Žurnāla “iepirkumi” uzdotie jautājumi partijām un to apvienībām

iepirkumi, 29/08/2018

Jau pēc mēneša dosimies pie vēlēšanu urnām, lai vēlētu 13. Saeimu. “Iepirkumi” secināja, ka vien četras no 16 uz Saeimu pretendējošajām politiskajām partijām vai to apvienībām savās 4000 zīmju vēlēšanu programmās piemin iepirkumu nozari. Nav daudz, zinot, ka publiskie iepirkumi veido būtisku daļu no iekšzemes kopprodukta, turklāt, pēc pašu uzņēmēju teiktā, daudzviet par uzvaru iepirkumos aizvien ir jāpiemaksā. Optimismu nevieš arī partiju attieksme – uz “Iepirkumi” jautājumiem par situāciju nozarē un par pirmajiem nozarē darāmajiem darbiem pēc ievēlēšanas Saeimā atbildēja vien piecas partijas. Sešpadsmit vēlēšanu sarakstos savu nodarbi saistībā ar iepirkumiem ir uzrādījuši seši deputātu amata kandidāti. Lasītājiem piedāvājam ieskatu partiju solījumos.

“Iepirkumi” politiskajām partijām un to apvienībām uzdotie jautājumi:

    1. Kā vērtējat šā brīža situāciju iepirkumu nozarē?

    2. Kādus labojumus veiksiet iepirkumu likumos pēc partijas ievēlēšanas Saeimā?

1. Latvijas Krievu savienība
Kandidātu skaits: 84
Iepirkumu speciālisti: nav nosaukti.
Programmā iepirkumi nav minēti.
Uz “Iepirkumi” jautājumiem neatbildēja.

2. Jaunā konservatīvā partija
Kandidātu skaits:115
Iepirkumu speciālisti: 1 (Arita Ūdre, Iepirkumu uzraudzības birojs – Administratīvo sodu departamenta direktore)
Programmā iepirkumi nav minēti.

Atbildes:

  1. Situāciju kopumā vērtējam negatīvi, jo procesi nav caurspīdīgi (ne visur, protams). Ir lielas iespējas sakārtot iepirkumu sev vēlamiem uzņēmējiem ar iepirkuma nolikuma prasībām un citiem instrumentiem. Zemākās cenas princips arī ir ačgārns, jo tā tiek atbalstīti nodokļu optimizētāji un cieš arī kvalitāte. Iepirkumu sistēma ik gadu pamazām sakārtojas. Jaunā E-iepirkumu sistēma samazina izmaksas, nav fiziski jāvadā piedāvājumi pa pašvaldībām. Aizvien retāk ir iepirkumi bez publiskās atvēršanas, kas protams ir labi, jo prakse rāda, ka slēgtajās piedāvājumu atvēršanās parādās koruptīvas iezīmes. Vēl ir iepirkumu grupa līdz 10 000 eiro, kur kontroles praktiski nav nekādas. Iepirkumu nolikumus un prasības katra pašvaldība “dzejo” kā nu vēlas un māk. Sarežģījot procedūru vai prasot neadekvātas kvalifikācijas prasības, pašvaldības bieži pārmaksā! Vēl kā problēma ir tas ka praktiski vienmēr vērtē zemāko cenu, nevis saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, jo tādi iepirkumi ir sarežģītāki.

  2. Vajadzētu mainīt publisko iepirkumu likumu, kas paredzētu iepirkumā kā kritēriju nevis viszemāko cenu, bet, piemēram, vidējo cenu. Ir, teiksim, pieci cenu piedāvājumi – saskaitot piedāvājumu summas kopā, dalot kopējo summu ar pieci, iepirkumu iegūst tas, kurš ir vistuvāk šim skaitlim. Tā atkritīs iespēja kaut ko sarunāt un sabīdīt, uzņēmēji sāks rēķināt reālo tirgus cenu.


Ienākt lai lasītu pilnu rakstu. (Neesi abonents? Pievienojies jau šodien!)

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: