbilstību valsts regulējumam par ZPI Latvijā pārtikas produktiem var panākt divējādi. Viena iespēja ir piemērot zemākās cenas principu, tad iepirkuma specifikācijā jāiekļauj visi ZPI kritēriji. Otra iespēja ir izmantot saimnieciski izdevīgākā iepirkuma principu, tad paralēli cenu kritērijam jāizvēlas viens kritērijs no trim kritēriju grupām

  1. no pārtikas kvalitātes (bioloģiskā vai integrētā ražošanas metode vai nacionālā pārtikas kvalitātes shēma),
  2. nesatur ĢMO un
  3. iepakojuma, piegādes vai sezonalitātes kritēriju grupas.

Tas nozīmē, ka iepirkums, kas pilnībā atbilst Latvijas valsts ZPI kritērijiem pārtikas produktiem, var neatbilst Eiropas Komisijas noteiktajiem pamatkritērijiem pārtikai (2008., 2019. gads), piemēram, tas var neietvert bioloģisko pārtiku.

Saskaņā ar MK not. Nr. 353 visiem pārtikas produktu piegādes publiskajiem iepirkumiem jāatbilst ZPI kritērijiem. 2017. gadā saskaņā ar pirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, iepirkumu veicāji 54%, 2018. gadā jau 90% no visiem pārtikas produktu konkursiem atzīmēja kā ZPI.

Raksta autores, lai noskaidrotu ZPI kritēriju ieviešanu un piemērošanu pārtikas iepirkumos, veica padziļinātu pētījumu. Autores izmantoja IUB datubāzē publicēto informāciju, kas apkopo visus paziņojumus par publiskajiem konkursiem, kā arī apkopoja iepirkumu dokumentāciju pārtikas produktiem izglītības iestādēm, kas pieejama tiešsaistē pašvaldību mājas lapās. Autores analizēja iepirkumus, kas tika publicēti laika posmā no 01.07.2017. līdz pat 01.07.2018 – pavisam 97 publikācijas, bet daļa no tām izslēdza no tālākās analīzes, jo dokumentācija tiessistē nebija pieejama vai konkursi noslēgušies bez rezultāta. Kopumā autores analizēja 73 piedāvājumus par pārtikas piegādēm, uzskaitot piemērotos kritērijus, un pārbaudīja, vai pārbaudes līdzekļi ir pietiekami.

Lai noskaidrotu valsts ZPI regulējumā piemēroto kritēriju nozīmi vides aizsardzībā, autori iztaujāja 10 Latvijas ekspertus, kas strādā ZPI jomā, un, izmantojot aptauju, lūdzot tos sarindot skalā no viens (mazākā) līdz pieci (lielākā daļa) valsts regulējumā pārtiks produktiem iekļauto kritēriju nozīmīgumu un efektivitāti. Aptaujāti vides eksperti bija 5 vīrieši un 5 sievietes, visi ar augstāko izglītību, strādāja vides aizsardzības jomā no 5 līdz vairāk nekā 21 gadam, un 50% no tiem bija augstākā izglītība arī vides zinātnēs.

Kādi ir izmantotie ZPI kritērijus pārtikas produktu piegādēm?

Visbiežāk tiek izmantots ZPI kritērijs, ka produkti nesatur “ĢMO”. Obligātie kritēriji no “pārtikas kvalitātes” grupas tiek piemēroti 28% iepirkumu; bet tikai 4% no iepirkuma dokumentiem izcēla kā prioritāti bioloģisko pārtiku. Lielākoties no grupas “pārtikas kvalitāte” konkursiem izvēlas pārtiku, kas ražota saskaņā ar integrētām ražošanas kritērijiem vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmām, vai sagrupē kopā visus trīs pārtikas ražošanas veidus, kas padara bioloģiskās pārtikas piegādi mazāk ticamu tās augstākās cenas dēļ.

Viens no bieži izmantotiem kritērijiem, kas ir ārpus valsts ZPI tiesību aktu darbības jomas, ir pienākums piegādātājam ņemt atpakaļ izlietoto iepakojumu (kā obligātie kritēriji 6%, saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas kritēriji 28%).

Kopumā, tikai 15% no konkursa dokumentiem saturēja vismaz vienu obligātu kritēriju no trim kritēriju grupām. Tādējādi tie atbilda valsts ZPI prasībām pārtikas produktiem. Tomēr dziļāks skatījums norāda, ka praksē atbilstība var būt vēl zemāka. Kritēriju un pārbaudes līdzekļu novērtējums atklāja, ka kritēriji ir formulēti nepietiekami precīzi: skaidri formulētu kritēriju proporcija dažādiem kritērijiem ir no 20% līdz 100%. Piemēram, nereti prasības ir formulētas vēlējuma izteiksmē “vēlams”, “dod priekšroku”. Bieži pārprasts kritērijs ir par vietējo pārtiku, piemēram, norādot “attālumu no izcelsmes vietas.” Tikai 6% pārbaudīto konkursu, kuros tika piemērots šis kritērijs, bija pietiekami skaidri formulēti kā “attālums no ražošanas izcelsmes vietas”. Citos gadījumos nav norādīts, no kura punkta tiek mērīts attālums, vai kritērijs pieļauj abus: attālumu no ražotnes vai noliktavas. Tas var radīt situāciju, kad praksē pat mazāk piegāžu atbilst valsts ZPI prasībām. Autori uzskata, ka, lai labāk uzraudzītu ZPI īstenošanas līmeņa kvantitatīvos rādītājus (piemēram, cik liels % no visām pārtikas produktu piegādēm (naudā vai kg) ir no bioloģiskajām lauksaimniecībām), jau iepirkumu izsludināšanas fāzē būtu jāparedz prasība veikt uzskaiti un piegādātājiem vai iepirkuma veicējiem būtu jānodrošina nepieciešamā dokumentācija.

Lai novērtētu ZPI īstenošnas efektivitāti, ņemto vērā, ka ir vairāki atšķirīgi kritēriji, autori lūdza vides ekspertus spriest par ZPI kritēriju nozīmīgumu un efektivitāti. Ekspertu novērtējums bija ļoti atšķirīgs, tomēr visaugstāko vērtējumu saņēma bioloģiskā pārtika, ko pārbaudītajos Latvijas iepirkumos kā kritēriju iekļāva reti, , bet viszemākie vērtējums tika piešķirts kritērijam “bez ĢMO”, kas iepirkumu konkursos tiek izmantots visbiežāk, visticamāk, jo to paredz arī veselības jomas regulējums

Kāpēc bioloģisko pārtiku iepērk tik maz?

Analizējot veiktos iepirkumus tikai 4% bioloģisko pārtikas produktu iegādi piedāvājumā izmantoja kā obligātu, 1% kā līguma piešķiršanas kritēriju. “Bioloģiskā pārtika” ir viens no ES ZPI pamatkritērijiem, jo tā palīdz sasniegt vairākus mērķus (samazināt eitrofikāciju, mazināt toksisku vielu izplūdi vidē, paaugstināt dzīvnieku labturību).

Viens no bioloģiskās pārtikas izmantošanas šķēršļiem ir tās augstākā cena. Latvijas skolu maltītes daļēji subsidē valsts (1,42 eiro uz vienu cilvēku), un vietējās pašvaldības nereti nevēlas palielināt savu daļu, lai segtu augošās izmaksas par skolas ēdienreizēm, ko radītu lielāks bioloģisko produktu īpatsvars. Liela nozīme var būt arī piegādes trūkumam: saskaņā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas datiem organiskā produkcija aptver tikai 2% no kopējā valsts pārtikas tirgus1. Tomēr vērā ņemams ir fakts, ka kritēriju “bioloģiskā pārtika” ļoti reti (1% gadījumu) izmanto arī kā vērtēšanas kritēriju, lai, meklējot ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, varētu svērt pēc cenas un pieejamības. Rezultātā iegūstam vāveres riteni – bioloģiskie produkti netiek iekļauti nestabilās piegādes dēļ, bet to ražošana nepalielinās stabila pieprasījuma trūkuma dēļ.

Liela nozīme var būt arī vispārējās izpratnes trūkumam par jēdzieniem “bioloģiskā pārtika”, “integrētā ražošanas metode” un “nacionālā pārtikas kvalitātes shēma”. Nesen veikts tirgus pētījums2 parādīja, ka tikai 28% respondentu no plašas sabiedrības (1004 dalībnieku) atpazina ES bioloģiskās pārtikas marķējumu kā bioloģiskās lauksaimniecības produktu marķējumu. Liels skaits – 34% – respondentu k;a bioloģiskās pārtikas atpazīšanas zīmi kļūdaini minēja Latvijas kvalitātes shēmas “Zaļā karotīte” zīmi. Šī neskaidrība var būt iemesls arī tam, ka iepirkumu rīkotāji visus trīs sertifikācijas sistēmu veidus iekļauj vienā kritērijā, piemēram, “tas viss ir viens un tas pats”.

Intereses trūkumu par labu bioloģiskajai pārtikai var izskaidrot arī ar trūkstošo vietējo politiku: dažādās valstīs veiktie gadījumu pētījumi liecina, cik svarīgi ir skaidri politikas mērķi un vietējo politiķu atbalsts3. Itālijā, pētot pašvaldības ar labiem sasniegumiem pārtikas politikā, secināts, ka pozitīvi faktori lielākām bioloģiskās pārtikas produktu īpatsvaram ēdināšanā mācību iestādēs ir: sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu politika, vecāku komiteju spiediens un atbildīgo valsts iestāžu pārliecība un motivācija4.

Autores secina, ka iepircēju pašvērtējums nav piemērota metode, lai mērītu ZPI īstenošanas līmeni: iepirkumu veicēji daudz biežāk savu publisko iepirkumu bija atzīmējuši kā ZPI (54% –90%) nekā to kontatējām pēc rūpīgākas izpētes (15%). Tomēr pašu iepirkumu konkursu ppārbaude arī nav pietiekama, lai saprastu īstenošanas līmeni, t. i., cik lielā mērā “zaļie” konkursi pārvērtās par “zaļākām” piegādēm. Skaidrāki kvantitatīvie rādītāji un biežāka uzraudzība varētu palīdzēt izmērīt reālo īstenošanas līmeni.

Viens no ES ZPI pamatnostādņu galvenajiem kritērijiem “bioloģiskā pārtika” ļoti reti tiek izmantots Latvijas valsts iepirkumos pārtikas produktiem (4% kā obligāts un 1% no vērtēšanas kritērijiem), un tam, iespējams, ir vairāki iemesli. Tas nozīmē, ka no Eiropas viedokļa, kur kā etalons tiek izmantoti pamatrādītāji, par zaļiem var uzskatīt pat mazāk nekā 15% Latvijas pārtikas iepirkumu.

Pašlaik valsts regulējums par ZPI piedāvā diezgan lielu kritēriju klāstu, nenorādot to nozīmi un ietekmi Tas var radīt situāciju, kad iepirkumu veicēji izvēlas vienkāršākās, bet videi mazāk izdevīgākās iespējas. Kritēriju skaita samazināšana vai skaidra kritēriju pamatkopuma norādīšana varētu palīdzēt mazināt šo problēmu. Piemēram, kritēriju “nav ģenētiski modificētu organismu” izslēgt no ZPI kritērijiem, jo tas jau ir pietiekami regulēts ar veselības nozares t.i. prasībās. Ir būtiski “bioloģisko pārtikas produktu piegād” izdalīt kā atsevišķu kritēriju, lai vairotu un panāktu Latvijas ZPI kritēriju tvēruma tuvināšanos ES ZPI kritēriju prasībām.

1. Pekal A. (2020). Bioloģiskās pārtikas tirgus analīze Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, Rambøll Management Consulting, Ziemeļvalstu Ministru padome. P.139

2. Aptauja par vides marķējuma atzīšanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā. (2019). Nepublicēti tirgus pētījumi, NORSTAT.

3. Smith, J., Andersson, G., Gourlay, R., Karner, S., Mikkelsen, B.E., Sonnino, R., Barling, D. (2016). Balancing compete policy requests: The case of sustainable public sector food Procurement. Dž. Tīra. Prod. Nr. 112, 249 –256.

4. Filipini, R., De Noni, I., Corsi, S., Spigarolo, R., Bocchi, S. (2018) Ilgtspējīgs skolas pārtikas iepirkums: Kādi faktori ietekmē bioloģiskās pārtikas ieviešanu un pieaugumu? J. Pārtikas politika, Nr. 76, 109-119

Jana Simanovska, dr.sc.ing, Vidzemes augstskola, biedrības Ekodizaina kompetences centra vadītāja
Inese Pelša, Latvijas Universitāte doktorante un pētniece

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti Pārtika un dzērieni Zaļais iepirkums

2019.gadā sasniegts VARAM plānotais mērķis Zaļā publiskā iepirkuma piemērošanā obligātajās preču un pakalpojumu grupās

Rīga, 2020.gada 28.aprīlī – Ministru kabinets (MK) apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2019.gadā”, kas apstiprina, ka izpildīts ziņojuma mērķis – līdz 2020.gadam obligāti piemērojamām preču un pakalpojumu grupām zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) īpatsvars sasniegts noteikto 80% apmērā.

ZPI ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldības iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem ar vienādu primāro funkciju, ar kura palīdzību iespējams samazināt ietekmi uz vidi, veicināt sociālus uzlabojumus un panākt ietaupījumus budžetā.

Kopš 2019.gada papildus tiek vērtēts ZPI īpatsvars obligāti piemērojamajās grupās, lai nodrošinātu atbilstošāku izmaiņu raksturojumu un attīstības tendenču prognozējamību. ZPI rādītāji preču un pakalpojumu grupās, kuras MK noteikumi nosaka par obligātām, īpatsvars ir pieaudzis un sasniedzis finansiālā izteiksmē 83,1% (2018.g. 74,3%), bet pēc iepirkumu skaita – 61,1% (2018.g. 51%).

Savukārt izvērtējot kopējos 2019.gada ZPI izpildes rādītājus, var secināt, ka īpatsvars finansiālā izteiksmē pret iepriekšējo gadu ir nedaudz samazinājies no 18,3% uz 17,3%, bet pēc kopējā iepirkumu skaits pieaudzis no 11,4% uz 13,2%.

ZPI kā obligāti piemērojamās grupas ir noteiktas – biroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Savukārt lielākās ZPI preču un pakalpojumu grupas pēc finansiālā īpatsvara ir būvdarbi, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, transports, tīrīšanas līdzekļi, kā arī pakalpojumi. Nozīmīga ietekme uz ZPI īpatsvaru ir ES fondu projektu īstenošanai, jo ir iespēja vērtējumā saņemt papildus punktus par ZPI piemērošanu. Taču tas gan atkarīgs no specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem.

Lai veicinātu ZPI piemērošanas intensitāti iepirkumos, ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem,uzņēmumiem un nevalstisko sektoru šobrīd veic MK noteikumu pārskatu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu prasību un kritēriju atbilstību tehnoloģiskai attīstībai un vienlaicīgi tās vienkāršojot, kā arī, lai atvieglotu to piemērošanu iepirkumu speciālistiem un arī piegādātājiem. Jauno noteikumu redakciju plānots sagatavot un iesniegt izskatīšanai MK līdz 2020.gada 30.jūnijam.

Rudens periodā VARAM turpinās iesākto tradīciju un organizēs reģionālo semināru ciklu ZPI piemērošanas veicināšanai valsts un pašvaldību iepirkumos, kur ar valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumu speciālistiem tiks pārrunātas ZPI piemērošanas aktualitātes, t. sk. MK noteikumu grozījumi.

Informāciju sagatavoja Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Pārtika un dzērieni Zaļais iepirkums

AgriChamber: Jāpastiprina “Zaļo iepirkumu” kontrole valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos

Lai veicinātu vietējās pārtikas iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs, Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera (turpmāk – Kamera) sadarbībā ar Latvijas lauku izglītības un konsultāciju centru (turpmāk – LLKC) un Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (turpmāk – LLKA) vērš uzmanību uz to, ka nepieciešams uzlabot “Zaļo publisko pārtikas iepirkumu” līgumu izpildi.

Vērtējot valsts un pašvaldību iestāžu pārtikas iepirkumu Nolikumus, Kamera konstatējusi, ka daudzām pārtikas preču grupām tiek pieprasīti “Zaļās karotītes” sertifikāti, bioloģiskie sertifikāti vai arī nosacījumi par integrēto audzēšanu (turpmāk – Speciālie nosacījumi), kam pēc būtības būtu jāveicina kvalitatīvas vietējās produkcijas piedāvājumu publiskajos iepirkumos. Tomēr zemās līgumu izpildes kontroles dēļ, piegādātāji izvairās no pienācīgas līguma izpildes, tādejādi sākotnēji solītie vietējās izcelsmes produkti ar iepriekš minētajiem sertifikātiem netiek piegādāti.

Kameras ieskatā šo problēmu ir iespējams atrisināt uzlabojot līguma kontroli, pārtikas produktu izsekojamību un piegādes līgumos iestrādājot stingrākas soda sankcijas (līguma nepagarināšana, tiesību atņemšana piedalīties iepirkumos un tml.). Šobrīd līguma kontroles nodrošināšanai liela atbildība gulstas uz pārtikas saņēmējiem, piemēram, iestāžu personālu, kuriem līguma uzrauga funkciju pildīšana rada papildus slogu ikdienas darbiem.

Kamera ierosina:

1) Līgumos iekļaut pienākumu nodrošināt izsekojamību – pavadzīmē obligāti jānorāda ražotājs/audzētājs, lai ir iespējams izsekot, vai piedāvātie produkti tiešām ir ar Speciālajiem nosacījumiem un kāda prece ir no ražotāja/iem.

2) Pirms tiek veikts jauns iepirkums, jāveic iekšējais pavadzīmju audits, konstatējot ir vai nav novērojami pārkāpumi. Ja tiek konstatēts pārkāpums (piemēram, vairāk kā 5% apmērā no piegādātā apjoma) līgums netiek slēgts vai pagarināts (katru pavadzīmi būtu jāieraksta centralizētā grāmatvedības sistēmā (turpmāk – Sistēmā), tādējādi, ievadot Sistēmā preces ražotāju un apjomu, kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu un bioloģiskās produkcijas sertifikācijas iestādēm iespējams būtu izsekot, no kurām saimniecībām un kādos apjomos ir produkcija piegādāta.

3) Iepirkuma dokumentos nepieciešams akcentēt, ka tiks paaugstināta kontrole un līguma kontrolē tiks iesaistīts Pārtikas un veterinārais dienests un bioloģiskās produkcijas sertifikācijas iestādes.

4) Sadalīt iepirkumu grozu tā, lai līdzīgas preces būtu vienkopus, tādējādi neizslēgtu tieši vietējo ražotāju.

AgriChamber Valdes priekšsēdētājs Dīns Cielavs: “Ņemot vērā to, ka caur iepirkumiem liela naudas plūsma plūst uz ārzemēm iegādājoties ārvalstu produkciju, būtu loģiski, ka Latvija tāpat kā citas valstis iedarbinātu tiesiskās / likumīgās sviras, kas ļautu daudz vairāk iepirkt vietējo pārtiku. Jābūt ir kontrolei, kas neļautu dažādiem negodprātīgiem piegādātājiem ļaunprātīgi izmantot vietējo ražotāju sertifikātus.”

Kooperatīvs “Baltijas dārzeņi” Izpilddirektors Jānis Bušs: “Ir klaji bezatbildīgi valsts budžeta naudu sūtīt uz ārzemēm, jeb pirkt importētas preces un pakalpojumus, ja to var nodrošināt vietējie ražotāji. Jā, vienmēr būs aktuāls cenas / apjoma / kvalitātes jautājums. Domāju, ka vietējie ražotāji spēj gan nodrošināt ar apjomu, gan saprotamu un konkurētspējīgu cenu. Lai panāktu saprotamus nosacījumus un gūtu skaidrību par šo nosacījumu izpildi, ir nepieciešams ‘caurspīdīgums‘, jeb jābūt pieejamai informācijai. Tirgus (vismaz tā godprātīgie dalībnieki) pats spēj sevi uzraudzīt un kontrolēt. Budžeta iestāžu iepirkumiem un to rezultātiem jābūt pieejamiem publiski“.

Biedrība “Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera” ir dibināta 2016.gadā. Mērķis – apvienot jebkuru Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumu, lai efektīvāk spētu pārstāvēt Biedrus nozaru problēmu risināšanā, esot atbildīgam sociālajam partnerim valdībai, palīdzot risināt nozarei aktuālās problēmas.

Informāciju sagatavoja Dīns Cielavs, Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras Valdes priekšsēdētājs.

Kategorijas
Pārtika un dzērieni Zaļais iepirkums

PVD konstatējis krāpšanos ar gaļas produktu izcelsmi

Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka SIA “Baltiņš”, kas vairākām Daugavpils izglītības iestādēm zaļā publiskā iepirkuma ietvaros piegādā gaļas produktus, ir krāpies ar preču marķējumu un Polijā ražotus liellopu un putnu gaļas produktus uzdevis par Latvijā ražotiem.

Veicot gaļas produktu izsekojamības pārbaudi, PVD uzņēmuma noliktavā konstatēja Polijas izcelsmes saldētus dzīvnieku izcelsmes produktus, savukārt atkritumu tvertnēs – Polijas gaļas ražotāju oriģinālo produktu marķējumu. Atrasti arī izdrukāti viltoti dažādu Latvijas gaļas produktu ražotāju marķējumi. Turpinot pārbaudes, PVD noskaidroja, ka Latvijas ražotāji SIA “Baltiņš” šogad šāda veida produkciju nav piegādājuši.

Pārbaudē konstatēts, ka no šī gada sākuma līdz februāra vidum, kad atklāti iepriekš minētie pārkāpumi, uzņēmums šādā veidā 16 Daugavpils izglītības iestādēm realizējis aptuveni 4 tonnas putnu gaļas un 500 kilogramus liellopu gaļas.

PVD par konstatēto ir informējis Daugavpils pašvaldību. Uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

Atgādinām, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte”), bioloģiskās lauksaimniecības vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīts tehniskajā specifikācijā.

Informāciju sagatavoja Ilze Meistere, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Tehnoloģijas un iekārtas Zaļais iepirkums

IUB pagarina vērtēšanas termiņu uzņēmumu sūdzību izskatīšanai par datortehnikas piegādi ar ASV zaļo sertifikātu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pagarinājis datortehnikas tirgotāju sūdzību izskatīšanas termiņu par Valsts reģionālās attīstības aģentūras rosināto prasību ieviest datortehnikas ASV zaļo sertifikātu EPEAT Latvijas iepirkumos, liecina IUB publiskotais starplēmums.

Lietas izskatīšanai IUB pagarināja termiņu līdz šī gada 28.februārim.

Skatot datortehnikas tirgotāju “Capital” un “Atea” iesniegtās sūdzības, IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija 6.februāra starplēmumā nolēma, ka lietas izskatīšanai papildus nepieciešams skaidrojums no Latvijas nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts”.

Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

LETA jau ziņoja, ka datortehnikas tirgotāji iebilst pret Valsts reģionālās attīstības aģentūras rosināto prasību ieviest datortehnikas ASV zaļo sertifikātu EPEAT Latvijas iepirkumos.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra pērn novembrī izsludināja konkursu par datortehnikas piegādi Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem, kurā paredzēts, ka turpmāk Latvijas datortehnikas iepirkumos iekļaus ASV zaļo sertifikātu EPEAT. Savukārt 2019.gada 18.decembrī iebildumus par Valsts reģionālās attīstības aģentūras rosinājumu iekļaut sertifikātu EPEAT datortehnikas iepirkumos iesniedza datortehnikas tirgotājs “Atea”, bet 23.decembrī – datortehnikas vairumtirgotājs “Capital”.

“Capital” valdes loceklis Ivars Šulcs intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka datortehnikas tirgū ir lielas domstarpības par Valsts reģionālās attīstības aģentūras jauno katalogu un prasību ieviest EPEAT sertifikātu – valsts iestādēm tehnika ir jāiegādājas Elektronisko iepirkumu sistēmā, kuru uztur Valsts reģionālās attīstības aģentūra, un prasības tiek izstrādātas četriem gadiem, tādējādi, tas, kas prasībās tiks iekļauts tagad, spēkā būs nākamos četrus gadus.

“Interesanti ir tas, ka pašlaik kā prasība datortehnikai ir ielikts EPEAT sertifikāts, kurš vispār ir izstrādāts ASV, lai pārbaudītu datortehnikas atbilstību zaļajām prasībām, sākot no tā, vai tiks pārstrādāts kartona iepakojums, kurā piegādāja datoru, beidzot ar to, kur nonāks dators, kad tas salūzīs. Ja kāds ASV grib pārdot datorus, tam ir jāatbilst šī sertifikāta prasībām. Valsts reģionālās attīstības aģentūra nezin kādēļ ir izdomājusi, ka arī Latvijā datoriem, kurus iegādājas valsts pārvalde, ir jāatbilst šim sertifikātam. Problēma ir tajā, ka Eiropā pašā ir noteiktas zaļās prasības, kuras Latvija ir pārņēmusi un izveidojusi Zaļo publisko iepirkumu, kurā ir ļoti skaidras prasības, sākot no datortehnikas energoefektivitātes un beidzot ar pārstrādi,” sacīja Šulcs.

Vienlaikus viņš pauda aizdomas, ka patiesais EPEAT sertifikāta iekļaušanas iemesls prasībās varētu būt vēlme izstumt no tirgus “Capital” datorus, jo EPEAT sertifikāts ir lielajiem konsorcijiem, no kuriem liela daļa bāzējas ASV, un pašlaik tas ir tikai vienam Eiropas Savienības ražotājam Spānijā.

“Attiecīgi tas ir izdevīgi tiem uzņēmumiem, kuri datorus tikai pērk un pārdod tālāk, bet paši tos neražo. Taču tad tas ir dārgāk par vietējā ražojuma datoriem,” minēja Šulcs.

Jautāts, vai vietējie Latvijas ražotāji šo EPEAT sertifikātu nevarat iegūt, Šulcs atzīmēja, ka Baltijas līmeņa uzņēmumiem tas ir nereāli. Sertifikācija maksā apmēram 30 000-50 000 ASV dolāru. Turklāt šīs sertifikācijas ietvaros ir jāiziet arī “Energy Star” energoefektivitātes sertifikācija, kuru kopš 2018.gada veic tikai ASV.

“Tādēļ, lai mēs varētu pārdot datorus Latvijā, mums tie būtu jāsāk pārdot ASV,” pauda Šulcs.

Viņš piebilda, ka, pēc “Capital” aplēsēm, pašlaik tajās pozīcijās, kurās paredzēts iepirkt tehniku ar EPEAT sertifikātu, salīdzinot ar vietējā tirgū pieejamajiem ražojumiem, valsts pārmaksās apmēram 40%. “Ja šī prasība netiks izņemta, tad mēs pozīcijās, kur tiek prasīts šis sertifikāts, valsts sektoram pārdosim dārgākos “Dell” datorus. Pēc analoģijas ar mašīnām būtu, ka, ja Valsts reģionālās attīstības aģentūra pateiktu, ka vēlas sporta mašīnu, kura var braukt ar 300 kilometriem stundā, tad pircēji varēs izvēlēties, kas ir lētāks – “Ferrari” vai “Lamborghini”,” pauda Šulcs.

Jau vēstīts, ka 2018.gadā “Capital” strādāja ar 19,752 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 40,7% un bija 101 347 eiro.

Kompānija “Capital” reģistrēta 1992.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 2,817 miljoni eiro.

Kategorijas
Pašvaldības Zaļais iepirkums

Projekti un iepirkumi Salacgrīvas novada izaugsmei

Salacgrīvas novadā lielāko daļu iepirkumu sagatavo, izsludina un pieņem lēmumus līgumu slēgšanai pašvaldība. Pērn tādu bijis pavisam 54. Atsevišķi vēl savus iepirkumus izsludina arī biedrības un uzņēmumi, kā arī SIA “Salacgrīvas ūdens”. Par to, kā pašvaldībā strādā ar iepirkumiem, kas ir nozīmīgākie īstenotie un vēl plānotie projekti, žurnālam “Iepirkumi” stāstīja Salacgrīvas novada domes projektu vadītāja un iepirkumu komisijas locekle SARMA KACARE.

– Kādi ir pašvaldības iepirkumu komisijas pienākumi?

– Ar novada domes lēmumu ir apstiprināta pastāvīgā iepirkumu komisija astoņu cilvēku sastāvā. Katram iepirkumam ir dokumentu sagatavotājs – atbildīgās struktūras darbinieks, kas sagatavo tehnisko specifikāciju. Tad dokumentus ievieto lietvedības sistēmā ar sadaļu “Iepirkumu nolikumi”, lai ar tiem var iepazīties komisija. Šajā laikā vēl var diskutēt, dot papildus ieteikumus, kaut ko izmainīt. Kad viss noteiktā laikā izdarīts, iepirkumu komisija sanāk kopā un pieņem galīgo lēmumu – izsludināt attiecīgā iepirkuma konkursu.

Kategorijas
Zaļais iepirkums

Kad darbojas un kad nedarbojas zaļais iepirkums

Lauksaimnieki ir pirmais posms ceļā uz zaļo iepirkumu, kas nereti nemaz tik zaļš nav. Kāpēc tā un kādi nosacījumi šajā dārzeņu neražas sezonā, slēdzot jaunos iepirkuma līgumus, būtu jāņem vērā pasūtītājiem, intervijā žurnālam “Iepirkumi” stāsta KS “Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja EDĪTE STRAZDIŅA.

Kādi, jūsuprāt, zaļajos iepirkumos ir vislielākie samezglojumi?

Problēma ir vienam iepirkumam iedotais apliecinājums par varēšanu piegādāt noteiktu daudzumu produktu, tomēr apliecinājuma saņēmējs šo izziņu izmanto daudzos iepirkumos. Šī šmaukšanās ar apliecinājumiem ir ļoti izplatīta. Lūk, piemērs. Skolu apgādātājs pasūta mūsu kooperatīvam produktu un pēc tam ziņo – jūs mums atvedāt produktu, bet vajag zaļās karotītes apliecinājumu! Es šo apliecinājumu aizsūtu. Viņš to aizsūta visām skolām, iespējams, pašvaldības iestādēm, slimnīcām un visur startē ar šo apliecinājumu. Ar vairumtirgotājiem esam runājuši, ka uz apliecinājuma liekam virsū kaut datorā drukātu zīmodziņu, ar kuru norādīts, kuram iepirkumam apliecinājums ir paredzēts. Diemžēl, atklājās, ka ir negodīgi vairumtirgotāji, kas šo zīmodziņu vilto, skenē, lai teikumiņš kuram iepirkumam apliecinājums ir paredzēts, neparādās. Esam sākuši to likt šķērsām virsū dokumentam, lai nevar izņemt.

Kategorijas
Pārtika un dzērieni Zaļais iepirkums

Sods par zaļā iepirkuma pārkāpumu – 250 eiro

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par zaļajam publiskajam iepirkumam neatbilstošu dārzeņu piegādi izglītības iestādēm sodījis SIA “Jelgavas augļi” ar 250 eiro soda naudu.

PVD šā gada aprīlī pārbaudē secināja, ka SIA “Jelgavas augļi” ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam Rīgas izglītības iestādēm jānodrošina zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši dārzeņi, patiesībā piegādāja neatbilstošus gan citu valstu, gan arī vietējos produktus.

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere teic, ka aizdomas par uzņēmuma negodprātīgo rīcību dienestam radušās pēc tam, kad, pārbaužu laikā Rīgas izglītības iestādēs konstatēti nemarķēti dārzeņi, par kuru izcelsmi un atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām nebija iespējams pārliecināties.
Turpinot pārbaudes, noskaidrojās, ka nemarķēto produkciju ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošu, piegādājis uzņēmums SIA “Jelgavas augļi”.