Zemākā cena būvniecībā: ekonomija vai dempings?

Dace Vite, 30/01/2014

Post image for Zemākā cena būvniecībā: ekonomija vai dempings?

Iepirkumu izvērtēšana pēc zemākās cenas principa nu jau kādu laiku tiek aprunāta krustu šķērsu, un arī šoreiz katram, ko aicināju izteikties par šo tēmu, bija pilna sirds un daudz piemēru no dzīves. Pretēji gaidītājam, daudzi no sarunu biedriem piekrita, ka zemākas cenas princips teorētiski ir attaisnojams. Nodokļu maksātājiem nav jāpārmaksā. Un pašā būvniecībā šis princips tomēr strādā. Taču tūlīt pat atskan BET… un vesela rinda atrunu, kas tādā vai citādā veidā nonāk līdz iepirkumiem būvniecības pakalpojumos – ekspertīzes, projektēšana un būvuzraudzība. Tas varētu liecināt tikai par vienu: ja pašā celtniecībā PIL un tā ieviešana ir apmierinoša, tad būvniecības pakalpojumu sfērā tā pati likumdošana vienkārši nestrādā.

Lēta cena – lēts rezultāts!

Nesen man laimējās piedalīties kādā konferencē, kuras tēma bija kvalitatīva būvniecība. Protams, arī tajā daudzkārt izskanēja ekonomijas un dempinga tēma ar piebildi, ka šīs problēmas attiecas tieši uz publisko sektoru un attiecīgi uz PIL. Kā piemēru uzņēmuma SIA Sakret komercdirektors Juris Grīnvalds savā prezentācijā minēja situācijas, kad pasūtītājs nav spiests izvēlēties zemākās cenas piedāvājumu. Maksātspējīgajā privātajā sektorā būvniecības rezultāts parasti ir daudz kvalitatīvāks. Kad bankas pasūta sev objektu, pat problēmu gadījumos, tām ir mehānismi un iespējas tās atrisināt, rezultātā saņemot ļoti kvalitatīvu ēku. Savukārt publiskā sektora paniskās bailes ko pārmaksāt, bieži vien rada virkni problēmu.

Savukārt Imants Akmentiņš, SIA Arčers Būvniecības departamenta direktora padomnieks, lielāko problēmu šajā jautājumā saskata tieši negodīgā konkurencē.

„Zemākās cenas princips iepirkumos joprojām rada apstākļus, kuros uzņēmumiem, kuri pilnā apjomā godprātīgi pilda savas saistības pret valsti, jāmēģina konkurēt ar dempingotājiem un nodokļu nemaksātājiem.

Būvniecībā ļoti daudz problēmu šā iemesla dēļ rodas jau projekta sagatavošanas posmā – izpētes procesā. Zemākās cenas kritērijs attiecas ne tikai uz būvniekiem, bet arīdzan uz projektēšanu, proti, pamata informācijas izstrādi. Būvniecības process nesākas ar būvnieku ierašanos būvlaukumā, kuru kompetence ir pasūtītāja apstiprināta projekta realizācija būvuzraudzības klātbūtnē. Kāds var būt rezultāts, ja projektēšana, būvniecība, būvuzraudzība un citi ļoti būtiski procesi, kas vienā vārdā parasti tiek apzīmēti kā būvniecība, tiek īstenoti pa lēto? Arī rezultāts būs pa lēto!

Arī paši inženierkonsultanti norāda, ka būvprojekta un būvuzraudzības kopējo izmaksu robeža ‒ 4,5 % no kopējām būvniecības izmaksām ‒, kas noteikta Latvijas likumdošanā, jau tā nav liela, taču reāli šīs izmaksas ir vēl daudz zemākas. Atsevišķu speciālistu vēlme par katru cenu saņemt kādu konkrētu piedāvājumu šo kopējo procentu 2012. gadā bija samazinājusi līdz 1,78 % ar tendenci pazemināties. Šādas izmaksas pašas par sevi izslēdz iespēju, ka darbs tiks paveikts kvalitatīvi.

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: