E-veselība vai (ne)veselība?

DZINTRA ŠVARCBAHA, 01/02/2018

Post image for E-veselība vai (ne)veselība?

E-veselība saviļņojusi Latvijas sabiedrību līdzīgi kā nodokļu politika, minimālās algas celšana un biļešu iegāde uz gaidāmajiem Dziesmu svētkiem. No pacientu sajūsmas par iespēju saņemt medikamentu receptes attālināti pat brīvdienu naktīs līdz ārstu galvassāpēm, kā strādāt ar lēno sistēmu, kas (vismaz pagaidām) darbu, nevis atvieglo, bet apgrūtina. Tam visam pa vidu ierēdņi, kuri satraucas, kā saglabāt piešķirto Eiropas Savienības (ES) finansējumu, demagogi, kuri allaž uzskata, ka valstī viss ir slikti, un IT speciālisti, kuri jau sen atmetuši cerības Latvijā ieviest kādu jēgpilnu sistēmu birokrātijas un izpratnes par nozari trūkuma dēļ. Kā pēdējais piliens bija hakeru uzbrukums e-veselības portālam, kaut gan par kiberdrošību atbildīgās iestādes ir apstiprinājušas, ka uzbrukums bijis ar mērķi pārslogot portālu, nevis nesankcionēti iegūt no tā pacientu informāciju. Apvienojot visu iepriekšminēto, gribas teikt, ka pagaidām e-veselības vietā esam ieguvuši (ne)veselību.

E-veselības attīstības gaita

Pirmās e-veselības vēsmas parādījās jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad sociāli attīstītās un sakārtotās valstis lēma, ka nepieciešama vienota un ērta sistēma, kas apvienotu informāciju par katru pacientu ar kopīgas datu bāzes starpniecību, kurā elektroniski iespējams norādīt diagnozes, ārstēšanu, izmeklējumu rezultātus, veiktās manipulācijas, izrakstīt receptes – vienvārdsakot – padarīt ārstiem un pacientiem dzīvi vienkāršāku visu informāciju glabājot vienuviet un izvairoties no papīru kalniem, turklāt tas veicinātu nozares caurskatāmību un ļautu izvairīties no pelēkās ekonomikas.

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: