Būvniecības iepirkumi slimnīcās

Ieva Lācenberga-Rocēna, 30/04/2013

Post image for Būvniecības iepirkumi slimnīcās

Iepriekšējos ERAF plānošanas periodos ievērojami līdzekļi tika ieguldīti ārstniecības iestāžu stacionāru infrastruktūras sakārtošanai, renovējot un rekonstruējot slimnīcu ēkas un būvējot jaunas. Lai dalītos pieredzē, kā veicies ar šiem iepirkumiem, 5. aprīlī Eiropas Savienības mājas Sarunu telpā notika žurnāla Iepirkumi organizētā diskusija Slimnīcu veiktie un prognozētie celtniecības iepirkumi.

DISKUSIJAS DALĪBNIEKI

Helēna Endriksone, Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece.
Rodrigo Pelsis, Būvinženieru savienības eksperts.
Vita Rauhvargere, Arhitektu savienības pārstāve.
Daina Dzilna, Latvijas pašvaldību savienības iepirkumu speciāliste.
Māris Vanags, Vidzemes slimnīcas iepirkumu daļas vadītājs.

Slimnīcām raksturīgās īpatnības

– Kādas ir galvenās problēmas, kas iezīmējas tieši slimnīcu būvniecības iepirkumos?

Māris Vanags: – Ārstniecības iestādēm būvniecība pārsvarā gadījumu ir jāorganizē vairākās kārtās, kas ietekmē gan būvprojekta ieviešanas termiņu, gan arī būvdarbu procesu. Būvdarbu laikā visbiežāk ārstniecības iestādes darbība netiek apturēta un ir jārēķinās ar pacientu klātbūtni – jāievēro gan prasības par trokšņu līmeni un putekļu daudzumu, gan arī jāņem vērā, ka konkrētos laika posmos vispār nedrīkst veikt būvdarbus, jo tas var ietekmēt pacientu ārstniecības procesu (operācijas, izmeklējumus), kad ir būtiski izslēgt jebkādas trokšņus, vibrācijas. Līdz ar to, lai atvieglotu pasūtītāja darbību procesa organizēšanā, ir ļoti svarīgi precīzi izstrādāt būvprojektu un būvdarbu izpildes līgumu, kā arī citu uz būvniecību attiecināmo dokumentāciju, piemēram, projektēšanas uzdevumu. Jo skaidrāk ir definētas mūsu prasības, jo precīzāk tās zināmas būvuzņēmējam – jo mazākas ir iespējas atkāpties no to izpildes.

Būvniecības iepirkšana pa kārtām sadārdzina būvdarbus un noslogo procesu. Būvniecība ārstniecības iestādēs ir diezgan specifiska, un katrs šāds iepirkums mums ir kā jauna grāmata. Pasūtītājam jāiedziļinās visās specifiskajās projekta niansēs: gan finansējuma plūsmā, gan projekta īstenošanas organizēšanā, gan citās.

– Pasūtītāja īstenotā būvniecības projekta kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no to profesionāļu zināšanām, kuru pakalpojumi ir iepirkti. Vai pie zemākās cenas kritērija pasūtītājs var būt drošs par projektētāja un būvnieka kompetenci?

Māris Vanags: – Veiksmes stāsts sākas ar kvalitatīvu būvprojektu. Ja tā izstrādes gaitā nav pareizi veikta būves izpēte, tad būvdarbu izpildes procesā parādās neparedzēti vai pat neplānoti darbi. Tas sarežģī būvdarbu realizāciju. Esam spiesti organizēt papildu iepirkumu procedūras. Parādās jautājumi, kas risināmi ar CFLA, lai apgūtu projekta finansējumu. Ārstniecības iestāžu finansējums ir ierobežots, līdz ar to tās nevar atļauties neattiecināmo izmaksu risku.

Helēna Endriksone: – Vēlos precizēt, kur ir problēmas sakne. Būvniecība ir projektēšana un būvdarbi. Pilnībā piekrītu, ka kvalitatīva būvniecība sākas ar kvalitatīvu projektu. Pēc tam var runāt par būvdarbu problēmām, kas lielā mērā saistītas tieši ar to, ka atsevišķi darbi vispār nav paredzēti vai nav precīzi noteikti un ietverti projektā. Ja ekonomējam uz projekta izstrādes pakalpojuma rēķina, tas var ne vien padarīt problemātiskāku būvdarbu īstenošanu, bet pat sadārdzināt to. Savukārt kvalitatīvā projekta izstrādē būtiska nozīme ir speciālistiem. Ir vērts padomāt, vai kvalitatīvu projektu var nopirkt par zemāko cenu. Diez vai!

Ļoti daudzos gadījumos nākas secināt, ka pasūtītājs sākumposmā ir neprecīzi noteicis vajadzības, kuras vēlāk, kad vilciens jau aizgājis, tiek papildinātas, un skaidrs, ka pēc tam iekļaut izmaiņas ir daudz grūtāk.
Lai ļoti profesionāli definētu prasības, kas nodrošina darbu kvalitatīvu izpildi, pasūtītājam ir nepieciešami labi speciālisti, taču, piemēram, slimnīcā strādā medicīnas speciālisti, kas nav saistīti ar būvniecību. Tāpēc ir nepieciešams pieaicināt inženieru konsultantu, būvniecības ekspertu, kas var palīdzēt pasūtītājam uzrakstīt precīzas un pamatotas prasības.
Nākamais posms – projektēšana, kur kvalitātei ir būtiska nozīme. Ko gan varam sagaidīt, ja lētākā cena ir noteicošais kritērijs uzvarai?! Tad projekta kvalitāte ir apšaubāma un projekta sastāvs nav pilnīgs.

Kad projekts pabeigts, būtiska nozīme ir projekta ekspertīzei, bet šobrīd arī tā ir palaista brīvajā tirgū. Kas notiek? Viena projektēšanas firma projektē, un viņu draugu firma veic ekspertīzi. Būtu vēl labi, ja projektēšanas ekspertīzi tiešām veiktu eskpertu komanda, taču bieži vien ekonomijas nolūkos ekspertīzi veic fiziska persona. Mēs Būvinženieru savienībā daudz par to diskutējam, jo projekta ekspertīze ir pārvērtusies par vienkāršu projekta izskatīšanu, un ekspertīzes slēdziens ir uz vienas lapas, kurā vienkārši formāli uzrakstīts, ka viss atbilst normatīvajiem aktiem. Un šādi ekspertīzes rezultāti ir projektiem, kuru tālākās būvniecības izmaksas būs trīs vai četri miljoni latu! Formāli ekspertīze ir veikta. Bet kas ir atbildīgs par tās saturu?

Vēl jāizvēlas būvnieks, kas veiks darbus, un uzraugs, kas kontrolēs darbu izpildes atbilstību. Un atkal būvuzraugs tiek izvēlēts pēc zemākās cenas kritērija! Es pat nevēlos saukt tos ciparus, par kādiem tiek piedāvāts veikt būvuzraudzību! Tāpēc nav brīnums, ka būvuzraugs ierodas objektā reizi dienā vai pat reizi nedēļā, neveicot kvalitatīvu uzraudzību. Tā nu sanāk, ka slimnīcu vajadzību nodrošināšana ir veiksmes spēle, kas atkarīga no firmām, kuras par zemāko cenu piekritušas īstenot būvniecību.

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: