Ar “radošs” un “inovatīvs” veiksmīgam iepirkumam nepietiek

DZINTRA ŠVARCBAHA, 03/10/2018

Post image for Ar “radošs” un “inovatīvs” veiksmīgam iepirkumam nepietiek

Par komunikācijas iepirkumu specifiku un problemātiku Latvijā, kā arī komunikācijas nozares tendencēm žurnālam “Iepirkumi” stāsta Latvijas Komunikācijas asociācijas prezidente un “Komunikācijas aģentūras/Edelman Affiliate” vadītāja IEVA STŪRE.

Kā šobrīd veicas ar komunikācijas nozares iepirkumiem? Nu jau kādu laiku jaunā redakcijā darbojas Publiskā iepirkuma likums (PIL). Vai jūtat kādu atšķirību? Vai novērojat kādas citas tendences iepirkumu jomā?

Pēdējā gada laikā esam piedalījušies gana daudz iepirkumu, taču saistībā ar PIL nekādas izmaiņas neesam izjutuši. Ir bijušas vairākas lietas, kas mums, kā asociācijai, šķitušas aktuālas – tās arī pārrunātas ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Viena no šīm lietām bija valsts iestāžu apjomīgo iepirkumu izsludināšanas kalendārs. Pagājušā gada nogale komunikācijas iepirkumu jomā bija īpaša ar to, ka burtiski vienlaikus tika izsludināti vairāki lieli valsts iepirkumi, tostarp metu konkursi. Zinu, ka ļoti daudzas aģentūras nepiedalījās šajos konkursos, jo tām vienkārši nebija resursu piedalīties vienlaikus 2 apjomīgos metu konkursos. Tas ir milzīgs darbs. Viens no asociācijas ierosinājumiem bija un pie tā arī aktīvi norisinās darbs, ka tieši valsts institūcijām būtu pieejams kopīgs kalendārs, kurā atzīmēti visi plānotie apjomīgie iepirkumi un metu konkursi. Ja valsts iestādes sagaida, ka šajos konkursos piedalīsies spēcīgākās aģentūras, tās ir laicīgi jābrīdina. Mēs, protams, saprotam, ka var ievilkties dokumentācijas izstrāde vai rasties citi aizkavējumi, bet pie šāda apjoma darbiem būtu labi, piemēram, laicīgi informēt asociāciju, ka plānots šāds konkurss, lai var sākt domāt par šo iepirkumu. Otrkārt, būtu ļoti svarīgi, lai šajā iepirkumu kalendārā būtu norādīti, piemēram, metu nodošanas termiņi, lai citas institūcijas tos redzot varētu pielāgot nākamos iepirkumus. Tas ļautu izvairīties no vairāku konkursu nodošanas veinlaikus. Diemžēl radošajā nozarē liela daļa darba atliek uz pēdējo brīdi un tā ir šīs nozares specifika, tādēļ dažu dienu starpība metu konkursu iesniegšanai rada risku, ka labākās aģentūras konkurē pašas ar sevi un pasūtītājs nesaņems labākos iespējamos piedāvājumus.
Vēl kāda nepatīkama tendence, ko novērojām pēdējā gada laikā, ir kampaņas, kuras tiek izsludinātas un pecāk pazūd no redzesloka. Mēs paši, kā aģentūra, šajos konkursos neesam piedalījušies, bet saņēmām signālus no mūsu biedriem. Šeit ir runa par diviem metu konkursiem, ko organizēja divas dažādas ministrijas. Lai kā arī nevarētu slavēt valsts iestādes, ka tās ir sakārtojušas savu iepirkumu vidi, padarījušas iepirkumus kvalitatīvākus, pārskatāmākus un godīgākus kā tas bija pirms pāris gadiem, tad šāda apjoma konkursu izbeigšana nav labā prakse. Ir skaidrs, ka ir mazas kampaņas, kurās kādu ārēju apstākļu dēļ var notikt izmaiņas, bet šādi apjomīg metu konkursi paņem ļoti daudz laika un tā ir ārkārtīgi liela resursu šķērdēšana, ja konkurss tiek apturēts, kad darbs jau paveikts! Šis noteikti būtu jāpārdomā.

Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: