Kategorija: Būvniecība un nekustamais īpašums

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

Panākta ģenerālvienošanās par minimālās algas paaugstināšanu būvniecībā

Latvijas Būvnieku asociācija

Būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē tika panākta vienošanās ar 2024. gada 1. janvāri būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros paaugstināt uz  930 eiro līdz šim noteikto 780 eiro vietā. Minimālā stundas tarifa likme ar nākošo gadu būs 5,57 eiro. Izņēmums ir tiesības darba devējam līdz 2024. gada 31. decembrim būvniecībā nodarbinātajiem,  kuru profesija atbilst 9. profesiju pamatgrupai, minēto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros noteikt līdzšinējo – 780 eiro un minimālo stundas tarifa likmi – 4,67 eiro. Tādā gadījumā piemaksa par virsstundu darbu maksājama atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram nevis samazinātā – 50% apmērā.

Ģenerālvienošanās ir nozares koplīgums starp darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrību. Tā ir abu pušu vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē. Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem – fiziskām vai juridiskām personām vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas Republikas teritorijā veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē, neatkarīgi no tā vai darba devējs darbības veidu ir vai nav reģistrējis. Būvniecības nozares ģenerālvienošanās ir noslēgta starp Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrību un trīs darba devēju organizācijām un tās biedriem – Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Ceļu būvētāju, kā arī atsevišķiem uzņēmumiem. Tā ir spēkā no 2019. gada 3. novembra.

Latvijas Būvnieku asociācija (turpmāk LBA) informē, ka no būvnieku puses šodienas balsojums par minimālās algas paaugstināšanu ir tāds kā kompromiss avansā, lai ģenerālvienošanās ar 2024. gadu nezaudētu spēku. Minimālās algas paaugstināšanu ir jāveic kompleksi ar vairāku citu nozarei būtisku problēmu atrisināšanu. Būvuzņēmēji prasa tūlītēju rīcību, lai  sakārtotu daļu aktuālāko problēmu būvniecības nozarē: ēnu ekonomikas apkarošanu privātajā sektorā, skaidrus ilgtermiņa plānus un regulējumu ievestajam darbaspēkam.

LBA uzsver – minimālās algas paaugstināšana neatrisinās nozares sasāpējušās problēmas un lielākais ieguvums būs tikai skaitliski lielāki nodokļu ieņēmumi un nedaudz lielākas sociālās garantijas tiem darbiniekiem būvniecībā, kas oficiāli saņem minimālo algu.

Šobrīd būvniecībā darbojošos varam nosacīti grupēt trīs segmentos: tie, kas strādā baltajā, pelēkajā un melnajā ekonomikā. Tie, kas strādā baltajā ekonomikā, strādā oficiāli, atbilstoši likumdošanai un maksā visus nodokļus. Būvkomersanti, ko pārstāv arī LBA, atzīst, ka likumdošanas rāmis un regulējums ir pietiekams, lai būtu sarežģīti un nebūtu interesanti pārkāpt šos nosacījumus. Uz šiem būvkomersantiem ģenerālvienošanās nosacījumi neattieksies, jo jau ilgāku laiku šie darba dēvēji darbiniekiem maksā lielākas algas nekā ar 2024. gadu noteiktos minimālos 930 eiro. Pelēkajā ekonomikā strādājošie uzņēmumi strādā daļēji oficiāli, maksājot nodokļus minimālajā apmērā un paralēli cenšas izdzīvot, daļēji un periodiski darbojoties ēnu ekonomikā. Katram no šiem uzņēmumiem ir savi iemesli, kādēļ viņi ir pelēkajā zonā. Dažiem var būt tā ir pārliecība, taču daļa ir spiesti tādā veidā strādāt, cenšoties izdzīvot. Joprojām solidārās atbildības princips būvniecības nozarē Latvijā nav ieviests, joprojām specializētie būvuzņēmēji, kuri ir visbūtiskākie nozarei, ir atkarīgi no ģenerāluzņēmēju labvēlības un godprātības, kā arī no pasūtītāju attieksmes. Ģenerālvienošanās par minimālās algas paaugstināšanu skars tikai šo būvniecības sektoru! Savukārt tos, kas pilnībā darbojas melnajā jeb ēnu ekonomikā, tas vispār neskars! Skaidrs, ka tie nav uzņēmumi, kas būvē valsts un pašvaldību pasūtījumus. Tie ir darboņi un brigādes, kas strādā privātajā sektorā un samaksu saņem skaidrā naudā. Būvnieki, kas strādā privātajā sektorā lielākoties ne tikai nemaksā nodokļus valstij, viņu darbinieki ir sociāli neaizsargāti. Maksājot uz rokas vairāk nekā būvniecības uzņēmumos, kas maksā visus nodokļus, šie darboņi aizvilina darbaspēku, saasinot darbaspēka trūkumu nozarē vēl vairāk. Savukārt kvalificētais darbaspēks, kas ļoti trūkst Latvijā, no šīs nesakārtotās vides joprojām aizplūst uz ārzemēm. Šobrīd gadījumos, kad neliela daļa privāto pasūtītāju izvēlas nolīgt būvkomersantus un maksāt tiem oficiāli, lielākai daļai šo pasūtītāju nešķiet pieņemami maksāt PVN arī no jau tā augstajām darbaspēka izmaksām. Šis būtu valstiski risināms jautājums un iespēja būtisku daļu šo darījumu legalizēt. Biežāk privātie pasūtītāji izvēlas melnās ekonomikas darboņus, lai ietaupītu, taču nereti summas, ko šie ēnu būvnieki pieprasa, ir nekaunīgi lielākas par legāli strādājošo būvkomersantu piedāvājumu, kuri gan garantē darba rezultātu, gan maksā nodokļus.

LBA biedri pieprasa – ir jānovērš ēnu ekonomika būvniecībā! Mūsu valstī līdz šim būvnieki nav manījuši centienus samazināt ēnu ekonomiku būvniecībā pēc būtības, tādēļ aicina radīt apstākļus un nosacījumus, kas liktu pasūtītājiem izvēlēties nolīgt legālos būvkomersantus un maksāt tiem oficiāli, kas savukārt motivētu privātā sektora būvniekus iznākt no melnās ekonomikas. Tas kaut vai minimālā apmērā piespiestu maksāt nodokļus un daļēji konkurenci par darbaspēku padarītu godīgāku. Lai apzinātu un legalizētu šo sektoru, ir viegli pieejami un izmantojami dati gan par izsniegtajiem kredītiem privātmāju būvniecībai, gan izsniegtajām būvatļaujām.

Būvuzņēmēji jau drīzākajā laikā sagaida būtiskus atvieglojumus un birokrātisku šķēršļu noņemšanu darbaspēka ievešanai, kā arī ievestajam darbaspēkam noteikt darba samaksu tādu pašu, kā vietējam darbaspēkam. Tas būtu īstermiņa risinājums ilgstošajam un samilzušajam darbaspēka trūkumam būvniecībā.

Visbūtiskākais nozarē – būvkomersantiem ir nepieciešama pārdomāta un valstiska plānošana, skaidri zināmi nosacījumi un plāni vismaz 5 gadiem. Būvniekiem nepieciešama skaidrība par plānotajām investīcijām un pieejamiem  fondiem, prognozējamība, nevis kampaņveida risinājumi. Pretējā gadījumā būvniecībā ir nevajadzīgi strauji apjomu kāpumi un kritumi, kas rada būtisku kaitējumu nozarei. Šobrīd, kad 2023. gads jau tuvojas izskaņai, joprojām nav skaidrības par turpmākajiem ESF paredzētajiem līdzekļiem, to apgūšanu. Būvnieki prognozē apjomu kritumu un darba trūkumu tuvākājā laikā. Daudziem būvniekiem jau šī ziema var izrādīties liktenīga. Šis apjomu kritums atkal ļaus lielajiem ģenerāluzņēmējiem diktēt un nospiest cenas, ko maksāt apakšuzņēmējiem, kas var novest pie uzņēmumu maksātnespējas un iedzīt tos vēl dziļāk pelēkajā vai melnajā ekonomikā.

Visas iepriekš minētās problēmas rada nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vidi būvniecības nozarē un līdz ar to arī būvuzņēmēji zaudē interesi par būvniecības vides sakārtošanu. Ja būvnieki nesagaidīs un neredzēs progresu šo problēmu risināšanā un sakārtošanā, jāatzīst, ka liela daļa būvnieku ir gatavi lauzt un zaudēt panākto ģenerālvienošanos, neredzot tai jēgu.

Latvijas Būvnieku asociācija uzsver, ka darba samaksas paaugstināšanai ir jābūt ekonomiski pamatotai, saistītai ar darbaspēka kvalifikāciju un ražīgumu un jāattiecas uz visiem nozarē strādājošiem, tostarp uz tiem, kas strādā privātajā sektorā. Ģenerālvienošanās par algu paaugstināšanu ir tikai viens no risinājumiem, kam jāstrādā kompleksi ar citu nozares problēmu risinājumiem. Latvijas Būvnieku asociācija sagaida, ka arī arodbiedrību pārstāvji iesaistīsies nozares sakārtošanā, kurā visiem jādarbojas kopā – gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Latvijas Būvnieku asociācija sagaida produktīvu un aktīvu turpinājumu uzsāktajai sadarbībai ar Ekonomikas ministriju un rosina jau nākamajā ģenerālkomitejas sēdē lemt par risinājumiem minētajām problēmām, lai sakārtotu nozari, kā arī ļautu būvniekiem saskatīt ģenerālvienošanās nozīmi, jēgu un spēku, lai saglabātu to.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2023” laureāti – no Rīgas, Ogres un Mārupes

Ekonomikas ministrija

Noslēdzies konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2023”, kuru jau 13. gadu organizē Ekonomikas ministrija (EM). Šogad konkurss tika organizēts sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju un Latvijas Būvinženieru savienību.

Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2023” laureāti:

– Daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Kartupeļu ielā 19 – 1. vieta nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2023”;

– Ogres centrālā bibliotēka, Brīvības ielā 35, Ogrē – 1. vieta nominācijā „Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā 2023”;

– Vienģimenes māja Rīgā, Talsu ielā 25a – 1. vieta nominācijā “Energoefektīvākā vienģimenes ēka Latvijā 2023”;

– Daudzdzīvokļu ēka Mārupē, Malduguņu ielā 6 – 1. vieta nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2023. Jaunbūve”;

– Noliktavas ēka Rīgā, Maskavas ielā 462 k-1 (Noliktavas ēka “A”) – 1. vieta nominācijā “Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka 2023”.

“Ģeopolitiskās situācijas izraisītais energoresursu cenu pieaugums pēdējos gados mūs ikkatru ir mudinājis pārskatīt ikdienas ieradumus un izvērtēt iespējas tos mainīt, lai samazinātu dažādu energoresursu patēriņu. Ir apsveicams pat vismazākais solis šī mērķa sasniegšanā, taču vērā ņemamu ietaupījumu var dot tikai liela mēroga pasākumi, t.sk. ēku pilnīga atjaunošana, jaunu augstas energoefektivitātes klases ēku būvniecība vai pāreja uz alternatīviem energoresursiem pašpatēriņam. Konkursā ik gadu redzam izcilus piemērus – gan sasniegtajos rādītājos un līdz ar to gūtajos ietaupījumos, gan cilvēkus – izcilus projektu īstenotājus, virzītājus un iedvesmotājus, savas zemes patriotus. Ekonomikas ministrija jau šobrīd piedāvā vairākas atbalsta programmas energoefektivitātes paaugstināšanai dažādu sektoru ēkās un arī turpmāk attīstīsim iniciatīvas mājokļu pieejamības veicināšanai visā Latvijā,“ uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Ekonomikas ministrijas Simpātiju balvu par neatlaidību un ieguldījumu projekta īstenošanā, kā arī iniciatīvām ēku energoefektivitātes popularizēšanā saņēma biedrība “Vidrižu 4”. Tāpat EM Simpātiju balvu saņēma Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skola par kvalitatīvi vadītu ēkas atjaunošanas projektu un sasniegtajiem augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, kā arī arhitekte Iveta Zalmane no SIA “Artemi” par nozīmīgu ieguldījumu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā un sasniegtajiem augstajiem energoefektivitātes rādītājiem.

“Patiess prieks laureātu vidū redzēt apņēmības pilnus projekta īstenotājus, kuri ir uzdrīkstējušies realizēt iecerētās idejas, domājot par zaļāku, dabai draudzīgāku un ilgtspējīgāku mājokļa, publiskās ēkas pārbūvi vai būvniecību. Īpaši liels prieks par iedzīvotāju gribu dzīvot sakārtotā pilsētvidē. Konkursa dalībnieku veiksmes stāsti nodrošinās iespēju līdzvērtīgu projektu attīstībai citās pašvaldībās, paaugstinot tostarp sabiedrības informētību par energoefektivitātes lomu mūsu ikdienā,” pauž klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Ikgadējo “Klimata draugs” balvu Klimata un enerģētikas ministrija piešķīra Carnikavas pamatskolai, kuras atjaunošanā pielietotās tehnoloģijas un risinājumi ir piemērs, kā veicināt Latvijas dabas bagātību – koksnes un koksnes produktu – izmantošanu un būtiski ietaupīt enerģiju publiskās ēkās, tādējādi radot iespējas līdzvērtīgu projektu attīstībai citās pašvaldībās un paaugstinot sabiedrības informētību par energoefektivitātes lomu mūsu ikdienā.

“Konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2023” praksē parāda, kā mainās Latvijas sabiedrības uzskati par energoefektivitāti, kā tiek atzīmēti labākie piemēri, kā tiek īstenoti enerģijas taupīšanas pasākumi. Konkursa labā prakse veicina to pārņemšanu. Konkurss notiek jau 13 gadu, un novēlu tam vēl ilgus gadus!”, atzīst ECCE viceprezidente, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja 1. Vietniece Helēna Endriksone.

Žūrijas atzinību šogad saņēma biedrība “Vidrižu 4” un Bērnu atbalsta centrs “Dzintari” Liepājā, Salmu ielā 53 par atjaunošanas projekta vadību – izcilu piemēru ilgtspējīgai domāšanai, sekmējot ne tikai resursu taupīšanu, bet arī radot ērtu un sakoptu vidi.

Interneta balsojumā visvairāk balsu – 674 balsis – un līdz ar to konkursa Simpātijas balvu saņēma Carnikavas pamatskola.

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2023” laureāti

Detalizēta informācija par šā gada konkursa laureātiem pieejama jaunajā konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv.

Nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka”:

1.vieta – daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Kartupeļu ielā 19 ;

2.vieta – daudzdzīvokļu ēka Valkā, Stendera ielā 2;

3.vieta – daudzdzīvokļu ēka Jelgavā, Lielā ielā 13;

3.vieta – daudzdzīvokļu ēka Valkā, Tirgus ielā 16 .

Nominācijā “Energoefektīvākā publiskā ēka 2023”:

1.vieta – Ogres centrālā bibliotēka, Brīvības ielā 35, Ogrē;

2.vieta – Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skola, Preiļos, Aglonas ielā 24;

3.vieta – Carnikavas pamatskola, Nākotnes ielā 1.

Nominācijā “Energoefektīvākā vienģimenes ēka 2023”

1.vieta – ēka Rīgā, Talsu ielā 25a.

Nominācijā “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2023. Jaunbūve”

1.vieta – ēka Mārupē, Malduguņu ielā 6,

2.vieta – ēka Rīgā, Baložu ielā 9.

Nominācijā “Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka 2023”

1.vieta – Noliktavas ēka Rīgā, Maskavas ielā 462 k-1 (Noliktavas ēka “A”).

Tāpat pasākuma laikā Ekonomikas ministrijas, valsts pārvaldes iestāžu, nevalstisko organizāciju, valsts uzņēmumu un kapitālsabiedrību Sadarbības memorandam pievienojās Klimata un enerģētikas ministrija un Lauku atbalsta dienests, apņemoties kopīgi nodrošināt sadarbību energoefektivitātes, enerģētikas, būvniecības un mājokļu pieejamības ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. Plašāk ar Memorandu var iepazīties EM tīmekļa vietnē.

PAR KONKURSU „ENERGOEFEKTĪVĀKĀ ĒKA LATVIJĀ”

Jau 13 gadus informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros konkursu organizē Ekonomikas ministrija, bet šogad tas tiek organizēts sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju un Latvijas Būvinženieru savienību. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par labbūtību, ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Šā gada konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Būvniecības valsts kontroles biroju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Minerālvates ražotāju asociāciju un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību.Konkurss tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Konkursa atbalstītāji ir SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, Attīstības finanšu institūcija “Altum”, AS „Latvenergo”, VentSys, SIA “Kingspan Insulation”, AS “Rīgas siltums”, SIA “Robert Bosch”, SIA “Innovation B&G”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir žurnāls “Būvinženieris”, laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv, https://archidea.lv/, www.building.lv un www.buvbaze.lv

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

Ieviests automatizēts risinājums ēkas vai telpu grupas reģistrācijai / aktualizācijai kadastrā no BIS vienkāršotām būvniecības iecerēm

Būvniecības valsts kontroles birojs

No š.g. 20.septembra Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir nodrošināta pilna funkcionalitāte, lai Valsts zemes dienestā automātiski tiktu uzsākts pakalpojums “Ēkas vai telpu grupas reģistrācija/aktualizācija Kadastrā no būvniecības informācijas sistēmas dokumentiem”, ja BIS būvniecības lietas ietvaros iesniegts paskaidrojuma raksts vai paziņojums par būvniecību.

No BIS saņemtais būvniecības ierosinātāja paziņojums par būvniecības pabeigšanu vai paskaidrojuma raksts ar pašvaldības būvvaldes vai citas institūcijas, kas veic būvvaldes funkcijas, izdarītu atzīmi par būvdarbu pabeigšanu ir uzskatāms arī par iesniegumu būves reģistrācijai Kadastrā vai būves datu aktualizācijai.

Pakalpojumu izpildes statusiem iespējams sekot līdzi portālā http://www.kadastrs.lv-> Mani pasūtījumi VZD.

Pakalpojuma “Ēkas vai telpu grupas reģistrācija/aktualizācija Kadastrā no būvniecības informācijas sistēmas dokumentiem” apraksts pieejams Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē šeit.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 3.1 punktu (redakcija, kas stājās spēkā 2023.gada 28.janvārī), šajos gadījumos būvju kadastrālo uzmērīšanu ar apsekošanu var neveikt. Tāpēc, ja BIS iesniegts paskaidrojuma raksts vai paziņojums par būvniecību, no 2023.gada 20.septembra BIS būvniecības lietas ietvaros vairs nevarēs ierosināt būvju kadastrālo uzmērīšanu. Ja šajos gadījumos klients vēlas, lai veiktu būvju kadastrālo uzmērīšanu, tad viņam jāvēršas Valsts zemes dienestā.

Būvniecības valsts kontroles birojs 2023.gada 22.septembrī no plkst: 10:00 – 11:30 rīko apmācības – tiešsaistes vebināru “Aktuālie jautājumi un jaunumi BIS”, kas tiks veltīts tam, lai BIS nodemonstrētu jaunās izmaiņas būvdarbu pabeigšanā ar datu reģistrāciju Kadastrā bez kadastrālās uzmērīšanas.

Dalība vebinārā ir bez maksas un iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Pieslēgšanās saite un sīkāka informācija par vebināru ir pieejama BIS mājaslapas Kalendārā.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Likumdošana, normatīvie akti

No visiem darba aizsardzības pārkāpumiem ceturtā daļa notiek būvniecībā

Valsts darba inspekcija

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem šī gada pirmajos mēnešos vairāk nekā ceturtā daļa no visiem atklātajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem bijuši tieši būvniecībā. Lielākoties smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņi būvniecībā saistīti ar nepietiekamu vai neatbilstošu darbinieku apmācību, nepiemērotu darba aprīkojumu, kā arī pašu darbinieku vieglprātīgu attieksmi pret drošības instrukcijām un pareizām darba metodēm.  

BŪVLAUKUMOS – 26% VISU NELAIMES GADĪJUMU DARBĀ  

Būvniecības nozarē drošības apdraudējumu netrūkst: 2022. gadā 21%, bet 2023. gadā 26% no visiem VDI konstatētajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem fiksēti tieši būvniecībā. Kā stāsta VDI Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, visbiežāk pārbaudēs būvlaukumos tiek konstatēti pārkāpumi sastatņu komplektēšanā, aizsargnožogojumu veidošanā, tranšeju sānu malu nostiprināšanā, bīstamu atvērumu vai caurumu nosegšanā, atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšanā un lietošanā. 

Lai veicinātu būvniecības nozares uzņēmumu atbilstību darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasībām, kā arī mazinātu nelaimes gadījumu un nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitu nozarē, VDI veic preventīvas pārbaudes būvobjektos. Šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 83 nelaimes gadījumi, deviņiem cietušajiem konstatētas smagas traumas, un izmeklēts arī  viens letāls nelaimes gadījums. Kopumā, konstatējot nopietnus un tiešus draudus darbinieku drošībai un veselībai, VDI inspektoriem nācies apturēt darbus vai brīdināt par darbu apturēšanu 26 būvlaukumos. 

“Katrs nelaimes gadījums darbā rada būtisku ekonomisko zaudējumu, ko ietekmē gan aizkavēta būvniecība, gan nepieciešamība aizvietot cietušo darbinieku, nemaz nerunājot par cietušā, viņa ģimenes un arī tuvāko kolēģu morālajām un fiziskajām ciešanām,” uzsver Sandra Zariņa. “Turklāt jāpatur prātā, ka pie izglītota un atbildīga darba devēja, kura uzņēmumā tiek nodrošināta droša, veselībai nekaitīga un tiesiska darba vide, strādā vairāk darbinieku, kuri ir motivēti un atbildīgi izturas pret savu un citu personu drošību un veselību. Tādējādi kopīgiem spēkiem var novērst iespējamos nelaimes gadījumus, kā arī finansiālus zaudējumus un reputācijas riskus, ko tie rada uzņēmumam.”  

NELAIMES GADĪJUMA NOVĒRŠANA IR VISU DARBINIEKU KOPĪGA ATBILDĪBA 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aizvadītajā gadā 19 reizes saņēmis izsaukumus uz būvobjektiem, galvenokārt Rīgā un Pierīgas novados. Kā rāda novērojumi, visbiežāk  ugunsdrošības pārkāpumi būvobjektos saistīti ar nepietiekamu ugunsdzēsības aparātu skaitu, tomēr ļoti bieži nākas saskarties ar situācijām, kad visi būvobjektos esošie darbinieki nav instruēti par pareizu rīcību ugunsgrēkā, nav izskaidrota katra atbildība un pienākumi. Regulāras apmācības un instruktāža būtu normāla prakse ikvienam atbildīgam darba devējam. 

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Dienesta nodaļas vecākais inspektors Kristaps Kalvāns uzsver: “Lielākā daļa ugunsgrēku, tajā skaitā būvobjektos, notiek neuzmanības un drošības pasākumu neievērošanas rezultātā. Ja ugunsgrēks izceļas, tā sekas mazina pareiza visu iesaistīto rīcība – kā reaģē un rīkojas cilvēks, kas pamana ugunsgrēka izcelšanos, kā rīkojas un cik savlaicīgi evakuējas visi būvobjektā esošie cilvēki.”  

Viņš atzīst – regulāri jāmācās arī ugunsdzēsējiem glābējiem, jo darbs būvobjektā var būt izaicinošs: nepabeigta konstrukciju izbūve un materiālu krāvumi var radīt problēmas ar piekļuvi konstrukcijām, kritienu un traumu risku. Tādēļ regulāras mācības ugunsdzēsējiem glābējiem palīdz attīstīt dzēšanas darbu iemaņas būvobjektos, savukārt būvniecības procesā iesaistītajiem atgādina par pareizu rīcību, izceļoties ugunsgrēkam. 

DROŠĪBAI IR SVARĪGA PREVENCIJA UN PAŠU INICIATĪVA 

Regulāras mācības kā svarīgu drošības pasākumu vērtē arī būvnieki, kuriem svarīga sociāli atbildīga darba kultūra. Mācības, kas darbiniekiem nāk kā pārsteigums, ir sevišķi vērtīgas, jo parāda reālo situāciju – kā darbinieki reaģē, cik labi ir sagatavoti, kur meklējamas vājās vietas zināšanās un prasmēs. 

“No darba aizsardzības viedokļa būvniecība tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām nozarēm pasaulē, jo tajā strādājošie vidēji biežāk cieš dažādos nelaimes gadījumos darbā vai saslimst ar arodslimībām. Vienlaikus būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku veselību un drošību var ietekmēt arī citi, ar tiešajiem būvdarbiem nesaistīti faktori un ārējie riski, kas pie noteikta apstākļu kopuma var rezultēties ārkārtas situācijās, kur ātra un precīza rīcība var būt izšķiroša cilvēku dzīvību glābšanā. Esam izstrādājuši detalizētu ārkārtas situāciju un krīžu vadības procesu, kuru mācību laikā pārbaudām praksē, radot reālai krīzes situācijai maksimāli pietuvinātus apstākļus. Tas ļauj pārliecināties gan par izstrādātā procesa efektivitāti un mūsu darbinieku spējām un prasmēm rīkoties ārkārtas apstākļos, gan savstarpējo sadarbību ar atbildīgajiem glābšanas dienestiem,” stāsta nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.  

Augustā uzņēmums organizēja ārkārtas situācijas praktiskās mācības, kuru ietvaros simulēta ugunsgrēka izcelšanās būvobjektā un cietušo personu glābšana. Mareks Kļaviņš atzīst – tas bijis lielisks atgādinājums ne tikai uzņēmuma darbiniekiem, bet ikvienam cilvēkam jebkurā situācijā atbildīgi reaģēt uz trauksmes signāliem, pārdomas par trauksmes pamatotību atliekot uz vēlāku laiku. 

Arī VDI aicina ievērot labas pārvaldības principus un nozarē iesaistītajiem pašiem kritiski novērtēt darba vides un darba organizācijas atbilstību darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasībām, negaidot pārbaudi. “Būvniecības nozare ir bijusi un būs VDI uzmanības lokā. Protams, VDI inspektori nedodas pārbaudēs ar mērķi sodīt būvniekus, tomēr būvlaukumos, kur konstatē nopietnus un tiešus draudus darbinieku drošībai un veselībai vai nereģistrēti nodarbinātus darbiniekus, piemēro likumā paredzētos līdzekļus, gan apturot būvdarbus, gan piemērojot atbilstošus sodus,” norāda VDI eksperte Sandra Zariņa. 

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Likumdošana, normatīvie akti

Būvniecības regulējumā tiek ieviesta jauna būvspeciālistu darbības sfēra ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists

Ekonomikas ministrija

Veicinot būvprojektēšanas kvalitātes uzlabošanu ugunsdrošības jomā un nosakot vienu atbildīgo par ugunsdrošības prasību izstrādi un ievērošanu, Ministru kabineta š.g. 22. augusta sēdē apstiprināja grozījumus būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, līdz ar kuriem tiek ieviesta jauna būvspeciālistu darbības sfēra ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists. Vienlaikus līdz ar grozījumiem precizēti kompetences pārbaudes iestādes un būvspeciālistu pienākumi, vienlaikus veicinot valsts valodas lietošanu būvspeciālistiem atbilstoši to profesijai un ieņemamajam amatam.

Ugunsdrošības būvspeciālista darbības sfēras ieviešana paredzēta, lai paaugstinātu būvju ugunsdrošību, nodrošinot ka ugunsdrošības risinājumus ir definējis un pārbaudījis tieši šajā jomā kompetents būvspeciālists, radot iespēju projektēt un būvēt ugunsdrošības ziņā sarežģītākas būves, vienlaikus samazinot tādu gadījumu skaitu, kad neatrisināti ugunsdrošības jautājumi kavē būvju nodošanu ekspluatācijā. Grozījumi MK noteikumos sagatavoti, izpildot informatīvajā ziņojumā ”Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā” noteikto uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2023. gada 1. decembrim ieviest jaunu būvspeciālistu darbības sfēru ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikti ugunsdrošības sfēras būvspeciālista pienākumi – izstrādāt būvobjekta ugunsdrošības risinājumus un  sagatavot ugunsdrošības pasākumu pārskatu. Ugunsdrošības būvspeciālists būs atbildīgs par visiem ugunsdrošības risinājumiem būvprojektā, definējot tos ugunsdrošības pasākumu pārskatā un būvprojekta izstrādes laikā sekojot līdzi un pārbaudot ugunsdrošības pasākumu pārskatā iekļauto prasību izpildi citās būvprojekta daļās. Proti, ugunsdrošības būvspeciālists definēs, kādas ugunsdrošības prasības ir jāievēro būvprojekta daļu izstrādātājiem un pēc būvprojekta daļu izstrādes pārbaudīs, vai definētās ugunsdrošības prasības ir izpildītas.

Līdz 2026. gada 31. decembrim noteikts pārejas posms ugunsdrošības būvspeciālistu sagatavošanai un darbības uzsākšanai būvju projektēšanā. Līdz šim laikam tiek saglabāta esošā kārtība – šo funkciju veic arhitekta prakses un projektēšanas specialitātē sertifikātā norādītās darbības sfēras būvspeciālisti, kas atbilstoši normatīvajam regulējumam izstrādā ugunsdrošības risinājumus un ugunsdrošības pasākumu pārskatus. Pēc šī termiņa beigām būvniecības iecerēs, kas tiks uzsāktas no 2027. gada 1. janvāra, ugunsdrošības pasākumu pārskatu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izstrādāt būs tiesīgs tikai ugunsdrošības sfēras būvspeciālists.

Saistībā ar valsts valodas lietošanu noteikumu projektā paredzētas tiesības kompetences pārbaudes iestādēm apturēt būvprakses sertifikātu, ja būvspeciālistu valsts valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Tāpat precizēts regulējums attiecībā uz prasībām datu iesniegšanai kompetences pārbaudes iestādēs, ņemot vērā to, ka šobrīd visi dati par būvspeciālistiem tiek ievadīti elektroniski Būvniecības informācijas sistēmas (BIS), kā arī precizēts minimālais ekspertu skaits, kas veic būvspeciālistu uzraudzību un kompetences pārbadi.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Likumdošana, normatīvie akti

Precizēts regulējums par būvprojekta ekspertīzes kārtību būvdarbu laikā

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta sēdē š.g. 22. augustā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, precizējot normas par būvprojekta ekspertīzes kārtību būvdarbu laikā, minerālmateriālu (derīgo izrakteņu) uzskaiti būvniecībā, kā arī par būvinspektora pienākumiem attiecībā uz vides prasību ievērošanu būvlaukumā.

Vispārīgo būvnoteikumu 60. punkts šobrīd nosaka, ka gadījumā, ja būvprojektā, kuram ir veikta būvekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, tad ir nepieciešams veikt atkārtotu attiecīgo būvprojekta daļu ekspertīzi. Taču praksē secināts, ka nebūtisku izmaiņu būvprojektā gadījumos ekspertīze rada lielāku slogu nekā ir potenciālais sabiedrības ieguvums. Līdz ar to MK noteikumi precizēti, nosakot, ka atkārtota ekspertīze ir jāveic, ja tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums, kas samazina būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu.

Vienlaikus, lai paātrinātu būvdarbu gaitu, tiek paredzēts, ka gadījumā, ja nepieciešama būvprojekta izmaiņu ekspertīze, būvdarbi būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas, ir pārtraucami tikai tajos gadījumos, kad būve būvdarbu laikā tiek ekspluatēta. Tas ļaus būvprojekta izmaiņu ekspertīzes laikā, neradot draudus sabiedrības drošībai, turpināt būvniecības procesu dalībnieku saskaņotu un būvvaldes akceptētu būvprojekta izmaiņu realizāciju.

Izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna uzdevumu par minerālmateriālu (derīgo izrakteņu) uzskaiti būvniecībā, līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka būvdarbu žurnālā būs jānorāda informācija par derīgo izrakteņu ieguves atļaujas rekvizītiem (izdevējs, numurs un datums). Tas ļaus atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam uzkrāt informāciju par būvobjektā ieviestajiem minerālmateriāliem, lai Valsts vides dienests varētu pēcāk šo informāciju izmatot derīgu izrakteņu ieguves kontrolei.

Šobrīd Vispārīgo būvnoteikumu 140. punktā noteikts, ka gadījumos, ja būvinspektors konstatē, ka, veicot būvdarbus, pieļautas atkāpes no vides prasībām, kas radījušas vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu, būvinspektors informē institūciju, kura veic vides valsts kontroli. No esošā regulējuma nav viennozīmīgi skaidrs, ka attiecīgā pienākuma ietvaros tiks informēts arī Valsts vides dienests. Līdz ar to precizēts Vispārīgo būvnoteikumu attiecīgais punkts, norādot, ka ar vārdiem “institūciju, kura veic vides valsts kontroli” ir saprotams arī Valsts vides dienests.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi

Laikus neiesniegti ēku renovācijas dokumenti – zaudēta Eiropas nauda

ALTUM

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma 2016.- 2023. gada periodam tuvojas noslēgumam. Vēl atlikuši tikai nepilni divi mēneši līdz 1.oktobrim, lai pabeigtu būvdarbus, tos nodotu ekspluatācijā un visus projekta dokumentus iesniegtu ALTUM. Ja māja termiņus neievēro un laikā neiesniedz visus dokumentus, Eiropas Savienības  fondu nauda projekta atbalstam būs zaudēta – pat ja renovācijas darbi ir pabeigti, dzīvokļu īpašniekiem var nākties atdot jau renovācijas darbos iztērētos granta līdzekļus.

Skaidro Ieva Vērzemniece, ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.

Iepriekšējā perioda programmā, kas finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem, kopumā ir iesniegti gandrīz 1000 projekti. Realizāciju uzsāka 623 projekti, kuri šobrīd atrodas dažādās  stadijās – šobrīd pilnībā ir pabeigti 405, projekta dokumentāciju par nodošanu kārto 35 projekti, bet būvniecības stadijā – 183.

Energoresursu cenu izmaiņas interesi par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un ES un valsts atbalsta izmantošanu būtiski palielināja jau pagājušajā gadā. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir sapratuši, ka laikā, kad energoresursu cenas ir lielas un gaidāmi augsti apkures rēķini, ieguldīt energoefektivitātē ir izdevīgi, tas atmaksājas. Jau pabeigtie māju renovācijas projekti  parāda, ka atjaunotā namā tiek patērēts par 50 – 55 % mazāk siltumenerģijas, nekā pirms remonta. Turklāt  ēkas atjaunošana ne tikai samazina enerģijas patēriņu, bet arī paildzina tās kalpošanas laiku un paaugstina īpašuma vērtību.

Lai arī vidējās nama renovācijas izmaksas svārstās starp 400 un 500 eiro uz kvadrātmetru, rēķini par siltumenerģiju un kredīta atmaksa kopā neveido lielāku summu, kāda par siltumenerģiju ir maksāta līdz šim. Līdzi nāk arī citi ieguvumi – iedzīvotājus mazāk skar energoresursu cenu kāpums, mazinās vajadzība pēc dažādiem krīzes remontdarbiem, jo  renovācijas procesā jau savests kārtībā jumts un apkures sistēma, nosiltināta ēka, nomainīti radiatori un logi un veikti citi nepieciešamie darbi.

Risks par naudas piedziņu

Šobrīd iepriekšējā perioda programma ir pašā finiša taisnē,  un visai būvniecības dokumentācijai ir jābūt sakārtotai līdz 2023. gada 1.oktobrim. Iesniedzot dokumentus līdz 1.oktobrim, ALTUM nodrošinās, ka tie tiks izskatīti un atlikusī granta nauda – 10 % – izmaksāta līdz decembra vidum. Programmas nosacījumi paredz, ka ALTUM visas projektu izmaksas ir jānodeklarē Eiropas Komisijai līdz 2023. gada 31. decembrim, termiņa pagarinājums nav iespējams.

Ar ko riskē māju renovācijas projektu īstenotāji? Ja māja nebūs iesniegusi ALTUM visu nepieciešamo dokumentāciju,  ALTUM nevarēs par to iesniegt atskaiti Eiropas Komisijai līdz gada beigām, un šādā gadījumā renovācijā izmantotie līdzekļi māju īpašniekiem būs jāatgriež atpakaļ.

Lielākie riski projekta realizācijā

Pilnīga projekta noslēguma dokumentācija ietver apjomīgu dokumentu mapi – visus rēķinus, pieņemšanas-nodošanas dokumentus u.c.

Šajā situācijā ir svarīgi, lai tās mājas, kas pabeidz būvniecību, nevilcinātos ar projekta noslēguma dokumentācijas iesniegšanu, nekādā gadījumā neatliktu to uz pēdējo brīdi. Var būt situācija, ka mājas būvniecība ir pabeigta un iedzīvotāji jau bauda energoefektīvas mājas labumus un, iespējams, pat nezina, ka noslēguma dokumenti nav iesniegti. Taču šis pēdējais solis ir ļoti svarīgs.

Kā rāda ALTUM pieredze, viens no iemesliem, kāpēc kavējas dokumentu iesniegšana, ir māju renovācijas projektu vadītāju lielā noslodze. ES finansējuma nosacījumi paredz, ka granta attiecināmajās izmaksās 3% var būt projekta vadības izmaksas. Latvijā ir samērā mazs projektu vadītāju – konsultantu saraksts, kas spēj nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu projektu realizāciju.

Protams, ir arī ļoti daudzi pozitīvi piemēri, kad māju pilnvarotās personas dokumentus sakārto vienu, divu mēnešu laikā. ALTUM pieredze rāda, ka ļoti svarīga ir arī māju īpašnieku pilnvaroto personu darba organizēšana, viņu pieredze renovācijā.

Svarīga ir dokumentu kvalitāte

Nereti, iesniedzot gala dokumentus, “klibo” to kvalitāte. Mājas īpašniekiem ar būvnieku ir noslēgts līgums, kas ietver tāmi, celtniecības darbu grafiku. Tiklīdz ir kādas izmaiņas, juridiski būvdarbu līgumā ir jāveic grozījumi, nevar gaidīt dienu X,  kad to izdarīs. Piemēram, ieliek citādus logus, sienu siltināšanas materiālus. Nevar projekta laikā izdomāt, ka liks citus logus vai siltināšanas vati. Ir jādara tieši tā, kā ir noteikts līgumā vai, ja tiek plānotas izmaiņas, tās ir jāsaskaņo.  Līgumu ir iespējams grozīt, piemēram, tāpēc, ka būvniecības materiāli ir ārkārtīgi sadārdzinājušies un ir jāizvēlas optimālāks variants. Bet tad ir jāvienojas ar pasūtītāju – māju īpašnieku pilnvaroto pārstāvi. Ja tiek mainīts cokola vai jumta risinājums, vajag akceptu no projektētāja. Izmaiņas līgumā ir akceptējamas, bet tās ir jāsaskaņo un korekti juridiski arī jānoformē un mājas to arī lielākoties izdara – redzam, ka līgumos bieži vien ir par 10 – 15 grozījumi.

Pieejama jauna programma

Māju īpašnieku projekti, kas ir saņēmuši atbalstu daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes projektam 2016.- 2023.gada programmā, nevar pretendēt uz nākamā perioda atbalstu. Taču, ja projektu nav paspēts realizēt šajā programmā, to nu jau uz atšķirīgiem noteikumiem var realizēt nākamajā programmā. Jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma tiek finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda un pieejamais programmas finansējums ir 57,2 miljoni EUR.

Programma paredz segt līdz pat 49% no kopējām energoefektivitātes projekta izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa. Atlikušo finansējuma daļu iedzīvotāji segs no bankas aizdevuma resursiem un/vai mājas uzkrājumiem. Obligāts programmas nosacījums ir bankas aizdevums vismaz plānotā atbalsta jeb kapitāla atlaides apmērā, savukārt bankas aizdevumam var saņemt ALTUM garantiju.

Atbalsta programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Lai saņemtu valsts atbalstu, mājas atjaunošanas projektam ir jāsasniedz konkrēti mērķi – pirmkārt, ar paveiktajiem uzlabojumiem sasniegt vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījumu un, otrkārt, un  katriem renovācijas projekta attiecināmo izmaksu pieciem tūkstošiem eiro primārās enerģijas ietaupījumu – 1 MWh/gadā.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļu, tiltu būve Transports

Satiksmes ministrija laidusi klajā informatīvo izdevumu “Baltijas gadsimta dzelzceļa projekts”

Satiksmes ministrija

Satiksmes ministrija laidusi klajā informatīvo izdevumu “Baltijas gadsimta dzelzceļa projekts”, kas veltīts Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā. Izdevumā apkopota vispusīga informācija par projekta aktualitātēm, plānoto starptautisko un reģionālo satiksmi, kravu loģistikas attīstības iespējām, kā arī sniegti fakti par vēsturisko dzelzceļa savienojumu ar Eiropu. Papildus dots ieskats par stacijām, apkopes punktiem un citiem infrastruktūras objektiem, kā arī Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecības procesu.

Izdevums sastādīts viegli uztveramā veidā, lai būtu saprotams un interesants ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tas tapis sadarbojoties ar Rail Baltica projekta nacionālo ieviesēju – uzņēmumu Eiropas Dzelzceļa līnijas, un projekta centrālo koordinatoru RB Rail AS. Izdots ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu.

Izdevums lasāms elektroniski, bet drukātā formātā bez maksas būs pieejams ministrijas Komunikācijas nodaļā un Latvijas novadu 10 pašvaldību Informācijas centros un bibliotēkās. Lejuplādei un lasīšanai elektroniski pieejams šeit.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Uzņēmējdarbība

Latvijas uzņēmēju iesaistei Ukrainas Čerņihivas apgabala atjaunošanā EM rīkos sarunu procedūru

Ekonomikas ministrija

Ministru kabinets š.g. 4. jūlija sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu par Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai piešķirtā 2 miljonu eiro finansējuma izlietojumu un atbilstošajām procedūrām. Minētā atbalsta sniegšanai EM uzrunās Latvijas uzņēmējus; informācija par plānoto sarunu procedūru tiks publicēta EM tīmekļa vietnē. 

Ņemot vērā Ukrainas puses lūgumu, EM piešķirto finansējumu piedāvā izmantot, sniedzot atbalstu četros virzienos:

– dzīvojamā fonda atjaunošana – moduļu mājas ģimenēm, kuru mājokļi tika pilnībā iznīcināti Krievijas agresijas rezultātā;

– pirmsskolas izglītības iestāžu labiekārtošana (mēbeles, rotaļlaukumu aprīkojums), nodrošinot drošu un stimulējošu vidi;

– dzelzsbetona civilo patvertņu nodrošināšana;

– sertificēta būveksperta pakalpojumu nodrošināšana, lai uzstādītu moduļu mājas un civilās patvertnes.

Ukrainas puse kā prioritāros rekonstrukcijas virzienus norādījusi kritiskās un sociālās infrastruktūras, kas ir  bērnudārzu, izglītības iestāžu, kā arī mājokļu atjaunošanu. Tas veicinās iedzīvotāju atgriešanos apgabalā. Tāpēc pirmais solis ir nodrošināt Čerņihivas apgabala iedzīvotājiem pamatpakalpojumus un apgabala sociālekonomisko attīstību, atbalstot Ukrainas identificētās vajadzības, īpaši steidzamāko un nepieciešamāko preču piegādi,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Saskaņā ar Čerņihivas pilsētas administrācijas sniegto informāciju, karadarbības rezultātā privātais dzīvojamais fonds Čerņihivas pilsētā tika būtiski bojāts vai dažviet pat pilnībā iznīcināts. Tādējādi viens no prioritārajiem uzdevumiem ir nodrošināt mājokļus Čerņihivas pilsētas iedzīvotājiem, rekonstruēt pirmskolas izglītības iestādes un modernizēt to materiāli tehnisko bāzi, lai radītu piemērotu, drošu un stimulējošu izglītības vidi bērniem, kuri cietuši no kara sekām. Tāpat aktuāls ir jautājums par civilo patvertņu nodrošinājumu Čerņihivas pilsētas iestādēm un uzņēmumiem, lai uzlabotu iedzīvotāju drošību.

Informatīvo ziņojumu “Par Latvijas iesaisti Čerņihivas apgabala, Ukraina, rekonstrukcijā” Ekonomikas ministrija sagatavoja, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 1.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 29 44 §) “Informatīvais ziņojums “Par Latvijas iesaisti Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijā”” 2. punktu. Detalizēti ar Informatīvo ziņojumu “Par Latvijas iesaisti Čerņihivas apgabala, Ukraina, rekonstrukcijā” var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti

Publiskā iepirkuma procedūras varēs nepiemērot veikto būvdarbu būvekspertīzes iepirkumos līdz 140 000 EUR

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta š.g. 20. jūnija sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, lai atvieglotu procesu būves ekspertīzes pakalpojuma iegādei, kas pasūtītājam ir nepieciešams, lai varētu efektīvi izpildīt savas līgumsaistības publisko būvdarbu līguma ietvaros.

Izstrādātie grozījumi paredz tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā paredzētās procedūras zemsliekšņa iepirkumiem – t.i. pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam) būs tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par EUR 140 000 un līgums tiek slēgts par būves ekspertīzes veikšanu, lai novērtētu publiskā būvdarbu līguma izpildei veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja definētajām prasībām. 

Kā zināms, publiskajos būvdarbu iepirkumos darbojas obligāti piemērojamie būvdarbu līguma noteikumi, kas paredz būves ekspertīzi kā instrumentu strīda risināšanai par veikto būvdarbu kvalitāti un apjomiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumu Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” 11.punktu pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam) ir pienākums veikt (pasūtīt) būves ekspertīzi, ja tas nepiekrīt atbildīgā būvdarbu vadītāja iebildumiem attiecībā uz defektu aktā iekļautajiem izpildīto būvdarbu apjomiem vai defektiem būves konstrukcijās.

Attiecīgi, vismaz līdz ekspertīzes slēdziena saņemšanai, pasūtītājs (būvniecības ierosinātājs) neveic samaksu būvdarbu veicējam par tā izpildītājiem un pasūtītājam nododamajiem darbiem. Maksājuma apturēšana par faktiski izpildītājiem darbiem uzliek būvdarbu izpildītājam finanšu slogu – jo lielāks ir apstrīdēto būvdarbu apjoms, jo lielāks būs finanšu slogs būvdarbu veicējam, kas, citā starpā, apgrūtina būvdarbu veicēja iespējas laikus un pietiekamā apjomā izpildīt savas saistības pret valsti (nomaksāt nodokļus), saviem darbiniekiem un apakšuzņēmējiem. Nenorēķināšanās ar apakšuzņēmēju, savukārt, negatīvi ietekmē tā spējas tālāk izpildīt savas saistības. Šādi apstākļi būtiski pasliktina uzņēmējdarbības vidi būvniecības nozarē un, līdz ar to traucē būvniecības nozares attīstību.

Tādējādi strīdus gadījumā starp pasūtītāju (būvniecības ierosinātāju) un būvdarbu veicēju, t.i. gadījumā, ja abas puses savstarpējo sarunu procesā nespēj vienoties par izpildīto būvdarbu pieņemšanu iespējams neatbilstošo apjomu vai nepietiekamās kvalitātes dēļ, strīda risināšanas procesa vadību uzņemas pasūtītājs (būvniecības ierosinātājs), pasūtot būvekspertīzi. Ņemot vērā strīda būtisko negatīvo ietekmi ne tikai uz konkrētas būvniecības ieceres īstenošanas procesu, bet arī uz būvniecības nozares kopējām attīstības tendencēm, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pēc iespējas ātrāku būves ekspertīzes procesu. Atgādinām, saskaņā ar Būvniecības likumu, būvekspertīzes pakalpojumu var sniegt tikai sertificētais būvspeciālists, kuram Būvniecības valsts kontroles birojs ir piešķīris patstāvīgās prakses tiesības attiecīgajā sfērā. 

Detalizēti ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā var iepazīties Tiesību aktu portālā. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai.