Vai Latvijā ES fondu iepirkumu kontrolējošās iestādes darbojas saskaņoti?

iepirkumi, 31/05/2013

ES fondi

Solvita Zvidriņa, VRAA vadītāja:

– Nē.
Ņemot vērā to, ka ES fondu ietvaros iepirkumu procesus kontrolē ne tikai IUB, bet arī citas institūcijas -Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, ministrijas u.c., ļoti būtiska nozīme ir tam, lai šīm iestādēm būtu vienota pieeja Publisko iepirkumu likuma (PIL) normu piemērošanā.

Diemžēl jāatzīst, ka atsevišķos gadījumos šis būtiskais priekšnosacījums ne vienmēr tiek ievērots, un galvenokārt tādēļ, ka nav definēti vienoti un skaidri kritēriji noteiktu ar iepirkuma procesa kontroli saistītu darbību īstenošanai. It īpaši gadījumos, kad pārbaudāmais jautājums nav detalizēti izskaidrots PIL, bet gan izriet no vispārējiem tiesību principiem un labās prakses, respektīvi, ir plaši interpretējams.
Kā piemēru varu minēt gadījumu, kad revīzijas iestāde iniciēja, ka kontrolējošām iestādēm turpmāk jāpārbauda, vai ES fondu finansējuma saņēmēji ir veikuši tirgus priekšizpēti paredzamās līgumcenas noteikšanai. Ieteikuma ieviešanai tika noteikts konkrēts termiņš, bet kritēriji, kā šo uzdevumu efektīvi izpildīt, nebija atrodami ne PIL, ne arī IUB vai vadošās iestādes metodiskajos materiālos.

Diemžēl ir bijuši arī gadījumi, kad piegādātājs vērsies IUB ar jautājumu, vai konkrētā situācijā drīkst attiecīgi rīkoties, saņēmis pozitīvu atbildi, bet, kad vērtē un veic pārbaudi kontrolējošā iestāde, izrādās, ka tās interpretācija ir atšķirīga. Jāatceras, ka arī ar ES fondiem saistītos iepirkumos jāievēro ne vien Publisko iepirkumu likums, bet arī ES normas, vispārējie tiesību principi un labā prakse.

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: