Kategorija: Nozares

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Māksla, kultūra un atpūta

Kultūras ministrija panāk papildu 3,81 miljonu eiro atalgojuma celšanai nozarē

Kultūras ministrija

Ministru kabinets 28. novembra sēdē lēmis 2024. gadā budžetā piešķirt papildu 3,81 miljonu eiro Kultūras ministrijas prioritātēm. Valsts dibināto teātru, koru, orķestru, cirka, operas un baleta darbinieku atalgojuma palielināšanai ir paredzēti 2,09 miljoni eiro, Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju darba samaksas reformas uzsākšanai — 1,22 miljoni eiro, un 500 000 eiro papildu finansējums ir atvēlēts sakrālā mantojuma programmas īstenošanai.

“Mēs esam panākuši iespēju palielināt atalgojumu tiem nozares darbiniekiem, kuru darbs Latvijas kultūras dzīvē nav bijis pietiekami novērtēts. Jāuzsver, ka šie līdzekļi netiek novirzīti no citām kultūras nozares vajadzībām vai prioritātēm. Turpināšu strādāt pie taisnīga finansējuma un labas pārvaldības modeļiem, lai palielinātu atalgojumu kultūras nozarē,” norāda kultūras ministre Agnese Logina.

2023. gadā valsts mērķdotācijas apjoms Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojumiem sasniedza 984 463 eiro. Tādējādi šī mērķdotācija, kas kopš 2015. gada pieaugusi par 26,6%, 2024. gadā tiek vairāk nekā dubultota.

Ministre norāda, ka Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma finansējuma plašākai finansēšanai nepieciešami detalizēti dati par esošo māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumu visās pašvaldībās. Jau ziņots, ka Kultūras ministrija ir lūgusi pašvaldībām sniegt informāciju par kolektīvu vadītāju slodzēm un atalgojumu. Informāciju iespējams sniegt līdz šī gada 30. novembrim.

Šī gada septembrī Kultūras ministrijas prioritārajiem pasākumiem tika piešķirti 13,6 miljoni eiro, tai skaitā 5,5 miljoni eiro mediju politikai un sabiedrisko mediju apvienošanas uzsākšanai un 3,8 miljoni eiro kultūras darbinieku atalgojuma palielināšanai. Par 1,4 miljoniem eiro tika palielināts arī programmas “Latvijas skolas soma” atbalsts, par 0,9 miljoniem Latvijas kino nozares atbalsts, savukārt 0,4 miljoni tiks ieguldīti bērnu lasītprasmes veicināšanas aktivitātēs.

Kopumā Kultūras ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2024. gada budžetā atvēlēti 17,4 miljoni eiro.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Veselības aizsardzība

Veselības veicināšanas pasākumiem būs pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums

 

Veselības ministrija

 

 

 

28.novembrī, valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus*, paredzot nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu turpināšanu jaunajā ES fondu plānošanas periodā.

 

Plānotie veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi būs pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem visos vecuma posmos un dažādām mērķa grupām, ar mērķi mazināt priekšlaicīgu mirstību un darba nespēju, kā arī uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselībpratību, šādās jomās:

– veselīga uztura lietošanas veicināšana, t.sk. mutes dobuma un zobu veselība;

– atkarību mazināšana;

– fizisko aktivitāšu veicināšana;

– psihiskās veselības veicināšana;

– seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšana;

– veselības veicināšana un primārās slimību profilakses uzlabošana;

– traumatisma mazināšana;

– infekciju izplatības mazināšana un vakcinācijas veicināšana;

– iedzīvotāju izglītošana pirmās palīdzības sniegšanā;

– prenatālās un agrīnās bērnības vecāku prasmju programmu ieviešana.

Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem ir būtiska ietekme uz veselības paradumiem iedzīvotāju vidū, kas savukārt ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli kopumā un dzīves kvalitāti. Veselības veicināšanas pasākumu mērķis ir mainīt uztura un citus dzīvesveida paradumus ilgtermiņā. Pasākumi uzlabos iedzīvotāju paradumus, pakalpojumu pieejamību ne tikai individuālā, bet arī ģimenes un vietējās kopienas līmenī. Tas attiecīgi palīdzēs uzlabot iedzīvotāju veselību, sekmēs savlaicīgu slimību risku atklāšanu un mazināšanu, darbspēju saglabāšanu, tādejādi pagarinot veselīgo mūža ilgumu.

Veselības veicināšanas pasākumus minētajās jomās īstenos Veselības ministrija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Veselības inspekciju,  Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, Latvijas Antidopinga biroju un Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeju. Kopējais plānotais finansējums līdz 2029.gadam – 13,1 miljons eiro.

*  Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju” 4.1.2.1. pasākuma “Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”  īstenošanas noteikumi”↩

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Iepirkumi, ES fondi Tieslietas

Eiropas Dzelzceļa līnijas: tiesa ļauj slēgt līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību

Satiksmes ministrija

Otrdien, 28. novembrī, Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi iepirkumā zaudējušā pretendenta  – Turcijas uzņēmumu apvienības “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” – pieteikumu  apturēt pārsūdzētā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma darbību un atļauj slēgt līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Tāpat kā Iepirkumu uzraudzības birojs, arī tiesa ir izskatījusi konkursa norisi pēc būtības un nav saskatījusi iemeslus, lai neslēgtu līgumu ar konkursā uzvarējušo pretendentu.

“Mums ir dziļa pārliecība gan par profesionālu un caurspīdīgu konkursa gaitu, gan par uzvarējušā pretendenta kvalifikāciju un spēju kļūt par vienu no atslēgas partneriem Rail Baltica infrastruktūras būvniecībā, uzņemoties saistības, dalot ar mums atbildību un riskus. Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar plašu pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā, zaudējušā pretendenta pieredze Eiropā nav tik pamanāma. Jāuzsver, ka Rail Baltica ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā ļoti rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc un arī saskaņā ar likumu Valsts drošības dienests rūpīgi izvērtēja pilnīgi visus pretendentus,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Ņemot vērā Rail Baltica stratēģisko un drošības nozīmi, visos Rail Baltica iepirkumos tiek prasīts Valsts drošības dienesta atzinums par visiem pretendentiem. Šajā gadījumā tas par Turcijas uzņēmumu apvienību “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” konkursa otrajā kārtā ir bijis negatīvs, līdz ar to liedzot iespēju turpināt konkursa sarunas ar konkrēto pretendentu.

Tiesa cita starpā iepazinās ar konkursa uzvarētāju  – personu apvienības “E.R.B. Rail Baltica JV” – sniegto informāciju. Tas rada paļāvību, ka visa iepirkuma procedūra analizēta rūpīgi un pēc būtības.

Zaudējušā pretendenta paustais par it kā lētāku piedāvājumu ir spekulācija, jo, saņemot negatīvu drošības iestāžu atzinumu, zaudētāja iesniegtais sākotnējais finanšu piedāvājums pēc būtības netika vērtēts un tas netika pakļauts konkursa sarunām, kuru rezultātā konkursa dalībniekiem bija jāsagatavo galīgais piedāvājums. Tikai galīgais piedāvājums tika vērtēts atbilstoši piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem.

Konkursā par uzvarētāju atzīta uzņēmumu apvienība “E.R.B Rail Baltica JV”, kurā ietilpst  – Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija).

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai ir nodrošināti visi priekšnoteikumi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs.

Pamattrases būvdarbus plānots uzsākt dienvidu jeb Lietuvas virzienā, jo tas ir tehniski visgatavākais un arī stratēģiski nozīmīgs, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu. Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā pie Iecavas Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta teritorijā. Izbūves laikā šis apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, kā arī ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās un apstrādes darbus.

Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas: 

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Šī gada 27. novembrī plānota pāreja uz jaunu sistēmu tranzīta deklarāciju noformēšanai

Valsts ieņēmumu dienests

2023. gada 27. novembrī plānots ieviest jaunu sistēmu tranzīta deklarāciju noformēšanai – Tranzīta kontroles sistēmu 2, kas aizstās pašlaik izmantoto sistēmu. Lai nodrošinātu sistēmu nomaiņu, no 26. novembra plkst. 23:55 līdz 27. novembra plkst. 10:00 plānots sistēmu darbības pārtraukums, kura laikā nebūs iespējams noformēt tranzīta deklarācijas.

Saistībā ar jaunās Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) ieviešanu š.g. 26. novembrī no plkst. 23:55 Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Tranzīta kontroles sistēma vairs nebūs pieejama komersantiem jaunu standarta un vienkāršoto deklarāciju iesniegšanai.

Deklarācijas, kuru formēšana uzsākta pašlaik lietotajā sistēmā, arī tiks noslēgtas Tranzīta kontroles sistēmā.

Pirmdien, 27. novembrī, plkst. 10:00 sāks darboties jaunā TKS2. Lai noformētu tranzīta deklarāciju jaunajā sistēmā, tāpat kā līdz šim būs jāautorizējas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un, atverot EMDAS, jāizvēlas atbilstošā sistēma.

Lūdzam uzņēmējus laikus plānot tranzīta deklarāciju noformēšanu, ņemot vērā plānoto sistēmu nepieejamību to nomaiņas laikā. Atvainojamies par neērtībām un pateicamies par izpratni!

Norādītajā pārejas posmā – no 26. novembra plkst. 23:55 līdz 27. novembra plkst. 10:00 – neatliekamas nepieciešamības gadījumā tranzīta procedūru noformēšana iespējama atkāpšanās režīmā, t.i., papīra formātā. Tā kā deklarāciju noformēšana atkāpšanās režīmā prasa ilgāku laiku, aicinām uzņēmējus rast iespēju savu darbu plānot tā, lai tranzīta muitas formalitātes minētajā laika posmā nebūtu jākārto. 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

LPS panāk pašvaldību administratīvo izmaksu kompensēšanu par iesniegumu izskatīšanu energoresursu atbalstam

Latvijas Pašvaldību savienība

Šī gada 23.novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu, lai turpmāk operatīvi mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem. Saeima ņēmusi vērā arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšlikumu no valsts budžeta kompensēt pašvaldībām administratīvās izmaksas par iesniegumu izskatīšanu.

Jau iepriekš LPS Saeimas Tautsaimniecības komisijā uzstāja uz nepieciešamību likumā noteikt valsts kompensāciju pašvaldībām par administratīvajām izmaksām, jo pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājsaimniecība ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums piemērot atbalstu šai mājsaimniecībai maksas samazinājumam par patērēto decentralizēto kurināmo un elektroenerģiju, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai.

Atbilstoši pašvaldības principam un Pašvaldību likumam, deleģējot jauna uzdevuma vai funkcijas veikšanu pašvaldībām, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, valstij ir jānodrošina pašvaldībai finansējuma avoti, kas nepieciešami šī uzdevuma izpildei. Vienlaikus, plānotais atbalsts var būt nepastāvīgs, jo to iedarbināts tikai noteiktos apstākļos, ja energoresursu cenas sadārdzināsies līdz noteiktiem sliekšņiem, par kuriem Ministru kabinets vēl tikai lems. Tādējādi pašvaldības nevar plānot funkcijas veikšanai nepieciešamos cilvēkresursus, tāpēc esošajiem darbiniekiem šis būs papildus darbs paralēli ikdienas pienākumiem, uzsvēra LPS.

Līdz ar to LPS izdevies panākt, ka valstij ir jākompensē pašvaldībām arī administratīvās izmaksas, līdzīgi kā tas bija iepriekšējā atbalsta periodā.

Kopumā likums paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalstam gadījumos, kad energoresursu cenas tirgū pārsniegs Ministru kabineta noteiktos cenu griestus. Atbalsts attieksies uz elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi apkures vajadzībām, kā arī decentralizēto kurināmo (malku, granulām, briketēm, dīzeļdegvielu u.c.). 

Sistēma atlasīs datus no Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēm. Tā identificēs vienā adresē deklarētās vai reģistrētās personas kā vienu mājsaimniecību. Sistēma summēs visu šo personu ienākumus, tostarp pensijas un pabalstus, un veiks 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, izskaitļojot mājsaimniecības ienākumu līmeni uz vienu personu. 

Mājsaimniecību ienākumu līmeni, līdz kuram piemēros atbalstu, kā arī periodu, kurā piemēros atbalstu, noteiks Ministru kabinets. Tā par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš skaidroja Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji. Tāpat Ministru kabinets noteiks, kas ir iekļaujams mājsaimniecības kopējos izdevumos par mājokli, kā arī šo izdevumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību. 

Datus par mājsaimniecības adresi, kurai piemērojams atbalsts, saņems pakalpojuma sniedzējs, apsaimniekotājs vai pašvaldība. Atbalsts tiks ietverts rēķinā automātiski par centralizēto siltumapgādi, apkures vajadzībām patērēto dabasgāzi un elektroenerģijas pirmajām 100 kilovatstundām, kas netiek izmantotas apkures vajadzībām. Savukārt, ja apkures vajadzībām tiek izmantots decentralizētais kurināmais un elektroenerģija, mājsaimniecībai ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā. Pašvaldībām kompensēs administratīvās izmaksas par šo iesniegumu izskatīšanu. 

Atbalstu varēs saņemt iedzīvotāji, kuriem ir deklarētā vai reģistrētā adrese Latvijā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un norādīta kontaktadrese. 

Ja persona nevēlēsies pretendēt atbalsta saņemšanai, tā varēs atteikties no savu datu apstrādes, paredz likums. 

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Uzņēmējdarbība

Aicinām tūrisma sadarbības tīklu veidotājus iesniegt stratēģijas

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 2023. gada 23. novembrī ir izsludinājusi Tūrisma produktu attīstības programmas 2. kārtas projektu iesniegšanu. Līdz ar to Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Sadarbības tīklu veidotājus iesniegt stratēģiju vērtēšanai un LIAA atzinuma saņemšanai.

LIAA potenciālajiem projekta iesniedzējiem pirms 2. kārtas projektu iesniegšanas sadarbībā ar neatkarīgiem nozares ekspertiem nodrošinās stratēģiju vērtēšanu, sniegs atzinumu un priekšlikumus tās pilnveidei. Stratēģija LIAA jāiesniedz līdz 2024. gada 29. janvārim.

Pirms pieteikuma iesniegšanas, aicinām iepazīties ar programmas nosacījumiem.

Sadarbības tīkla stratēģiju var iesniegt business.gov.lv e-pakalpojumā.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Finanšu un apdrošināšanas darbības

CFLA pieņem iesniegumus ES fondu tūrisma attīstības programmā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, kur Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam aicināti pieteikties tūrisma nozares sadarbības tīkli. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) jaunu tūrisma produktu izstrādei un vietējās un starptautiskās sadarbības sekmēšanai pieejami 4,19 miljoni eiro.  

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā uz ES fondu atbalstu var pretendēt sadarbības tīkli, kur iekļauti vismaz 25 dalībnieki un ne mazāk kā 15 no tiem pārstāv tūrisma un ar tūrismu saistītās nozares.  

ES finansējums varēs tikt izmantots, lai sekmētu sadarbības tīkla dalībnieku vietējo un starptautisko sadarbību, piemēram, doties vizītēs pie ārvalstu partneriem, piedalīties starptautiskās konferencēs un izstādēs, pieredzes apmaiņas pasākumos, starptautiskos konkursos un sadarbības platformās. Tāpat tiks līdzfinansēta jaunu tūrisma produktu izstrāde – ar to saistītie pētījumi, testēšana un apmācības.

Projektu īstenošanai kopumā pieejami 4 186 539 eiro no ERAF, kā arī valsts budžeta finansējums 492 534 eiro apmērā. Maksimālais finansējums, ko var saņemt sadarbības tīkla projektam no ES fondu un valsts budžeta līdzekļiem – līdz 584 884 eiro. Plānots, ka projektu īstenošanas rezultātā atbalstu saņems vairāk nekā 100 komersantu.

Projekta iesniegumus CFLA pieņem no š.g. 23. novembra līdz 2024. gada 29. februārim, savukārt projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2029. gada beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

ES fondu atbalsts projekta īstenošanai paredzēts Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai” 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” otrās kārtas ietvaros.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Nozares

Pieejams ES fondu atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) iesniegt projektu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma saņemšanai, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību komersantiem jaunu produktu, pakalpojumu vai pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai. Projekta īstenošanai no ERAF paredzēti aptuveni 19 miljoni eiro.

Lai paaugstinātu inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā, veidojot saikni starp gala labuma guvējiem un pētniecības organizācijām, Ekonomikas ministrijas ES fondu programmas ietvaros paredzēts nodrošināt finansējuma pieejamību komersantiem jaunu produktu, pakalpojumu vai pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai. Finansējuma pieejamība sekmēs tiešu zināšanu pārnesi un kļūs par katalizatoru ilgtermiņa padziļinātākas sadarbības veidošanai starp abām pusēm, tādējādi sniedzot ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Plānots, ka pasākumu ietvaros līdz 2024. gada nogalei atbalstīto komersantu skaits būs – 6, ar grantiem atbalstīto komersantu skaits – 19. Savukārt līdz 2029. gada 31. decembrim atbalstīto komersantu skaits  – 190, ar grantiem atbalstīto komersantu skaits – 190, tiks atbalstīti 38 komersanti, kas sadarbosies ar pētniecības organizācijām.

Šajā projektu atlasē pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir  26 548 890 eiro (elastības finansējums – 4 187 431 eiro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 22 566 556 eiro (elastības finansējums 3 559 317 eiro) un valsts budžeta līdzfinansējums 3 982 334 eiro (elastības finansējums 628 114 eiro).

Projekta iesniegumu LIAA jāiesniedz līdz š.g. 19. decembrim, savukārt projekta iesniegumu vērtēšana paredzēta līdz 2024. gada 5. janvārim. 

ERAF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” ietvaros.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde

Atkrastes vēja parka ELWIND jaudu Latvijas teritorijā plānots kāpināt līdz 1000 MW

 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

2023. gada 21. novembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND turpmāko attīstību. Šajā ziņojumā tika atbalstīta projekta turpmākā virzība, uzsverot projekta nozīmību Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.

“Enerģētika ir viena no tām nozarēm, kura vistiešāk ietekmē investīciju piesaisti, tādēļ tādu ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu realizācija kā ELWIND ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd Kurzemes piekrastes pilsētās strauji attīstās ražošana, tomēr enerģijas ietilpīgu ražotņu izveidei nepieciešamas lielākas enerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.

Apstiprinot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma par Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA piešķirtā atbalsta 18 755 000 eiro apmērā ieguldījumu ELWIND projekta pētījumiem. Šī summa ar atbalsta intensitāti 50% tiks izlietota Latvijas un Igaunijas jūras teritoriju izpētei. Ministru kabinets akceptēja projekta īstenošanu un tam nepieciešamā valsts līdzfinansējuma 10 304 250 eiro piešķiršanu. Atbilstoši projekta budžetam no ES finansējuma 9 367 500 eiro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 eiro atbalsts atvēlēts Igaunijas Vides investīciju centram. ES līdzfinansējums tiks izmantots, lai izpētītu gan Latvijas, gan Igaunijas atkrastes vēja parku teritorijas, kuru platība katrā valstī ir ap 200 km2.

Tāpat Ministru kabinets uzdeva LIAA organizēt ELWIND projekta priekšdarbus un atkrastes vēja parka laukuma un plānotās infrastruktūras teritorijas izpēti, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumu. 2023. gada 8. septembrī Vides pārraudzības valsts birojs izsniedza programmu ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka ELWIND un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai ar uzdevumiem, kas LIAA ir jāizpēta.

Ņemot vērā izpētes teritoriju lielumu un kaimiņvalstīs plānoto atkrastes vēja parku jaudu, kā arī piegādes ķēžu tendences, Ministru kabinetam tika rosināts noteikt, ka ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka plānotā mērķa jauda būs līdz 1000 MW, kas arī tika apstiprināts. Šādas jaudas atkrastes vēja parks ļaus efektīvāk piesaistīt investorus, kā arī veicinās zemāku elektronerģijas cenu reģionā. Līdz šim tika plānots, ka Latvijas un Igaunijas vēja parku jauda kopā varētu sasniegt 1000 MW.

Šobrīd LIAA kopā Igaunijas Vides investīciju centru gatavo iepirkuma dokumentāciju ELWIND projekta nepieciešamajiem pētījumiem, lai 2024. gada sākumā varētu iepirkt pakalpojumu sniedzējus un sākt vēja parku zonu izpēti. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parks “ELWIND” ir pēdējo gadu nozīmīgākais projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi. Latvijā atkrastes vēja parku paredzēts izbūvēt Kurzemes piekrastē starp Liepāju un Ventspili aptuveni 15 – 20 km attālumā no krasta līnijas. Projekta “ELWIND” laika plāns paredz, ka visi pētījumi tiks veikti līdz 2026. gadam. Pēc tam plānots organizēt izsoli komersantiem, kuri vēlēsies iesaistīties projekta turpmākajā realizācijā. Kā projekta noslēguma termiņš tiek plānots 2030. gads.

Plašāk par projektu: ELWIND aktualitātes

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Izsludināts pirmais iepirkums jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondu pārvaldnieku atlasei 55,8 miljonu eiro apjomā

Altum

Attīstības finanšu institūcija ALTUM izsludinājusi publisku iepirkumu trīs jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondu pārvaldnieku atlasei, kuru uzdevums būs nākamajos piecos gados ieguldīt Eiropas Savienības fondu un privāto finansējumu perspektīvos un uz eksportu orientētos uzņēmumos gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs.

Iepirkumā izraudzītie fondi veiks investīcijas pirmssēklas un sēklas stadijas uzņēmumos, un kopējais publiskā finansējuma apjoms šim mērķim ir 55,8 miljoni eiro, attiecīgi 18,6 miljoni eiro katram. Papildus katram fondam būs jāpiesaista arī privātās investīcijas 2,07 miljonu eiro apjomā.

ALTUM  valdes locekle Ieva Jansone – Buka: “Līdz ar šo iepirkumu uzsākam  iespējakapitāla fondu pārvaldnieku izvēli jaunajam Eiropas fondu finansējuma periodam un kā pirmo izsludinām tieši agrīnās stadijas uzņēmumu fondu pārvaldnieku atlasi. Jaunajā periodā start-up stadijas uzņēmumiem paredzēts līdz šim apjomīgākais finansējums. Redzot iepriekšējo fondu veiktos ieguldījumos perspektīvos uzņēmumos kā, piemēram, NACO Technologies, Alternative Plants, RoboEatz un citos, kas jau veiksmīgi iekaro starptautiskos tirgus, līdz ar papildu finansējumu industrijai redzam labu augsni tam, lai Latvijā rastos arvien jauni inovatīvi un konkurētspējīgi uzņēmumi, kas palīdzēs kāpināt Latvijas izaugsmi.”

Izraudzītie fondi investīcijas veiks pirmssēklas stadijas uzņēmumos, kur maksimālais ieguldījums vienā projektā būs līdz 250 tūkstošiem eiro, kā arī sēklas stadijas uzņēmumos, kur maksimālais paredzētais ieguldījums vienā projektā būs līdz 1,5 miljoniem eiro, tādējādi veicinot jaunuzņēmumu veidošanos un attīstību.

ALTUM finanšu starpnieku daļas vadītāja Ieva Jāgere: “Iepriekšējās paaudzes fondu pārvaldnieki līdz šim veikuši pirmssēklas investīcijas 157 agrīnas stadijas uzņēmumos par kopējo investīciju summu 7,8 miljoni eiro, investīciju periods tajos turpinās līdz 2024.gada jūnijam. Strādājot ar jaunuzņēmumu atbalsta programmām,  redzam to pozitīvo efektu uz jaunu uzņēmumu un veiksmīgu uzņēmēju vides veidošanos Latvijā.”

Fondu pārvaldnieku atlases kritēriji un cita aktuālā informācija, kā arī plānotais iepirkuma (komandītsabiedrības) līguma projekts publicēts elektroniskajā iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/112614.

Pieteikumu iesniegšana notiek līdz 2024. gada 31.janvārim. plkst. 10:00.

Jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondu pārvaldnieku atlase izsludināta saskaņā ar šā gada 15.augustā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem nr. 463 “Programmas “Iespējkapitāla ieguldījumi” apstiprinātajiem īstenošanas noteikumi”. Fondiem paredzētais publiskais finansējums ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Papildus informējam, ka 5.decembrī plkst. 11:00 ALTUM telpās, Doma laukumā 4, Rīgā, notiks piegādātāju sanāksme, nodrošinot iespēju visiem ieinteresētajiem fondu pārvaldniekiem noskaidrot interesējošos jautājumus saistībā ar izsludināto iepirkumu.

Orientējoši šā gada decembra vidū ALTUM plāno izsludināt vēl divus iepirkumus, kuros tiks atlasīts viens sākuma stadijas iespējkapitāla fonda pārvaldnieks un viens izaugsmes stadijas fondu pārvaldnieks, nodrošinot abiem kopā publisko finansējumu 37,2 miljonu eiro apmērā investīcijām izaugsmes un nobriedušākas stadijas uzņēmumos.