Saglabājot baznīcas un lauku muižas

BAIBA EGLĀJA, 17/03/2014

Jau 20 gadus SIA Arhitektoniskās izpētes grupa nodarbojas ar vēsturisku objektu pirmsprojektu izpēti un attīstības plānu izstrādi. Esam veikuši pētījumus vairāk nekā 1000 namos visā Latvijas teritorijā un daudzi no tiem ir bijuši projekti, kurus līdzfinansē kāds no ES finanšu instrumentiem.
Pirmais, ko gribētos piezīmēt, lai arī kādas būtu grūtības šo līdzekļu apgūšanā ‒ pats fakts, ka Latvijas kultūras pieminekļiem ir iespēja šos līdzekļus saņemt un izmantot, nenoliedzami ir milzīgs atspaids kultūrvidei.

Pēterburgas un Ziemeļeiropas restaurācijas skolas

Iesākumā jāteic, ka iepirkumu procedūru šādos projektos būtiski sarežģī fakts, ka dažādos normatīvajos aktos nav precīzi definēts, kas ir restaurācija, renovācija, rekonstrukcija, ar ko katrs no šiem procesiem atšķiras, cik katram no tiem ir nepieciešams laiks un cik sarežģīti būs veicamie darbi. Arī pašu arhitektu vidū nav vienota viedokļa šajos jautājumos. Eksistē divas pieejas restaurācijas objektam. Vienu no tām pārstāv speciālisti, kas savu arodu apguvuši, balstoties uz Pēterburgas skolu, kas veidojās, restaurējot kara laikā bojā gājušās vērtības. Šajā gadījumā notiek objekta atjaunošana, izmantojot vēsturiskās metodes un materiālus, bet restaurācijas gala produkts izskatās kā tikko izgatavots. Savukārt Ziemeļeiropas valstīs attieksme pret restaurāciju ir diametrāli pretēja, tur speciālisti cenšas saglabāt katru niansi, kas liecina par to, cik ilgi šī māja vai priekšmets ir lietots. Šajās zemēs nav bijusi kara darbība, un restaurācija vairāk saprotama kā attīrīšana, sakārtošana, konservācija. Ja tās ir durvis, tad tām jāsaglabā nodilumi, lai nevienam nerodas jautājums, ka tās visus šos gadu simtus tiešām ir virinātas.

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: