Kategorija: Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Zemkopības ministrija

1. MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023. – 2027. gada plānošanas periodā”

Ar 2023. gada 1. janvāri Latvijas Republikā sākas jaunais Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda plānošanas periods, kas sniegs finansiālā atbalsta iespējas Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstībai. Lai nodrošinātu valsts un Eiropas Savienības finansiālā atbalsta pieejamību Latvijā un tā drošu pārvaldību, Zemkopības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka Eiropas Savienības fondu lauksaimniecībai un lauku attīstībai pārvaldības sistēmu, izraugoties iestādes un struktūras, kas ir atbildīgas par fondu finanšu līdzekļu pārvaldību un kontroli, nosakot fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetenci un pienākumus.

Plānots, ka MK noteikumu projekts stāsies spēkā 2023. gada janvārī.

https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/80db7309-e8a1-451b-afec-1932b0d583cc

2. Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”

Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 ietverts jauns atjaunošanas termiņš un papildu prasības meža atjaunošanai, ja pēc 2023.gada 1. janvāra izsniegts ciršanas apliecinājums kailcirtei mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Pēc kailcirtes mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, mežs jāatjauno trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada, iepriekš to vajadzēja izdarīt piecu gadu laikā. Atjaunošanas termiņa samazināšana ļauj racionāli izmantot meža zemi un ātrāk izaudzēt mežaudzi. Prasība meža atjaunošanā stādīt selekcionētu stādāmo materiālu ir ieguldījums nākotnē, kas veicina meža īpašumu ilgtspēju.

https://likumi.lv/ta/id/333569-grozijumi-ministru-kabineta-2012-gada-2-maija-noteikumos-nr-308-meza-atjaunosanas-meza-ieaudzesanas-un-plantaciju-meza-noteikumi-

3. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 82. “Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām”

Noteikumi paredz palielināt valsts nodevu likmes par mežsaimnieciskām un medību darbībām. Valsts nodevas par medību darbībām Valsts meža dienests (VMD) pēdējo reizi noteica 2004. gadā, bet par mežsaimnieciskām darbībām – 2007. gadā. Ja noteiktais maksājums par atļauju vai atzinumu pirms 15 – 20 gadiem pilnīgi vai daļēji nodrošināja šo dokumentu sagatavošanas izmaksas, tad patlaban sagatavošanas izmaksas daudzkārt pārsniedz valsts nodevu apmērus. Tām mežsaimnieciskajām darbībām, kuras meža apsaimniekošanas procesā ir vēlamas un nepieciešamas – par apliecinājuma izsniegšanu sanitārajā vienlaidu un rekonstruktīvajā cirtē, par valsts meža dienesta sanitārā atzinuma un atzinuma mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, valsts nodevas apmērs nav nozīmīgi palielināts, tikai noapaļots līdz veseliem eiro. Vislielākais palielinājums noteikumu grozījumos ir par apliecinājumu izsniegšanu koku ciršanai galvenā cirtē, ja cirsmas platība ir lielāka par vienu hektāru. Tad valsts nodeva būs 70 eiro.

Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

https://likumi.lv/ta/id/337536-grozijumi-ministru-kabineta-2014-gada-11-februara-noteikumos-nr-82-noteikumi-par-valsts-nodevu-par-mezsaimnieciskam-un-medibu

4. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”

Preiļu novada Bieržgaļa ezerā, sākot ar 2023. gadu, noteikts zivju tīklu limits 450 metri, salīdzinot iepriekš tas bija 970 metri, un Lielā Kolupa ezerā – 350 metri, iepriekš – 795 metri. Papildus noteikts, ka Tartakas upē nebūs pieejams zušu murda limits.

Savukārt Ventspils novada Usmas ezerā vienlaikus drīkstēs izmantot ne vairāk par 70 zivju un/vai zušu murdu un tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai Usmas ezerā noteikts zivju murdu limits ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 50 metru tīklu garuma limitam.

Veikti arī redakcionāli precizējumi atbilstoši administratīvi teritoriālajām izmaiņām. Kastuļinas pagasta ezeri no Preiļu novada ir pārcelti uz Krāslavas novadu, bet Krāslavas novads papildināts ar daļu no Rušona ezera, kas vienlaikus atrodas arī Preiļu un Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā. Līdz ar to arī divu zušu murdu limits kanālā, kas savieno Geraņimovas Ilzas ezeru ar Rušona ezeru, ir pārlikts no Preiļu novada uz Krāslavas novadu.

Zvejas limiti ir mainīti pamatojoties uz pašvaldību priekšlikumiem.

Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

https://likumi.lv/ta/id/337531-grozijumi-ministru-kabineta-2014-gada-23-decembra-noteikumos-nr-796-noteikumi-par-rupnieciskas-zvejas-limitiem-un-to-izmantosanas

5. Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos”

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai piekrastes ūdeņos ar 2023. gadu palielināts reņģu tīkla limits par 18 tīkliem. Savukārt Engures pagasta pārvaldei paredzēta divu reņģu stāvvadu aizvietošana ar 36 reņģu tīkliem.

Talsu novada pašvaldībai Mērsraga pagasta piekrastes ūdeņos papildus piešķirti 15 lucīšu murdi, vienlaikus samazinot lucīšu murdu skaitu Rojas pagastā par 15 murdiem. Papildus Rojas pagasta piekrastes ūdeņos palielināts izmantojamo reņģu tīklu limits par 15 gabaliem, kā arī paredzēta 20 lucīšu murdu aizvietošana ar pieciem zivju tīkliem.

Dienvidkurzemes novada pašvaldībai specializētajai apaļo jūrasgrunduļu zvejai palielināts grunts tīklu skaits Vērgales pagasta teritorijas piekrastes ūdeņos par 30 gabaliem. Tāpat arī Ventspils novada pašvaldībai specializētajai apaļo jūrasgrunduļu zvejai palielināts apaļā jūrasgrunduļa murdu limits piekrastes ūdeņos par trim murdiem, kā arī papildus piešķirti 10 grunts tīkli zvejai pavasara periodā.

Izmaiņas veiktas, pamatojoties uz pašvaldību priekšlikumiem par noteikto zvejas limitu izmaiņām jūras piekrastes ūdeņos.

Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

https://www.vestnesis.lv/op/2022/243.8

6. Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 18. jūlija noteikumos Nr. 416 “Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtība”

Izmaiņas “Hroniskās novājēšanas slimības (HNS) uzraudzības un kontroles kārtībā veiktas tādēļ, ka no nākamā gada 1. janvāra Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs ir jāievēro regula par drošības pasākumiem hroniskās novājēšanas slimības ierobežošanai. Regulā tiek noteiktas briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas prasības un dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanas, ražošanas, laišanas tirgū un izmantošanas prasības. Tā kā šīs pašas prasības ir minētas regulā, tad tās ir svītrotas no noteikumiem, novēršot vienādu prasību dubultošanos.

Līdz šim un arī turpmāk HNS ierobežošanas pasākumi nosaka prasības briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanai no Norvēģijas vai no dalībvalsts, kurā apstiprināta HNS, kā arī paredz aizliegumu ievest dzīvnieku pievilināšanai paredzētu briežu dzimtas dzīvnieku urīnu no trešajām valstīm, kā arī aizliegumu ievest minēto urīnu, kas iegūts no Norvēģijā dzimušajiem briežu dzimtas dzīvniekiem.

Tāpat nedrīkst ražot, laist tirgū un izmantot dzīvnieku pievilināšanai paredzētu briežu dzimtas dzīvnieku urīnu, kas iegūts no briežu dzimtas dzīvniekiem, kuri dzimuši konkrētā Somijas teritorijā (kas atrodas starp Norvēģijas un Somijas robežu un Norvēģijas un Somijas ziemeļbriežu žogu) un Zviedrijas teritorijā (Norbotenas, Vesterbotenas, Jemtlandes, Vesternorlandes, Elvdālenas pašvaldības Dālarnas apvidū un Nūrdanstīgas, Hudiksvallas un Sēderhamnas pašvaldības Jēvleborjas apvidū).

Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

https://www.vestnesis.lv/op/2022/243.15

7. Ministru kabineta 2022. gada 29. marta noteikumi Nr. 203 “Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”  

Noteikumi paredz, ka ar 2023. gada 1. janvāri stājās spēkā prasības par  traktortehnikas un tās piekabes apgaismes ierīču un gaismas signālierīču izvietojumu, un prasībās par  traktortehniku un tās piekabes aprīkošanu ar attiecīgām pazīšanas zīmēm:

1) lēngaitas transportlīdzeklis – uzstāda traktortehnikai un piekabēm, ja to maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h;

2) dzelteni gaismu atstarojošie taisnstūri ar sarkanu fluorescējošu apmali – uzstāda piekabēm (puspiekabēm), kuru garums, ieskaitot jūgierīci, pārsniedz 8 metrus, kā arī piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas.

https://likumi.lv/ta/id/331225-noteikumi-par-traktortehnikas-un-tas-piekabju-valsts-tehnisko-apskati-un-tehnisko-kontroli-uz-celiem?&search=on

Konkurences padome

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem Ziemassvētku eglīšu podiņos tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums attiecībās ar saviem eglīšu piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos¹ eglītes podiņos ir uzskaitītas kategorijā pie “Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi”², Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) piemērošanas kontekstā eglītes podiņos ir vērtējamas kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir “lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs” un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī eglīšu tirgotājs, kas tās pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir “pircējs” un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

NTPAL ir uzskaitītas aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos, ko egļu iepircējiem ir aizliegts piemērot attiecībās ar saviem piegādātājiem. Daļa no praksēm ir ierindotas “melnajā sarakstā”, kas ir aizliegtas jebkurā situācijā, un daļa – “pelēkajā sarakstā”, kas ir aizliegtas, ja vien attiecīgie nosacījumi nav iepriekš skaidri un nepārprotami paredzēti rakstveida līgumā starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju un pircēju. “Melnajā sarakstā”, piemēram, ir iekļauts aizliegums pieprasīt maksājumus, kas nav saistīti ar preču pārdošanu, nepārdoto preču atdošana atpakaļ, ja vien tās nav nekvalitatīvas preces, jaunas un patērētājiem nezināmas preces, pasūtījuma atcelšana vai maiņa pēdējā brīdī u.c. Savukārt “pelēkajā sarakstā” ir iekļauti aizliegumi pieprasīt maksu par reklāmu, mārketingu, loģistikas pakalpojumiem u.c. Papildus minētajiem negodīgas tirdzniecības prakses veidiem likumā ir uzskaitītas aizliegtas darbības attiecībā uz norēķinu termiņiem par piegādātām lauksaimniecības un pārtikas precēm.

Latvijā tirgo ne tikai vietējās eglītes, bet arī tuvās un ne tik tuvās kaimiņvalstīs izaugušas egles, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Nīderlandē un Polijā izaudzētās egles. KP atgādina, ka NTPAL noteikumi jāievēro visiem tā subjektiem – gan egļu iepircējiem, gan nepārtikas preču mazumtirgotājiem – attiecībā uz piegādātājiem, kas tostarp veic uzņēmējdarbību ārpus Latvijas, tai skaitā ārpus ES. Tas izriet no NTPAL 3. panta otrās daļas, kas nosaka, ka ir aizliegts piemērot NTPAL uzskaitītos aizliegtās tirdzniecības prakses veidus, ja vismaz viena no darījuma pusēm veic saimniecisko darbību Latvijā.

Tādējādi KP norāda, ka eglīšu podiņos iepircējam jeb egļu tālāk tirgotājam, kas savu saimniecisko darbību veic Latvijā, ir jāievēro NTPAL gan attiecībā uz piegādātāju, kas audzējis tās ES, gan attiecībā uz piegādātāju, kas audzējies tās ārpus ES. Tādējādi eglīšu podiņos piegādātāji visos piegādes ķēdes posmos būs aizsargājami no aizliegto negodīgas tirdzniecības prakses veidu minimālā saraksta, kas noteikts ES Direktīvā 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē³un pārņemts NTPAL.

Līdzīgi godīgas tirdzniecības principi ir attiecināmi arī  uz Ziemassvētku dekoratīvo vainagu, kas veidoti no dabīgiem materiāliem, un Adventes dekoratīvo kompozīciju tirgotājiem, kas ir “pircēji” NTPAL izpratnē, un tiem ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo iepircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

KP aicina informēt par iespējamām aizliegtām darbībām tirdzniecībā un par NTPAL noteikumu neievērošanu, ko īsteno eglīšu podiņos, kā arī Ziemassvētku dekoratīvo vainagu un Adventes dekoratīvo kompozīciju iepircēji jeb tirgotāji.

Vairāk ar NTPAL piemērošanas pamatprincipiem, aizliegtām un atļautām darbībām KP aicina tirgus dalībniekus iepazīties NTPAL piemērošanas vadlīnijās:  https://www.kp.gov.lv/lv/media/9853/download.

^{1.Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Oficiālais Vēstnesis C 326, 26.10.2012, p. 47–390. Pieejams: http://data.europa.eu/eli/treaty/tfeu_2012/oj ↩}

^{2.No 2022.gada 1.janvāra spēkā ir Eiropas Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1832 (2021. gada 12. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu. Oficiālais Vēstnesis L 385, 29.10.2021., Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32021R1832&from=LV}

^{3.Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Oficiālais Vēstnesis L 111, 25.4.2019. Pieejams:http://data.europa.eu/eli/dir/2019/633/oj↩}